Vārda dienu 5. Jūnijā svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Argija, Argils, Argita, Argo, Argods, Argons, Argots, Argunda, Arguts, Bonifacija, Bonifācija, Bonifacijs, Bonifācijs, Bonifatijs, Bonifātijs, Bonifats, Inguards, Ingvards, Ingvilda, Ingvilds, Igars, Jegors, Margonis, Margons, Margota, Margote, Marguss, Marguta, Marguts
Margots - No otra gala lasot šo vārdu, iznāk sto gram. Īstenībā viņš ir lietišķs un attiecībās necieš pretimrunāšanu.
Ingvars - Salds un sīrupains, īsts salonkomēdiju varonis. Viņam ieteicams staigāt baltā uzvalkā!
1975 - lietuviešu basketbolists Žudrūnas Ilgauskas
Vārdu skaidrojumi.
Igors - Pirmais tips. Gļēvs neveiksminieks, reti dzīvē atrod vietu. Otrais tips. Talantīgs profesionālis, kuram paļāvība uz saviem spēkiem ir stimuls nākotnes kaldināšanai. Šis Igors zina panākumu sviedrus un mērķtiecīgi virzās pa karjeras kāpnēm. Viņš spēj pakļaut visus. Skepticisms nav viņa arsenālā. Seksuālajā plānā Igors ir jūtīgs. Prot būt iniciators dzimumattiecībās.Margots - No otra gala lasot šo vārdu, iznāk sto gram. Īstenībā viņš ir lietišķs un attiecībās necieš pretimrunāšanu.
Ingvars - Salds un sīrupains, īsts salonkomēdiju varonis. Viņam ieteicams staigāt baltā uzvalkā!
Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".
5. Jūnijā pasaules un Latvijas svētki:
- Pasaules vides diena
1972. gada 15. decembrī Generālā Asambleja pasludināja 5. jūniju par Pasaules vides dienu. Šī diena tika izvēlēta tādēļ, ka šajā dienā 1972. gadā notika ANO konference par apkārtējās vides problēmām. - Dānijas konstiutūcijas diena
Dānijā tiek svinēta konstitūcijas parakstīšanas diena 1849. gadā un 1953. gada jaunās adoptētās konstitūcijas ieviešanā tajā pašā dienā. - Seišelu salu atbrīvošanas diena
5. Jūnijā dzimuši slaveni un populāri cilvēki:
1723 - skotu ekonomists un filosofs Ādams Smits1975 - lietuviešu basketbolists Žudrūnas Ilgauskas
Izlaidums
Laime nepiestāj krastā, kā kuģis.
Aicinot līdzi, kur papardes zied.
Laime tāpat, kā pilsētas bruģis,
Jāuzceļ pašam lai tālāk var iet.
Aicinot līdzi, kur papardes zied.
Laime tāpat, kā pilsētas bruģis,
Jāuzceļ pašam lai tālāk var iet.
Jaunais gads
Lai jaunā gadā darbi sokas
Un tālu gaišas domas trauc,
Lai nogurumu nezin rokas,
Bet sirdī — prieka, laimes daudz.
Un tālu gaišas domas trauc,
Lai nogurumu nezin rokas,
Bet sirdī — prieka, laimes daudz.
Jaunais gads
Vecais gads jau projām pošas,
Māj ar roku ardievas.
Jaunam gadam jaunas balvas,
Jauni pārsteigumi būs.
Māj ar roku ardievas.
Jaunam gadam jaunas balvas,
Jauni pārsteigumi būs.
Valentīndiena / Mīlestība
Glabā manu sirsniņu
Tā kā baltu tauriņu,
Neļauj viņu samīdīt,
Dzīves dubļos notraipīt.
Tā kā baltu tauriņu,
Neļauj viņu samīdīt,
Dzīves dubļos notraipīt.
Bērniņa piedzimšana
Gaiši, gaiši uguns dega
Tumšajā kaktiņā;
Tur Laimiņa mūžu raksta
Mazajam bērniņam.
