Vārda dienu 26. Jūnijā svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Ingunda, Ingūns, Ingura, Ingūra, Ingurds, Ingurs, Inguta, Muza, Mūza, Naidžels
Inguna - Pirmais tips. Jutekliski sarežģīta būtne - un brīžiem viņai uzmācas arī mazdūšība. Vēlāk gan nāk gaišs izlīdzinājums un viņa meklē glābiņu kādā nopietnā misijā. Otrais tips. Praktiķe, diplomāte, analītiķe, ar savu rīcību izraisa citos cieņu un apbrīnu.
Inguns - drosme un riskēttieksme Ingunu iesviež visdažādākajās situācijās.
Ausmis - Viņš lielākoties noguļ lielo izdevību. Tāpēc ar ausmas iestāšanos rītā tam nav nekāda sakara. Samākslots vārds, un vārda nesējs vēlāk tikai pukosies par vecāku fantāzijas nabadzību.
1898 - vācu aviācijas konstruktors VILLIJS MESERŠMITS
1902 – amerikāņu inženieris VILJAMS LĪRS
1910 – fiziķis ROJS PLANKETS
1927 – krievu kinorežisors VLADIMIRS MOTIĻS
1931 - farmaceits JUKIO KOBAJASI
1956 – amerikāņu mūziķis KRISS AIZAKS
1970 - amerikāņu aktieris KRISS O’DONELS
Vārdu skaidrojumi.
Ausma - Pirmais tips. Mūžīgās sievišķības paraugs. Māk cilvēkiem palīdzēt jebkurā situācijā, jo zina, ka labie darbi atmaksājas. Ir nenogurdināma mīlestībā un uzticībā. Harmoniska un skaidra. Prot pakārtot dzīvi sev, neieslīgst ikdienībā, neļauj uzmākties žēlumam vai nepanesamam naidam. Ausma uzbur ilūziju žogu ari tad, ja neslavas cēlāji vai neģēļi grib izārdīt viņas viengabalaino izjūtu kompleksu. Viņa instinktīvi nojauš, kad pretī nāk cilvēks ar tīriem nodomiem, kad viltnieks ar glaimiem vai pārgudri liekulīgiem priekšlikumiem. Otrais tips (ap 10%). Šai Ausmai nāk līdzi pašpārliecinātības un uzpūtības tieksme. Kašķīgums atbaida. Tad grūti rast kontaktu.Inguna - Pirmais tips. Jutekliski sarežģīta būtne - un brīžiem viņai uzmācas arī mazdūšība. Vēlāk gan nāk gaišs izlīdzinājums un viņa meklē glābiņu kādā nopietnā misijā. Otrais tips. Praktiķe, diplomāte, analītiķe, ar savu rīcību izraisa citos cieņu un apbrīnu.
Inguns - drosme un riskēttieksme Ingunu iesviež visdažādākajās situācijās.
Ausmis - Viņš lielākoties noguļ lielo izdevību. Tāpēc ar ausmas iestāšanos rītā tam nav nekāda sakara. Samākslots vārds, un vārda nesējs vēlāk tikai pukosies par vecāku fantāzijas nabadzību.
Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".
26. Jūnijā pasaules un Latvijas svētki:
- Starptautiskā diena cīņai pret narkotikām un cilvēktirdzniecību
- Prokuroru diena (Baltkrievija)
Šajā datumā 1984. gadā stājās spēkā ANO konvencija pret spīdzināšanu, kā arī citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu izturēšanos vai sodu. - ANO Starptautiskā diena spīdzināšanas upuru atbalstam
Šajā datumā 1984. gadā stājās spēkā ANO konvencija pret spīdzināšanu, kā arī citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu izturēšanos vai sodu.
26. Jūnijā dzimuši slaveni un populāri cilvēki:
1877 - karavadonis JANS FABRICIUSS1898 - vācu aviācijas konstruktors VILLIJS MESERŠMITS
1902 – amerikāņu inženieris VILJAMS LĪRS
1910 – fiziķis ROJS PLANKETS
1927 – krievu kinorežisors VLADIMIRS MOTIĻS
1931 - farmaceits JUKIO KOBAJASI
1956 – amerikāņu mūziķis KRISS AIZAKS
1970 - amerikāņu aktieris KRISS O’DONELS
Smieklīgie pantiņi
Ja tev kādreiz paliek grūti,
Tad pie velna bēdas sūti,
Un ar draugiem iedzer šņabi,
Gan jau atkal viss būs labi!
