Vārda dienu 26. Maijā svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Eduarda, Eduārds, Eduars, Edvarda, Edvārts, Eidis, Ezra, Tailers, Tedijs, Tedis, Varaidotis, Varaidots, Varimands, Varimants, Varita, Varīte, Varonis
Edvards - Praktiķis, bet bez Eduardam raksturīgā vētrainā parādību tvēruma. Visu pārbauda, mazāk tic intuīcijai. Taču uz viņu var droši paļauties, jo Edvards ciena precizitāti. Dažkārt ilgi meklē savu dzīves ideālu - sievieti.
Varis - Lepnums un paļāvība saviem spēkiem liedz reizēm līdz galam iepazīt dzīves sarežģītību. Tāpēc viņš vairāk filozofē, mazāk pats prot atrisināt saritinātos konflikta mezglus. Varim parasti laimējas dzīvē satikt veiklas dāmas, kuras kļūst par viņa darbības programmas virzītājām. Aiz šo dāmu mugurām Varis gūst pamatu, pat spēju valdīt. Varim dažkārt ir grūti izšķirties - iet pa šauro patiesības taciņu vai mesties avantūrā, nedomājot ne par ko.
Vārdu skaidrojumi.
Eduards - Vīrišķīgs, stipras dabas cilvēks ar labu humora izjūtu; necieš iebildumus un skaļas sentences. Visu dara pats, tomēr pārbauda un komandē arī citus. Kaut arī pieder pie fantazētāju cilts, praktiski prot uzbūvēt itin visu jebkurā jomā. Nepadodas tukšiem vilinājumiem un ilūzijām. Ari teatralitāte Eduardam ir tuva, jo fantāzija gāžas kā Niagaras ūdenskritums.Edvards - Praktiķis, bet bez Eduardam raksturīgā vētrainā parādību tvēruma. Visu pārbauda, mazāk tic intuīcijai. Taču uz viņu var droši paļauties, jo Edvards ciena precizitāti. Dažkārt ilgi meklē savu dzīves ideālu - sievieti.
Varis - Lepnums un paļāvība saviem spēkiem liedz reizēm līdz galam iepazīt dzīves sarežģītību. Tāpēc viņš vairāk filozofē, mazāk pats prot atrisināt saritinātos konflikta mezglus. Varim parasti laimējas dzīvē satikt veiklas dāmas, kuras kļūst par viņa darbības programmas virzītājām. Aiz šo dāmu mugurām Varis gūst pamatu, pat spēju valdīt. Varim dažkārt ir grūti izšķirties - iet pa šauro patiesības taciņu vai mesties avantūrā, nedomājot ne par ko.
Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".
26. Maijā pasaules un Latvijas svētki:
- Gruzijas valsts svētki
Neatkarības diena - 1918. gads
Ziemassvētki
Kā gribas ko skaistu un vērtīgu -
Garāku egli, lielāku dāvanu
Un Ziemsvētku vecīti - vīrieti īstu.
Kā gribas ko gaišu un burvīgu -
Dziļāku sniegu, glaunāku mašīnu
Un ūdeļu kažoku mīkstu.
Bet Ziemsvētku vecītis - glups kā arvien -
Liek pantiņus skaitīt un dumji smaida.
Viņš nejēdz, ko sieviete gaida.
Garāku egli, lielāku dāvanu
Un Ziemsvētku vecīti - vīrieti īstu.
Kā gribas ko gaišu un burvīgu -
Dziļāku sniegu, glaunāku mašīnu
Un ūdeļu kažoku mīkstu.
Bet Ziemsvētku vecītis - glups kā arvien -
Liek pantiņus skaitīt un dumji smaida.
Viņš nejēdz, ko sieviete gaida.
Smieklīgie pantiņi
Zvaniņš bļauj ,zvaniņš bļauj,
Terminators brauc.
Nazis nierē ,lode pierē,
Visi bērni kauc.
Terminators brauc.
Nazis nierē ,lode pierē,
Visi bērni kauc.
