Vārda dienu 7. Jūnijā svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Arne, Arnela, Arnijs, Arons, Ārons, Gaidīte, Loveta, Luana, Luāna, Luāra, Lueta, Lugra, Lukrecija, Lukrēcija
Arnis - Vispretrunīgākie kontrasti iemājo vienā dabā. Pārsmalcinātība mijas ar gļēvumu, karjerisma tieksme sevi apliecināt ar mūžīgo neapmierinātību. «fiksas» idejas nomaina pilnīga depresija. Tad vienīgi sievietes klātbūtne var Arni izvest no strupceļa. Dzīvē tver mirkli, daudz nedomājot par partnera noskaņām. Lielīgums Arnim reizēm kļūst par klupšanas akmeni. Mūžīgā darbība un alkas panākt savu nav atņemamas nevienam Arnim.
Vārdu skaidrojumi.
Gaida - Viens no sievišķīgākajiem vārdiem. Viņai dzīvē galvenais ir mīlestība. Tās dēļ gaida var pārstatīt kalnus un arī neveiksmē dzīvos cerībā uz mīlas piepildījumu. Spēj patstāvīgi panest vissmagākās nastas, likteņa cirtienus, jo vairāk mīl otru, mazāk sevi. Dažkārt brieduma gados var pilnīgi mainīt profesiju un atkal gūt panākumus jaunatrastajā druvā. Kaislības viņai gruzd dziļi iekšienē.Arnis - Vispretrunīgākie kontrasti iemājo vienā dabā. Pārsmalcinātība mijas ar gļēvumu, karjerisma tieksme sevi apliecināt ar mūžīgo neapmierinātību. «fiksas» idejas nomaina pilnīga depresija. Tad vienīgi sievietes klātbūtne var Arni izvest no strupceļa. Dzīvē tver mirkli, daudz nedomājot par partnera noskaņām. Lielīgums Arnim reizēm kļūst par klupšanas akmeni. Mūžīgā darbība un alkas panākt savu nav atņemamas nevienam Arnim.
Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".
7. Jūnijā pasaules un Latvijas svētki:
- Vissvētākās Jēzus Sirds svētki
- Savienības anulēšanas diena Norvēģijā
1905. gadā Norvēģijas parlaments pieņēma deklarāciju par savienības ar Zviedriju anulēšanu, kas pastāvējusi kopš 1814. gada.
7. Jūnijā dzimuši slaveni un populāri cilvēki:
1981 - krievu tenisiste Anna KurņikovaKatrai dienai
Kā rudzu lauks, kam gala nav un malas,
Ir darbs, kas katram dzīvē dots,-
Tas neskaitāmās sirdīs gaismu dala,
Tas mūža stūrakmens un gods.
Ir darbs, kas katram dzīvē dots,-
Tas neskaitāmās sirdīs gaismu dala,
Tas mūža stūrakmens un gods.
Valentīndiena / Mīlestība
Man mana mēle mīksta lēpe.
Kas esi tu? Kas esmu es?
Tavs augums - rožu koka slēpe,
Kas mani aizmirstībā nes.
/A. Čaks/
Kas esi tu? Kas esmu es?
Tavs augums - rožu koka slēpe,
Kas mani aizmirstībā nes.
/A. Čaks/
Vārda diena
Vārda dienā neķer mušas,
Iedzer vīnu, saņem bučas,
Un lai sirdij jautrāk kļūtu
Apēd gabaliņu kūkas!
Iedzer vīnu, saņem bučas,
Un lai sirdij jautrāk kļūtu
Apēd gabaliņu kūkas!
Ziemassvētki
Lai visi būtu laimīgi
Kā Ziemassvētku rūķīši,
Lai katram staro eglīte
Kā Ziemassvētku saulīte.
Lai visiem jaukas dāvanas,
Kas iepriecina sirsniņas,
Lai svētkos uzklāts bagāts galds
Un visiem tiek kas gards un salds.
Lai katram miers un gaišums mājās,
Lai svētku svētums pāri klājas!
Kā Ziemassvētku rūķīši,
Lai katram staro eglīte
Kā Ziemassvētku saulīte.
