Vārda dienu 28. Jūnijā svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Klitija, Narcise, Narciss, Narciza, Nargisa, Nargiza, Vestards, Viestars, Viestarts, Viesturis, Vieturs
Kitija - Kaislība bieži kļūst stiprāka par mīlestību, tāpēc Kitija simpatizē vīrieša spēkam. Kad šī kaislība apdziest, sirdī var rasties tukšums. Taču Kitijai jau no bērnības raksturīga iedzimta rotaļība, bezbēdība un romantiski uzbrāzmojumi, kas skar viņu līdz būtības dziļumiem. Kitija negrib atteikties no sapņa par ērtu dzīvi.
Viestards - Mīl iekārtot māju, atzīst līdzsvara principu, pieraksta izdevumus un ienākumus. Apsviedīgs un nav uz mutes kritis, sabiedrībā mīl dziedāt tik skaļi, ka blakus sēdošajam jāaizspiež ausis...
1712 - franču filozofs ŽANS ŽAKS RUSO
1926 – amerikāņu fiziķis un radiologs ROBERTS LEDLIJS
1931 - latviešu rakstniece VELTA KALTIŅA
1945 - basists DEIVIDS NAITSS
1971 – franču futbola vārtsargs FABJENS Alens BARTEZS
Vārdu skaidrojumi.
Viesturs - Pirmais tips. Siržu lauzējs. Aizplīvuroti prot attaisnot savus nedarbus, tāpēc sievietēs izraisa ziņkārību. Ir ļoti viegli aizkaitināms, ja partneris gadās spēcīgāks. Tad viņam patīk ieņemt nesaprastā pozu, neļaujot iedragāt pašcieņu. Otrais tips. Šis Viesturs ir piekāpīgs un izpalīdzīgs. Taču viņam ir sarežģītas attiecības ar tādām sievietēm, kuras necieš pārlieku loģiskumu un kategoriskumu.Kitija - Kaislība bieži kļūst stiprāka par mīlestību, tāpēc Kitija simpatizē vīrieša spēkam. Kad šī kaislība apdziest, sirdī var rasties tukšums. Taču Kitijai jau no bērnības raksturīga iedzimta rotaļība, bezbēdība un romantiski uzbrāzmojumi, kas skar viņu līdz būtības dziļumiem. Kitija negrib atteikties no sapņa par ērtu dzīvi.
Viestards - Mīl iekārtot māju, atzīst līdzsvara principu, pieraksta izdevumus un ienākumus. Apsviedīgs un nav uz mutes kritis, sabiedrībā mīl dziedāt tik skaļi, ka blakus sēdošajam jāaizspiež ausis...
Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".
28. Jūnijā dzimuši slaveni un populāri cilvēki:
1491 – Anglijas karalis HENRIJS VIII1712 - franču filozofs ŽANS ŽAKS RUSO
1926 – amerikāņu fiziķis un radiologs ROBERTS LEDLIJS
1931 - latviešu rakstniece VELTA KALTIŅA
1945 - basists DEIVIDS NAITSS
1971 – franču futbola vārtsargs FABJENS Alens BARTEZS
Dzimšanas diena
Vai tādam padomu lai dod,
Kas dzīvi pats mīl kāri
Un katru gadu celt to prot
Kā jaunā nama spāri.
Kas dzīvi pats mīl kāri
Un katru gadu celt to prot
Kā jaunā nama spāri.
Dzimšanas diena
Vai tu atceries to dienu,
Kad tu gultā sūci pienu,
Kājām spārdijies un bļāvi,
Visiem sevi skūpstīt ļāvi!
Kad tu gultā sūci pienu,
Kājām spārdijies un bļāvi,
Visiem sevi skūpstīt ļāvi!
Dzimšanas diena
Mūža darbs ir vienmēr veidot sevi,
Augšup tiekties, patiesīgam būt.
Lai it viss, ko citiem projām devāt,
Būtu tas, ko vēlaties sev gūt!
Augšup tiekties, patiesīgam būt.
Lai it viss, ko citiem projām devāt,
Būtu tas, ko vēlaties sev gūt!
Ziemassvētki
Mīļo salavecīti,
Ko tu labu atnesi?
Iekšā nāc, ja mantu daudz,
Bet, ja nav, tad tālāk brauc!
Ko tu labu atnesi?
Iekšā nāc, ja mantu daudz,
Bet, ja nav, tad tālāk brauc!
Ziemassvētki
Ai, bagāti Ziemassvētki,
Lejiņā nogājuši!
Tekam, veci, tekam, jauni,
Velkam svētkus kalniņā.
Lejiņā nogājuši!
Tekam, veci, tekam, jauni,
Velkam svētkus kalniņā.
