Vārda dienu 6. Jūnijā svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Ardijs, Ards, Ingra, Ingre, Ingreta, Ingrida, Ingrita, Kandida, Kendija, Kendisa, Loida
Ardis - Gaume un izsmalcinātība ir viņa rota. Vai viņš vienmēr dzīvē sasniedz kāroto, to grūti pateikt, jo ar intīmo dzīvi nemēdz stāstīt. Lēnprātība ir ārda labākais pavadonis.
1799 - krievu dzejnieks Aleksandrs Puškins
1875 - vācu rakstnieks, Nobela prēmija laureāts Tomass Manns
Vārdu skaidrojumi.
Ingrīda - Pirmais tips. Neparastais valdzinājums viņā rodas no enerģijas, sievišķības un mainīguma pārpilnības. Viņa dara visu no sirds, prot pastāvēt mīlā, dusmās un sāpēs. Grūti ietekmējama, jo nesatricināmi tic savai intuīcijai. Otrais tips. Racionāli pētnieciska un visos pārbaudījuma brīžos zina, kā rīkoties. Nekad neļaus darīt sev pāri. Prot aizdegt visas sveces draudzības ugunskura. Uz viņu var paļauties. Necieš izlikšanos. Mīlestībā dzirkst kā dimants.Ardis - Gaume un izsmalcinātība ir viņa rota. Vai viņš vienmēr dzīvē sasniedz kāroto, to grūti pateikt, jo ar intīmo dzīvi nemēdz stāstīt. Lēnprātība ir ārda labākais pavadonis.
Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".
6. Jūnijā pasaules un Latvijas svētki:
- Puškina diena
Puškina diena Krievijā agrāk saucās par Puškina dzejas svētkiem. Šī diena tiek atzīmēta kopš 1998. gada. - Zviedrijas valsts svētki
6. jūnijs kļuva par valsts svētkiem 1983. gadā. Pirms tam šī diena bija Zviedru karoga diena. Tradīcija svinēt šo dienu sākās 1920. gadā, lai godinātu karaļa Gustava Vasa kronēšanu 1523. gadā. 2005. gadā šī diena Zviedrijā kļuva par oficiālu brīvdienu. - Kvīnslandes diena
Kvīnslande ir Austrālijas štats ziemeļaustrumos. Tas ir otrais lielākais pēc platības un trešais lielākais pēc iedzīvotāju skaita. - Dienvidkorejas kara upuru piemiņas diena
- Jo-jo diena ASV
6. Jūnijā dzimuši slaveni un populāri cilvēki:
1599 - spāņu gleznotājs Diego Velaskes1799 - krievu dzejnieks Aleksandrs Puškins
1875 - vācu rakstnieks, Nobela prēmija laureāts Tomass Manns
Dzimšanas diena
Ne vienmēr dzīvē varēsi
Tu smaidīt,
Jo straujas upes jāpāriet
ir TEV!
Bet vajag stipri ticēt,
ļoti gaidīt,
Par katru soli prasīt
atbildību sev.
Ir dažreiz prieki,
citreiz arī bēdas,
Bet nedrīksti TU pagurt,
viss ir jāpārvar,
Jo dzīves lielceļā TEV vajag
atstāt pēdas,
Kur daudzus gadus
citus sildīt var!
Tu smaidīt,
Jo straujas upes jāpāriet
ir TEV!
Bet vajag stipri ticēt,
ļoti gaidīt,
Par katru soli prasīt
atbildību sev.
Ir dažreiz prieki,
citreiz arī bēdas,
Bet nedrīksti TU pagurt,
viss ir jāpārvar,
Jo dzīves lielceļā TEV vajag
atstāt pēdas,
Kur daudzus gadus
citus sildīt var!
Katrai dienai
Tu man jautā ko es mīlu,
Es tev varu pasacīt,
Visus lielos burtus saliec kopā
Iznāks gluži pazīstams.
Es tev varu pasacīt,
Visus lielos burtus saliec kopā
Iznāks gluži pazīstams.
Vārda diena
Katram cilvēkam ir vārds,
Tas ir ļoti, ļoti mīļš.
Katram vārdam vārda diena,
Tā ir gadā tikai viena!
Tas ir ļoti, ļoti mīļš.
Katram vārdam vārda diena,
Tā ir gadā tikai viena!
Izlaidums
Laime nepiestāj krastā, kā kuģis.
Aicinot līdzi, kur papardes zied.
Laime tāpat, kā pilsētas bruģis,
Jāuzceļ pašam lai tālāk var iet.
Aicinot līdzi, kur papardes zied.
Laime tāpat, kā pilsētas bruģis,
Jāuzceļ pašam lai tālāk var iet.
Valentīndiena / Mīlestība
Tu esi kā siena smarža
Tikko nopļautā vālā.
Tu esi kā mežezers
Dižsilu līcī tālā.