Lai visiem jaukas dāvanas,
Kas iepriecina sirsniņas,
Lai svētkos uzklāts bagāts galds
Un visiem tiek kas gards un salds.
Lai katram miers un gaišums mājās,
Lai svētku svētums pāri klājas!
Ziemassvētki
Ko lai tevim dodu, ko lai dāvinu ?
Ja es būtu ganiņš - dotu aitiņu.
Ja es būtu gudrais - zeltu dāvātu.
Zinu gan ko varu - došu sirsniņu !
Ja es būtu ganiņš - dotu aitiņu.
Ja es būtu gudrais - zeltu dāvātu.
Zinu gan ko varu - došu sirsniņu !
Valsts svētki
Mums ticis viszilākais ezers
Un rudākais rudzu lauks.
Visbaltākā bērzu birze,
Vismelnākais rupjmaizes klaips.
Un tieši Latvijai ticis
Vissvētākais debesu jums,
Jo savu visskaistāko zemi
Dievs ir atdevis mums.
/L. Vāczemnieks/
Un rudākais rudzu lauks.
Visbaltākā bērzu birze,
Vismelnākais rupjmaizes klaips.
Un tieši Latvijai ticis
Vissvētākais debesu jums,
Jo savu visskaistāko zemi
Dievs ir atdevis mums.
/L. Vāczemnieks/
Katrai dienai
Dzīvē mums ikvienam jāmin sava taka,
Kaut tā ērkšķota vai līkumota šķiet.
Nenoklīst un nesaļimt ir liela māka,
Jo ne katram līdzi Laimes māte iet.
Kaut tā ērkšķota vai līkumota šķiet.
Nenoklīst un nesaļimt ir liela māka,
Jo ne katram līdzi Laimes māte iet.
Jaunais gads
Pensionāru sīkstumu,
Bezpajumtnieku izturību,
Bezdarbnieku pacietību
Un ministru nekaunību
Vēlam Tev Jaunajā gadā.
Bezpajumtnieku izturību,
Bezdarbnieku pacietību
Un ministru nekaunību
Vēlam Tev Jaunajā gadā.
Vārda diena
Vārdadienu viegli svinēt,
Otra diena grūti minēt,
Kāpēc guļu zaļā maurā,
Nevis savā gultā šaurā!!!
Otra diena grūti minēt,
Kāpēc guļu zaļā maurā,
Nevis savā gultā šaurā!!!
Vārda diena
Tu iesi cauri dzīvei,
Šalks apkārt vārdu mežs.
Tavs vārds starp citiem vārdiem
Lai nav nekad tev svešs!
Šalks apkārt vārdu mežs.
Tavs vārds starp citiem vārdiem
Lai nav nekad tev svešs!
Dzimšanas diena
Aizzied ziedi un virpuļo sniegi.
Gadi tāpat.
Plīvo pavardā silta guns.
Atmiņas arī tāpat.
Paldies tev, dzīve, par to, kas bija.
Par to, kas būs - tāpat.
Gadi tāpat.
Plīvo pavardā silta guns.
Atmiņas arī tāpat.
Paldies tev, dzīve, par to, kas bija.
Par to, kas būs - tāpat.
Ziemassvētki
Zeme Ziemsvētku naktī,
To pašu ko debesis jūt.
Un cilvēkam šajā naktī
Gribas par enģeli būt!
To pašu ko debesis jūt.
Un cilvēkam šajā naktī
Gribas par enģeli būt!
Dzimšanas diena
Ir labi tad ,ja nav ko nožēlot.
Ja mirkļus godam aizvadījis esi
Ir katrs gads tik reizi mūžā dots
To otru reizi dzīvot nevarēsi.
Ja mirkļus godam aizvadījis esi
Ir katrs gads tik reizi mūžā dots
To otru reizi dzīvot nevarēsi.
Ziemassvētki
Kā ēņģeļu asaras baltas,
Sniegs pasaules acīs kad kūst,
Lai ziemas saulgriežu zvaigznes,
Ikvienam nes debesu gaismu,
Pār nedienu rūgtuma ēnām,
Lai rītausmas svētība plūst.
