Vārda dienu 6. Jūnijā svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Ardijs, Ards, Ingra, Ingre, Ingreta, Ingrida, Ingrita, Kandida, Kendija, Kendisa, Loida
Ardis - Gaume un izsmalcinātība ir viņa rota. Vai viņš vienmēr dzīvē sasniedz kāroto, to grūti pateikt, jo ar intīmo dzīvi nemēdz stāstīt. Lēnprātība ir ārda labākais pavadonis.
1799 - krievu dzejnieks Aleksandrs Puškins
1875 - vācu rakstnieks, Nobela prēmija laureāts Tomass Manns
Vārdu skaidrojumi.
Ingrīda - Pirmais tips. Neparastais valdzinājums viņā rodas no enerģijas, sievišķības un mainīguma pārpilnības. Viņa dara visu no sirds, prot pastāvēt mīlā, dusmās un sāpēs. Grūti ietekmējama, jo nesatricināmi tic savai intuīcijai. Otrais tips. Racionāli pētnieciska un visos pārbaudījuma brīžos zina, kā rīkoties. Nekad neļaus darīt sev pāri. Prot aizdegt visas sveces draudzības ugunskura. Uz viņu var paļauties. Necieš izlikšanos. Mīlestībā dzirkst kā dimants.Ardis - Gaume un izsmalcinātība ir viņa rota. Vai viņš vienmēr dzīvē sasniedz kāroto, to grūti pateikt, jo ar intīmo dzīvi nemēdz stāstīt. Lēnprātība ir ārda labākais pavadonis.
Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".
6. Jūnijā pasaules un Latvijas svētki:
- Puškina diena
Puškina diena Krievijā agrāk saucās par Puškina dzejas svētkiem. Šī diena tiek atzīmēta kopš 1998. gada. - Zviedrijas valsts svētki
6. jūnijs kļuva par valsts svētkiem 1983. gadā. Pirms tam šī diena bija Zviedru karoga diena. Tradīcija svinēt šo dienu sākās 1920. gadā, lai godinātu karaļa Gustava Vasa kronēšanu 1523. gadā. 2005. gadā šī diena Zviedrijā kļuva par oficiālu brīvdienu. - Kvīnslandes diena
Kvīnslande ir Austrālijas štats ziemeļaustrumos. Tas ir otrais lielākais pēc platības un trešais lielākais pēc iedzīvotāju skaita. - Dienvidkorejas kara upuru piemiņas diena
- Jo-jo diena ASV
6. Jūnijā dzimuši slaveni un populāri cilvēki:
1599 - spāņu gleznotājs Diego Velaskes1799 - krievu dzejnieks Aleksandrs Puškins
1875 - vācu rakstnieks, Nobela prēmija laureāts Tomass Manns
Ziemassvētki
Putniņš pārlidoja,
Vakars nolaidās.
Visos ciema logos
Sveces iedegās.
Tie bij Ziemasvētki,
Kas tur ieradās
Un ar savu gaismu
Namos apmetās.
Vakars nolaidās.
Visos ciema logos
Sveces iedegās.
Tie bij Ziemasvētki,
Kas tur ieradās
Un ar savu gaismu
Namos apmetās.
Kāzas un kāzu jubilejas
Bij divas sirdis reiz...
Un līksmē tās
kā divas dziesmas pēkšņi satikās...
Viens otrā toreiz pavērāties klusi
un sapratāt, ka laime atnākusi.
Bij divas takas reiz...
Bet tagad tās
iet kopā gadu tālēs saulainās.
/L.Vāczemnieks/
Un līksmē tās
kā divas dziesmas pēkšņi satikās...
Viens otrā toreiz pavērāties klusi
un sapratāt, ka laime atnākusi.
Bij divas takas reiz...
Bet tagad tās
iet kopā gadu tālēs saulainās.
/L.Vāczemnieks/
Ziemassvētki
Kad Ziemassvētku miers,
Lai dvēselē mājo prieks;
Kad klāt ir Jaunais gads,
Lai esi laimīgs pats!
Balti nāca Ziemassvētki,
Dimantiņus kaisīdami;
Lai tā nāktu katra diena,
Sudrabā vizēdama.
Lai dvēselē mājo prieks;
Kad klāt ir Jaunais gads,
Lai esi laimīgs pats!
Balti nāca Ziemassvētki,
Dimantiņus kaisīdami;
Lai tā nāktu katra diena,
Sudrabā vizēdama.
Jāņi / Līgo svētki
Ap to manu grāva malu
Melni kārkli apauguši;
Ņem, puisīt, zelta šķēres
Pucē manas grāva malas.
Melni kārkli apauguši;
Ņem, puisīt, zelta šķēres
Pucē manas grāva malas.
Kāzas un kāzu jubilejas
Balta, balta atnāk mīlestība,
Saudzējama,lolojama nāk.
Visiem tādas mīlestības gribas,
Tik ne katrs nosargāt to māk.
Saudzējama,lolojama nāk.