Tad pie velna bēdas sūti,
Un ar draugiem iedzer šņabi,
Gan jau atkal viss būs labi!
Vēlējumi
Es nesolu vienmēr aiziet pie tevis,
Ik nastu tev palidzēt nest;
Pa retam es gribētu apciemot tevi,
Pa retam tev pavardu aizdegtu es.
Bet nesolu nenest tev pelēkas dienas,
To katram ir sakrājies daudz, ļoti daudz.
Vienalga, vai sauc tās par nespēka brīžiem
Vai tikai par vientuļo ikdienu sauc...
Es apsolu vasarā asteres aiznest,
Bet ziemā trīs čiekurus- vairāk nekā,
Un aprīlī-vēstuli ķīvītes ligzdā
Tev atstāsu pelekā atmata.
(Sk.Kaldupe)
Ik nastu tev palidzēt nest;
Pa retam es gribētu apciemot tevi,
Pa retam tev pavardu aizdegtu es.
Bet nesolu nenest tev pelēkas dienas,
To katram ir sakrājies daudz, ļoti daudz.
Vienalga, vai sauc tās par nespēka brīžiem
Vai tikai par vientuļo ikdienu sauc...
Es apsolu vasarā asteres aiznest,
Bet ziemā trīs čiekurus- vairāk nekā,
Un aprīlī-vēstuli ķīvītes ligzdā
Tev atstāsu pelekā atmata.
(Sk.Kaldupe)
Mātes diena
Ko gan lai šodien vēlam tev,
Kad ceļš tik garš ir nostaigāts?
Paldies par visu, ko mums devi,
Par to, ka vienmēr biji klāt,
Mūs mīlēji tu, nesaudzējot sevi,
Paldies par visu, visu, māt!
Kad ceļš tik garš ir nostaigāts?
Paldies par visu, ko mums devi,
Par to, ka vienmēr biji klāt,
Mūs mīlēji tu, nesaudzējot sevi,
Paldies par visu, visu, māt!
Valentīndiena / Mīlestība
Simtiem vārdu tev ir teikti
Simtiem darbu priekš tevis veikti,
Bet es domāju, ka ar vienu
Kopā būt ik katru dienu
Simtiem darbu priekš tevis veikti,
Bet es domāju, ka ar vienu
Kopā būt ik katru dienu
Jāņi / Līgo svētki
Pavasari ievas zieda,
Pa visiemi krūmiņiemi,
Jāņu nakti gunis dega,
Pa visāmi sētiņāmi.
Pa visiemi krūmiņiemi,
Jāņu nakti gunis dega,
Pa visāmi sētiņāmi.
Valentīndiena / Mīlestība
Klausies, kā pasaulē klusi
Cilvēks pēc cilvēka sauc.
Dabūt no cilvēka pusi -
Laikam jau tas ir daudz.
Smilšu graudiņu oāzē
Sameklē smilšu grauds,
Puķe pret puķi vāzē zied,
Un vai tas nav daudz?
Tikai negribi visu.
Viss - tas nekad nav viss.
To tu ar vakara dzisu
Lasīsi debesīs
/I.Ziedonis/
Cilvēks pēc cilvēka sauc.
Dabūt no cilvēka pusi -
Laikam jau tas ir daudz.
Smilšu graudiņu oāzē
Sameklē smilšu grauds,
Puķe pret puķi vāzē zied,
Un vai tas nav daudz?
Tikai negribi visu.
Viss - tas nekad nav viss.
To tu ar vakara dzisu
Lasīsi debesīs
/I.Ziedonis/
Jaunais gads
Ar Jauno gadu
Sāksim Jaunu dzīvi
Kā baltu linu dvieli aust,
Ar darbu izrakstīsim dienas
Lai ir ko parādīt,
Ko izvērtēt un just.
/V. Kokle-Līviņa/
Sāksim Jaunu dzīvi
Kā baltu linu dvieli aust,
Ar darbu izrakstīsim dienas
Lai ir ko parādīt,
Ko izvērtēt un just.
/V. Kokle-Līviņa/
Jaunais gads
Jaunā gadā laimi vēlu,
Dzīves mērķi dižu, cēlu,
Panākt to, kas nokavēts,
Sasniegt to, kas iecerēts.
Dzīves mērķi dižu, cēlu,
Panākt to, kas nokavēts,
Sasniegt to, kas iecerēts.
