Vārda dienu 26. Jūnijā svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Ingunda, Ingūns, Ingura, Ingūra, Ingurds, Ingurs, Inguta, Muza, Mūza, Naidžels
Inguna - Pirmais tips. Jutekliski sarežģīta būtne - un brīžiem viņai uzmācas arī mazdūšība. Vēlāk gan nāk gaišs izlīdzinājums un viņa meklē glābiņu kādā nopietnā misijā. Otrais tips. Praktiķe, diplomāte, analītiķe, ar savu rīcību izraisa citos cieņu un apbrīnu.
Inguns - drosme un riskēttieksme Ingunu iesviež visdažādākajās situācijās.
Ausmis - Viņš lielākoties noguļ lielo izdevību. Tāpēc ar ausmas iestāšanos rītā tam nav nekāda sakara. Samākslots vārds, un vārda nesējs vēlāk tikai pukosies par vecāku fantāzijas nabadzību.
1898 - vācu aviācijas konstruktors VILLIJS MESERŠMITS
1902 – amerikāņu inženieris VILJAMS LĪRS
1910 – fiziķis ROJS PLANKETS
1927 – krievu kinorežisors VLADIMIRS MOTIĻS
1931 - farmaceits JUKIO KOBAJASI
1956 – amerikāņu mūziķis KRISS AIZAKS
1970 - amerikāņu aktieris KRISS O’DONELS
Vārdu skaidrojumi.
Ausma - Pirmais tips. Mūžīgās sievišķības paraugs. Māk cilvēkiem palīdzēt jebkurā situācijā, jo zina, ka labie darbi atmaksājas. Ir nenogurdināma mīlestībā un uzticībā. Harmoniska un skaidra. Prot pakārtot dzīvi sev, neieslīgst ikdienībā, neļauj uzmākties žēlumam vai nepanesamam naidam. Ausma uzbur ilūziju žogu ari tad, ja neslavas cēlāji vai neģēļi grib izārdīt viņas viengabalaino izjūtu kompleksu. Viņa instinktīvi nojauš, kad pretī nāk cilvēks ar tīriem nodomiem, kad viltnieks ar glaimiem vai pārgudri liekulīgiem priekšlikumiem. Otrais tips (ap 10%). Šai Ausmai nāk līdzi pašpārliecinātības un uzpūtības tieksme. Kašķīgums atbaida. Tad grūti rast kontaktu.Inguna - Pirmais tips. Jutekliski sarežģīta būtne - un brīžiem viņai uzmācas arī mazdūšība. Vēlāk gan nāk gaišs izlīdzinājums un viņa meklē glābiņu kādā nopietnā misijā. Otrais tips. Praktiķe, diplomāte, analītiķe, ar savu rīcību izraisa citos cieņu un apbrīnu.
Inguns - drosme un riskēttieksme Ingunu iesviež visdažādākajās situācijās.
Ausmis - Viņš lielākoties noguļ lielo izdevību. Tāpēc ar ausmas iestāšanos rītā tam nav nekāda sakara. Samākslots vārds, un vārda nesējs vēlāk tikai pukosies par vecāku fantāzijas nabadzību.
Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".
26. Jūnijā pasaules un Latvijas svētki:
- Starptautiskā diena cīņai pret narkotikām un cilvēktirdzniecību
- Prokuroru diena (Baltkrievija)
Šajā datumā 1984. gadā stājās spēkā ANO konvencija pret spīdzināšanu, kā arī citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu izturēšanos vai sodu. - ANO Starptautiskā diena spīdzināšanas upuru atbalstam
Šajā datumā 1984. gadā stājās spēkā ANO konvencija pret spīdzināšanu, kā arī citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu izturēšanos vai sodu.
26. Jūnijā dzimuši slaveni un populāri cilvēki:
1877 - karavadonis JANS FABRICIUSS1898 - vācu aviācijas konstruktors VILLIJS MESERŠMITS
1902 – amerikāņu inženieris VILJAMS LĪRS
1910 – fiziķis ROJS PLANKETS
1927 – krievu kinorežisors VLADIMIRS MOTIĻS
1931 - farmaceits JUKIO KOBAJASI
1956 – amerikāņu mūziķis KRISS AIZAKS
1970 - amerikāņu aktieris KRISS O’DONELS
Kāzas un kāzu jubilejas
Savienotas sirdis, rokas,
Ceļš nu viens un mērķis viens,
Divas takas kopā lokās,
Šķetināts jauns pavediens!
Slēgta ir šī derība
Mīlestībā, cerībā!
Ceļš nu viens un mērķis viens,
Divas takas kopā lokās,
Šķetināts jauns pavediens!
Slēgta ir šī derība
Mīlestībā, cerībā!