Visiem tādas mīlestības gribas,
Tik ne katrs nosargāt to māk.
Lieldienas
Zaķis zilus dūmus pūta,
Sveicienus no manis sūta,
Otrs tikai acis bola,
Esot nospertas tam olas!
Zaķis vakar piedzērās,
Vairāk neko neatcerās,
Kam tās olas krāsoja,
Paslēpa un dāvāja.
Sveicienus no manis sūta,
Otrs tikai acis bola,
Esot nospertas tam olas!
Zaķis vakar piedzērās,
Vairāk neko neatcerās,
Kam tās olas krāsoja,
Paslēpa un dāvāja.
Vārda diena
Vārda diena vienreiz gadā,
Neļauj draugiem nomirt badā-
Liec uz galda alus kasti
Un pa virsu siļķes asti!
Neļauj draugiem nomirt badā-
Liec uz galda alus kasti
Un pa virsu siļķes asti!
Dzimšanas diena
Tu esi kā ziedoša liepa,
Kas neraud, ka liktenis grūts,
Bet cerību ūdensrozi
Vismelnākā pusnaktī plūc !
Kas neraud, ka liktenis grūts,
Bet cerību ūdensrozi
Vismelnākā pusnaktī plūc !
Vēlējumi
Es gribu dāvāt Tev rītu --
Baltu kā pīpenes ziedu --
Ar pļavas sudrabu smilgas skarā
Un rasas dimantiem dzeguzes zvanā.
Es gribu dāvāt Tev dienu --
Zeltainu kā pīpenes ziedu --
Ar dzintara medainām lāsēm
Bites skrējienā ašā.
Ar pērļu mirdzumu skropstās
Lai izsmaržo naktsvijole --
Kā noslēpums un kā brīnums
Par visu, kam jānotiek
Baltu kā pīpenes ziedu --
Ar pļavas sudrabu smilgas skarā
Un rasas dimantiem dzeguzes zvanā.
Es gribu dāvāt Tev dienu --
Zeltainu kā pīpenes ziedu --
Ar dzintara medainām lāsēm
Bites skrējienā ašā.
Ar pērļu mirdzumu skropstās
Lai izsmaržo naktsvijole --
Kā noslēpums un kā brīnums
Par visu, kam jānotiek
Ziemassvētki
Jūs bērniņi nāciet ar priecīgu prāt;
Pie silītes Bētlemē visi nu klāt:
To prieku lai katrs lai sirsniņā jūt,
Kā debesu tēvs savu dēlu mums sūt.
Pie silītes Bētlemē visi nu klāt:
To prieku lai katrs lai sirsniņā jūt,
Kā debesu tēvs savu dēlu mums sūt.
Valentīndiena / Mīlestība
Caur skaidru ledu skatījos
Es dzelmes tukšumā;
Es skatījos un sabijos
No tāda dziļuma.
Caur klusām acīm skatījos
Tev sirdī-brīnumā;
Es skatījos un sabijos
No tāda dziļuma.
Es dzelmes tukšumā;
Es skatījos un sabijos
No tāda dziļuma.
Caur klusām acīm skatījos
Tev sirdī-brīnumā;
Es skatījos un sabijos
No tāda dziļuma.
8. marts
Sieviete — tu esi trausla puķe,
kuru mīlestības reibons šūpo
smaržīgos un siltos tumšos viļņos,
galvā mirdzinājot zelta kroni.
Sieviete - tu skaistākā starp puķēm —
Tava zieda kausā ģifts un medus,
un pat eņģelim, kas sniedzas dzert to,
dziļi ceļos vajadzētu pakrist,
gaišo pieri trīs reiz pīšļus skarot,
Sieviete — tu esi skaistākā starp puķēm!
/Fricis Bārda/
kuru mīlestības reibons šūpo
smaržīgos un siltos tumšos viļņos,
galvā mirdzinājot zelta kroni.
Sieviete - tu skaistākā starp puķēm —
Tava zieda kausā ģifts un medus,
un pat eņģelim, kas sniedzas dzert to,
dziļi ceļos vajadzētu pakrist,
gaišo pieri trīs reiz pīšļus skarot,
Sieviete — tu esi skaistākā starp puķēm!
/Fricis Bārda/
Mātes diena
Ai, māmulīt, māmiņ, par ceriņa zaru
Es gribētu šorīt pie loga tev plaukt
Kļūt vēlētos ļoti par saullēkta staru,
Kas pirmais pie tevis jo agri grib nākt
Varbūt pat vēl labāk,
Ja šorīt es būtu
Par dziedoni cīruli pārvērties jau
Tad skaistākās dziesmas
Tu, māmiņ, sev gūtu,
Kas teiktu bez vārdiem - Cik laba Tu man.
Es gribētu šorīt pie loga tev plaukt
Kļūt vēlētos ļoti par saullēkta staru,
Kas pirmais pie tevis jo agri grib nākt
Varbūt pat vēl labāk,
Ja šorīt es būtu
Par dziedoni cīruli pārvērties jau
Tad skaistākās dziesmas
Tu, māmiņ, sev gūtu,
Kas teiktu bez vārdiem - Cik laba Tu man.
