Vārda dienu 26. Maijā svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Eduarda, Eduārds, Eduars, Edvarda, Edvārts, Eidis, Ezra, Tailers, Tedijs, Tedis, Varaidotis, Varaidots, Varimands, Varimants, Varita, Varīte, Varonis
Edvards - Praktiķis, bet bez Eduardam raksturīgā vētrainā parādību tvēruma. Visu pārbauda, mazāk tic intuīcijai. Taču uz viņu var droši paļauties, jo Edvards ciena precizitāti. Dažkārt ilgi meklē savu dzīves ideālu - sievieti.
Varis - Lepnums un paļāvība saviem spēkiem liedz reizēm līdz galam iepazīt dzīves sarežģītību. Tāpēc viņš vairāk filozofē, mazāk pats prot atrisināt saritinātos konflikta mezglus. Varim parasti laimējas dzīvē satikt veiklas dāmas, kuras kļūst par viņa darbības programmas virzītājām. Aiz šo dāmu mugurām Varis gūst pamatu, pat spēju valdīt. Varim dažkārt ir grūti izšķirties - iet pa šauro patiesības taciņu vai mesties avantūrā, nedomājot ne par ko.
Vārdu skaidrojumi.
Eduards - Vīrišķīgs, stipras dabas cilvēks ar labu humora izjūtu; necieš iebildumus un skaļas sentences. Visu dara pats, tomēr pārbauda un komandē arī citus. Kaut arī pieder pie fantazētāju cilts, praktiski prot uzbūvēt itin visu jebkurā jomā. Nepadodas tukšiem vilinājumiem un ilūzijām. Ari teatralitāte Eduardam ir tuva, jo fantāzija gāžas kā Niagaras ūdenskritums.Edvards - Praktiķis, bet bez Eduardam raksturīgā vētrainā parādību tvēruma. Visu pārbauda, mazāk tic intuīcijai. Taču uz viņu var droši paļauties, jo Edvards ciena precizitāti. Dažkārt ilgi meklē savu dzīves ideālu - sievieti.
Varis - Lepnums un paļāvība saviem spēkiem liedz reizēm līdz galam iepazīt dzīves sarežģītību. Tāpēc viņš vairāk filozofē, mazāk pats prot atrisināt saritinātos konflikta mezglus. Varim parasti laimējas dzīvē satikt veiklas dāmas, kuras kļūst par viņa darbības programmas virzītājām. Aiz šo dāmu mugurām Varis gūst pamatu, pat spēju valdīt. Varim dažkārt ir grūti izšķirties - iet pa šauro patiesības taciņu vai mesties avantūrā, nedomājot ne par ko.
Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".
26. Maijā pasaules un Latvijas svētki:
- Gruzijas valsts svētki
Neatkarības diena - 1918. gads
Ziemassvētki
Lēni, lēni sniedziņš snieg,
Lēni Laimes māte brien -
No ciemiņa ciemiņā,
No sirsniņas sirsniņā.
Lēni Laimes māte brien -
No ciemiņa ciemiņā,
No sirsniņas sirsniņā.
Jāņi / Līgo svētki
Jāņu māte sieru sēja
Deviņiemi stūrīšiem,
Jāņu tēvs alu dara
No saldiem miezīšiem.
Deviņiemi stūrīšiem,
Jāņu tēvs alu dara
No saldiem miezīšiem.
Dzimšanas diena
Kad uz visas zemeslodes
Tavu dzimtenīti svin,
Tad lai slimo tas ar gripu,
Kas šo dienu nepiemin!
Tavu dzimtenīti svin,
Tad lai slimo tas ar gripu,
Kas šo dienu nepiemin!
Katrai dienai
No mākoņa balti pūkainā vai draudīgi dārdošā
Tev ikdienas pretī daudz enģeļu smaida.
Bet neskaties tikai zemē,
Pacel acis un noķer sniegbalto debesu skūpstu!
Tev ikdienas pretī daudz enģeļu smaida.
Bet neskaties tikai zemē,
Pacel acis un noķer sniegbalto debesu skūpstu!
Valentīndiena / Mīlestība
Atnāk meitenes mazas pasaulē lelles auklēt,
atnāk puikas, runā par makšķeru auklām
un par mašīnām, un par lidmašīnām.
Jaunieši runā par mīlestību.
Ievu un ceriņu baltajos puteņos,
decembra puteņos, janvāra puteņos
bieži ar vārdiem, visbiežāk bez vārdiem,
jaunie runā par mīlestību.
/L. Brīdaka/
atnāk puikas, runā par makšķeru auklām
un par mašīnām, un par lidmašīnām.
Jaunieši runā par mīlestību.
Ievu un ceriņu baltajos puteņos,
decembra puteņos, janvāra puteņos
bieži ar vārdiem, visbiežāk bez vārdiem,
jaunie runā par mīlestību.
/L. Brīdaka/
Jaunais gads
Sniega pārslas lido lēni,
Vecās pēdas aizklājot.
Gribas laimi visiem vēlēt,
Jauno gadu iesākot!
Vecās pēdas aizklājot.
Gribas laimi visiem vēlēt,
Jauno gadu iesākot!
Rupjie pantiņi (18+)
Trīs reizītes cīrulītis
Lec uz augšu dziedādams,
Ieraudzījis cielaviņai
Zem ļipiņas melnumiņu.
Lec uz augšu dziedādams,
Ieraudzījis cielaviņai
Zem ļipiņas melnumiņu.
Mātes diena
Paliec jauna, tikpat skaista paliec,
Tādai sirdij lemts nav novecot,
Kura, dāsni labestību dalot,
Saules mirkli katram dāvāt prot.
