Vārda dienu 6. Jūnijā svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Ardijs, Ards, Ingra, Ingre, Ingreta, Ingrida, Ingrita, Kandida, Kendija, Kendisa, Loida
Ardis - Gaume un izsmalcinātība ir viņa rota. Vai viņš vienmēr dzīvē sasniedz kāroto, to grūti pateikt, jo ar intīmo dzīvi nemēdz stāstīt. Lēnprātība ir ārda labākais pavadonis.
1799 - krievu dzejnieks Aleksandrs Puškins
1875 - vācu rakstnieks, Nobela prēmija laureāts Tomass Manns
Vārdu skaidrojumi.
Ingrīda - Pirmais tips. Neparastais valdzinājums viņā rodas no enerģijas, sievišķības un mainīguma pārpilnības. Viņa dara visu no sirds, prot pastāvēt mīlā, dusmās un sāpēs. Grūti ietekmējama, jo nesatricināmi tic savai intuīcijai. Otrais tips. Racionāli pētnieciska un visos pārbaudījuma brīžos zina, kā rīkoties. Nekad neļaus darīt sev pāri. Prot aizdegt visas sveces draudzības ugunskura. Uz viņu var paļauties. Necieš izlikšanos. Mīlestībā dzirkst kā dimants.Ardis - Gaume un izsmalcinātība ir viņa rota. Vai viņš vienmēr dzīvē sasniedz kāroto, to grūti pateikt, jo ar intīmo dzīvi nemēdz stāstīt. Lēnprātība ir ārda labākais pavadonis.
Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".
6. Jūnijā pasaules un Latvijas svētki:
- Puškina diena
Puškina diena Krievijā agrāk saucās par Puškina dzejas svētkiem. Šī diena tiek atzīmēta kopš 1998. gada. - Zviedrijas valsts svētki
6. jūnijs kļuva par valsts svētkiem 1983. gadā. Pirms tam šī diena bija Zviedru karoga diena. Tradīcija svinēt šo dienu sākās 1920. gadā, lai godinātu karaļa Gustava Vasa kronēšanu 1523. gadā. 2005. gadā šī diena Zviedrijā kļuva par oficiālu brīvdienu. - Kvīnslandes diena
Kvīnslande ir Austrālijas štats ziemeļaustrumos. Tas ir otrais lielākais pēc platības un trešais lielākais pēc iedzīvotāju skaita. - Dienvidkorejas kara upuru piemiņas diena
- Jo-jo diena ASV
6. Jūnijā dzimuši slaveni un populāri cilvēki:
1599 - spāņu gleznotājs Diego Velaskes1799 - krievu dzejnieks Aleksandrs Puškins
1875 - vācu rakstnieks, Nobela prēmija laureāts Tomass Manns
Jāņi / Līgo svētki
Kas palēja sudrabiņu
Pie Jānīša nama duru?
Jāņa bērni pielējuši,
Jāņa nakti līgojot.
Pie Jānīša nama duru?
Jāņa bērni pielējuši,
Jāņa nakti līgojot.
Jaunais gads
Apkārt balti sniega blāķi.
Iet pa mežu vīrs ar zāģi.
Vai viņš taisās egli gāzt?
Nē, bet vai tad slikts bij’ stāsts?
Iet pa mežu vīrs ar zāģi.
Vai viņš taisās egli gāzt?
Nē, bet vai tad slikts bij’ stāsts?
Dzimšanas diena
Šī diena lai tev skaistāka par citām,
Šī diena tikai viena gadā aust,
Lai spēka pietiek katram dienas rītam,
Lai katrs rīts kā skaisti ziedi plaukst.
Šī diena tikai viena gadā aust,
Lai spēka pietiek katram dienas rītam,
Lai katrs rīts kā skaisti ziedi plaukst.
1. septembris
Jau atkal pīlādži sārto
un dzērves aizbēg no salnām.
Bet mums vēl daudz jāsakārto,
lai kāpt varam zinību kalnā.
Un ejam mēs septembrim pretī
pārpilni vasaras spara.
Un skola mums panāks pretim,
lai ātrāk satikties varam.
un dzērves aizbēg no salnām.
Bet mums vēl daudz jāsakārto,
lai kāpt varam zinību kalnā.
Un ejam mēs septembrim pretī
pārpilni vasaras spara.
Un skola mums panāks pretim,
lai ātrāk satikties varam.
Jāņi / Līgo svētki
Lai ir daiļa Jāņa sēta,
Kupla saime, bagāts galds,
Lai ir laime, lai ir prieks,
Vodka sīva, alus salds.
Kupla saime, bagāts galds,
Lai ir laime, lai ir prieks,
Vodka sīva, alus salds.
Skumjās
Nebēdā, ja dzīve grūta,
Bēdā, ja par vieglu tā:
Grūtais solis vārpas sola,
Vieglais paliek atmatā.
