Vārda dienu 17. Jūnijā svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Arčijs, Ārčijs, Arčils, Arsenijs, Arsēnijs, Arsens, Arsēns, Arsentijs, Artijs, Artiks, Arts, Arturs, Artuss, Mečeslavs, Mečislava, Mečislavs, Palmira, Palmīra, Paloma, Pamela
Artis - Bērnišķīga aizrautība viņā apvienota ar lietišķu, praktisku darbību. Pēc dabas Artis ir romantiķis, bet ar diezgan prāvu avantūrisma devu. Piemīt ārējs miers un elegance - un šo īpašību dēļ Artis izraisa apkārtējos interesi.
1882 - krievu-amerikāņu modernās klasiskās mūzikas komponists Igors Stravinskis
1898 – holandiešu grafiķis Moriss Korneliuss Ešers
1921 - latviešu mediķis un zoologs Jānis Metuzāls
1931 - latviešu fiziķis Jānis Lielpēters
1942 - latviešu kordiriģents Jānis Ērenštreits
Vārdu skaidrojumi.
Artūrs - Mīl nakti vairāk neka dienu, un tas latvietim ir neraksturīgi. Talantīga intuīcija Artūru vada pa brīnumainu ceļu. Pēc neveiksmēm nāk pēkšņi, negaidīti panākumi. Savu «ego» viņš prot aizsegt ar sapņaina ideālista masku. Talantīgs sava amata pratējs. Daļa Artūru gaida vairāk no otra, nekā paši dod.Artis - Bērnišķīga aizrautība viņā apvienota ar lietišķu, praktisku darbību. Pēc dabas Artis ir romantiķis, bet ar diezgan prāvu avantūrisma devu. Piemīt ārējs miers un elegance - un šo īpašību dēļ Artis izraisa apkārtējos interesi.
Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".
17. Jūnijā pasaules un Latvijas svētki:
- Latvijas Republikas okupācijas diena
- Pasaules diena cīņai pret pārtuksnešošanos un sausumu
- Pieclapu rozes diena (Čehija)
- Islandes neatkarības diena
1944. gadā Islane ieguva neatkarību no Dānijas.
17. Jūnijā dzimuši slaveni un populāri cilvēki:
1818 - franču komponists Šarls Fransuā Guno (opera "Fausts")1882 - krievu-amerikāņu modernās klasiskās mūzikas komponists Igors Stravinskis
1898 – holandiešu grafiķis Moriss Korneliuss Ešers
1921 - latviešu mediķis un zoologs Jānis Metuzāls
1931 - latviešu fiziķis Jānis Lielpēters
1942 - latviešu kordiriģents Jānis Ērenštreits
Valsts svētki
Uz šīs planētas maz mums ir dots-
tāda sērīte vien gar krastu,
un tomēr pat debesīs, brāli latvieti,
mēs neko labāku neatrastu.
Uz šīs sērītes daudz mums ir dots -
Daugava, Gaiziņš un jūra...
Nē, pasaules drūzmā mēs nestāvam
ar cepuri rokās aiz stūra.
Kamēr idejai vajadzēs strēlniekus,
kamēr zeme pēc arāja tieksies,
tikmēr ne grasim, ne pātagai
latvietis nenolieksies.
Uz šauras piejūras sērītes
stipras rudzu dvēseles sēsim
un mūžu pa mūžam - latvieti!-
uz šīs sērītes iesērēsim.
tāda sērīte vien gar krastu,
un tomēr pat debesīs, brāli latvieti,
mēs neko labāku neatrastu.
Uz šīs sērītes daudz mums ir dots -
Daugava, Gaiziņš un jūra...
Nē, pasaules drūzmā mēs nestāvam
ar cepuri rokās aiz stūra.
Kamēr idejai vajadzēs strēlniekus,
kamēr zeme pēc arāja tieksies,
tikmēr ne grasim, ne pātagai
latvietis nenolieksies.
Uz šauras piejūras sērītes
stipras rudzu dvēseles sēsim
un mūžu pa mūžam - latvieti!-
uz šīs sērītes iesērēsim.
Izlaidums
Apsveicu ar skolu beigtu,
Bet ar visu vēl nepaveiktu,
Cik ilgi vēl bus jāgaida,
Vai tomēr vēlreiz jāuzsmaida?
Bet ar visu vēl nepaveiktu,
Cik ilgi vēl bus jāgaida,
Vai tomēr vēlreiz jāuzsmaida?
Skumjās
Manas sāpes ir neciešamas,
Tu par to pat nenojaut.
Ap sirdi man tik smagi,
Ja Tu zinātu ko es jūtu...