Valentīndiena / Mīlestība
No vasaras mācies mūžu dzīvot -
Mācies krāsas un siltumu krāt,
Katram dzīvotam mirklim,
Pieliekot mīļumu klāt.
/Ā.Elksne/
Mācies krāsas un siltumu krāt,
Katram dzīvotam mirklim,
Pieliekot mīļumu klāt.
/Ā.Elksne/
Jāņi / Līgo svētki
Īsa, īsa Jāņu nakts
Par visām naksniņām,
Te satumsa, te uzausa,
Te saulīte gabalā.
Par visām naksniņām,
Te satumsa, te uzausa,
Te saulīte gabalā.
Jāņi / Līgo svētki
Lai ir daiļa Jāņa sēta,
Kupla saime, bagāts galds,
Krievs ir krievs, bet latvis - latvis,
Vodka sīva, alus salds!
Kupla saime, bagāts galds,
Krievs ir krievs, bet latvis - latvis,
Vodka sīva, alus salds!
Ziemassvētki
Jaunas meitas kaķi svēra
Ziemassvētku vakarā:
Ja svērs kaķis puspodiņa,
Vedīs meitas šoruden.
Ziemassvētku vakarā:
Ja svērs kaķis puspodiņa,
Vedīs meitas šoruden.
Jāņi / Līgo svētki
Jānīts nāca par gadskārtu,
Savus bērnus apraudzīti,
Vai tie ēda, vai tie dzēra,
Vai Jānīti daudzināja.
Savus bērnus apraudzīti,
Vai tie ēda, vai tie dzēra,
Vai Jānīti daudzināja.
Valentīndiena / Mīlestība
Tici draugs meitenei vienai,
veinu tu mīli arvien,
tad viņa ticēs tev,
tevi tā mīlēs arvien.
veinu tu mīli arvien,
tad viņa ticēs tev,
tevi tā mīlēs arvien.
Dzimšanas diena
Nav nozīmes kāds galds ir klāts
Tu vienmēr tiksi sumināts!
Jo jauku draugu tā kā tu
Ik vienam dzīvē novēlu.
Tu vienmēr tiksi sumināts!
Jo jauku draugu tā kā tu
Ik vienam dzīvē novēlu.
Dzimšanas diena
Un kas par to, ka gadu vesels klēpi,
Kā pļavu ziedi laika vāzēs mirdz,
Gan sūrumu, gan prieku katrs slēpis,
Bet viss ir bijis vajadzīgs priekš sirds.
Lai sajustu- cik dzīve tomēr skaists,
Kur tā kā darba bite vari būt,
To sudrabu no mirkļa kārēm vācot,
Kas neapsūb un vējos nepazūd!
/K.Apšukrūma/
Kā pļavu ziedi laika vāzēs mirdz,
Gan sūrumu, gan prieku katrs slēpis,
Bet viss ir bijis vajadzīgs priekš sirds.
Lai sajustu- cik dzīve tomēr skaists,
Kur tā kā darba bite vari būt,
To sudrabu no mirkļa kārēm vācot,
Kas neapsūb un vējos nepazūd!
/K.Apšukrūma/
Vārda diena
Ar vārdu šūpulī, kas likts,
Mums lemts ir mūžu nostaigāt.
Par viņu nebūs jādzird slikts,
Ja pratīsim ap sevi krāt
Mēs mīlestības siltos starus;
Un darbu krietni padarīt;
Tad mūsu vārds kā ozols zaros
Sev vienmēr varēs sauli vīt.
Mums lemts ir mūžu nostaigāt.
Par viņu nebūs jādzird slikts,
Ja pratīsim ap sevi krāt
Mēs mīlestības siltos starus;
Un darbu krietni padarīt;
Tad mūsu vārds kā ozols zaros
Sev vienmēr varēs sauli vīt.
Valentīndiena / Mīlestība
Mēs tikāmies kā dzirkstis vējā,
Brīdi degām, bijām pati liesma.
Mēs izgaisām kā pelni vējā.
Vējš ilgi dziedāja...
Tā bija skumja dziesma...
Un velti lūpas kaut ko lūdz,
Un velti domas karsē galvu,-
Ir kopā degts, ir kopā būts,
Un nav uz zemes citu balvu...
Brīdi degām, bijām pati liesma.
Mēs izgaisām kā pelni vējā.
Vējš ilgi dziedāja...
Tā bija skumja dziesma...
Un velti lūpas kaut ko lūdz,
Un velti domas karsē galvu,-
Ir kopā degts, ir kopā būts,
Un nav uz zemes citu balvu...
Jāņi / Līgo svētki
Īsa, īsa Jāņu nakts,
Pār visāmi naksniņāmi,
Te satumsa, te uzausa,
Pie Jānīša uguntiņas.
Pār visāmi naksniņāmi,
Te satumsa, te uzausa,
Pie Jānīša uguntiņas.