Vārda dienu 26. Jūnijā svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Ingunda, Ingūns, Ingura, Ingūra, Ingurds, Ingurs, Inguta, Muza, Mūza, Naidžels
Inguna - Pirmais tips. Jutekliski sarežģīta būtne - un brīžiem viņai uzmācas arī mazdūšība. Vēlāk gan nāk gaišs izlīdzinājums un viņa meklē glābiņu kādā nopietnā misijā. Otrais tips. Praktiķe, diplomāte, analītiķe, ar savu rīcību izraisa citos cieņu un apbrīnu.
Inguns - drosme un riskēttieksme Ingunu iesviež visdažādākajās situācijās.
Ausmis - Viņš lielākoties noguļ lielo izdevību. Tāpēc ar ausmas iestāšanos rītā tam nav nekāda sakara. Samākslots vārds, un vārda nesējs vēlāk tikai pukosies par vecāku fantāzijas nabadzību.
1898 - vācu aviācijas konstruktors VILLIJS MESERŠMITS
1902 – amerikāņu inženieris VILJAMS LĪRS
1910 – fiziķis ROJS PLANKETS
1927 – krievu kinorežisors VLADIMIRS MOTIĻS
1931 - farmaceits JUKIO KOBAJASI
1956 – amerikāņu mūziķis KRISS AIZAKS
1970 - amerikāņu aktieris KRISS O’DONELS
Vārdu skaidrojumi.
Ausma - Pirmais tips. Mūžīgās sievišķības paraugs. Māk cilvēkiem palīdzēt jebkurā situācijā, jo zina, ka labie darbi atmaksājas. Ir nenogurdināma mīlestībā un uzticībā. Harmoniska un skaidra. Prot pakārtot dzīvi sev, neieslīgst ikdienībā, neļauj uzmākties žēlumam vai nepanesamam naidam. Ausma uzbur ilūziju žogu ari tad, ja neslavas cēlāji vai neģēļi grib izārdīt viņas viengabalaino izjūtu kompleksu. Viņa instinktīvi nojauš, kad pretī nāk cilvēks ar tīriem nodomiem, kad viltnieks ar glaimiem vai pārgudri liekulīgiem priekšlikumiem. Otrais tips (ap 10%). Šai Ausmai nāk līdzi pašpārliecinātības un uzpūtības tieksme. Kašķīgums atbaida. Tad grūti rast kontaktu.Inguna - Pirmais tips. Jutekliski sarežģīta būtne - un brīžiem viņai uzmācas arī mazdūšība. Vēlāk gan nāk gaišs izlīdzinājums un viņa meklē glābiņu kādā nopietnā misijā. Otrais tips. Praktiķe, diplomāte, analītiķe, ar savu rīcību izraisa citos cieņu un apbrīnu.
Inguns - drosme un riskēttieksme Ingunu iesviež visdažādākajās situācijās.
Ausmis - Viņš lielākoties noguļ lielo izdevību. Tāpēc ar ausmas iestāšanos rītā tam nav nekāda sakara. Samākslots vārds, un vārda nesējs vēlāk tikai pukosies par vecāku fantāzijas nabadzību.
Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".
26. Jūnijā pasaules un Latvijas svētki:
- Starptautiskā diena cīņai pret narkotikām un cilvēktirdzniecību
- Prokuroru diena (Baltkrievija)
Šajā datumā 1984. gadā stājās spēkā ANO konvencija pret spīdzināšanu, kā arī citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu izturēšanos vai sodu. - ANO Starptautiskā diena spīdzināšanas upuru atbalstam
Šajā datumā 1984. gadā stājās spēkā ANO konvencija pret spīdzināšanu, kā arī citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu izturēšanos vai sodu.
26. Jūnijā dzimuši slaveni un populāri cilvēki:
1877 - karavadonis JANS FABRICIUSS1898 - vācu aviācijas konstruktors VILLIJS MESERŠMITS
1902 – amerikāņu inženieris VILJAMS LĪRS
1910 – fiziķis ROJS PLANKETS
1927 – krievu kinorežisors VLADIMIRS MOTIĻS
1931 - farmaceits JUKIO KOBAJASI
1956 – amerikāņu mūziķis KRISS AIZAKS
1970 - amerikāņu aktieris KRISS O’DONELS
Jāņi / Līgo svētki
Atkal uzbrūk līgotāji-
Alus, siera prasītāji.
Jānis iet uz visu banku,
Nopērk Latgalītē tanku.
Alus, siera prasītāji.
Jānis iet uz visu banku,
Nopērk Latgalītē tanku.
Kāzas un kāzu jubilejas
Vieglu taku, raitu soli
Divatā staigājot,
Lai netrūkst mīļu vārdu
Visu mūžu dzīvojot.
Divatā staigājot,
Lai netrūkst mīļu vārdu
Visu mūžu dzīvojot.