Jaunais gads
Šajā naktī zvaigznes lejup laižas
Un kā sudrabs egļu zaros krīt.
Sveču staros domas gaišas -
Lai tās būtu mums arvien,
Un lai jauno dienu rakstā
Laimesmāte dzīpariņus sien.
Un kā sudrabs egļu zaros krīt.
Sveču staros domas gaišas -
Lai tās būtu mums arvien,
Un lai jauno dienu rakstā
Laimesmāte dzīpariņus sien.
Valsts svētki
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,
Pie mājas pelēks akmens klaudz.
Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.
Un svēta, dārga tā ir man.
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,
Kur citas skaņas skan un citu domu rod?
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod.
Jau sen šo zemi – dziesmu zemi sauc,
Te gaisma akmenī pat aust.
Jau sen te Daugaviņas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
Jau sen šo zemi – tēvu zemi sauc,
Te mums sensenis dzīvot ļauts.
Jau sen te manas tautas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
/Alfrēds Krūklis/
Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,
Pie mājas pelēks akmens klaudz.
Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.
Un svēta, dārga tā ir man.
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,
Kur citas skaņas skan un citu domu rod?
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod.
Jau sen šo zemi – dziesmu zemi sauc,
Te gaisma akmenī pat aust.
Jau sen te Daugaviņas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
Jau sen šo zemi – tēvu zemi sauc,
Te mums sensenis dzīvot ļauts.
Jau sen te manas tautas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
/Alfrēds Krūklis/
Kāzas un kāzu jubilejas
Kā dārzniekam, kas ziedus audzē,
Tos, vētras skartus, saudzēt jāmāk,
Tā jāprot Jums šo mīlu audzēt,
Jo dzīvē tā vairs otreiz neatnāks!
Tos, vētras skartus, saudzēt jāmāk,
Tā jāprot Jums šo mīlu audzēt,
Jo dzīvē tā vairs otreiz neatnāks!
Skumjās
Sirds mana sitas bez mitas
Un tik nežēlīgi kaut kas sāp,
Bet tavā vietā man vairs nebūs cita,
Mana sirds pieder tev un tā būs vienmēr...
Un tik nežēlīgi kaut kas sāp,
Bet tavā vietā man vairs nebūs cita,
Mana sirds pieder tev un tā būs vienmēr...
Jāņi / Līgo svētki
Visas bija Jāņu zāles,
Ko plūc Jāņu vakarā:
Visi bija Jāņu bērni,
Kas atnāca līgodami.
Ko plūc Jāņu vakarā:
Visi bija Jāņu bērni,
Kas atnāca līgodami.
Ziemassvētki
Caur dārziem aizmigušiem,
Ko mīkstas pārsalas sedz,
Aiz logiem aizsnigušiem
Kāds gaišas sveces dedz.
Ko mīkstas pārsalas sedz,
Aiz logiem aizsnigušiem
Kāds gaišas sveces dedz.
Valentīndiena / Mīlestība
Piespied mani kā zīmogu pie savas sirds
Un ļauj, lai es uzspiežos kā zīmoggredzens uz tavas rokas!
Lieli ūdeņi nevar apdzēst mīlestību,
Nedz arī ūdens straumes to apslīcināt un nomākt...
Un ļauj, lai es uzspiežos kā zīmoggredzens uz tavas rokas!
Lieli ūdeņi nevar apdzēst mīlestību,
Nedz arī ūdens straumes to apslīcināt un nomākt...
Ziemassvētki
Pēc piparkūku mīklas zemeslode smaržo
Un katrā mājā svētku galdauts klāts.
Ir egles zaros sveces jādedz,
Lai Ziemassvētku brīnums ceļu redz.
Un katrā mājā svētku galdauts klāts.
Ir egles zaros sveces jādedz,
Lai Ziemassvētku brīnums ceļu redz.
Jāņi / Līgo svētki
Par gadskārtu Jānīts nāca
Savus bērnus apraudzīt,
Vai tie ēda, vai tie dzēra,
Vai darbiņu padarīja.
Savus bērnus apraudzīt,
Vai tie ēda, vai tie dzēra,
Vai darbiņu padarīja.
Lieldienas
Pāri laukiem zaķis cilpo,
Tā, ka vējš gar ausīm svilpo.
Nevaicāsim kurp tas nesas,
Lai tik nenes olas vecas!
Tā, ka vējš gar ausīm svilpo.
Nevaicāsim kurp tas nesas,
Lai tik nenes olas vecas!
Rupjie pantiņi (18+)
Aiz kalniņa dūmi kūp,-
Kas tos dūmus kūpināja?
Tur bij divas jaunas meitas,
Abas divas krodzinieces.
Vienai bija saldens alus,
Otrai sūri brendavīns.
Tur sanācaciema puiši
Ik vakarus nodzērās.