Ezeri lidot mākot,
Tikai jānosauc vārdā,
Laikam tāpēc tavs vārds
Diendienā man jāatkārto...
Un, lūk, te tu esi,
Zilām dzelmēm man pretī spīdi.
Te nu tu esi,
Vismaz brīdi...
/J. Osmanis/
Tikko nopļautā vālā.
Tu esi kā mežezers
Dižsilu līcī tālā.
Ezeri lidot mākot,
Tikai jānosauc vārdā,
Laikam tāpēc tavs vārds
Diendienā man jāatkārto...
Un, lūk, te tu esi,
Zilām dzelmēm man pretī spīdi.
Te nu tu esi,
Vismaz brīdi...
/J. Osmanis/
Jāņi / Līgo svētki
Kas tie tādi līgotāji,
Sila peku lauzējiņi!
Nav neviena lāga puiša,
Kas ar mani parunātu.
Sila peku lauzējiņi!
Nav neviena lāga puiša,
Kas ar mani parunātu.
Ziemassvētki
Tālās zemēs nav vairs naida,
Visi Ziemassvētkus gaida.
Virmo gaiss pēc piparkūkām,
A Īle smird pēc "Dāņu" cūkām!
Visi Ziemassvētkus gaida.
Virmo gaiss pēc piparkūkām,
A Īle smird pēc "Dāņu" cūkām!
Vēlējumi
Un ja cerēto prieku
Nenesa ceriņu ziedi,
Nav taču sacīts, ka laime
Nevar atbrist pa stiegu.
Nenesa ceriņu ziedi,
Nav taču sacīts, ka laime
Nevar atbrist pa stiegu.
Ziemassvētki
Svētvakars stāv nama logā
pārslām apadīts.
Sakopts, kur bij steigā kaisīts,
laiks, māt, lampu degt.
Mēness jumta korē stājies,
tumsības nekur.
Diestēs mūsu tēva mājas
elkonī sev tur.
/E. Mārtuža/
pārslām apadīts.
Sakopts, kur bij steigā kaisīts,
laiks, māt, lampu degt.
Mēness jumta korē stājies,
tumsības nekur.
Diestēs mūsu tēva mājas
elkonī sev tur.
/E. Mārtuža/
Ziemassvētki
Sniegmātes maisam vīle ira,
Sniega pārsliņas bira, bira,
Sniegmāte ķēra,
Pārslas bēra
Atpakaļ maisā, - Visas visapkārt izskrēja gaisā.
Ķer! ķer! ķer! ķer!
Ber! ber! ber! ber!
Ak, tas ir grūt'!
Vējiņ, ko pūt?
Kurš sniegmātei palīdzēs tvarstīt?
Kurš vējam pārsliņas bārstīt?
/Rainis/
Sniega pārsliņas bira, bira,
Sniegmāte ķēra,
Pārslas bēra
Atpakaļ maisā, - Visas visapkārt izskrēja gaisā.
Ķer! ķer! ķer! ķer!
Ber! ber! ber! ber!
Ak, tas ir grūt'!
Vējiņ, ko pūt?
Kurš sniegmātei palīdzēs tvarstīt?
Kurš vējam pārsliņas bārstīt?
/Rainis/
Valsts svētki
Mana mīļā, dārgā labā,
Zaļais ielāpiņš uz planētas,
Tu kā putnu ligzdā mani glabā -
Pati maza, putnēns arī mazs.
Bet to ligzdu daudz un putnu arī.
Katrs savu liktens dziesmu dzied.
No šīm dziesmām sazied liepu zari,
Saules lēktu sola saules riets.
Ak, ja varētu, ja varētu ar dziesmām
Tevi mēs no bēdas pasargāt,
Lai pār tevi līst vien saules liesmas,
Lai tu mūžos dzīvo, mūsu māt!
Zaļais ielāpiņš uz planētas,
Tu kā putnu ligzdā mani glabā -
Pati maza, putnēns arī mazs.
Bet to ligzdu daudz un putnu arī.
Katrs savu liktens dziesmu dzied.
No šīm dziesmām sazied liepu zari,
Saules lēktu sola saules riets.
Ak, ja varētu, ja varētu ar dziesmām
Tevi mēs no bēdas pasargāt,
Lai pār tevi līst vien saules liesmas,
Lai tu mūžos dzīvo, mūsu māt!
Vārda diena
Šķība nāca vārda diena,
Kā no vēja saliekusies.
Nav no vēja saliekusies,
Bet gan šņabi sadzērusies.
Kā no vēja saliekusies.
Nav no vēja saliekusies,
Bet gan šņabi sadzērusies.
Dzimšanas diena
Ja es būtu puntiņš mazs,
Kas uz zara karājas,
Tad tev par prieku,
Dāvinātu treknu slieku.
Kas uz zara karājas,
Tad tev par prieku,
Dāvinātu treknu slieku.