Lieldienas
šurpu turpu dēlis līkst
vienup otrup kapj un slīkst
drīz uz padebešiem ceļas
drīz uz zemi smagi zvaļas
šurpu turpu aukšā lejā
prieks spīd bērniem visā sejā
klanās visi kociņi
līgo odu čumuri
vienup otrup kapj un slīkst
drīz uz padebešiem ceļas
drīz uz zemi smagi zvaļas
šurpu turpu aukšā lejā
prieks spīd bērniem visā sejā
klanās visi kociņi
līgo odu čumuri
Rupjie pantiņi (18+)
Pamostos uz klaja lauka,
Blakus automāts un mauka.
Viņa saka: Nakts bij jauka
Un no lūpām spermu slauka.
Blakus automāts un mauka.
Viņa saka: Nakts bij jauka
Un no lūpām spermu slauka.
Ziemassvētki
Labvakari, nama māte,
Vai gaidīji budēlīšus?
Ja būs silta istabiņa,
Tad būs jautra valodiņa.
Vai gaidīji budēlīšus?
Ja būs silta istabiņa,
Tad būs jautra valodiņa.
Rupjie pantiņi (18+)
Sniegbaltīte klusi, klusi
Visu šņabi izdzērusu
Visus rūķus apvēmusi
Un zem egles aizmigusi.
Visu šņabi izdzērusu
Visus rūķus apvēmusi
Un zem egles aizmigusi.
Valsts svētki
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,
Pie mājas pelēks akmens klaudz.
Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.
Un svēta, dārga tā ir man.
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,
Kur citas skaņas skan un citu domu rod?
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod.
Jau sen šo zemi – dziesmu zemi sauc,
Te gaisma akmenī pat aust.
Jau sen te Daugaviņas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
Jau sen šo zemi – tēvu zemi sauc,
Te mums sensenis dzīvot ļauts.
Jau sen te manas tautas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
/Alfrēds Krūklis/
Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,
Pie mājas pelēks akmens klaudz.
Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.
Un svēta, dārga tā ir man.
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,
Kur citas skaņas skan un citu domu rod?
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod.
Jau sen šo zemi – dziesmu zemi sauc,
Te gaisma akmenī pat aust.
Jau sen te Daugaviņas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
Jau sen šo zemi – tēvu zemi sauc,
Te mums sensenis dzīvot ļauts.
Jau sen te manas tautas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
/Alfrēds Krūklis/
Skumjās
Cik žēl, ka pasaules telpās
Tik ātri ziemelis dvešs.
Cik žēl, ka draugu vidū
Draugs draugam reiz kļūst svešs!
Tik ātri ziemelis dvešs.
Cik žēl, ka draugu vidū
Draugs draugam reiz kļūst svešs!
Skumjās
Vai tiešām tik tāls ceļš ir noiets,
Ka reizēm astvalts ir bijis,
Un reizēm akmeņains tas.
Un nemanot jau krustceles klātu,
Ka atliek vien minēt,
Vai taka šī vēl viena ejama būs?
Jo tad paliks tikai domu vijums
Un atmiņas par to,kas ticis dots.
Ka reizēm astvalts ir bijis,
Un reizēm akmeņains tas.
Un nemanot jau krustceles klātu,
Ka atliek vien minēt,
Vai taka šī vēl viena ejama būs?
Jo tad paliks tikai domu vijums
Un atmiņas par to,kas ticis dots.
Jaunais gads
Laiks kā vienmēr tālāk steidzas,
Jaunā gada gaitās sauc.
Lai nekas nav nepaveicams,
Lai ir prieka, laimes daudz!
Jaunā gada gaitās sauc.
Lai nekas nav nepaveicams,
Lai ir prieka, laimes daudz!
Vārda diena
Prieks nāca pa debesu taciņu
Un atnesa siltuma daudz.
Es zinu šo ziedoņa actiņu -
Par..(vārds) cilvēki sauc!
Un atnesa siltuma daudz.
Es zinu šo ziedoņa actiņu -
Par..(vārds) cilvēki sauc!
Smieklīgie pantiņi
Mūsu sala vecītim
deguns deg kā svecīte
Taču sērkociņa vietā
Aizdega to spirta lietus.
deguns deg kā svecīte
Taču sērkociņa vietā
Aizdega to spirta lietus.
Ziemassvētki
Tik ļoti gribas gaismu saskatīt,
Kad spožas ugunis garām spīd.
To kluso gaismu, ko Ziemassvētki nes,
Kas atspīd dvēselēs.
Gaismu un mieru no debesu ārēm
Ielej man sirdī pār pārēm,
Lai tā top dziļa kā aka,
Kas sevī uzņem un uzglabā vārdus,
Ko mīlestība tai saka...