Valentīndiena / Mīlestība
Man tev jāsaka tik milzīgs mīļums,
ka man kauns par viņa milzīgumu.
Es nevaru pierunāt lūpas,
lai viņas to pasaka.
Es nevaru salīgt ar papīru,
lai tas viņu paņem.
Un neizsacīts
tas nevar palikt.
Ar katru sekundi
vairāk plīst kapilāri,
kamēr saplīsīs pavisam.
Laikam tas viss
mēmi krājies pa gadiem,
apvārtījies ziedputekšņos
pa priekiem un bēdām
un tagad pieprasa
savu reizi un tiesu.
Un stāv tā reize
pār mani kā šķīlies
un tagad vairs nedziestošs
zibens.
Cik negaisiem bija jānāk,
cik zibeņiem bija jāšķiļas,
lai beidzot tie kļūtu
nedziestoši!
/Ojārs Vācietis/
ka man kauns par viņa milzīgumu.
Es nevaru pierunāt lūpas,
lai viņas to pasaka.
Es nevaru salīgt ar papīru,
lai tas viņu paņem.
Un neizsacīts
tas nevar palikt.
Ar katru sekundi
vairāk plīst kapilāri,
kamēr saplīsīs pavisam.
Laikam tas viss
mēmi krājies pa gadiem,
apvārtījies ziedputekšņos
pa priekiem un bēdām
un tagad pieprasa
savu reizi un tiesu.
Un stāv tā reize
pār mani kā šķīlies
un tagad vairs nedziestošs
zibens.
Cik negaisiem bija jānāk,
cik zibeņiem bija jāšķiļas,
lai beidzot tie kļūtu
nedziestoši!
/Ojārs Vācietis/
Lieldienas
Sniga sniegi putināja
zaķīts kalna galiņā.
Lieldieniņas šurpu brauca
raibas olas groziņā.
zaķīts kalna galiņā.
Lieldieniņas šurpu brauca
raibas olas groziņā.
Rupjie pantiņi (18+)
Ko lai svētku dienā vēlam,
stipram mūsu zemes dēlam?
Pimpi gaisā vienmēr staltu,
Autiņu ar šipiem kaltu.
Tad vel tautu meitu,
Ko cits nesauktu par mauku.
stipram mūsu zemes dēlam?
Pimpi gaisā vienmēr staltu,
Autiņu ar šipiem kaltu.
Tad vel tautu meitu,
Ko cits nesauktu par mauku.
Valsts svētki
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,
Pie mājas pelēks akmens klaudz.
Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.
Un svēta, dārga tā ir man.
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,
Kur citas skaņas skan un citu domu rod?
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod.
Jau sen šo zemi – dziesmu zemi sauc,
Te gaisma akmenī pat aust.
Jau sen te Daugaviņas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
Jau sen šo zemi – tēvu zemi sauc,
Te mums sensenis dzīvot ļauts.
Jau sen te manas tautas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
/Alfrēds Krūklis/
Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,
Pie mājas pelēks akmens klaudz.
Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.
Un svēta, dārga tā ir man.
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,
Kur citas skaņas skan un citu domu rod?
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod.
Jau sen šo zemi – dziesmu zemi sauc,
Te gaisma akmenī pat aust.
Jau sen te Daugaviņas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
Jau sen šo zemi – tēvu zemi sauc,
Te mums sensenis dzīvot ļauts.
Jau sen te manas tautas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
/Alfrēds Krūklis/
Dzimšanas diena
Lai viss ko vēlies - PIEPILDĀS.
Lai viss ko dari - IZDODĀS,
Lai viss ko gribi ir SASNIEDZAMS.
Bet nekad lai nav tā, ka nav NEKĀ!
Lai viss ko dari - IZDODĀS,
Lai viss ko gribi ir SASNIEDZAMS.
Bet nekad lai nav tā, ka nav NEKĀ!
Katrai dienai
Ir dienas, kad draudīgie mākoņi,
Liekas tik gaiši, balti un tīri .
Ir dienas, kad možonīgs negaiss
Šķiet kā spirdzinošs vējš.