Bēdā, ja par vieglu tā:
Grūtais solis vārpas sola,
Vieglais paliek atmatā.
Ziemassvētki
Nāk ziema saltajā gadskārtā
Sniegbalti mirdzošā uzvalkā
Man ziema patīk, man viņa laba
Vai tiešām tik barga ir viņas daba?
Gan sniegi snieg un putina,
Gan sals aiz ausīm plucina,
Bet skatat, cik skaista nāk ziema pa āri
Vai paļājot nedarat tai pāri?
Lai skan, kā sprakt- tas man tik nieks
Braukt ragutiņām jo lielāks prieks
Kā puteņu putenīšus tā kaisa
Kā bērniem sudraba taciņas taisa
Nē, mīļā ziema, es neļaušu,
Ka tevi par bargu kāds pataisa.
Un ja tev ar jāiet, kad ziedonis smaida
Nāc atkal, uz tevi bērniņi gaida.
/Rainis/
Sniegbalti mirdzošā uzvalkā
Man ziema patīk, man viņa laba
Vai tiešām tik barga ir viņas daba?
Gan sniegi snieg un putina,
Gan sals aiz ausīm plucina,
Bet skatat, cik skaista nāk ziema pa āri
Vai paļājot nedarat tai pāri?
Lai skan, kā sprakt- tas man tik nieks
Braukt ragutiņām jo lielāks prieks
Kā puteņu putenīšus tā kaisa
Kā bērniem sudraba taciņas taisa
Nē, mīļā ziema, es neļaušu,
Ka tevi par bargu kāds pataisa.
Un ja tev ar jāiet, kad ziedonis smaida
Nāc atkal, uz tevi bērniņi gaida.
/Rainis/
Smieklīgie pantiņi
Mēs jums vēlam lielas laimes
Ķiplokus ar medu ēst
Mīļāko pie krūtīm spiest
Ienaidniekus gaisā sviest.
Ķiplokus ar medu ēst
Mīļāko pie krūtīm spiest
Ienaidniekus gaisā sviest.
Ziemassvētki
Šis ir tas laiks, kad gaismas loki liecas
Ap sveču mirdzumu un sirdi dedz,
Vien mazliet pretī jāpasniedzas,
Lai labestību mūsu sirdīs redz…
Ap sveču mirdzumu un sirdi dedz,
Vien mazliet pretī jāpasniedzas,
Lai labestību mūsu sirdīs redz…
Valentīndiena / Mīlestība
Atnāk meitenes mazas pasaulē lelles auklēt,
atnāk puikas, runā par makšķeru auklām
un par mašīnām, un par lidmašīnām.
Jaunieši runā par mīlestību.
Ievu un ceriņu baltajos puteņos,
decembra puteņos, janvāra puteņos
bieži ar vārdiem, visbiežāk bez vārdiem,
jaunie runā par mīlestību.
/L. Brīdaka/
atnāk puikas, runā par makšķeru auklām
un par mašīnām, un par lidmašīnām.
Jaunieši runā par mīlestību.
Ievu un ceriņu baltajos puteņos,
decembra puteņos, janvāra puteņos
bieži ar vārdiem, visbiežāk bez vārdiem,
jaunie runā par mīlestību.
/L. Brīdaka/
Ziemassvētki
Kūst svecīšu gaismā Ziemassvētku vakars,
Un Tā kā bērnībā noticam mēs,
Ka cerības visas, kas rodas sirdī,
Kā zelta ābele uzziedēt spēs.
Un Tā kā bērnībā noticam mēs,
Ka cerības visas, kas rodas sirdī,
Kā zelta ābele uzziedēt spēs.
Ziemassvētki
Tek rūķim siekala gar kāju,
Un Salatētis rokas priekā trin,
Kad Sniegbaltīte gandrīz kaila
Ap egli draiski svētkus svin.
Un Salatētis rokas priekā trin,
Kad Sniegbaltīte gandrīz kaila
Ap egli draiski svētkus svin.
Jāņi / Līgo svētki
Ai, māmiņa, ai, māmiņa,
Tavs Jānīt’s nebēdnieks:
Vakar dzina blusai pēdas
Pār meitiņas vēdergalu.
Tavs Jānīt’s nebēdnieks:
Vakar dzina blusai pēdas
Pār meitiņas vēdergalu.
Vēlējumi
Darbā ziloņa spēku,
Mīlestībā mazliet grēku,
Mājās mieru turēt svētu,
Un par niekiem necelt brēku.
Mīlestībā mazliet grēku,
Mājās mieru turēt svētu,
Un par niekiem necelt brēku.
Vārda diena
Brīžiem liekas - dzīve ir bez vainas,
Brīžiem šķiet, ka tikai krāpties prot.
Starp šiem dzirnakmeņiem allaž maļas (vārds),
Kā nu katru reizi spēj un prot.