/K.Apškrūma/
Tādai sirdij lemts nav novecot,
Kura, dāsni labestību dalot,
Saules mirkli katram dāvāt prot.
/K.Apškrūma/
Lieldienas
Zaķis zilus dūmus pūta,
Sveicienus no manis sūta,
Otrs tikai acis bola,
Esot nospertas tam olas!
Zaķis vakar piedzērās,
Vairāk neko neatcerās,
Kam tās olas krāsoja,
Paslēpa un dāvāja.
Sveicienus no manis sūta,
Otrs tikai acis bola,
Esot nospertas tam olas!
Zaķis vakar piedzērās,
Vairāk neko neatcerās,
Kam tās olas krāsoja,
Paslēpa un dāvāja.
Ziemassvētki
Pieminēt labo un jauko
Ziemassvētki mums liek;
Zvaigžņu lukturi laukā,
Egles - svecīšu prieks.
Ziemas saulgriežu dzīlēs
Gaismas sēkliņas dīgst, -
Gādāsim mīlestībā,
Lai viņas neiznīkst.
***
Zvaigznes - svecītes debesu eglē -
Dievišķu gaismu pāri mums met,
Svētījot tos, kuri nerimstot meklē
Ceļu, kas dvēseli mūžībā ved.
Ziemassvētki mums liek;
Zvaigžņu lukturi laukā,
Egles - svecīšu prieks.
Ziemas saulgriežu dzīlēs
Gaismas sēkliņas dīgst, -
Gādāsim mīlestībā,
Lai viņas neiznīkst.
***
Zvaigznes - svecītes debesu eglē -
Dievišķu gaismu pāri mums met,
Svētījot tos, kuri nerimstot meklē
Ceļu, kas dvēseli mūžībā ved.
Izlaidums
Skolas gadus vērā liec,
Vējam līdzi nelaid tos.
Lai nav vēlāk jānožēlo -
Atpakaļ tie nenāks vairs!
Vējam līdzi nelaid tos.
Lai nav vēlāk jānožēlo -
Atpakaļ tie nenāks vairs!
Lieldienas
Vai tā pīle, strauss vai zoss,
Tās mums visas olas dos.
Lieldienās tās cep vai vāri,
Neaizmirsti uzbērt sāli.
Tās mums visas olas dos.
Lieldienās tās cep vai vāri,
Neaizmirsti uzbērt sāli.
Vārda diena
Vienreiz gadā diena tāda,
Ko par vārda dienu sauc
Draugi sveic un radi sveic
Uzslavas Tev skaistas teic!!!
Ko par vārda dienu sauc
Draugi sveic un radi sveic
Uzslavas Tev skaistas teic!!!
Ziemassvētki
Klusums visapkārt un norimst pat vēji,
Vien zvaniņu skaņas tālumā skan,
Tur kamanas vieglas velk kumeļi bēri,
Un priecīgus Ziemsvētkus atsūta mums.
Vien zvaniņu skaņas tālumā skan,
Tur kamanas vieglas velk kumeļi bēri,
Un priecīgus Ziemsvētkus atsūta mums.
Ziemassvētki
Šīs dienas pirms Ziemassvētkiem
ved mūs pretim kādam baltam
klusumam, aiz kura ir
kaut kas mīļs, sen aizmirsts
un pazaudēts, kas mums
atkal no jauna jāatrod...
/K.Skalbe/
ved mūs pretim kādam baltam
klusumam, aiz kura ir
kaut kas mīļs, sen aizmirsts
un pazaudēts, kas mums
atkal no jauna jāatrod...
/K.Skalbe/
Vēlējumi
Dāvinu tev svaigu jūras gaisu,
Lai nekad, nekad tā nepietrūkst,
Lai ar vieglo vēsmu spēki raisās
Un lai pastāvīgi jauni rūgst.
Lai nekad, nekad tā nepietrūkst,
Lai ar vieglo vēsmu spēki raisās
Un lai pastāvīgi jauni rūgst.
Valentīndiena / Mīlestība
Ne akmenim ,ne kokam
Nekad to nesajust,
Ka var no smaida viena
Ar sauli pielīt diena
Un visas bēdas zust.
Nekad to nesajust,
Ka var no smaida viena
Ar sauli pielīt diena
Un visas bēdas zust.
Dzimšanas diena
Tavos svētkos vēlu tev
To, ko vēlējos es sev:
Prieku, naudu, puķu vāzi,
Pudeli un lielu glāzi.
To, ko vēlējos es sev:
Prieku, naudu, puķu vāzi,
Pudeli un lielu glāzi.
Valentīndiena / Mīlestība
Skaisti tie ziedi,
Kas nav vēl plūkti.
Saldi tie skūpsti,
Kas nav vēl gūti!
Kas nav vēl plūkti.
Saldi tie skūpsti,
Kas nav vēl gūti!
Jaunais gads
Tik gaišs nav bijis nekad,
pat debess pamale skan.
Tagad tev pasaule atdod
To, ko tu devi man.
/Ojārs Vācietis/
pat debess pamale skan.
Tagad tev pasaule atdod
To, ko tu devi man.
/Ojārs Vācietis/
Izlaidums
Pēc mirkļa mirklis aizšalks klusi-
Drīz spēsi burtus kopā vīt,
Bet pašu pirmo lapaspusi
Vēl bieži nāksies pārlasīt.
Drīz spēsi burtus kopā vīt,
Bet pašu pirmo lapaspusi
Vēl bieži nāksies pārlasīt.