Vārda dienu 25. Jūnijā svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Maida, Maigone, Mia, Mija, Milica, Milita, Mille, Millija
Maiga - Ar zirnekļa pacietību tuvojas mērķim. Ir sievišķīgi pļāpīga, pati nejūt, ka ar lišķību otru var ari atvairīt. Taču šī iztapība nāk no labas sirds. Piemīlīgums maigu vērš diplomātē. Tāpēc arī neviens pa īstam nedusmojas uz maigu. Maiga fanātiski tic gaišai dzīves izjūtai.
1903 - britu rakstnieks DŽORDŽS ORVELS, īstajā vārdā Ēriks Artūrs Blērs
1909 – Elvisa Preslija menedžeris TOMASS ENDRJŪ PĀRKERS
1924 - amerikāņu kinorežisors SIDNEJS LUMETS
1952 - jaunzēlandiešu mūziķis TIMS FINNS
1963 - britu dziedātājs DŽORDŽS MAIKLS (GEORGIOSS KIRIAKOS PANAJOTU)
Vārdu skaidrojumi.
Millija - pārgalvība un jautrība palīdz viņai izkļūt no nepatīkamām situācijām. Ar smīnu Millija noraugās citu pārdzīvojumos. Labprāt sapņo vaļējām acīm, kaut arī dažreiz viņai jāpiekāpjas realitātes priekšā.Maiga - Ar zirnekļa pacietību tuvojas mērķim. Ir sievišķīgi pļāpīga, pati nejūt, ka ar lišķību otru var ari atvairīt. Taču šī iztapība nāk no labas sirds. Piemīlīgums maigu vērš diplomātē. Tāpēc arī neviens pa īstam nedusmojas uz maigu. Maiga fanātiski tic gaišai dzīves izjūtai.
Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".
25. Jūnijā pasaules un Latvijas svētki:
- Jaunatnes diena Baltkrievijā
- Slovēnijas nacionālā diena
25. Jūnijā dzimuši slaveni un populāri cilvēki:
1852 - kataloniešu arhitekts ANTONIJS GAUDI1903 - britu rakstnieks DŽORDŽS ORVELS, īstajā vārdā Ēriks Artūrs Blērs
1909 – Elvisa Preslija menedžeris TOMASS ENDRJŪ PĀRKERS
1924 - amerikāņu kinorežisors SIDNEJS LUMETS
1952 - jaunzēlandiešu mūziķis TIMS FINNS
1963 - britu dziedātājs DŽORDŽS MAIKLS (GEORGIOSS KIRIAKOS PANAJOTU)
Izlaidums
Kad domāju par skolas gadiem,
Man saulē atkūst loga rūts,
Uz baltiem telefona vadiem,
Ar sarmu kopā domas dūc.
Man saulē atkūst loga rūts,
Uz baltiem telefona vadiem,
Ar sarmu kopā domas dūc.
Dzimšanas diena
Lai gadi iet, tā tam ir jābūt,
Un lai mums to nekad nav žēl.
Tik jautru prātu, sauli sirdī
Un daudzus skaistus vēl un vēl!
Un lai mums to nekad nav žēl.
Tik jautru prātu, sauli sirdī
Un daudzus skaistus vēl un vēl!
Valentīndiena / Mīlestība
Slidens manā ceļā un dzīvē ir ledus,
Tikai plaukstas tiesa starp dzīvot un mirt.
Es pa ļoti slidenu ceļu tev vedu
To, kas vistrauslākais pasaulē ir.
Tikai plaukstas tiesa starp dzīvot un mirt.
Es pa ļoti slidenu ceļu tev vedu
To, kas vistrauslākais pasaulē ir.
Lieldienas
Gailis savas vistas dresē:
Paskaties, kas rakstīts presē,
Vistu olas ļaudis smādē,
Modē olas šokolādē.
Paskaties, kas rakstīts presē,
Vistu olas ļaudis smādē,
Modē olas šokolādē.
Jaunais gads
Lai Jaunā gadā štimmē raksti
Un mīlestībā labi iet,
Lai sirds vēl klapē valša takti
Un naudas maks, lai neiet ciet.
Un mīlestībā labi iet,
Lai sirds vēl klapē valša takti
Un naudas maks, lai neiet ciet.
Vārda diena
Vienalga, esi liels vai mazs
Nav it ne viena liekā
Jo visi saņem dāvanas
Savā vārda dienā!