Tumšajā kaktiņā;
Tur Laimiņa mūžu raksta
Mazajam bērniņam.
Rupjie pantiņi (18+)
Gāju meklēt ziemeļmeitu,
Atradu to krūmos beigtu.
Apkārt tai bij zelta rota,
Pati vidū izvarota.
Atradu to krūmos beigtu.
Apkārt tai bij zelta rota,
Pati vidū izvarota.
Ziemassvētki
Ticam Saulgriežu sniegam,
Kas zemi tīru un mirdzošu padarīt māk.
Ticam Ziemassvētku brīnumam,
Kuram dvēselē jāienāk.
/S.Kaldupe/
Kas zemi tīru un mirdzošu padarīt māk.
Ticam Ziemassvētku brīnumam,
Kuram dvēselē jāienāk.
/S.Kaldupe/
Dzimšanas diena
Dzīvo tu ar sirmiem matiem,
Brauc ar tamborētiem ratiem,
Meklē dzīvē tādas takas,
Kur uz celmiem augtu bekas.
Brauc ar tamborētiem ratiem,
Meklē dzīvē tādas takas,
Kur uz celmiem augtu bekas.
Dzimšanas diena
Sauli palūgt padebesim melnam,
Baltu puķi uzsviest debesīs,
Mazo pirkstu neatdot vis velnam,
Cerēt – vējš Tev prieku atnesīs!
Baltu puķi uzsviest debesīs,
Mazo pirkstu neatdot vis velnam,
Cerēt – vējš Tev prieku atnesīs!
Dzimšanas diena
Šie ir gaismas gadi,
Katram vienreiz doti,
Grūti, labi nodzīvoti,
Ar sāpēm, laimi savienoti,
Šie visi mūža gadi.
Katram vienreiz doti,
Grūti, labi nodzīvoti,
Ar sāpēm, laimi savienoti,
Šie visi mūža gadi.
Katrai dienai
Savāc sauju pie saujas -
Kalns pacelsies augstu,
Pieliec lāsi pie lāses -
Būs jūra plaša.
Tāpēc pasaulei vajag tevis paša
Un vajaga tavu plaukstu.
Kalns pacelsies augstu,
Pieliec lāsi pie lāses -
Būs jūra plaša.
Tāpēc pasaulei vajag tevis paša
Un vajaga tavu plaukstu.
Ziemassvētki
Gan ar sniegiem, gan ar saliem,
gan ar lauskiem skaļš —
gads ir balts no abiem galiem
un pa vidu zaļš.
Zaļi balti strīpains pīrāgs —
tāds ir katrs gads.
Bet ir diena, kurā tīrāks
vēlies būt tu pats.
Visu atceries, kas bija
un — kā tālāk ies.
Visiem vajag gadu mijā
kaut ko vēlēties.
Augstu zvaigzni, tālu ceļu
tālu pasaulē,
lai nav Jaunā gada meļu,
arī sliņķu nē.
Tik daudz ābolu lai sārto,
ka vairs nav kur bāzt,
un lai saldējumu pārdot
dubultporcijās.
Un lai. . . Par to labāk klusēt:
gan jau dzirdēs gads. . .
Vēlēšanās — tā ir puse,
otra puse — pats.
Tas viss paša ziņā paliek —
prieks būs kluss vai skaļš.
Gads ir balts no abiem galiem
un pa vidu zaļš.
/O. Vācietis/
gan ar lauskiem skaļš —
gads ir balts no abiem galiem
un pa vidu zaļš.
Zaļi balti strīpains pīrāgs —
tāds ir katrs gads.
Bet ir diena, kurā tīrāks
vēlies būt tu pats.
Visu atceries, kas bija
un — kā tālāk ies.
Visiem vajag gadu mijā
kaut ko vēlēties.
Augstu zvaigzni, tālu ceļu
tālu pasaulē,
lai nav Jaunā gada meļu,
arī sliņķu nē.
