Vārda dienu 20. Jūnijā svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Maila, Maima, Maina, Mairina, Mimoza, Molija, Mollija, Mora, Morēna, Morgane, Rasita, Rasmīte, Rasulīte
Rasa - Neatlaidīgi kaļ plānus, ka panākt veļamo. Dažkārt arī viļas, jo iedomu kuģis ir tikai vāji darināts plosts, kas var nogrimt. Mēdz uztiept savu viedokli, tāpēc rodas konflikti. Gadiem ejot, viņa iegūst līdzsvaru ari jutekliskajā plāksnē.
Maira - Uzkrītoši efektīga, seksuāla, izdarīga, prot izvēlēties partneri. Pārsvarā kultivē sava «es» slīpēšanas programmu. Necieš no mazvērtības. Vīrietī atzīst spēku, rafinētību un vīrišķību.
1909 – amerikāņu aktieris EROLS FLINNS
1942 - BRAIENS VILSONS
1949 - amerikāņu dziedātājs LAIONELS RIČIJS
1960 - basists DŽONS TEILORS
1967 - Holivudas aktrise NIKOLA KIDMENA
Vārdu skaidrojumi.
Rasma - Nav harmoniska, bieži izposta paveikto. Rasma lieto sievišķību kā ieroci un ar komplicētiem gājieniem panāk savu. Liktenīgā lielā mīlestība dod spēku visai dzīvei. Stilu diktē kosmētikas noskaņu pārbagātība. Nezināmais un nejaušais piešķir Rasmai noslēpumainību. Pārsteidzīga rīcība rada dīvainus attiecību murskuļus. Viņa prot iejusties sabiedrībā un radīt romantiskas sievietes veidolu.Rasa - Neatlaidīgi kaļ plānus, ka panākt veļamo. Dažkārt arī viļas, jo iedomu kuģis ir tikai vāji darināts plosts, kas var nogrimt. Mēdz uztiept savu viedokli, tāpēc rodas konflikti. Gadiem ejot, viņa iegūst līdzsvaru ari jutekliskajā plāksnē.
Maira - Uzkrītoši efektīga, seksuāla, izdarīga, prot izvēlēties partneri. Pārsvarā kultivē sava «es» slīpēšanas programmu. Necieš no mazvērtības. Vīrietī atzīst spēku, rafinētību un vīrišķību.
Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".
20. Jūnijā pasaules un Latvijas svētki:
- Pasaules bēgļu diena
Diena, kas pievērš uzmanību bēgļu tiesiskajam statusam, bēgļu smagajiem likteņiem konfliktu zonās un aicina iedzīvoTājus atbalstīt bēgļus. Agrāk šajā dienā atzīmēta Āfrikas bēgļu diena, bet kopš 2001. gada ar ANO Ģenerālās asamblejas lēmumu, solidarizējoties ar Āfriku, kur patvērumu raduši visvairāk bēgļi, šī diena tiek atzīmēta starptautiskā mērogā.
20. Jūnijā dzimuši slaveni un populāri cilvēki:
1819 - franču komponists ŽAKS OFENBAHS1909 – amerikāņu aktieris EROLS FLINNS
1942 - BRAIENS VILSONS
1949 - amerikāņu dziedātājs LAIONELS RIČIJS
1960 - basists DŽONS TEILORS
1967 - Holivudas aktrise NIKOLA KIDMENA
Lieldienas
Gailis zaķim virsū lēca,
Mīcīja un ausī brēca:
Šonakt Tu tās olas dēsi,
Un pa ciņiem, krūmiem slēpsi,
Jo manas vistas spalvu met,
Tās grib ilgāk pagulēt!
Mīcīja un ausī brēca:
Šonakt Tu tās olas dēsi,
Un pa ciņiem, krūmiem slēpsi,
Jo manas vistas spalvu met,
Tās grib ilgāk pagulēt!
Rupjie pantiņi (18+)
Salavecis plikiem pautiem
Laižas pāri visiem laukiem
Mazus bērnus biedēdams
Mečām pupus spaidīdams
Laižas pāri visiem laukiem
Mazus bērnus biedēdams
Mečām pupus spaidīdams
Jāņi / Līgo svētki
Ozoliņi, ozoliņi,
Tavu lielu vecumiņu:
Es piedzimu, tev atradu,
Es nomiršu tu paliksi.
Tavu lielu vecumiņu:
Es piedzimu, tev atradu,
Es nomiršu tu paliksi.
1. septembris
Dar` man, tēvis, pastaliņas,
Pērc man staltu cepurīt`,
Šuj man svārkus, māmuliņa,
Skolā iet(i) man gribas!
Pieloc, māsiņ, skolas somu
Bagātiem(i) gabaliem:
Vidū maizes riecentiņu,
Apkārt dziesmas, pasakas!