Vēlējumi
Tu aizej... bet pēdas paliek.
Neskaties atpakaļ.
Nākotne. Nezināmais. Tev viss ir priekšā.
Un viss tas, kas tevī iekšā
Lai nepazūd, lai tikai aug!
Neskaties atpakaļ.
Nākotne. Nezināmais. Tev viss ir priekšā.
Un viss tas, kas tevī iekšā
Lai nepazūd, lai tikai aug!
Ziemassvētki
Ziemassvētki nāca aši,
Piedzērāmies visi braši;
Piparkūkas noēdām,
Un vēl rūķi noskuvām!
Piedzērāmies visi braši;
Piparkūkas noēdām,
Un vēl rūķi noskuvām!
Dzimšanas diena
Kas dienas bijušās var pārskaitīt,
Arvien nāk jaunas aizgājušo vietā,
Un gadi tad starp tām kā dzintars spīd,
Un jaunas zvaigznes sijā laika siets.
Arvien nāk jaunas aizgājušo vietā,
Un gadi tad starp tām kā dzintars spīd,
Un jaunas zvaigznes sijā laika siets.
Rupjie pantiņi (18+)
Zirneklis ar pliku dirsu;
Staigāja pa zemes virsu.
Milicis to redzēdams-
Skrēja kastēs bezdēdams!
Staigāja pa zemes virsu.
Milicis to redzēdams-
Skrēja kastēs bezdēdams!
Jāņi / Līgo svētki
Es iesviedu baltābolu,
Jāņu mātes pagalmā,
Lai laimīte pakaļ gāja,
Pa ābolu laipodama.
Jāņu mātes pagalmā,
Lai laimīte pakaļ gāja,
Pa ābolu laipodama.
Katrai dienai
Kā rudzu lauks, kam gala nav un malas,
Ir darbs, kas katram dzīvē dots,-
Tas neskaitāmās sirdīs gaismu dala,
Tas mūža stūrakmens un gods.
Ir darbs, kas katram dzīvē dots,-
Tas neskaitāmās sirdīs gaismu dala,
Tas mūža stūrakmens un gods.
Rupjie pantiņi (18+)
Rudenī kad lapas birst,
Nāc uz mana kapa dirst.
Ja es tevi noķeršu
Dirsā lapas sadzīšu!
Nāc uz mana kapa dirst.
Ja es tevi noķeršu
Dirsā lapas sadzīšu!
Mātes diena
Es jūtu, Māt, tev manis allaž pietrūkst,
Bet zini, man jau arī ir tāpat.
Un atkal pienākusi ir tā diena,
Kad pieņemts visas Mātes godināt,
Bet es par tevi domāju ik brīdi,
Un domās tu man vienmēr esi klāt,
Tā esi tu, kas dāvāja man dzīvi...
Ar tevi vienmēr gribu parunāt...
Un atcerēties manas bērnu dienas,
Kad nesapratu vēl, ka ziedi vīst,
Kad reizēm kāds man nodarīja pāri,
Es zināju – pie Mammas sāpes dzīst...
Es jūtu, Māt, tev manis allaž pietrūkst,
Bet zini, man jau arī ir tāpat...
Es gribu šajā pavasara dienā,
Kā bērnībā, pie tevis glausties klāt.
R.Andersone
Bet zini, man jau arī ir tāpat.
Un atkal pienākusi ir tā diena,
Kad pieņemts visas Mātes godināt,
Bet es par tevi domāju ik brīdi,
Un domās tu man vienmēr esi klāt,
Tā esi tu, kas dāvāja man dzīvi...
Ar tevi vienmēr gribu parunāt...
Un atcerēties manas bērnu dienas,
Kad nesapratu vēl, ka ziedi vīst,
Kad reizēm kāds man nodarīja pāri,
Es zināju – pie Mammas sāpes dzīst...
Es jūtu, Māt, tev manis allaž pietrūkst,
Bet zini, man jau arī ir tāpat...
Es gribu šajā pavasara dienā,
Kā bērnībā, pie tevis glausties klāt.
R.Andersone
Valsts svētki
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,
Pie mājas pelēks akmens klaudz.
Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.
Un svēta, dārga tā ir man.
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,
Kur citas skaņas skan un citu domu rod?
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod.
Jau sen šo zemi – dziesmu zemi sauc,
Te gaisma akmenī pat aust.
Jau sen te Daugaviņas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
Jau sen šo zemi – tēvu zemi sauc,
Te mums sensenis dzīvot ļauts.
Jau sen te manas tautas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
/Alfrēds Krūklis/
Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,
Pie mājas pelēks akmens klaudz.
Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.
Un svēta, dārga tā ir man.
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,
Kur citas skaņas skan un citu domu rod?
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod.
Jau sen šo zemi – dziesmu zemi sauc,
Te gaisma akmenī pat aust.