Pienāk diena,kad spilgtākā saule
Par elles tumšāko kaktu top.
Mākoņi mierīgi peldoši debesīs
Pēkšņi par baismīgu negaisu pārvēšas.
Dvēselē nemiers un domas tik drūmas,
Mīlestība izdziest kā kūpoši dūmi.
Kas Tu esi mans vientulības vējš?
Cik ilgi ,lai Tevi paciest spēju ?
Grūti,bet zinu ,ka izturēt spēšu
Iešu pat cīņa ar ņiprāko vēju.
Lai kopā ar sauli dejotu valsi
Un mokoņu ratos skandinātu balsi ....
/ Raganiņa /
Liekas tik gaiši, balti un tīri .
Ir dienas, kad možonīgs negaiss
Šķiet kā spirdzinošs vējš.
Pienāk diena,kad spilgtākā saule
Par elles tumšāko kaktu top.
Mākoņi mierīgi peldoši debesīs
Pēkšņi par baismīgu negaisu pārvēšas.
Dvēselē nemiers un domas tik drūmas,
Mīlestība izdziest kā kūpoši dūmi.
Kas Tu esi mans vientulības vējš?
Cik ilgi ,lai Tevi paciest spēju ?
Grūti,bet zinu ,ka izturēt spēšu
Iešu pat cīņa ar ņiprāko vēju.
Lai kopā ar sauli dejotu valsi
Un mokoņu ratos skandinātu balsi ....
/ Raganiņa /
Jāņi / Līgo svētki
Es uzliku Jānīšami
Zaļozola vainadziņu,
Lai tas auga, lai zaļoja
Kā zaļais ozoliņš.
Zaļozola vainadziņu,
Lai tas auga, lai zaļoja
Kā zaļais ozoliņš.
Dzimšanas diena
Es ņemu debess gabaliņu zilu
Un pielieku tam sniegpulksteni klāt,
Vēl pūpolus un smaržu pilno silu,
To visu vēlos tev es uzdāvināt.
Šai apsveikumā sūtu bērzu prieku,
Ko apzeltījis plaukstošs lazdas zars,
Un vēl simtstūktošs dzimtās puses nieku,
Kas tavai sirdij prieku dāvāt var.
/Kornēlija Apšukrūma/
Un pielieku tam sniegpulksteni klāt,
Vēl pūpolus un smaržu pilno silu,
To visu vēlos tev es uzdāvināt.
Šai apsveikumā sūtu bērzu prieku,
Ko apzeltījis plaukstošs lazdas zars,
Un vēl simtstūktošs dzimtās puses nieku,
Kas tavai sirdij prieku dāvāt var.
/Kornēlija Apšukrūma/
Vārda diena
Ja es būtu putniņš mazs,
Kas uz zara karājas,
Vārda dienā, Tev par prieku,
Dāvinātu es treknu slieku!
Kas uz zara karājas,
Vārda dienā, Tev par prieku,
Dāvinātu es treknu slieku!
Mātes diena
Cik pasaulē māmiņas skaistas ir daudzas
Ar sirsnīgu skatienu, saulainu smaidu-
Par skaitāko savējo katrs mēs saucam
Kas ceļā mūs pavada, mājās mūs gaida
Cik reti mēs māmiņām dāvājam ziedus
Cik bieži mēs māmiņām nodarām gauži,
Bet māmiņas labās it visu prot piedot
Vien sirmāks kāds pavedien deniņos aužas...
To maigumu jūtot ,ko bērnībā guvām
Mēs lielāki augsim un gudrāki kļūsim -
Vien nebēdā ,māmiņ, ka vecums nāk tuvāk
Tu mūžam man pati visskaistākā būsi!
Ar sirsnīgu skatienu, saulainu smaidu-
Par skaitāko savējo katrs mēs saucam
Kas ceļā mūs pavada, mājās mūs gaida
Cik reti mēs māmiņām dāvājam ziedus
Cik bieži mēs māmiņām nodarām gauži,
Bet māmiņas labās it visu prot piedot
Vien sirmāks kāds pavedien deniņos aužas...
