Vārda dienu 7. Jūnijā svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Arne, Arnela, Arnijs, Arons, Ārons, Gaidīte, Loveta, Luana, Luāna, Luāra, Lueta, Lugra, Lukrecija, Lukrēcija
Arnis - Vispretrunīgākie kontrasti iemājo vienā dabā. Pārsmalcinātība mijas ar gļēvumu, karjerisma tieksme sevi apliecināt ar mūžīgo neapmierinātību. «fiksas» idejas nomaina pilnīga depresija. Tad vienīgi sievietes klātbūtne var Arni izvest no strupceļa. Dzīvē tver mirkli, daudz nedomājot par partnera noskaņām. Lielīgums Arnim reizēm kļūst par klupšanas akmeni. Mūžīgā darbība un alkas panākt savu nav atņemamas nevienam Arnim.
Vārdu skaidrojumi.
Gaida - Viens no sievišķīgākajiem vārdiem. Viņai dzīvē galvenais ir mīlestība. Tās dēļ gaida var pārstatīt kalnus un arī neveiksmē dzīvos cerībā uz mīlas piepildījumu. Spēj patstāvīgi panest vissmagākās nastas, likteņa cirtienus, jo vairāk mīl otru, mazāk sevi. Dažkārt brieduma gados var pilnīgi mainīt profesiju un atkal gūt panākumus jaunatrastajā druvā. Kaislības viņai gruzd dziļi iekšienē.Arnis - Vispretrunīgākie kontrasti iemājo vienā dabā. Pārsmalcinātība mijas ar gļēvumu, karjerisma tieksme sevi apliecināt ar mūžīgo neapmierinātību. «fiksas» idejas nomaina pilnīga depresija. Tad vienīgi sievietes klātbūtne var Arni izvest no strupceļa. Dzīvē tver mirkli, daudz nedomājot par partnera noskaņām. Lielīgums Arnim reizēm kļūst par klupšanas akmeni. Mūžīgā darbība un alkas panākt savu nav atņemamas nevienam Arnim.
Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".
7. Jūnijā pasaules un Latvijas svētki:
- Vissvētākās Jēzus Sirds svētki
- Savienības anulēšanas diena Norvēģijā
1905. gadā Norvēģijas parlaments pieņēma deklarāciju par savienības ar Zviedriju anulēšanu, kas pastāvējusi kopš 1814. gada.
7. Jūnijā dzimuši slaveni un populāri cilvēki:
1981 - krievu tenisiste Anna KurņikovaDzimšanas diena
Prieks par maiju,
Prieks par pavasari,
Kas ar ziediem
Nāk mūs sveicināt.
Savukārt, mēs sveicam
Tevi arī,
Jo Tava
Jubileja klāt.
Prieks par pavasari,
Kas ar ziediem
Nāk mūs sveicināt.
Savukārt, mēs sveicam
Tevi arī,
Jo Tava
Jubileja klāt.
Kāzas un kāzu jubilejas
Savienotas sirdis, rokas,
Ceļš nu viens un mērķis viens,
Divas takas kopā lokās,
Šķetināts jauns pavediens!
Slēgta ir šī derība
Mīlestībā, cerībā!
Ceļš nu viens un mērķis viens,
Divas takas kopā lokās,
Šķetināts jauns pavediens!
Slēgta ir šī derība
Mīlestībā, cerībā!
Smieklīgie pantiņi
Ja Tu gribi dzīvot priekos
Iestājies tad pažarniekos.
Platās biksēs, ķiverē
Tik pa jumtiem šiverē.
Iestājies tad pažarniekos.
Platās biksēs, ķiverē
Tik pa jumtiem šiverē.
Valentīndiena / Mīlestība
Man tev jāsaka tik milzīgs mīļums,
ka man kauns par viņa milzīgumu.
Es nevaru pierunāt lūpas,
lai viņas to pasaka.
Es nevaru salīgt ar papīru,
lai tas viņu paņem.
Un neizsacīts
tas nevar palikt.