Nav it ne viena liekā
Jo visi saņem dāvanas
Savā vārda dienā!
Valentīndiena / Mīlestība
Vakarā kad saule riet
Vēlos es pie Tevis iet,
Skūpstīt,glāstīt un par sevi
blēņas stāstīt,
Tad nu limīgi mēs būsim,
Kad par mīļākajiem kļūsim.
Vēlos es pie Tevis iet,
Skūpstīt,glāstīt un par sevi
blēņas stāstīt,
Tad nu limīgi mēs būsim,
Kad par mīļākajiem kļūsim.
Valentīndiena / Mīlestība
Ugunīgi vārdi ceriņziedos līst
Kaisles pilni glāsti -visas brūces dzīst
Vienvakara laime kastaņkokā dzied
Kāda maiga plauksta-un Tava sirds jau zied
Kaisles pilni glāsti -visas brūces dzīst
Vienvakara laime kastaņkokā dzied
Kāda maiga plauksta-un Tava sirds jau zied
Bērniņa piedzimšana
Vecmāmiņa mazdēlu auklēja,
Mazmeitiņu atskrejam gaidīja.
Dieviņš nodomu mainīja
Un atkal mazdēlu raidīja.
Mazmeitiņu atskrejam gaidīja.
Dieviņš nodomu mainīja
Un atkal mazdēlu raidīja.
Lieldienas
Lieldienas ir jauki svētki,
Apkārt rikšo zaķu bari.
Visi mājinieki strādā
Un par raibām olām gādā.
Apkārt rikšo zaķu bari.
Visi mājinieki strādā
Un par raibām olām gādā.
Mātes diena
Ai māmiņa, cik laba Tu,
Tu mani baltu mazgāji.
No acīm skūpstot asaras
Man svētku drānas uztērpi.
Tu mani baltu mazgāji.
No acīm skūpstot asaras
Man svētku drānas uztērpi.
Vēlējumi
Kad galviņu spilvenā liksi,
Tad pie saldiem sapņiem tiksi.
Nu Tev brienot sapņu taku,
Es arlabunakti saku!
Siltu gulēšanu,jauku sapņošanu!
Tad pie saldiem sapņiem tiksi.
Nu Tev brienot sapņu taku,
Es arlabunakti saku!
Siltu gulēšanu,jauku sapņošanu!
Ziemassvētki
Visskaistākais ir tas, kas nepārmainās,
Šis brīnums, brīnums tūkstošgadīgais,
Šīs atbalsis no kāda tāla zvana,
Šo seno dziesmu dzidrā skanēšana,
Šis siltums, smaržu pilnais gaiss.
Lai kādus vārdus lūpas sacīt steigtu,
Visskaistākos jau pateicis ir kāds,
Lai sirdis atvērtu, lai svēto stundu sveiktu,
gadsimtiem atkārtoto vēsti teiktu -
Nu miers virs zemes, cilvēkiem labs prāts!
Šis brīnums, brīnums tūkstošgadīgais,
Šīs atbalsis no kāda tāla zvana,
Šo seno dziesmu dzidrā skanēšana,
Šis siltums, smaržu pilnais gaiss.
Lai kādus vārdus lūpas sacīt steigtu,
Visskaistākos jau pateicis ir kāds,
Lai sirdis atvērtu, lai svēto stundu sveiktu,
gadsimtiem atkārtoto vēsti teiktu -
Nu miers virs zemes, cilvēkiem labs prāts!
Draudzība
Draudzība ir zelta stīga
Parausi - vairs nesasiesi
Un ja tomēr sasiet spēsi
Mezglu atsiet nevarēsi.
Parausi - vairs nesasiesi
Un ja tomēr sasiet spēsi
Mezglu atsiet nevarēsi.
Mātes diena
Tu mīļā, mīļā māmiņa,
Es mīlu tevi kā nevienu,
Tu esi manim dārgāka
Par saulīti un baltu dienu.
Tu vienmēr esi labiņa
Un žēlo mani katru brīdi:
Riet saule, aiziet dieniņa,
Bet tu arvienam silti spīdi.
Pie tevis nāku nākdama,
Vai manim bēdas ir vai prieki,
Tev pieder katra domiņa,
Vai svarīgs kas vai kādi nieki.
Tu mīļā, mīļa māmiņa,
Par visu vairāk mīlu tevi-
Man balta dzīves taciņa:
Tu savu sirsniņu man devi.