Sniegs pasaules acīs kad kūst,
Lai ziemas saulgriežu zvaigznes,
Ikvienam nes debesu gaismu,
Pār nedienu rūgtuma ēnām,
Lai rītausmas svētība plūst.
Dzimšanas diena
Gadi nāk un pazūd tālē,
Gadi prom ar vēja spārniem skrien
Un tavā dzīves pavedienā
Mezglu...(gadi) reizes sien!
Gadi prom ar vēja spārniem skrien
Un tavā dzīves pavedienā
Mezglu...(gadi) reizes sien!
Ziemassvētki
Pīrāgus un medus rausi,
Sivēnu ar lielu ausi.
Veselību, laimi, prieku,
Možu garu, rulli lieku.
Sivēnu ar lielu ausi.
Veselību, laimi, prieku,
Možu garu, rulli lieku.
Ziemassvētki
Mirdz zvaigznes pusnaktī vēlā,
Šalc eglēs puteņa vējš,
Un sīksīkiem soļiem pa taciņu šauru
Pie jums atnāk svētku prieks.
Šalc eglēs puteņa vējš,
Un sīksīkiem soļiem pa taciņu šauru
Pie jums atnāk svētku prieks.
Ziemassvētki
Kādu rītu, pamostos
Iztaipos un žāvājos.
Pēkšņi dzirdu nočab kas
Bailes manīm piezogas.
Vēro mani svešas acis,
Kas gan ir pie manis nācis?
Redzu es mazu vīru,
Sārtu mici,muti tīru
Mazais vīriņš nočukst klusi-
Ziemassvētki atnākuši!!!!!!
Iztaipos un žāvājos.
Pēkšņi dzirdu nočab kas
Bailes manīm piezogas.
Vēro mani svešas acis,
Kas gan ir pie manis nācis?
Redzu es mazu vīru,
Sārtu mici,muti tīru
Mazais vīriņš nočukst klusi-
Ziemassvētki atnākuši!!!!!!
Jāņi / Līgo svētki
Sanākati, Jāņa bērni,
Augsta kalna galiņāi,
Lai dzirdēja Jāņu dziesmas
Pa maliņu maliņāmi.
Augsta kalna galiņāi,
Lai dzirdēja Jāņu dziesmas
Pa maliņu maliņāmi.
8. marts
Sieviete — tu esi trausla puķe,
kuru mīlestības reibons šūpo
smaržīgos un siltos tumšos viļņos,
galvā mirdzinājot zelta kroni.
Sieviete - tu skaistākā starp puķēm —
Tava zieda kausā ģifts un medus,
un pat eņģelim, kas sniedzas dzert to,
dziļi ceļos vajadzētu pakrist,
gaišo pieri trīs reiz pīšļus skarot,
Sieviete — tu esi skaistākā starp puķēm!
/Fricis Bārda/
kuru mīlestības reibons šūpo
smaržīgos un siltos tumšos viļņos,
galvā mirdzinājot zelta kroni.
Sieviete - tu skaistākā starp puķēm —
Tava zieda kausā ģifts un medus,
un pat eņģelim, kas sniedzas dzert to,
dziļi ceļos vajadzētu pakrist,
gaišo pieri trīs reiz pīšļus skarot,
Sieviete — tu esi skaistākā starp puķēm!
/Fricis Bārda/
Valentīndiena / Mīlestība
Vakarā kad saule riet
Vēlos es pie Tevis iet,
Skūpstīt,glāstīt un par sevi
blēņas stāstīt,
Tad nu limīgi mēs būsim,
Kad par mīļākajiem kļūsim.
Vēlos es pie Tevis iet,
Skūpstīt,glāstīt un par sevi
blēņas stāstīt,
Tad nu limīgi mēs būsim,
Kad par mīļākajiem kļūsim.
Draudzība
Ne jau visi īsti draugi,
Kas tev līksmi roku spiež,
Bet gan tie, kas bēdu brīdī
Līdz ar tevi bēdas cieš.
Kas tev līksmi roku spiež,
Bet gan tie, kas bēdu brīdī
Līdz ar tevi bēdas cieš.