Ar katru sekundi
vairāk plīst kapilāri,
kamēr saplīsīs pavisam.
Laikam tas viss
mēmi krājies pa gadiem,
apvārtījies ziedputekšņos
pa priekiem un bēdām
un tagad pieprasa
savu reizi un tiesu.
Un stāv tā reize
pār mani kā šķīlies
un tagad vairs nedziestošs
zibens.
Cik negaisiem bija jānāk,
cik zibeņiem bija jāšķiļas,
lai beidzot tie kļūtu
nedziestoši!
/Ojārs Vācietis/
ka man kauns par viņa milzīgumu.
Es nevaru pierunāt lūpas,
lai viņas to pasaka.
Es nevaru salīgt ar papīru,
lai tas viņu paņem.
Un neizsacīts
tas nevar palikt.
Ar katru sekundi
vairāk plīst kapilāri,
kamēr saplīsīs pavisam.
Laikam tas viss
mēmi krājies pa gadiem,
apvārtījies ziedputekšņos
pa priekiem un bēdām
un tagad pieprasa
savu reizi un tiesu.
Un stāv tā reize
pār mani kā šķīlies
un tagad vairs nedziestošs
zibens.
Cik negaisiem bija jānāk,
cik zibeņiem bija jāšķiļas,
lai beidzot tie kļūtu
nedziestoši!
/Ojārs Vācietis/
Jāņi / Līgo svētki
Jāņu naktī es Jums vēlu
Atrast skaistu tautu dēlu,
Lai tas ņēmējs būtu gruntīgs
Un lai izskats ar nav štruntīgs.
Atrast skaistu tautu dēlu,
Lai tas ņēmējs būtu gruntīgs
Un lai izskats ar nav štruntīgs.
Valentīndiena / Mīlestība
Tu dusi manā sirdī,
kā debess jūrā dus,-
tā pieber pērlēm bez gala
vistumšos dziļumus.
Es stāvu kluss un brīnos:
zib - zalgo - vizmo - mirdz...
Un jautāju. vai tiešām.-
vai tiešām
tā mana nabaga sirds?
/F.Bārda/
kā debess jūrā dus,-
tā pieber pērlēm bez gala
vistumšos dziļumus.
Es stāvu kluss un brīnos:
zib - zalgo - vizmo - mirdz...
Un jautāju. vai tiešām.-
vai tiešām
tā mana nabaga sirds?
/F.Bārda/
Jāņi / Līgo svētki
Otrā dienā Jankam grūti
Vecomāti sauc par brūti
Sarmīti par šņabi,
Bet fāteri par krabi.
Vecomāti sauc par brūti
Sarmīti par šņabi,
Bet fāteri par krabi.
Ziemassvētki
Ar zvaigznītēm rotāta debestelts...
Pa logiem mirdz svecītes skaistas;
Kur skataties, stari kā šķīstīts zelts
Plūst, vizuļo, zalgo un laistās.
Pa logiem mirdz svecītes skaistas;
Kur skataties, stari kā šķīstīts zelts
Plūst, vizuļo, zalgo un laistās.
Izlaidums
Laime nepiestāj krastā, kā kuģis.
Aicinot līdzi, kur papardes zied.
Laime tāpat, kā pilsētas bruģis,
Jāuzceļ pašam lai tālāk var iet.
Aicinot līdzi, kur papardes zied.
Laime tāpat, kā pilsētas bruģis,
Jāuzceļ pašam lai tālāk var iet.
Valsts svētki
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,
Pie mājas pelēks akmens klaudz.
Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.
Un svēta, dārga tā ir man.
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,
Kur citas skaņas skan un citu domu rod?
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod.
Jau sen šo zemi – dziesmu zemi sauc,
Te gaisma akmenī pat aust.
Jau sen te Daugaviņas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
Jau sen šo zemi – tēvu zemi sauc,
Te mums sensenis dzīvot ļauts.
Jau sen te manas tautas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
/Alfrēds Krūklis/
Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,
Pie mājas pelēks akmens klaudz.
Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.
Un svēta, dārga tā ir man.
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,
Kur citas skaņas skan un citu domu rod?
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod.
Jau sen šo zemi – dziesmu zemi sauc,
Te gaisma akmenī pat aust.
Jau sen te Daugaviņas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
Jau sen šo zemi – tēvu zemi sauc,
Te mums sensenis dzīvot ļauts.
Jau sen te manas tautas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
/Alfrēds Krūklis/
Dzimšanas diena
Savu jaunības skaistāko sapni,
Rožainās cerībās tin,
Un paglabā dziļi sirdī,
Lai dzīve to nesamin!
Rožainās cerībās tin,
Un paglabā dziļi sirdī,
Lai dzīve to nesamin!
Kāzas un kāzu jubilejas
Nu gads jau pagājis.
Nu gads jau pagājis kā viena diena.
Kā diena,kad gadalaiki steigā mainās,
Te sniegi snieg,te mīlestība atkal silda.
Pat negaisi,kas centās nomākt gaišo debess pļavu,
Krīt ceļos mīlestības smaida priekšā.
Nu gads jau pagājis,
Un liekas,vēl vakar stāvējām mēs Kristus priekšā,
Tai svētā klusumā kas skāva mūs.
Vai tās bij sveču liesmas?
Vai mīlestības patiess prieks?
Kas mirdzēja Tev asarā uz vaiga,
tai brīdī,kad mēs klusi teicām JĀ...
Lai mūžam nerimst mīlestība mūsu
Un solijums ko devām mēs...
Kā koku saknes sasien mezglā zeme,
Un zirneklītis savu tīklu auž,
Tā mūsu dzīves kopā saista
Mūsu mīlestības brīnums mazs...
Nu gads jau pagājis kā viena diena.
Kā diena,kad gadalaiki steigā mainās,
Te sniegi snieg,te mīlestība atkal silda.
Pat negaisi,kas centās nomākt gaišo debess pļavu,
Krīt ceļos mīlestības smaida priekšā.
Nu gads jau pagājis,
Un liekas,vēl vakar stāvējām mēs Kristus priekšā,
Tai svētā klusumā kas skāva mūs.
Vai tās bij sveču liesmas?
Vai mīlestības patiess prieks?
Kas mirdzēja Tev asarā uz vaiga,
tai brīdī,kad mēs klusi teicām JĀ...
Lai mūžam nerimst mīlestība mūsu
Un solijums ko devām mēs...
Kā koku saknes sasien mezglā zeme,
Un zirneklītis savu tīklu auž,
Tā mūsu dzīves kopā saista
Mūsu mīlestības brīnums mazs...
Valentīndiena / Mīlestība
Es esmu atradis
Kaut ko bezgala mīļu
Un skaistu.
Turu cieši cieši.
Abām rokām.
Lai neizgaistu!
Atradums,
Mans atradums
Arī mani
Cieši cieši tur.
Es laimīgs čukstu:
-Tu, tu tu! ...
/J. Osmanis/
Kaut ko bezgala mīļu
Un skaistu.
Turu cieši cieši.
Abām rokām.
Lai neizgaistu!
Atradums,
Mans atradums
Arī mani
Cieši cieši tur.
Es laimīgs čukstu:
-Tu, tu tu! ...
/J. Osmanis/
Lieldienas
Lieldienas rītā, kad saulīte aust,
Zaķīts gar mežmalu priecīgi trauc.
Ķepās tam groziņš tīri glīts,
Groziņā olas un kortelīts.
Zaķīts gar mežmalu priecīgi trauc.
Ķepās tam groziņš tīri glīts,
Groziņā olas un kortelīts.
Draudzība
Draudzība ir zelta stīga,
Pārrausi- vairs nesasiesi.
Un, ja tomēr sasiet spēsi,
Mezglu tomēr nenoslēpsi.
Pārrausi- vairs nesasiesi.
Un, ja tomēr sasiet spēsi,
Mezglu tomēr nenoslēpsi.
