Vārda dienu 6. Jūnijā svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Ardijs, Ards, Ingra, Ingre, Ingreta, Ingrida, Ingrita, Kandida, Kendija, Kendisa, Loida
Ardis - Gaume un izsmalcinātība ir viņa rota. Vai viņš vienmēr dzīvē sasniedz kāroto, to grūti pateikt, jo ar intīmo dzīvi nemēdz stāstīt. Lēnprātība ir ārda labākais pavadonis.
1799 - krievu dzejnieks Aleksandrs Puškins
1875 - vācu rakstnieks, Nobela prēmija laureāts Tomass Manns
Vārdu skaidrojumi.
Ingrīda - Pirmais tips. Neparastais valdzinājums viņā rodas no enerģijas, sievišķības un mainīguma pārpilnības. Viņa dara visu no sirds, prot pastāvēt mīlā, dusmās un sāpēs. Grūti ietekmējama, jo nesatricināmi tic savai intuīcijai. Otrais tips. Racionāli pētnieciska un visos pārbaudījuma brīžos zina, kā rīkoties. Nekad neļaus darīt sev pāri. Prot aizdegt visas sveces draudzības ugunskura. Uz viņu var paļauties. Necieš izlikšanos. Mīlestībā dzirkst kā dimants.Ardis - Gaume un izsmalcinātība ir viņa rota. Vai viņš vienmēr dzīvē sasniedz kāroto, to grūti pateikt, jo ar intīmo dzīvi nemēdz stāstīt. Lēnprātība ir ārda labākais pavadonis.
Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".
6. Jūnijā pasaules un Latvijas svētki:
- Puškina diena
Puškina diena Krievijā agrāk saucās par Puškina dzejas svētkiem. Šī diena tiek atzīmēta kopš 1998. gada. - Zviedrijas valsts svētki
6. jūnijs kļuva par valsts svētkiem 1983. gadā. Pirms tam šī diena bija Zviedru karoga diena. Tradīcija svinēt šo dienu sākās 1920. gadā, lai godinātu karaļa Gustava Vasa kronēšanu 1523. gadā. 2005. gadā šī diena Zviedrijā kļuva par oficiālu brīvdienu. - Kvīnslandes diena
Kvīnslande ir Austrālijas štats ziemeļaustrumos. Tas ir otrais lielākais pēc platības un trešais lielākais pēc iedzīvotāju skaita. - Dienvidkorejas kara upuru piemiņas diena
- Jo-jo diena ASV
6. Jūnijā dzimuši slaveni un populāri cilvēki:
1599 - spāņu gleznotājs Diego Velaskes1799 - krievu dzejnieks Aleksandrs Puškins
1875 - vācu rakstnieks, Nobela prēmija laureāts Tomass Manns
Draudzība
Draudzība ir zelta stīga;
Pārrausi vairs nesasiesi,
Un, ja tomēr sasiet spēsi,
Mezglu izdzēst nevarēsi!
Pārrausi vairs nesasiesi,
Un, ja tomēr sasiet spēsi,
Mezglu izdzēst nevarēsi!
Katrai dienai
Vakarā kad jūra šalko
Un saulīte aiz jūras riet
Manas domas klusi klusi
Tālumā pie tevis iet
Un saulīte aiz jūras riet
Manas domas klusi klusi
Tālumā pie tevis iet
Mātes diena
Ai māmiņa, cik laba Tu,
Tu mani baltu mazgāji.
No acīm skūpstot asaras
Man svētku drānas uztērpi.
Tu mani baltu mazgāji.
No acīm skūpstot asaras
Man svētku drānas uztērpi.
Jāņi / Līgo svētki
Sanākati, Jāņa bērni,
Augsta kalna galiņāi,
Lai dzirdēja Jāņu dziesmas
Pa maliņu maliņāmi.
Augsta kalna galiņāi,
Lai dzirdēja Jāņu dziesmas
Pa maliņu maliņāmi.
Izlaidums
Ir labi vēl brīdi kopā būt,
Kad laukā maigs ziedonis mīt.