Bāliņ, še tev gana taure,
Tautas dziesmu vācele,
Eji tur, kur Meža māte
Lakstīgalai dziesmas māc`.
Man jāiet(i) skoliņā(i),
Gudras ziņas iekrāties,
Pieaugt tautas mīlestībā,
Īstā gara brīvībā.
Lielis tapšu, tad es būšu
Tautas zemes arājiņš,
Tālas jūras braucējiņis,
Kara zirga jājējiņš.
Pērc man staltu cepurīt`,
Šuj man svārkus, māmuliņa,
Skolā iet(i) man gribas!
Pieloc, māsiņ, skolas somu
Bagātiem(i) gabaliem:
Vidū maizes riecentiņu,
Apkārt dziesmas, pasakas!
Bāliņ, še tev gana taure,
Tautas dziesmu vācele,
Eji tur, kur Meža māte
Lakstīgalai dziesmas māc`.
Man jāiet(i) skoliņā(i),
Gudras ziņas iekrāties,
Pieaugt tautas mīlestībā,
Īstā gara brīvībā.
Lielis tapšu, tad es būšu
Tautas zemes arājiņš,
Tālas jūras braucējiņis,
Kara zirga jājējiņš.
Rupjie pantiņi (18+)
Viss ir izdzerts, nav ne piles,
Sēžu es kā lops pie siles,
Tā nav proza, tā nav dzeja,
Kāda dirsa, tāda seja,
Visām meičām nevar ticēt,
Virsū kāpt un iekšā spricēt.
Sēžu es kā lops pie siles,
Tā nav proza, tā nav dzeja,
Kāda dirsa, tāda seja,
Visām meičām nevar ticēt,
Virsū kāpt un iekšā spricēt.
Ziemassvētki
Putniņš pārlidoja,
Vakars nolaidās.
Visos ciema logos
Sveces iedegās.
Tie bij Ziemasvētki,
Kas tur ieradās
Un ar savu gaismu
Namos apmetās.
Vakars nolaidās.
Visos ciema logos
Sveces iedegās.
Tie bij Ziemasvētki,
Kas tur ieradās
Un ar savu gaismu
Namos apmetās.
Jāņi / Līgo svētki
Jāņu nakti nepazinu,
Kura sieva, kura meita,
I sievāmi, I meitāmi,
Koši ziedu vainadziņi.
Kura sieva, kura meita,
I sievāmi, I meitāmi,
Koši ziedu vainadziņi.
Mātes diena
Cik pasaulē māmiņas skaistas ir daudzas
Ar sirsnīgu skatienu, saulainu smaidu-
Par skaitāko savējo katrs mēs saucam
Kas ceļā mūs pavada, mājās mūs gaida
Cik reti mēs māmiņām dāvājam ziedus
Cik bieži mēs māmiņām nodarām gauži,
Bet māmiņas labās it visu prot piedot
Vien sirmāks kāds pavedien deniņos aužas...
To maigumu jūtot ,ko bērnībā guvām
Mēs lielāki augsim un gudrāki kļūsim -
Vien nebēdā ,māmiņ, ka vecums nāk tuvāk
Tu mūžam man pati visskaistākā būsi!
Ar sirsnīgu skatienu, saulainu smaidu-
Par skaitāko savējo katrs mēs saucam
Kas ceļā mūs pavada, mājās mūs gaida
Cik reti mēs māmiņām dāvājam ziedus
Cik bieži mēs māmiņām nodarām gauži,
Bet māmiņas labās it visu prot piedot
Vien sirmāks kāds pavedien deniņos aužas...
To maigumu jūtot ,ko bērnībā guvām
Mēs lielāki augsim un gudrāki kļūsim -
Vien nebēdā ,māmiņ, ka vecums nāk tuvāk
Tu mūžam man pati visskaistākā būsi!
Ziemassvētki
Dus egles zarā ietvēries
Kluss sveces mirdzums maigs,
Jauž sirds: iet tuvu garām Dievs,
Mums pievērsts Viņa vaigs.
Gar tavām durvīm kad Viņš ies,
Tās plaši atvērt steidz,
Lūdz savā namā iegriezties,
To siltā priekā sveic.
Un tumsas smagumu, kas spiež,
Pie Viņa kājām liec,
Lai gaismas ceļos tevi griež,
Lai pats tu gaismā tiec!
Kluss sveces mirdzums maigs,
Jauž sirds: iet tuvu garām Dievs,
Mums pievērsts Viņa vaigs.
Gar tavām durvīm kad Viņš ies,
Tās plaši atvērt steidz,
Lūdz savā namā iegriezties,
To siltā priekā sveic.