Iededz sveces savā logā vienkārši tāpat,
Varbūt gribēs kāds ar tevi šonakt parunāt...
Iededz gaismu savā sirdī, lai tā spīd.
Katram spēsi labus vārdus pasacīt...
Kad spožas ugunis garām spīd.
To kluso gaismu, ko Ziemassvētki nes,
Kas atspīd dvēselēs.
Gaismu un mieru no debesu ārēm
Ielej man sirdī pār pārēm,
Lai tā top dziļa kā aka,
Kas sevī uzņem un uzglabā vārdus,
Ko mīlestība tai saka...
Iededz sveces savā logā vienkārši tāpat,
Varbūt gribēs kāds ar tevi šonakt parunāt...
Iededz gaismu savā sirdī, lai tā spīd.
Katram spēsi labus vārdus pasacīt...
Mātes diena
Māmiņ šodien tava diena
Nestrādā un atpūties
Vēlam mēs tev tikai labu
Sveicam tevi šodien dikti
Prieku, laimi mātes dienā
Nestrādā un atpūties
Vēlam mēs tev tikai labu
Sveicam tevi šodien dikti
Prieku, laimi mātes dienā
Ziemassvētki
Zaķēns mežā ezi sauc
"Kur gan palicis mans draugs,
Sniegi snieg un putina
Kā lai tagad atrod to?"
Vāverīte kokā smej
"Velti draugu meklēt iet"
Kamēr sals un kamēr sniegs
Ezim mežā ziemas miegs.
"Kur gan palicis mans draugs,
Sniegi snieg un putina
Kā lai tagad atrod to?"
Vāverīte kokā smej
"Velti draugu meklēt iet"
Kamēr sals un kamēr sniegs
Ezim mežā ziemas miegs.
Mātes diena
Es jūtu, Māt, tev manis allaž pietrūkst,
Bet zini, man jau arī ir tāpat.
Un atkal pienākusi ir tā diena,
Kad pieņemts visas Mātes godināt,
Bet es par tevi domāju ik brīdi,
Un domās tu man vienmēr esi klāt,
Tā esi tu, kas dāvāja man dzīvi...
Ar tevi vienmēr gribu parunāt...
Un atcerēties manas bērnu dienas,
Kad nesapratu vēl, ka ziedi vīst,
Kad reizēm kāds man nodarīja pāri,
Es zināju – pie Mammas sāpes dzīst...
Es jūtu, Māt, tev manis allaž pietrūkst,
Bet zini, man jau arī ir tāpat...
Es gribu šajā pavasara dienā,
Kā bērnībā, pie tevis glausties klāt.
R.Andersone
Bet zini, man jau arī ir tāpat.
Un atkal pienākusi ir tā diena,
Kad pieņemts visas Mātes godināt,
Bet es par tevi domāju ik brīdi,
Un domās tu man vienmēr esi klāt,
Tā esi tu, kas dāvāja man dzīvi...
Ar tevi vienmēr gribu parunāt...
Un atcerēties manas bērnu dienas,
Kad nesapratu vēl, ka ziedi vīst,
Kad reizēm kāds man nodarīja pāri,
Es zināju – pie Mammas sāpes dzīst...
Es jūtu, Māt, tev manis allaž pietrūkst,
Bet zini, man jau arī ir tāpat...
Es gribu šajā pavasara dienā,
Kā bērnībā, pie tevis glausties klāt.
R.Andersone
Valentīndiena / Mīlestība
Lai kaut kam labam klāt
Ir vienmēr daļa Tava,
Nu kaut vai cerība,
Ja cita nav, ko dot.
Ar sirdspukstiem, ar
Mīlestības vārdiem
Lai protam ikdienu
Mēs piestarot!
(K.Apškrūma)
Ir vienmēr daļa Tava,
Nu kaut vai cerība,
Ja cita nav, ko dot.
Ar sirdspukstiem, ar
Mīlestības vārdiem
Lai protam ikdienu
Mēs piestarot!
(K.Apškrūma)
Ziemassvētki
Ziemassvētki, Ziemassvētki,
Ko jūs labu atnesāt?
Cūkas ausi, kūķu katlu,
Cūkas desu ritulīti.
Ko jūs labu atnesāt?
Cūkas ausi, kūķu katlu,
Cūkas desu ritulīti.
Jāņi / Līgo svētki
Īsa, īsa Jāņu nakts,
Par visām naksniņām.
Saldens alus, zeltains siers,
Klāt vēl jautra Līgo dziesma.
Par visām naksniņām.
Saldens alus, zeltains siers,
Klāt vēl jautra Līgo dziesma.