Vārda dienu 30. Jūnijā svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Mareka, Mereks, Savelijs, Savēlijs, Tālivalda, Tālivalds, Tālvaldis
Mareks - Izceļas ar bailēm, ka viņu neievēros, tāpēc bieži ir nemierīgs, tirdīts. Bezcerīguma noskaņa ir pretrunā ar vārda skarbo skanīgumu. Taču Mareks ir arī neparasts un dedzīgs bruņinieks. Un līdz uzvarošas vīrišķības iemiesojumam viņam ir jāiet garš ceļš.
1901 – slavens banku aplaupītājs VILJAMS "Villijs" SATONS
1911 - poļu dzejnieks, politiķis ČESLAVS MILOŠS
1936 - latviešu komponists PAULS DAMBIS
1939 - dzejnieks un diplomāts JĀNIS PETERS
1959 – dziedātājs un basists BRENDANS PERIJS
1966 - amerikāņu smagsvara bokseris MAIKS TAISONS
1975 – vācu "Formula 1" pilots RALFS ŠUMAHERS
Vārdu skaidrojumi.
Tālivaldis - Pirmais tips. Praktiskuma, neparastas viltības, burvīgas pārākuma izjūtas apvienojums. Tālivaldis nepazīst nekādus aizspriedumus - ne fiziskus, ne garīgus. Viņš ir sakarīgs, vīrišķīgs un atzīst dabiskumu. Uzbrukuma taktika viņa dzīvē allaž svin uzvaru pār aizsargāšanās taktiku. Šo īpašību Tālivaldis prot izmantot. Otrais tips. Šis Tālivaldis iegrimst degvīna pudelē un labi aizsākto pats aprok, kaut arī mīloša sieviete viņu dievina un piedod viņa nepilnības.Mareks - Izceļas ar bailēm, ka viņu neievēros, tāpēc bieži ir nemierīgs, tirdīts. Bezcerīguma noskaņa ir pretrunā ar vārda skarbo skanīgumu. Taču Mareks ir arī neparasts un dedzīgs bruņinieks. Un līdz uzvarošas vīrišķības iemiesojumam viņam ir jāiet garš ceļš.
Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".
30. Jūnijā dzimuši slaveni un populāri cilvēki:
1685 – angļu dzejnieks un dramaturgs DŽONS GEJS1901 – slavens banku aplaupītājs VILJAMS "Villijs" SATONS
1911 - poļu dzejnieks, politiķis ČESLAVS MILOŠS
1936 - latviešu komponists PAULS DAMBIS
1939 - dzejnieks un diplomāts JĀNIS PETERS
1959 – dziedātājs un basists BRENDANS PERIJS
1966 - amerikāņu smagsvara bokseris MAIKS TAISONS
1975 – vācu "Formula 1" pilots RALFS ŠUMAHERS
Ziemassvētki
Kad Ziemssvētku naktī sāk drebēt jums rūtis,
Tad ziniet-aiz loga sit Ziemsvētku rūķis!
Kas ielaidīs viņu, tas sapratīs pats,
Ka rūķis ja ienāk, būs laimīgs tad gads!
(I.Skapste)
Tad ziniet-aiz loga sit Ziemsvētku rūķis!
Kas ielaidīs viņu, tas sapratīs pats,
Ka rūķis ja ienāk, būs laimīgs tad gads!
(I.Skapste)
Skumjās
Vakarā kad jūra sapņo
un kad saule aiz jūras riet
Manas domas klusi klusi
Tālumā pie tevis iet
un kad saule aiz jūras riet
Manas domas klusi klusi
Tālumā pie tevis iet
Lieldienas
Jāmeklē tik lauku sēta,
Kur vēl mājo olas dētas,
Jāpērk prece tikai tā,
Kura dēta Latvijā.
Kur vēl mājo olas dētas,
Jāpērk prece tikai tā,
Kura dēta Latvijā.
Valentīndiena / Mīlestība
mana mute izveido vārdus
klusi klusiņām čukstu
lai neizbiedētu tevi
ar skaļajiem sirds pukstiem
mani pirksti noglāsta tevi
maigi liegi un viegli
kā zvaniņš skan mani smiekli
tevī saredzu pati sevi
klusi klusiņām čukstu
lai neizbiedētu tevi
ar skaļajiem sirds pukstiem
mani pirksti noglāsta tevi
maigi liegi un viegli
kā zvaniņš skan mani smiekli
tevī saredzu pati sevi
Jāņi / Līgo svētki
Prieku, līksmi Līgo svētkos
Veiksmi saldos papardgrēkos
Tad vēl šasliks, uguns liesmas -
Draugu pulkā līksmas dziesmas!
Veiksmi saldos papardgrēkos
Tad vēl šasliks, uguns liesmas -
Draugu pulkā līksmas dziesmas!
Katrai dienai
Es baidos apmaldīties vārdos,
Ja man tos skaļi izteikt nāktos,
Es vēlos tikai brīdi klusēt,
Jo vārdi neizteic neko.
Ja man tos skaļi izteikt nāktos,
Es vēlos tikai brīdi klusēt,
Jo vārdi neizteic neko.
Lieldienas
Klausījosi, brīnījosi,
Kas aiz kalna gavilēja.
Lieldieniņa braukšus brauca
Asnus veda vezumā.
Kas aiz kalna gavilēja.
Lieldieniņa braukšus brauca
Asnus veda vezumā.
Dzimšanas diena
Ieraudzīt pasauli smilšu graudā
Un debesis lauku puķē,
Turēt bezgalību savā plaukstā
Un mīlestību just katrā stundā.
Un debesis lauku puķē,
Turēt bezgalību savā plaukstā
Un mīlestību just katrā stundā.