Un tumsas smagumu, kas spiež,
Pie Viņa kājām liec,
Lai gaismas ceļos tevi griež,
Lai pats tu gaismā tiec!
Jaunais gads
Jaunā gadā atkal prasa,
Vai būs laime, kāda, kur?
Zīlnieks ziemas zvaigznēs lasa,
Prātnieks prāto, burvis bur.
Dzīves tumsa visus baida,
Stāvot gadu krustceļos.
Visas sirdis gaismu gaida,
Kas mums dzīvei gaismu dos.
Laime nāk ar zvaigzni rokā.
Tiem, kam laba, silta sirds,
Viņa smaigā staru lokā
Dzīves ceļi gaiši mirdz.
/K. Skalbe/
Vai būs laime, kāda, kur?
Zīlnieks ziemas zvaigznēs lasa,
Prātnieks prāto, burvis bur.
Dzīves tumsa visus baida,
Stāvot gadu krustceļos.
Visas sirdis gaismu gaida,
Kas mums dzīvei gaismu dos.
Laime nāk ar zvaigzni rokā.
Tiem, kam laba, silta sirds,
Viņa smaigā staru lokā
Dzīves ceļi gaiši mirdz.
/K. Skalbe/
Vārda diena
Tavs vārds ir kā vasaras gaisma,
Ko, aizejot dienām, tā dod,
Lai vienmēr tas būtu kā saule,
Kas siltumu izstarot prot!
Ko, aizejot dienām, tā dod,
Lai vienmēr tas būtu kā saule,
Kas siltumu izstarot prot!
Vēlējumi
Iesim viens otram tuvāk ar tīrām domām,
Iesim viens otram pretī ar mīlestību.
Dvēseles dzīlēs tik daudz mirdzošu dārgakmeņu,
Iziesim cauri visiem biezokņiem brīnumu pilnā pasaulē.
Iesim viens otram pretī ar mīlestību.
Dvēseles dzīlēs tik daudz mirdzošu dārgakmeņu,
Iziesim cauri visiem biezokņiem brīnumu pilnā pasaulē.
Valentīndiena / Mīlestība
Skaists ir plūkts lotosa zieds,
Skaistāks šūpojas atvarā;
Skaists ir izrunāts vārds,
Skaistāks viņš manos sapņos.
Tādēļ tik grūti runāt
Un tik saldi klusu ciest.
Sniedz man roku,
Lai runā saule un sirds.
(K. Skalbe)
Skaistāks šūpojas atvarā;
Skaists ir izrunāts vārds,
Skaistāks viņš manos sapņos.
Tādēļ tik grūti runāt
Un tik saldi klusu ciest.
Sniedz man roku,
Lai runā saule un sirds.
(K. Skalbe)
Lieldienas
Lieldienas ir svētki jauki,
Olu krauti visi plaukti.
Vistu saimē sācies tracis,
Kāds ir viņu olas zadzis.
Olu krauti visi plaukti.
Vistu saimē sācies tracis,
Kāds ir viņu olas zadzis.
Dzimšanas diena
Novēlu Tev pārsteigumu, kas rada prieku,
Prieku, kas rada iedvesmu;
Iedvesmu, kas iepriecina draugus,
Draugus, kas sagādā pārsteigumus !
Prieku, kas rada iedvesmu;
Iedvesmu, kas iepriecina draugus,
Draugus, kas sagādā pārsteigumus !
Dzimšanas diena
Novēlu tev medu ēst,
Ābolu uz pusēm plēst,
Ienaidniekiem gaisā sviest,
Mīļāko pie krūtīm spiest!
Ābolu uz pusēm plēst,
Ienaidniekiem gaisā sviest,
Mīļāko pie krūtīm spiest!
Kāzas un kāzu jubilejas
Nav jau viegli kopā veidot dzīvi,
Divas takas vienā takā siet;
Nav jau viegli veidot kopā dzīvi,
Tomēr diviem kaut kā labāk iet!
Divas takas vienā takā siet;
Nav jau viegli veidot kopā dzīvi,
Tomēr diviem kaut kā labāk iet!
Dzimšanas diena
Ja nav ne zvaigznītes, kas gaismu dod,
Var pasaule bez ziediem un bez skaņām būt –
Likt visam gavilēt un vizuļot
Var maza, sīka cilvēkbērna sirds,
Ja viņa prieku jūt.
(E.Zālīte)
Var pasaule bez ziediem un bez skaņām būt –
Likt visam gavilēt un vizuļot
Var maza, sīka cilvēkbērna sirds,
Ja viņa prieku jūt.
(E.Zālīte)
Jaunais gads
Salatētis rāja Rūdi,
"Briedīt, Tev būs lieli sūdi,
Ja tu nejūgsies te iekšā
Manu kamaniņu priekšā!"