Tik daudz ābolu lai sārto,
ka vairs nav kur bāzt,
un lai saldējumu pārdot
dubultporcijās.
Un lai. . . Par to labāk klusēt:
gan jau dzirdēs gads. . .
Vēlēšanās — tā ir puse,
otra puse — pats.
Tas viss paša ziņā paliek —
prieks būs kluss vai skaļš.
Gads ir balts no abiem galiem
un pa vidu zaļš.
/O. Vācietis/
Vārda diena
Pašķir kalendāra lapiņ,
Brīnos laiks tik makten skrien.
Ak, tu mīļais debess papiņ,
Tev tak šodien vārda dien!
Brīnos laiks tik makten skrien.
Ak, tu mīļais debess papiņ,
Tev tak šodien vārda dien!
Ziemassvētki
Laime nāk ar zvaigzni rokā
Tiem, kam laba, silta sirds,
Viņas maigā staru lokā
Dzīves ceļi gaiši mirdz.
Tiem, kam laba, silta sirds,
Viņas maigā staru lokā
Dzīves ceļi gaiši mirdz.
Mātes diena
Lai visu maigumu, ko devi,
Tev dienās atdod mana sirds,-
Kā dzīva saulīte pār Tevi,
Lai vienmēr glāstoša tā mirdz!
Tev dienās atdod mana sirds,-
Kā dzīva saulīte pār Tevi,
Lai vienmēr glāstoša tā mirdz!
Jāņi / Līgo svētki
Īsa, īsa Jāņu nakts,
Par visām naksniņām.
Saldens alus, zeltains siers,
Klāt vēl jautra Līgo dziesma.
Par visām naksniņām.
Saldens alus, zeltains siers,
Klāt vēl jautra Līgo dziesma.
Jāņi / Līgo svētki
Vai, vai, Jāniti,
Tavu lielu kūsi!
Trīs veci nabagi
Mēnesi pļāva,
Trīs vecas nabadzes
Mēnesi grāba,
Apjuma mūs muižā
Tītaru stalli,
Tupesis atlika
Laidaru kaisīt.
Tavu lielu kūsi!
Trīs veci nabagi
Mēnesi pļāva,
Trīs vecas nabadzes
Mēnesi grāba,
Apjuma mūs muižā
Tītaru stalli,
Tupesis atlika
Laidaru kaisīt.
Ziemassvētki
Ļauj gaismas straumei tecēt sirdij cauri,-
Tam brīnumam, ko Ziemassvētki nes,
No mīlestības silto vārdu auras
Lai atkal sasilst mūsu dvēseles!
/Kornēlija Apšukrūma/
Tam brīnumam, ko Ziemassvētki nes,
No mīlestības silto vārdu auras
Lai atkal sasilst mūsu dvēseles!
/Kornēlija Apšukrūma/
Draudzība
Cik svarīgs, Draugs,
Tu manā dzīvē esi!
Vai Tu maz zini to?
Bez Taviem smiekliem
Nobāl manējie;
Bez Taviem darbiem
Pazūd manējie;
Bez mūsu sarunām
Man vakars atnāk pārāk kluss
Un daudz lēnāk dienas iet!
Katru dienu gaidu brīdi,
Kad nejauši sastapšu Tevi..
Tu manā dzīvē esi!
Vai Tu maz zini to?
Bez Taviem smiekliem
Nobāl manējie;
Bez Taviem darbiem
Pazūd manējie;
Bez mūsu sarunām
Man vakars atnāk pārāk kluss
Un daudz lēnāk dienas iet!
Katru dienu gaidu brīdi,
Kad nejauši sastapšu Tevi..
Ziemassvētki
Zvaigžņu lietus nolīst klusi,
Visa zeme mirdzēt sāk.
Griežas gads uz otru pusi
Ziemassvētki nāk!
Visa zeme mirdzēt sāk.
Griežas gads uz otru pusi
Ziemassvētki nāk!
Ziemassvētki
Kā egles zaļumu - veselību,
Kā eglesmirdzumu - mīlestību,
Kā egles gaismu -dzīvesprieku.