Es mīlu tevi kā nevienu,
Tu esi manim dārgāka
Par saulīti un baltu dienu.
Tu vienmēr esi labiņa
Un žēlo mani katru brīdi:
Riet saule, aiziet dieniņa,
Bet tu arvienam silti spīdi.
Pie tevis nāku nākdama,
Vai manim bēdas ir vai prieki,
Tev pieder katra domiņa,
Vai svarīgs kas vai kādi nieki.
Tu mīļā, mīļa māmiņa,
Par visu vairāk mīlu tevi-
Man balta dzīves taciņa:
Tu savu sirsniņu man devi.
Smieklīgie pantiņi
Aizgāju uz diseni,
Paspārdiju miseni,
Laikam arī apvēmos,
Tas ir viss ko atceros!
Paspārdiju miseni,
Laikam arī apvēmos,
Tas ir viss ko atceros!
Draudzība
Atceries visas skaistās dienas,
Atceries priekus, bēdas nevienas,
Atmiņas paliek, tās nezūd nekad,
Pat, ja jāšķiras būs mums kaut kad.
Atceries priekus, bēdas nevienas,
Atmiņas paliek, tās nezūd nekad,
Pat, ja jāšķiras būs mums kaut kad.
Ziemassvētki
Eit projām, Ziemassvētki,
Ar visām karašām,
Es gaidīšu Lieldieniņas
Ar zaļo rudzzālīti.
Ar visām karašām,
Es gaidīšu Lieldieniņas
Ar zaļo rudzzālīti.
Valentīndiena / Mīlestība
Ņem manu prieku un atpakaļ nenes,
Atpakaļ nestais dzīvei ir lieks,
Neņem pa daļai, paņem it visu,
Es būšu stipra, jo tevī mans prieks.
Atpakaļ nestais dzīvei ir lieks,
Neņem pa daļai, paņem it visu,
Es būšu stipra, jo tevī mans prieks.
Dzimšanas diena
Audzi, audzi Tu ,piusīti,
Ar gaišiem matiņiem,
Diez kur aug tā meitiņa,
Kas tos matus plucinās.
Ar gaišiem matiņiem,
Diez kur aug tā meitiņa,
Kas tos matus plucinās.
Jāņi / Līgo svētki
Īsa, īsa Jāņu nakts,
Pār visāmi naksniņāmi,
Te satumsa, te uzausa,
Pie Jānīša uguntiņas.
Pār visāmi naksniņāmi,
Te satumsa, te uzausa,
Pie Jānīša uguntiņas.
Dzimšanas diena
Lai tavas dienas nākamās
Ar jauniem sapņiem nāk,
Ar nebijušām takām, ceļiem,
Kas rītos tev vēl jāuzsāk.
Ar jauniem sapņiem nāk,
Ar nebijušām takām, ceļiem,
Kas rītos tev vēl jāuzsāk.
Valsts svētki
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,
Pie mājas pelēks akmens klaudz.
Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.
Un svēta, dārga tā ir man.
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,
Kur citas skaņas skan un citu domu rod?
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod.
Jau sen šo zemi – dziesmu zemi sauc,
Te gaisma akmenī pat aust.
Jau sen te Daugaviņas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
Jau sen šo zemi – tēvu zemi sauc,
Te mums sensenis dzīvot ļauts.
Jau sen te manas tautas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
/Alfrēds Krūklis/
Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,
Pie mājas pelēks akmens klaudz.
Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.
Un svēta, dārga tā ir man.
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,
Kur citas skaņas skan un citu domu rod?
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod.
Jau sen šo zemi – dziesmu zemi sauc,
Te gaisma akmenī pat aust.
Jau sen te Daugaviņas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
Jau sen šo zemi – tēvu zemi sauc,
Te mums sensenis dzīvot ļauts.
Jau sen te manas tautas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
/Alfrēds Krūklis/
Kāzas un kāzu jubilejas
Viens otru saudzējiet,
Viens otram uzticību dāvājiet,
Tad mēģiniet nu abi kopā
Uz priekšu, plecs pie pleca
Skaisti traukt,
Veidot gaišo sapni,
Ko ļaudis mēdz par dzīvi saukt.
Viens otram uzticību dāvājiet,
Tad mēģiniet nu abi kopā
Uz priekšu, plecs pie pleca
Skaisti traukt,
Veidot gaišo sapni,
Ko ļaudis mēdz par dzīvi saukt.