To maigumu jūtot ,ko bērnībā guvām
Mēs lielāki augsim un gudrāki kļūsim -
Vien nebēdā ,māmiņ, ka vecums nāk tuvāk
Tu mūžam man pati visskaistākā būsi!
Katrai dienai
Kad galviņu uz spilventiņa liksi,
Tad pie saldiem sapņiem tiksi.
Un tev brienot sapņu taku,
Es ar LABUNAKTI saku...
Tad pie saldiem sapņiem tiksi.
Un tev brienot sapņu taku,
Es ar LABUNAKTI saku...
Ziemassvētki
Skali grab, skali grab,
Kas tos skalus grabināja?
Ziemassvētki grabināja,
Speķa raušus gaidīdami.
Kas tos skalus grabināja?
Ziemassvētki grabināja,
Speķa raušus gaidīdami.
Dzimšanas diena
Un ja ceriņi zilie -
Nenesa gaidīto prieku,
Nav taču sacīts, ka Laime
Nevar atbrist pa sniegu...
Nenesa gaidīto prieku,
Nav taču sacīts, ka Laime
Nevar atbrist pa sniegu...
Bērniņa piedzimšana
Kā ozoliņš, kas piedzimis no zīles,
Un savās saknēs zemes spēku smeļ,
Tā jūsu sirdis, pilnas svētas mīlas,
Pret sauli savu mazo bērnu ceļ.
Lai puisēns aug, lai vārdu nēsā godam,
Lai mūža kalvē pats sev laimi kaļ.
Lai visur viņa gaišās pēdas rodam,
Lai viņa prieks kā rudzu asni zeļ.
Un savās saknēs zemes spēku smeļ,
Tā jūsu sirdis, pilnas svētas mīlas,
Pret sauli savu mazo bērnu ceļ.
Lai puisēns aug, lai vārdu nēsā godam,
Lai mūža kalvē pats sev laimi kaļ.
Lai visur viņa gaišās pēdas rodam,
Lai viņa prieks kā rudzu asni zeļ.
Vēlējumi
Kad galviņu spilvenā liksi,
Tad pie saldiem sapņiem tiksi.
Nu Tev brienot sapņu taku,
Es arlabunakti saku!
Siltu gulēšanu,jauku sapņošanu!
Tad pie saldiem sapņiem tiksi.
Nu Tev brienot sapņu taku,
Es arlabunakti saku!
Siltu gulēšanu,jauku sapņošanu!
Vārda diena
Vai Tu zināji,ka vārdiņš Tavs
Kalendārā skaistākais?
Nebūtu tur vārda tava,
Zustu kalendāra slava!
Kalendārā skaistākais?
Nebūtu tur vārda tava,
Zustu kalendāra slava!
Vārda diena
Ja zini blakus, ka ir draugs,
Tad noskaņojums vienmēr jauks.
Tas nepametīs tevi vienu,
Pat kopā svinēs vārda dienu!
Tad noskaņojums vienmēr jauks.
Tas nepametīs tevi vienu,
Pat kopā svinēs vārda dienu!
Dzimšanas diena
Es katrā maija asnā skatos un priecājos,
Ka esmu jauns,
Kaut ievu zars krīt tieši matos,
Es neesmu uz viņu ļauns.
Ka esmu jauns,
Kaut ievu zars krīt tieši matos,
Es neesmu uz viņu ļauns.
Valentīndiena / Mīlestība
Bijušais tik skaisti šķiet
Gribas atpakaļ vēl iet.
Gribas seno taku mīt,
Nesacīto - pasacīt.
Gribas atpakaļ vēl iet.
Gribas seno taku mīt,
Nesacīto - pasacīt.
Lieldienas
Zaķīts jūdzās kamanās,
Olas krāva vezumā.
Nu, zaķīti, skriešus skrien
Pie bērniem mājiņā.
Olas krāva vezumā.
Nu, zaķīti, skriešus skrien
Pie bērniem mājiņā.