Kā eglesmirdzumu - mīlestību,
Kā egles gaismu -dzīvesprieku.
Lieldienas
Gailis zaķim virsū lēca,
Mīcīja un ausī brēca:
Šonakt Tu tās olas dēsi,
Un pa ciņiem, krūmiem slēpsi,
Jo manas vistas spalvu met,
Tās grib ilgāk pagulēt!
Mīcīja un ausī brēca:
Šonakt Tu tās olas dēsi,
Un pa ciņiem, krūmiem slēpsi,
Jo manas vistas spalvu met,
Tās grib ilgāk pagulēt!
Valentīndiena / Mīlestība
Man tev jāsaka tik milzīgs mīļums,
ka man kauns par viņa milzīgumu.
Es nevaru pierunāt lūpas,
lai viņas to pasaka.
Es nevaru salīgt ar papīru,
lai tas viņu paņem.
Un neizsacīts
tas nevar palikt.
Ar katru sekundi
vairāk plīst kapilāri,
kamēr saplīsīs pavisam.
Laikam tas viss
mēmi krājies pa gadiem,
apvārtījies ziedputekšņos
pa priekiem un bēdām
un tagad pieprasa
savu reizi un tiesu.
Un stāv tā reize
pār mani kā šķīlies
un tagad vairs nedziestošs
zibens.
Cik negaisiem bija jānāk,
cik zibeņiem bija jāšķiļas,
lai beidzot tie kļūtu
nedziestoši!
/Ojārs Vācietis/
ka man kauns par viņa milzīgumu.
Es nevaru pierunāt lūpas,
lai viņas to pasaka.
Es nevaru salīgt ar papīru,
lai tas viņu paņem.
Un neizsacīts
tas nevar palikt.
Ar katru sekundi
vairāk plīst kapilāri,
kamēr saplīsīs pavisam.
Laikam tas viss
mēmi krājies pa gadiem,
apvārtījies ziedputekšņos
pa priekiem un bēdām
un tagad pieprasa
savu reizi un tiesu.
Un stāv tā reize
pār mani kā šķīlies
un tagad vairs nedziestošs
zibens.
Cik negaisiem bija jānāk,
cik zibeņiem bija jāšķiļas,
lai beidzot tie kļūtu
nedziestoši!
/Ojārs Vācietis/
Mātes diena
Pasniedz savas rokas pretī,
raupjās saujās sauli sniedz
un, ar savu gaišo smaidu,
vēlreiz bērnam justies liec
Ļauj man vēlreiz iegrimt miegā,
galvu Tavā klēpī likt
un pie seno dienu sapņiem,
tā kā bērnībā, reiz tikt
Ļauj man atcerēties vārdus,
kurus sirdī spēju rast,
tikai, diemžēl, tajās dienās
pateikt nespēju Tev prast
Vēlreiz bērnību ļauj meklēt,
vēlreiz Tavā sirdī smelt,
lai es smago dzīves nastu
spētu viegli plecos celt
Ja man ļautu vēlreiz dzīvot,
vēlreiz mīlestību krāt,
kā visdārgāko no rotām,
Tevi sargātu es, māt!
raupjās saujās sauli sniedz
un, ar savu gaišo smaidu,
vēlreiz bērnam justies liec
Ļauj man vēlreiz iegrimt miegā,
galvu Tavā klēpī likt
un pie seno dienu sapņiem,
tā kā bērnībā, reiz tikt
Ļauj man atcerēties vārdus,
kurus sirdī spēju rast,
tikai, diemžēl, tajās dienās
pateikt nespēju Tev prast
Vēlreiz bērnību ļauj meklēt,
vēlreiz Tavā sirdī smelt,
lai es smago dzīves nastu
spētu viegli plecos celt
Ja man ļautu vēlreiz dzīvot,
vēlreiz mīlestību krāt,
kā visdārgāko no rotām,
Tevi sargātu es, māt!