Pie grobiņas atmiņu zvaigznēm
Par skolu vēl pasapņot brīd.
Kad laukā maigs ziedonis mīt.
Pie grobiņas atmiņu zvaigznēm
Par skolu vēl pasapņot brīd.
Jaunais gads
Skaties: ar pateicību — atpakaļ,
ar drosmi — uz priekšu,
ar mīlestību — sev apkārt,
ar ticību — uz augšu.
ar drosmi — uz priekšu,
ar mīlestību — sev apkārt,
ar ticību — uz augšu.
Jāņi / Līgo svētki
Jānits man sieru prasa,
Teica savu Jāņu zāli.
Kas ta tāda Jāņu zāle,
Drīz bij stīva, drīz lunkana?
Teica savu Jāņu zāli.
Kas ta tāda Jāņu zāle,
Drīz bij stīva, drīz lunkana?
Jāņi / Līgo svētki
Jānīts nāca par gadskārtu,
Savus bērnus apraudzīti,
Vai tie ēda, vai tie dzēra,
Vai Jānīti daudzināja.
Savus bērnus apraudzīti,
Vai tie ēda, vai tie dzēra,
Vai Jānīti daudzināja.
Jaunais gads
Pa dubļu peļķēm Vecgads kāto,
Un fiļčiem mirkstos sērīgs prāto,
Nav sniga Jaungadā ne pūkas,
Tas laikam prezentiņš no cūkas.
Un fiļčiem mirkstos sērīgs prāto,
Nav sniga Jaungadā ne pūkas,
Tas laikam prezentiņš no cūkas.
Rupjie pantiņi (18+)
Ko lai svētku dienā vēlam,
stipram mūsu zemes dēlam?
Pimpi gaisā vienmēr staltu,
Autiņu ar šipiem kaltu.
Tad vel tautu meitu,
Ko cits nesauktu par mauku.
stipram mūsu zemes dēlam?
Pimpi gaisā vienmēr staltu,
Autiņu ar šipiem kaltu.
Tad vel tautu meitu,
Ko cits nesauktu par mauku.
Jaunais gads
Gads ar gadu atkal mijas,
Tā kā košas krāsu dzijas.
Dzīves audums mūsu rokās,
Jaunais gads, lai labi sokas!
Tā kā košas krāsu dzijas.
Dzīves audums mūsu rokās,
Jaunais gads, lai labi sokas!
Lieldienas
Lai katram tas, kas nepieciešams:
Sievietēm – olas,
Vīriešiem – zaķi,
Jaukiem zaķiem daudz kāposta!
Sievietēm – olas,
Vīriešiem – zaķi,
Jaukiem zaķiem daudz kāposta!
Izlaidums
Laime nepiestāj krastā, kā kuģis.
Aicinot līdzi, kur papardes zied.
Laime tāpat, kā pilsētas bruģis,
Jāuzceļ pašam lai tālāk var iet.
Aicinot līdzi, kur papardes zied.
Laime tāpat, kā pilsētas bruģis,
Jāuzceļ pašam lai tālāk var iet.
Vēlējumi
Tu neskumsti par to, ka balti
Tev gadi laika dārzā zied.
Tev draugi ir, pie kuriem aiziet,
Kas vienmēr roku pretī sniedz,
Ar kuriem kopā būt ir prieks.
Tev gadi laika dārzā zied.
Tev draugi ir, pie kuriem aiziet,
Kas vienmēr roku pretī sniedz,
Ar kuriem kopā būt ir prieks.
Izlaidums
Tev ir simtiem iespēju šodien
nezināmās virsotnēs kāpt,
dzīves ziedošās galotnēs,
kuras liek pēc zvaigžņotām debesīm slāpt.
Tev ir simtiem iespēju šodien
mainot pasauli, avotam būt,
savu gaitu kurš neraksta smiltīs,
bet prot gaismas dzintaru gūt.
Tev ir simtiem iespēju šodien
savas nākotnes durvis vērt,
var aiz kurām lāsi pa lāsei
savu laimi un likteni svērt.
nezināmās virsotnēs kāpt,
dzīves ziedošās galotnēs,
kuras liek pēc zvaigžņotām debesīm slāpt.