Vēlējumi
Lai Tev dzīvē palīdz velni.
Divi balti, divi melni.
Lai Tev dzīvē palīdz dievi.
Divi resni, divi tievi.
Divi balti, divi melni.
Lai Tev dzīvē palīdz dievi.
Divi resni, divi tievi.
Vārda diena
Nekas uz šīs zemes nav vienāds
ne upe, ne jūra, ne krasts.
Katram mirklim, stundai un dienai
piemīt kas savs un neparasts.
Katrs smilšu graudiņš, katrs gliemežvāks
vētru un viļņu glaudīts
Katrs cilvēks pasaulē plašā
ir tik dažāds, kā cits neviens.
/A. Krūklis /
ne upe, ne jūra, ne krasts.
Katram mirklim, stundai un dienai
piemīt kas savs un neparasts.
Katrs smilšu graudiņš, katrs gliemežvāks
vētru un viļņu glaudīts
Katrs cilvēks pasaulē plašā
ir tik dažāds, kā cits neviens.
/A. Krūklis /
Dzimšanas diena
Lai pagātne ar vējiem aizplūst tālēs,
Tagadne kā saules stars lai mirdz,
Bet nākotne lai atnes visu tādu,
Pēc kā tik ļoti ilgojas Tev sirds!
Tagadne kā saules stars lai mirdz,
Bet nākotne lai atnes visu tādu,
Pēc kā tik ļoti ilgojas Tev sirds!
Jāņi / Līgo svētki
Jānīts savu Līgu nesa
Līdz kalna galiņam;
Jo tai grozā siers un desa,
Un pa kādam aliņam.
Līdz kalna galiņam;
Jo tai grozā siers un desa,
Un pa kādam aliņam.
Jāņi / Līgo svētki
Līgo saule, līgo bite
Pa lielo tīrumiņu,
Saule - ziedus kaltēdama,
Bite - ziedus lasīdama.
Pa lielo tīrumiņu,
Saule - ziedus kaltēdama,
Bite - ziedus lasīdama.
Rupjie pantiņi (18+)
Rudenī, kad lapas birst,
Baigi gribas dirst.
Dirsa pilna lapu lapām
Un vēl piedzīta ar tapām!
Baigi gribas dirst.
Dirsa pilna lapu lapām
Un vēl piedzīta ar tapām!
Jaunais gads
Kad pienāk vakars, apklust vēji kokā,
Nāk sētā rūķīši, tie turas roku rokā.
Tiem rozā vaigi, dāvaniņas plecā.
Viens tērpts ir jaunā, otrs mētelītī vecā.
Tos nerej suņi, neredz ļauna acs,
Jo tur nāk kopā – Vecs un Jaunais gads!
Nāk sētā rūķīši, tie turas roku rokā.
Tiem rozā vaigi, dāvaniņas plecā.
Viens tērpts ir jaunā, otrs mētelītī vecā.
Tos nerej suņi, neredz ļauna acs,
Jo tur nāk kopā – Vecs un Jaunais gads!
Rupjie pantiņi (18+)
Sniegbaltīte klusi, klusi
visu šņabi izdzērusi,
visus rūķus apvēmusi
un zem egles atlūzusi.
Sūds par rūķiem,
sūds par šņabi
ka tik sniegbaltītei labi.
visu šņabi izdzērusi,
visus rūķus apvēmusi
un zem egles atlūzusi.
Sūds par rūķiem,
sūds par šņabi
ka tik sniegbaltītei labi.
Skumjās
Ir labi, ja kāds tev saka:
Neskumsti, tev esam mēs!
Un vieglāk ejama būs katra taka,
Un katra diena jaunu prieku nes.
Neskumsti, tev esam mēs!
Un vieglāk ejama būs katra taka,
Un katra diena jaunu prieku nes.
Vārda diena
Kad tikai miķelīši,vestēs košās,
Pa kailo dārzu līdzi vējiem skrien,
Tad svinēt tavu vārda dienu pošas
No malu malām draugi-kā arvien.
Pa kailo dārzu līdzi vējiem skrien,
Tad svinēt tavu vārda dienu pošas
No malu malām draugi-kā arvien.
Valsts svētki
Pateica viens:
-Dzimtene
Pateica otrs:
-Dzimtene
Pateica trešais:
-Dzimtene
Un radās tauta.
Pateica tauta:
-Dzimtene
Un kļuva tauta mūžīga
(O. Vācietis)
-Dzimtene
Pateica otrs:
-Dzimtene
Pateica trešais:
-Dzimtene
Un radās tauta.
Pateica tauta:
-Dzimtene
Un kļuva tauta mūžīga
(O. Vācietis)
Valsts svētki
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,
Pie mājas pelēks akmens klaudz.
Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.
Un svēta, dārga tā ir man.
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,
Kur citas skaņas skan un citu domu rod?
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod.
Jau sen šo zemi – dziesmu zemi sauc,
Te gaisma akmenī pat aust.
Jau sen te Daugaviņas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
Jau sen šo zemi – tēvu zemi sauc,
Te mums sensenis dzīvot ļauts.
Jau sen te manas tautas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
/Alfrēds Krūklis/
Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,
Pie mājas pelēks akmens klaudz.
Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.
Un svēta, dārga tā ir man.
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,
Kur citas skaņas skan un citu domu rod?
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod.
Jau sen šo zemi – dziesmu zemi sauc,
Te gaisma akmenī pat aust.
Jau sen te Daugaviņas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
Jau sen šo zemi – tēvu zemi sauc,
Te mums sensenis dzīvot ļauts.
Jau sen te manas tautas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
/Alfrēds Krūklis/
Vārda diena
Acis platas rītā agrā,
Nemiers manu sirdi sagrābj.
Skaļi saucu - velns ar ārā
..... vārds ir kalendārā!
Nemiers manu sirdi sagrābj.
Skaļi saucu - velns ar ārā
..... vārds ir kalendārā!
Lieldienas
Auksi šūpo, zemu krīt
Sargi tikai olas nesasit.
Sargi olas tākā nākas,
Jo no olām dzīve sākas!
Sargi tikai olas nesasit.
Sargi olas tākā nākas,
Jo no olām dzīve sākas!
Vārda diena
Tavs vārdiņš tik mīligs un jauks
Par to nav skaistāks pat rozu lauks
vai esi redzējusi/is kā ezers atspidot saulei
kā milijoniem dimantos spīd?
Ieskaties, šis skaistums Tevi mīt!
Daudz mīļu vardu Tev šodien veltu
jo vardadiena Tev vairs nebūs rīt!
Par to nav skaistāks pat rozu lauks
vai esi redzējusi/is kā ezers atspidot saulei
kā milijoniem dimantos spīd?
Ieskaties, šis skaistums Tevi mīt!
Daudz mīļu vardu Tev šodien veltu
jo vardadiena Tev vairs nebūs rīt!
8. marts
Sievietēm mātēm,
sievietēm - sievām,
meitenēm seksīgām,
pusaudzēm tievām,
naciķu liegti,
mēs spītējot biedam,
dāvājam ziedus
vēl skaistākam ziedam!
/Jonijs/
sievietēm - sievām,
meitenēm seksīgām,
pusaudzēm tievām,
naciķu liegti,
mēs spītējot biedam,
dāvājam ziedus
vēl skaistākam ziedam!
/Jonijs/
Vārda diena
Vārda dienu vajag svinēt
Otrā dienā lai var minēt-
Kādēļ guli zālē zaļā,
Galva sāp un bikses vaļā!
Otrā dienā lai var minēt-
Kādēļ guli zālē zaļā,
Galva sāp un bikses vaļā!
Dzimšanas diena
Ej pretī jaunībai un saulei,
Sniedz savus sapņus, ilgas tai,
Lai tavās pēdās Laimes māte staigā,
Lai prieks ir tavai ikdienai.
Sniedz savus sapņus, ilgas tai,
Lai tavās pēdās Laimes māte staigā,
Lai prieks ir tavai ikdienai.
Lieldienas
Skrienu pie tevis olas plēst,
Un ar tevi tās kopā ēst.
Tad ātri ārā tipināsim,
Olas kopā ripināsim.
Un ar tevi tās kopā ēst.
Tad ātri ārā tipināsim,
Olas kopā ripināsim.
Draudzība
Ziemas vakars tērpjas siltā miegā,
Debess telpā reta zvaigzne dziest,
Es pie tevis steidzos sapņu zirgā
Pasacīt par draudzību paldies!
Debess telpā reta zvaigzne dziest,
Es pie tevis steidzos sapņu zirgā
Pasacīt par draudzību paldies!
Mātes diena
Es vēlos, māt, tev paldies pasacīt
par rūpju sudrabu ap manu mūžu,
par asaru, kas tev uz vaiga spīd,
ko varbūt steigā bieži nepamanu.
Par guni pavardā, ko siltu kūri,
par to, ka mūs ap sevi kopā turi,
ka bēdu proti klusi salocīt
un gaišu smaidu dienai apkārt vīt.
par rūpju sudrabu ap manu mūžu,
par asaru, kas tev uz vaiga spīd,
ko varbūt steigā bieži nepamanu.
Par guni pavardā, ko siltu kūri,
par to, ka mūs ap sevi kopā turi,
ka bēdu proti klusi salocīt
un gaišu smaidu dienai apkārt vīt.