Jau sen te Daugaviņas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
Jau sen šo zemi – tēvu zemi sauc,
Te mums sensenis dzīvot ļauts.
Jau sen te manas tautas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
/Alfrēds Krūklis/
Valentīndiena / Mīlestība
Ja es būtu stīga,
Es apvītu tevi.
Ja es būtu uguns,
Es sildītu tevi.
Ja es būtu vējš,
Es glāstītu tevi.
Ja es būtu ......
..... Es mīlētu tevi.!
Es apvītu tevi.
Ja es būtu uguns,
Es sildītu tevi.
Ja es būtu vējš,
Es glāstītu tevi.
Ja es būtu ......
..... Es mīlētu tevi.!
Mātes diena
Es vēlos, māt, tev paldies pasacīt
par rūpju sudrabu ap manu mūžu,
par asaru, kas tev uz vaiga spīd,
ko varbūt steigā bieži nepamanu.
Par guni pavardā, ko siltu kūri,
par to, ka mūs ap sevi kopā turi,
ka bēdu proti klusi salocīt
un gaišu smaidu dienai apkārt vīt.
par rūpju sudrabu ap manu mūžu,
par asaru, kas tev uz vaiga spīd,
ko varbūt steigā bieži nepamanu.
Par guni pavardā, ko siltu kūri,
par to, ka mūs ap sevi kopā turi,
ka bēdu proti klusi salocīt
un gaišu smaidu dienai apkārt vīt.
Dzimšanas diena
Novēlu tev kāļus mizot,
Negaisā ar teļiem bizot
Un daudz vitamīnu ēst,
Visiem kaķiem ādu plēst.
Negaisā ar teļiem bizot
Un daudz vitamīnu ēst,
Visiem kaķiem ādu plēst.
Ziemassvētki
Tumšo dienu baltais klusums
Laukiem siltu sagšu klāj,
Sveču liesmās atspīd mēness,
Zvaigznes zemei mieru vēl.
Laukiem siltu sagšu klāj,
Sveču liesmās atspīd mēness,
Zvaigznes zemei mieru vēl.
Katrai dienai
Nav ko vairāk tinti smērēt,
Tevi mīlu varu derēt!
Tevi mīlu varu derēt!
Smieklīgie pantiņi
Šodien ziņu kādam rakstu
Datoram pa pogām bakstu.
Gribu Vārda dienā sveikt,
Kaut ko foršu arī teikt.
Domāt, darīt, dzīvot, spēt,
Un pār polinomu lēkt!
Datoram pa pogām bakstu.
Gribu Vārda dienā sveikt,
Kaut ko foršu arī teikt.
Domāt, darīt, dzīvot, spēt,
Un pār polinomu lēkt!
Smieklīgie pantiņi
Tava draudzība man
nozīmē ļoti daudz!
Kad tu smejies,
Es arī smejos.
Kad tu raudi,
Es arī raudu
Kad tu izkrīti pa logu,
es atkal smejos...=)
nozīmē ļoti daudz!
Kad tu smejies,
Es arī smejos.
Kad tu raudi,
Es arī raudu
Kad tu izkrīti pa logu,
es atkal smejos...=)
Lieldienas
Auksi šūpo, zemu krīt
Sargi tikai olas nesasit.
Sargi olas tākā nākas,
Jo no olām dzīve sākas!
Sargi tikai olas nesasit.
Sargi olas tākā nākas,
Jo no olām dzīve sākas!
Valentīndiena / Mīlestība
Gribu skūpstīt Tavas lūpas,
Gribu izjust Tavu kvēli šo,
Gribu pateikt, ka es vēlos
Tikai Tevi vienīgo!
Gribu izjust Tavu kvēli šo,
Gribu pateikt, ka es vēlos
Tikai Tevi vienīgo!
Vēlējumi
Kā varavīksni sevi veido,
No vienas krāsas otrā ej.
Un nesavtīgi tūkstoš veidos
Ir mirkli rādies pasaulei.
No vienas krāsas otrā ej.
Un nesavtīgi tūkstoš veidos
Ir mirkli rādies pasaulei.
Smieklīgie pantiņi
Ja Tu dzersi vienu šņabi- Tad būs pavisam labi,
Bet ja otru virsu rausi- Tad Tu runāsi jau gausi,
Un ja trešo virsū ņemsi- Tad nu gan Tu, draudziņ, vemsi!
Bet ja otru virsu rausi- Tad Tu runāsi jau gausi,
Un ja trešo virsū ņemsi- Tad nu gan Tu, draudziņ, vemsi!
Jaunais gads
Jaunā Gadā dzerot šampi,
Skaļiem vārdiem sveicot tanti....
Nesien galam apkārt banti,
Citādi būs tantei krampji!
Skaļiem vārdiem sveicot tanti....
Nesien galam apkārt banti,
Citādi būs tantei krampji!