Tev ir simtiem iespēju šodien
mainot pasauli, avotam būt,
savu gaitu kurš neraksta smiltīs,
bet prot gaismas dzintaru gūt.
Tev ir simtiem iespēju šodien
savas nākotnes durvis vērt,
var aiz kurām lāsi pa lāsei
savu laimi un likteni svērt.
Dzimšanas diena
Nevajag skaitīt gadus,
Kuri aulēkšiem skrien -
Gadus tāpat kā naudu,
Noturēt nespēj neviens.
Skaitīsim laimīgos mirkļus,
Kuru mūžā bijis tik daudz -
Ar tiem mēs bagāti esam
Un novecot nebūs ļauts!
Kuri aulēkšiem skrien -
Gadus tāpat kā naudu,
Noturēt nespēj neviens.
Skaitīsim laimīgos mirkļus,
Kuru mūžā bijis tik daudz -
Ar tiem mēs bagāti esam
Un novecot nebūs ļauts!
Mātes diena
Mīļo, mīļo māmuliņ
Paldies tev par visu,
Paldies par buču
Ko no rītiem man sniedz,
Paldies par smaidu
Kas tev sejā mirdz
Un izplaukst kā liliju zieds,
Paldies par mīļajiem vārdiem
Kas nāk no tevis ik dienu kā saulriets,
Paldies, ka neesi ciets kā miets
Bet mīksts kā salds miegs,
Paldies, ka esi man kā plaukstošs zieds
Kas ir pilns cerību kā bišu siets,
Paldies, ka esi man..........
Paldies tev par visu,
Paldies par buču
Ko no rītiem man sniedz,
Paldies par smaidu
Kas tev sejā mirdz
Un izplaukst kā liliju zieds,
Paldies par mīļajiem vārdiem
Kas nāk no tevis ik dienu kā saulriets,
Paldies, ka neesi ciets kā miets
Bet mīksts kā salds miegs,
Paldies, ka esi man kā plaukstošs zieds
Kas ir pilns cerību kā bišu siets,
Paldies, ka esi man..........
Vēlējumi
Nepūlies iemantot pasauli,
Tā jau ir Tevī.
Tu tikai ej pa sauli
Un saullēktus glabā sevī.
/L.Ikere/
Tā jau ir Tevī.
Tu tikai ej pa sauli
Un saullēktus glabā sevī.
/L.Ikere/
Dzimšanas diena
Rīta rasā smeltas krāsas,
Varavīkšņu celtas sētas.
Pāri tikt un neapstāties,
Paveikt visu, pilnveidoties!
Varavīkšņu celtas sētas.
Pāri tikt un neapstāties,
Paveikt visu, pilnveidoties!
Ziemassvētki
Sniega māte pūkas mētā
Svētki ienāk katrā sētā
Galdā karsti pīrādziņi
Zirnīši un kāpostiņi
Svētki ienāk katrā sētā
Galdā karsti pīrādziņi
Zirnīši un kāpostiņi
Valsts svētki
Dievs, svētī Latviju:
Zemi, cilvēkus, valodu,
Dziesmu un ticību,
Godaprātu un darba tikumu;
uzturi mūs dzīvus,
Dari mūs brīvus-
Garā un pateicībā,
Cilvēka vārda cienīgus
Latviešus
Tēvzemē un pasaulē.
/Velta Toma/
Zemi, cilvēkus, valodu,
Dziesmu un ticību,
Godaprātu un darba tikumu;
uzturi mūs dzīvus,
Dari mūs brīvus-
Garā un pateicībā,
Cilvēka vārda cienīgus
Latviešus
Tēvzemē un pasaulē.
/Velta Toma/
Ziemassvētki
Ziemassvētki nāk pār kalniem-
Prieki veciem, prieki jauniem!
Salavecis smagi elš -
Tāls no Ziemeļpola ceļš.
Prieki veciem, prieki jauniem!
Salavecis smagi elš -
Tāls no Ziemeļpola ceļš.