"Vecais resni, velc tās pats,
Lai Tev laimīgs jaunais gads!!!
Nevilkšu to grabažu
Plus vēl tavu bagāžu!!!
"Briedīt, Tev būs lieli sūdi,
Ja tu nejūgsies te iekšā
Manu kamaniņu priekšā!"
"Vecais resni, velc tās pats,
Lai Tev laimīgs jaunais gads!!!
Nevilkšu to grabažu
Plus vēl tavu bagāžu!!!
Ziemassvētki
Lai laime Tev kā milzu kupena pār galvu brāžas,
Lai prieks tik liels, ka kalni gāžas,
Lai svētkos maltīte un svētku dzēriens salds,
Lai līksmo dvēsele un nelūzt galds!
Lai prieks tik liels, ka kalni gāžas,
Lai svētkos maltīte un svētku dzēriens salds,
Lai līksmo dvēsele un nelūzt galds!
Ziemassvētki
Ik katrs iededzot ceturto vainaga svecīti
Gaida ar dāvanām Ziemassvētku vecīti,
Un tad kad pienāks lielajs brīdis
Dāvanu maisā bērneļi līdīs.
Gaida ar dāvanām Ziemassvētku vecīti,
Un tad kad pienāks lielajs brīdis
Dāvanu maisā bērneļi līdīs.
Dzimšanas diena
Ne jau tikai ziemas vidū gadi mainās
Gadi mainās katru mirkli, katru dienu
Tu to redzi bērza stumbrā, dzirdi dainās.
Tu to jūti drauga sirdī.
Gadi mainās katru mirkli, katru dienu
Tu to redzi bērza stumbrā, dzirdi dainās.
Tu to jūti drauga sirdī.
Smieklīgie pantiņi
Misters Bīns nu ir klāt!
Mazais čibriks-tas tik šņāc...
Ak Tu, velns, un alus kaste,
Bīnam notrūkusi aste!
Mazais čibriks-tas tik šņāc...
Ak Tu, velns, un alus kaste,
Bīnam notrūkusi aste!
Kāzas un kāzu jubilejas
Nu gads jau pagājis.
Nu gads jau pagājis kā viena diena.
Kā diena,kad gadalaiki steigā mainās,
Te sniegi snieg,te mīlestība atkal silda.
Pat negaisi,kas centās nomākt gaišo debess pļavu,
Krīt ceļos mīlestības smaida priekšā.
Nu gads jau pagājis,
Un liekas,vēl vakar stāvējām mēs Kristus priekšā,
Tai svētā klusumā kas skāva mūs.
Vai tās bij sveču liesmas?
Vai mīlestības patiess prieks?
Kas mirdzēja Tev asarā uz vaiga,
tai brīdī,kad mēs klusi teicām JĀ...
Lai mūžam nerimst mīlestība mūsu
Un solijums ko devām mēs...
Kā koku saknes sasien mezglā zeme,
Un zirneklītis savu tīklu auž,
Tā mūsu dzīves kopā saista
Mūsu mīlestības brīnums mazs...
Nu gads jau pagājis kā viena diena.
Kā diena,kad gadalaiki steigā mainās,
Te sniegi snieg,te mīlestība atkal silda.
Pat negaisi,kas centās nomākt gaišo debess pļavu,
Krīt ceļos mīlestības smaida priekšā.
Nu gads jau pagājis,
Un liekas,vēl vakar stāvējām mēs Kristus priekšā,
Tai svētā klusumā kas skāva mūs.
Vai tās bij sveču liesmas?
Vai mīlestības patiess prieks?
Kas mirdzēja Tev asarā uz vaiga,
tai brīdī,kad mēs klusi teicām JĀ...
Lai mūžam nerimst mīlestība mūsu
Un solijums ko devām mēs...
Kā koku saknes sasien mezglā zeme,
Un zirneklītis savu tīklu auž,
Tā mūsu dzīves kopā saista
Mūsu mīlestības brīnums mazs...
Mātes diena
Tā kā gara saules diena
Esi, mūsu, māmulīt.
Tava siltā, jaukā gaisma
Devīgi mums ceļā krīt.
Mīļāko no visiem paldies
Vēlas sirds tev pasacīt.
Un bieži aizmirsdama sevi,
Tu visu spēji atdot mums,
Kas tādu spēku Tev, māt, ir devis,
Mums paliks mūžīgs jautājums!
Esi, mūsu, māmulīt.
Tava siltā, jaukā gaisma
Devīgi mums ceļā krīt.
Mīļāko no visiem paldies
Vēlas sirds tev pasacīt.
Un bieži aizmirsdama sevi,
Tu visu spēji atdot mums,
Kas tādu spēku Tev, māt, ir devis,
Mums paliks mūžīgs jautājums!