Brīžiem šķiet, ka tikai krāpties prot.
Starp šiem dzirnakmeņiem allaž maļas (vārds),
Kā nu katru reizi spēj un prot.
Lieldienas
Lieldieniņas, lieldieniņas,
Tu man prieku devi.
Es tev došu sudrabiņu,
Tu man glītas oliņas.
Tu man prieku devi.
Es tev došu sudrabiņu,
Tu man glītas oliņas.
Ziemassvētki
Ziemassvētki nāk pār kalniem-
Prieki veciem, prieki jauniem!
Salavecis smagi elš -
Tāls no Ziemeļpola ceļš.
Prieki veciem, prieki jauniem!
Salavecis smagi elš -
Tāls no Ziemeļpola ceļš.
Rupjie pantiņi (18+)
Tumsā nevar redzēt labi
Vai tur pimpji vai tur stabi
Bet kad uzspīd mēness stars
Grāvī pišās vesels bars.
Vai tur pimpji vai tur stabi
Bet kad uzspīd mēness stars
Grāvī pišās vesels bars.
Lieldienas
Cilvēk, mīļais, cieni vistu,
Tā Tev piedēs itin visu -
Kūti, šķūni, mājas stūri
Un vēl baltā truša būri.
Tā Tev piedēs itin visu -
Kūti, šķūni, mājas stūri
Un vēl baltā truša būri.
Vēlējumi
Es nesolu vienmēr aiziet pie tevis,
Ik nastu tev palidzēt nest;
Pa retam es gribētu apciemot tevi,
Pa retam tev pavardu aizdegtu es.
Bet nesolu nenest tev pelēkas dienas,
To katram ir sakrājies daudz, ļoti daudz.
Vienalga, vai sauc tās par nespēka brīžiem
Vai tikai par vientuļo ikdienu sauc...
Es apsolu vasarā asteres aiznest,
Bet ziemā trīs čiekurus- vairāk nekā,
Un aprīlī-vēstuli ķīvītes ligzdā
Tev atstāsu pelekā atmata.
(Sk.Kaldupe)
Ik nastu tev palidzēt nest;
Pa retam es gribētu apciemot tevi,
Pa retam tev pavardu aizdegtu es.
Bet nesolu nenest tev pelēkas dienas,
To katram ir sakrājies daudz, ļoti daudz.
Vienalga, vai sauc tās par nespēka brīžiem
Vai tikai par vientuļo ikdienu sauc...
Es apsolu vasarā asteres aiznest,
Bet ziemā trīs čiekurus- vairāk nekā,
Un aprīlī-vēstuli ķīvītes ligzdā
Tev atstāsu pelekā atmata.
(Sk.Kaldupe)
Jāņi / Līgo svētki
Vēl šodien tas ir jāatzīst-
Tev gudri senči bija,
Kas mazu, guļot šūpulī,
Par Jāni nokristīja.
Jo nu, kad Jāņu vakars klāt,
Tev klājas ļoti labi,
Liek galvā ozolvainagu,
Dod alu dzert un šņabi.
Sauc mīlīgi par Jānīti,
Gan aplīgo, gan cienā,
Cik labi, kas var latvieši
Sveikt Jāņus Jāņu dienā!
Tev gudri senči bija,
Kas mazu, guļot šūpulī,
Par Jāni nokristīja.
Jo nu, kad Jāņu vakars klāt,
Tev klājas ļoti labi,
Liek galvā ozolvainagu,
Dod alu dzert un šņabi.
Sauc mīlīgi par Jānīti,
Gan aplīgo, gan cienā,
Cik labi, kas var latvieši
Sveikt Jāņus Jāņu dienā!
Ziemassvētki
Paskaties uz eglīti-
Redzi bumbas deglīti?
Nu ir tagad klusi, klusi
Tava dzīve pagājusi!
Redzi bumbas deglīti?
Nu ir tagad klusi, klusi
Tava dzīve pagājusi!
Dzimšanas diena
Vēl ausīs šūpļa dziesma skan
Un rokas maigi lelli glauž.
Un tālāk dzīves prievi man
Būs pašai vien tik jānoauž.
Un rokas maigi lelli glauž.
Un tālāk dzīves prievi man
Būs pašai vien tik jānoauž.
Jāņi / Līgo svētki
Jānīšam piederēju
Zem ozola stāvēdama.
Vai nu tāda nieka dēļ
Ies pa zemi vārtīties?
Zem ozola stāvēdama.
Vai nu tāda nieka dēļ
Ies pa zemi vārtīties?
Valentīndiena / Mīlestība
Aizver actiņas un smaidi,
Sapņi lai mūs projām nes
Turp, kur mīlestības viļņos
Izkustu mums dvēseles.
/J.Poruks/
Sapņi lai mūs projām nes
Turp, kur mīlestības viļņos
Izkustu mums dvēseles.
/J.Poruks/