Valsts svētki
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,
Pie mājas pelēks akmens klaudz.
Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.
Un svēta, dārga tā ir man.
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,
Kur citas skaņas skan un citu domu rod?
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod.
Jau sen šo zemi – dziesmu zemi sauc,
Te gaisma akmenī pat aust.
Jau sen te Daugaviņas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
Jau sen šo zemi – tēvu zemi sauc,
Te mums sensenis dzīvot ļauts.
Jau sen te manas tautas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
/Alfrēds Krūklis/
Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,
Pie mājas pelēks akmens klaudz.
Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.
Un svēta, dārga tā ir man.
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,
Kur citas skaņas skan un citu domu rod?
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod.
Jau sen šo zemi – dziesmu zemi sauc,
Te gaisma akmenī pat aust.
Jau sen te Daugaviņas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
Jau sen šo zemi – tēvu zemi sauc,
Te mums sensenis dzīvot ļauts.
Jau sen te manas tautas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
/Alfrēds Krūklis/
Kāzas un kāzu jubilejas
Mātes paspārne ir kļuvusi par šauru.
Tavai ligzdai pirmais salms jau vīts.
Atrasts draugs, kur balstīt savu plecu.
Sācies lielais dzīves gaišais rīts.
Tavai ligzdai pirmais salms jau vīts.
Atrasts draugs, kur balstīt savu plecu.
Sācies lielais dzīves gaišais rīts.
Dzimšanas diena
Ar tālēm tāles sarunājas,
Aiz gada nāk un aiziet gads.
Var nogurt kājas, nogurt rokas,
Bet sirds lai nenogurst nekad.
Aiz gada nāk un aiziet gads.
Var nogurt kājas, nogurt rokas,
Bet sirds lai nenogurst nekad.
Dzimšanas diena
Kā laba grāmata ir visa mūsu dzīve,
Tā skaista šodien, skaistāka būs rīt.
Un laimīgs ir tas, kas spēj ar savu dzīvi,
Kaut vienu labu rindu ierakstīt.
Tā skaista šodien, skaistāka būs rīt.
Un laimīgs ir tas, kas spēj ar savu dzīvi,
Kaut vienu labu rindu ierakstīt.
Smieklīgie pantiņi
Attālināts darbs ir norma,
Sēžot mājās noplok forma.
Sēžot mājās noplok forma.
Rupjie pantiņi (18+)
Tautu meita kūsi kasa,
Aiz eglītes stāvēdama;
Noskatās mans bāliņš,
Lādē savu pistolīti.
Aiz eglītes stāvēdama;
Noskatās mans bāliņš,
Lādē savu pistolīti.
Jāņi / Līgo svētki
Visu gadu dziesmas krāju,
Jāņu dienu gaidīdama,
Nu atnāca Jāņu diena,
Nu dziesmiņas jāizdzied.
Jāņu dienu gaidīdama,
Nu atnāca Jāņu diena,
Nu dziesmiņas jāizdzied.
Lieldienas
Garausītis olas svaida,
Visi viņu ciemos gaida,
Cieniet olas tā kā nākas,
Jo no olām dzīve sākas.
Visi viņu ciemos gaida,
Cieniet olas tā kā nākas,
Jo no olām dzīve sākas.
Jaunais gads
Gads ar gadu atkal mijas,
Tā kā košas krāsu dzijas.
Dzīves audums mūsu rokās,
Jaunais gads, lai labi sokas!
Tā kā košas krāsu dzijas.
Dzīves audums mūsu rokās,
Jaunais gads, lai labi sokas!
Lieldienas
Zaķīts nāca olas krāsot,
Olas bija saplīsušas.
Zaķītim bij ļoti skumji,
Olas nav ko krāsot tam.
Olas bija saplīsušas.
Zaķītim bij ļoti skumji,
Olas nav ko krāsot tam.
Skumjās
Ir labi, ja kāds tev saka:
Neskumsti, tev esam mēs!
Un vieglāk ejama būs katra taka,
Un katra diena jaunu prieku nes.
Neskumsti, tev esam mēs!
Un vieglāk ejama būs katra taka,
Un katra diena jaunu prieku nes.
Ziemassvētki
Veselību - stipru kā riekstu!
Laimi - saldu kā medu!
Mīlestību - kā tikko plūktu ābolu!
Prieku - dedzīgu kā pipari!
Pārticību - tik daudz kā dzērvenes purvā!
Draudzību - noturīgu kā citrona garša!
Mieru - baltu kā piens!
Laimi - saldu kā medu!
Mīlestību - kā tikko plūktu ābolu!
Prieku - dedzīgu kā pipari!
Pārticību - tik daudz kā dzērvenes purvā!
Draudzību - noturīgu kā citrona garša!
Mieru - baltu kā piens!
Ziemassvētki
Ziemassvētki nu ir klāt,
Dāvanas kā gribas man!
Citas lielas,citas mazas
Tomēr visas mīļas,labas.
Dāvanas kā gribas man!
Citas lielas,citas mazas
Tomēr visas mīļas,labas.
Ziemassvētki
Kad Ziemassvētku miers,
Lai dvēselē mājo prieks;
Kad klāt ir Jaunais gads,
Lai esi laimīgs pats!
Balti nāca Ziemassvētki,
Dimantiņus kaisīdami;
Lai tā nāktu katra diena,
Sudrabā vizēdama.
Lai dvēselē mājo prieks;
Kad klāt ir Jaunais gads,
Lai esi laimīgs pats!
Balti nāca Ziemassvētki,
Dimantiņus kaisīdami;
Lai tā nāktu katra diena,
Sudrabā vizēdama.