Kāzas un kāzu jubilejas
Un tas vislielākais guvums
Kopīgā mūžā tavā un manā
Ir divu cilvēku tuvums,
Uzticība un saprašanās.
Kopīgā mūžā tavā un manā
Ir divu cilvēku tuvums,
Uzticība un saprašanās.
Skumjās
Es sapnī redzēju - Tu raudāji
Tu gribēji pie manis būt.
Vai tiešām Tu nesaproti,
Ka mana sirds to jūt?
Tu gribēji pie manis būt.
Vai tiešām Tu nesaproti,
Ka mana sirds to jūt?
Lieldienas
Cītīgi es olas vāru,
Lieldienas jau vairs nav tālu.
Zaķis nāks pie mums.
Viņam tas ir uzdevums.
To viņš zina ļoti labi,
Strādāsim mēs kopā abi.
Olas krāsojam mēs labi,
Galdā liksim lielu krabi.
Šūpoles jau pakārām,
Lielās sienas apkārām.
Lieldienas jau vairs nav tālu.
Zaķis nāks pie mums.
Viņam tas ir uzdevums.
To viņš zina ļoti labi,
Strādāsim mēs kopā abi.
Olas krāsojam mēs labi,
Galdā liksim lielu krabi.
Šūpoles jau pakārām,
Lielās sienas apkārām.
Smieklīgie pantiņi
Salatēvs ar ziemeļbriedi
Apčuraja mežā priedi:
Mazais ruķis lamājas
Slapš zem priedes vazajas
Apčuraja mežā priedi:
Mazais ruķis lamājas
Slapš zem priedes vazajas
Valentīndiena / Mīlestība
Ir valentīndiena...
Visi putniņi darīs TO,
Visas bizbizmārītes darīs TO,
Pat tauriņi darīs TO..
Tu arī gribi darīt TO?
Aizmirsti! Tu nemāki lidot!
Visi putniņi darīs TO,
Visas bizbizmārītes darīs TO,
Pat tauriņi darīs TO..
Tu arī gribi darīt TO?
Aizmirsti! Tu nemāki lidot!
Jāņi / Līgo svētki
Jāņu nakti neatšķīru,
Kura sieva, kura meita,
Visām bija raibi svārki,
Galvā ziedu vainadziņi.
Kura sieva, kura meita,
Visām bija raibi svārki,
Galvā ziedu vainadziņi.
Rupjie pantiņi (18+)
Salavecis plikiem pautiem
Laižas pāri visiem laukiem
Mazus bērnus biedēdams
Mečām pupus spaidīdams
Laižas pāri visiem laukiem
Mazus bērnus biedēdams
Mečām pupus spaidīdams
Rupjie pantiņi (18+)
Ko lai vēlam
Mūsu brašam tautu dēlam?
Pimpi augšā vienmēr staltu,
Autiņu ar šipiem kaltu,
Un vēl tautu meitu baltu,
Kuru citi nesauktu par mauku.
Mūsu brašam tautu dēlam?
Pimpi augšā vienmēr staltu,
Autiņu ar šipiem kaltu,
Un vēl tautu meitu baltu,
Kuru citi nesauktu par mauku.
Izlaidums
Mazliet skumji ap sirdi mums visiem,
Skolas durvis kad aizveras ciet,
Saucot klasē, zvans atskanēs citiem,
Dzīve aicina tālāk mums iet.
Skolas durvis kad aizveras ciet,
Saucot klasē, zvans atskanēs citiem,
Dzīve aicina tālāk mums iet.
Izlaidums
Skola ir otrās mājas
Tur mums galvā zināšanas krājās,
Tur skolotājas mūs audzina.
Gandrīz kā katra māmiņa.
Skolotājas cenšas mums sniegt to,
Ko pašas uzskata par nepieciešamāko.
Viņas ved mūs pa to taku,
Kur redzam uz dzīvi skatu!
Skolotājiem paldies par to,
ka sniedza mums visu gaišāko.
Paldies par sirds siltumu,
Un par vislielāko izpalīdzību!
Mārtiņš Muhins.
Tur mums galvā zināšanas krājās,
Tur skolotājas mūs audzina.
Gandrīz kā katra māmiņa.
Skolotājas cenšas mums sniegt to,
Ko pašas uzskata par nepieciešamāko.
Viņas ved mūs pa to taku,
Kur redzam uz dzīvi skatu!
Skolotājiem paldies par to,
ka sniedza mums visu gaišāko.
Paldies par sirds siltumu,
Un par vislielāko izpalīdzību!
Mārtiņš Muhins.
Jāņi / Līgo svētki
Visa laba Jāņu zāle,
Ko plūc Jāņu vakarā.
Kas to zāli uzpīpēja-
Guļ trīs dienas bezfilmā!
Ko plūc Jāņu vakarā.
Kas to zāli uzpīpēja-
Guļ trīs dienas bezfilmā!