-Dzerat, puiši, maksājiet,
Nu ir laiks uz mājām iet!
Ja jūs labi maksāsat,
Es jūs mīļi pavadīšu,
Es jūs mīļi pavadīšu,
Līdz viņam kalniņām,
Līdz viņam kalniņam,
Līdz sīkiem krūmiņiem.
Tur vietiņa uztaisīta
Uz divām cintiņām,
Priedīt klāju, eglīt sedzu,
Paeglīti pagalvī.
Sēd zemē, dod mutītes,
Bāz rociņu azotē!
Tā nekāda kauna lieta,-
Jaunu ļaužu mīlestība.
Kas tos dūmus kūpināja?
Tur bij divas jaunas meitas,
Abas divas krodzinieces.
Vienai bija saldens alus,
Otrai sūri brendavīns.
Tur sanācaciema puiši
Ik vakarus nodzērās.
-Dzerat, puiši, maksājiet,
Nu ir laiks uz mājām iet!
Ja jūs labi maksāsat,
Es jūs mīļi pavadīšu,
Es jūs mīļi pavadīšu,
Līdz viņam kalniņām,
Līdz viņam kalniņam,
Līdz sīkiem krūmiņiem.
Tur vietiņa uztaisīta
Uz divām cintiņām,
Priedīt klāju, eglīt sedzu,
Paeglīti pagalvī.
Sēd zemē, dod mutītes,
Bāz rociņu azotē!
Tā nekāda kauna lieta,-
Jaunu ļaužu mīlestība.
Jaunais gads
Klusē pie debesīm zvaigznes,
Āres mirgo kā sudraba sakts.
Un uz rītdienas tāli aiznes
Mūsu sapņus šī Jaungada nakts.
Āres mirgo kā sudraba sakts.
Un uz rītdienas tāli aiznes
Mūsu sapņus šī Jaungada nakts.
Ziemassvētki
Ziemassvētki drīz jau būs,
Visiem sirdis līksmas kļūs,
Eglīti jau tētis nes,
Mācos dzejolīti es.
Visiem sirdis līksmas kļūs,
Eglīti jau tētis nes,
Mācos dzejolīti es.
Ziemassvētki
Tek rūķim siekala gar kāju,
Un Salatētis rokas priekā trin,
Kad Sniegbaltīte gandrīz kaila
Ap egli draiski svētkus svin.
Un Salatētis rokas priekā trin,
Kad Sniegbaltīte gandrīz kaila
Ap egli draiski svētkus svin.
Valentīndiena / Mīlestība
Lai tumsas nav,
Lai staro tikai diena!
Un galvenais, ko vēlu,
Lai sirds nekad nav viena!
Lai staro tikai diena!
Un galvenais, ko vēlu,
Lai sirds nekad nav viena!
Izlaidums
Tev ir simtiem iespēju šodien
nezināmās virsotnēs kāpt,
dzīves ziedošās galotnēs,
kuras liek pēc zvaigžņotām debesīm slāpt.
Tev ir simtiem iespēju šodien
mainot pasauli, avotam būt,
savu gaitu kurš neraksta smiltīs,
bet prot gaismas dzintaru gūt.
Tev ir simtiem iespēju šodien
savas nākotnes durvis vērt,
var aiz kurām lāsi pa lāsei
savu laimi un likteni svērt.
nezināmās virsotnēs kāpt,
dzīves ziedošās galotnēs,
kuras liek pēc zvaigžņotām debesīm slāpt.
Tev ir simtiem iespēju šodien
mainot pasauli, avotam būt,
savu gaitu kurš neraksta smiltīs,
bet prot gaismas dzintaru gūt.
Tev ir simtiem iespēju šodien
savas nākotnes durvis vērt,
var aiz kurām lāsi pa lāsei
savu laimi un likteni svērt.
Katrai dienai
Būs brīnumi, ja vien tiem noticēsim!
Būs laime tad, ja pratīsim to dot!
Būs saskaņa, ja vien to radīt spēsim!
Vien dodot citiem, varam laimi gūt!
Būs laime tad, ja pratīsim to dot!
Būs saskaņa, ja vien to radīt spēsim!
Vien dodot citiem, varam laimi gūt!
Lieldienas
Raibu mešu, raibu aužu,
Lielās dienas gaidīdama;
Kad atnāca Liela diena,
Raibu velku mugurā.
Lielās dienas gaidīdama;
Kad atnāca Liela diena,
Raibu velku mugurā.
Jāņi / Līgo svētki
Visas labas tās zālītes
Līgo dienas vakarā
Vēl labākas tās vālītes
Kas meitiņai rociņā
Līgo dienas vakarā
Vēl labākas tās vālītes
Kas meitiņai rociņā