Jaunais gads
Ik gads ir pakāpiens,
Ko mūža kāpnēs liekam,
Lai dzīve garām nepaskrien,
Lai atkal soli tālāk tiekam.
Ko mūža kāpnēs liekam,
Lai dzīve garām nepaskrien,
Lai atkal soli tālāk tiekam.
Skumjās
Es alku atgūties, lai varu tālāk iet -
Tik daudz ir velti cerēts, sāpēts.
Ar varu pie šīs dzīves neturiet.
Man citur jābūt. Nevaicājiet - "kāpēc?".
Tik daudz ir velti cerēts, sāpēts.
Ar varu pie šīs dzīves neturiet.
Man citur jābūt. Nevaicājiet - "kāpēc?".
Rupjie pantiņi (18+)
Rudenī, kad lapas birst,
Baigi gribas dirst.
Dirsa pilna lapu lapām
Un vēl piedzīta ar tapām!
Baigi gribas dirst.
Dirsa pilna lapu lapām
Un vēl piedzīta ar tapām!
Mātes diena
Es vēlos, māt, tev paldies pasacīt
par rūpju sudrabu ap manu mūžu,
par asaru, kas tev uz vaiga spīd,
ko varbūt steigā bieži nepamanu.
Par guni pavardā, ko siltu kūri,
par to, ka mūs ap sevi kopā turi,
ka bēdu proti klusi salocīt
un gaišu smaidu dienai apkārt vīt.
par rūpju sudrabu ap manu mūžu,
par asaru, kas tev uz vaiga spīd,
ko varbūt steigā bieži nepamanu.
Par guni pavardā, ko siltu kūri,
par to, ka mūs ap sevi kopā turi,
ka bēdu proti klusi salocīt
un gaišu smaidu dienai apkārt vīt.
Izlaidums
Ar ticību brīnumam
Pasaulē ieej kā pļavā,
Un kļūsti par biti,
Kam augstākā dievība – zieds!
Jo ticība brīnumam –
Vienīgā asinsrite,
Kas liek virsotnēm
Sevis tapšanā iet.
/K.Apšukrūma/
Pasaulē ieej kā pļavā,
Un kļūsti par biti,
Kam augstākā dievība – zieds!
Jo ticība brīnumam –
Vienīgā asinsrite,
Kas liek virsotnēm
Sevis tapšanā iet.
/K.Apšukrūma/
Katrai dienai
Pār visiem sniegiem mirdz pirmais sniegs,
Pār citām dzērvēm - pirmā kliegs,
Jo ilgāk par mirkli nekas nespēj būt,
Un vairāk par mirkli mums neiegūt.
Pār citām dzērvēm - pirmā kliegs,
Jo ilgāk par mirkli nekas nespēj būt,
Un vairāk par mirkli mums neiegūt.
Ziemassvētki
Kas čigānam alu deva,
Lai aug mieži tīrumā;
Kas čigānam gaļu deva,
Lai aug balti sivēniņi.
Lai aug mieži tīrumā;
Kas čigānam gaļu deva,
Lai aug balti sivēniņi.
Vārda diena
No pirmām dzīves dienām
Kad šūpulis ir kārts,
Tiek cilvēkam ikvienam
Uz mūžu iedots vārds!
Kad šūpulis ir kārts,
Tiek cilvēkam ikvienam
Uz mūžu iedots vārds!
Dzimšanas diena
Ir katram ziedam sava rasas pērle,
Kas visās vararavīksnes krāsās mirdz.
Kā gribētos to satvert saules starā
Un dāvināt to tev no sirds!!!
Kas visās vararavīksnes krāsās mirdz.
Kā gribētos to satvert saules starā
Un dāvināt to tev no sirds!!!
Lieldienas
Cērtiet, brāļi, oša kārtis,
Vitējiet saulītē:
Še teicās tautu meita
Lieldien nākt šūpoties.
Vitējiet saulītē:
Še teicās tautu meita
Lieldien nākt šūpoties.