Negribu zaudēt Tevi.
Kā lai zinu, ko dari?
Kā lai zinu, kur esi?
Mani nemiers pārņem.
Mani maldina viss iespējamais,
Kādas sāpes jāizciš?
Lai Tevi satikt varētu...
Ko gan tālāk darītu,
Ja nezinātu neko?
Man šausmīgi sāp,
Viss ko esmu darijusi.
Man sāp visi vārdi,
Kurus esmu teikusi.
/Līga Spole\
Tu par to pat nenojaut.
Ap sirdi man tik smagi,
Ja Tu zinātu ko es jūtu...
Negribu zaudēt Tevi.
Kā lai zinu, ko dari?
Kā lai zinu, kur esi?
Mani nemiers pārņem.
Mani maldina viss iespējamais,
Kādas sāpes jāizciš?
Lai Tevi satikt varētu...
Ko gan tālāk darītu,
Ja nezinātu neko?
Man šausmīgi sāp,
Viss ko esmu darijusi.
Man sāp visi vārdi,
Kurus esmu teikusi.
/Līga Spole\
Rupjie pantiņi (18+)
Sniegbaltīte klusi, klusi
visu šņabi izdzērusi,
visus rūķus apvēmusi
un zem egles atlūzusi.
Sūds par rūķiem,
sūds par šņabi
ka tik sniegbaltītei labi.
visu šņabi izdzērusi,
visus rūķus apvēmusi
un zem egles atlūzusi.
Sūds par rūķiem,
sūds par šņabi
ka tik sniegbaltītei labi.
Vārda diena
Sveicu Tevi dienā šajā,
Kura saukta vārdā Tavā,
Kuru neatkarīgi no Tevis
Tēvs un māte Tev ir devis.
Kura saukta vārdā Tavā,
Kuru neatkarīgi no Tevis
Tēvs un māte Tev ir devis.
Jāņi / Līgo svētki
Īsa, īsa Jāņu nakts,
Pār visāmi naksniņāmi,
Te satumsa, te uzausa,
Pie Jānīša uguntiņas.
Pār visāmi naksniņāmi,
Te satumsa, te uzausa,
Pie Jānīša uguntiņas.
Bērniņa piedzimšana
Palaid mani, māmuliņa,
Brūklenīšu palasīt,
Lai es augu tik sarkana,
Cik sarkana brūklenīte.
Brūklenīšu palasīt,
Lai es augu tik sarkana,
Cik sarkana brūklenīte.
Vārda diena
Kad uz visas Zemeslodes
Tavu Vārdadienu svin,
Tad lai slimo tas ar gripu,
Kas šo dienu nepiemin!
Tavu Vārdadienu svin,
Tad lai slimo tas ar gripu,
Kas šo dienu nepiemin!
Skumjās
Ir labi, ja kāds tev saka:
Neskumsti, tev esam mēs!
Un vieglāk ejama būs katra taka,
Un katra diena jaunu prieku nes.
Neskumsti, tev esam mēs!
Un vieglāk ejama būs katra taka,
Un katra diena jaunu prieku nes.
Rupjie pantiņi (18+)
Nāc pie manis daiļais čali,
Man ir skaisti krūšu gali.
Man ir skaisti krūšu gali.
Ziemassvētki
Katrā brīnumsvecītē
Maziņš brīnumiņš,
Ne čiku, ne grabu -
Sēž iekšā viņš.
Kad pāri eglītes pleciem
Sudraba vītnes vijas un jūk
Ziņkārais brīnums
Laukā sprūk.
Sprakšķēdams, sprēgādams,
Kā sienāzis lēkādams,
Gaisu jaukdams un maisīdams,
Brīnumpuparus kaisīdams.
/V.Ļūdens/
Maziņš brīnumiņš,
Ne čiku, ne grabu -
Sēž iekšā viņš.
Kad pāri eglītes pleciem
Sudraba vītnes vijas un jūk
Ziņkārais brīnums
Laukā sprūk.
Sprakšķēdams, sprēgādams,
Kā sienāzis lēkādams,
Gaisu jaukdams un maisīdams,
Brīnumpuparus kaisīdams.
/V.Ļūdens/
Valsts svētki
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,
Pie mājas pelēks akmens klaudz.
Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.
Un svēta, dārga tā ir man.
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,
Kur citas skaņas skan un citu domu rod?
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod.
Jau sen šo zemi – dziesmu zemi sauc,
Te gaisma akmenī pat aust.
Jau sen te Daugaviņas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
Jau sen šo zemi – tēvu zemi sauc,
Te mums sensenis dzīvot ļauts.
Jau sen te manas tautas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
/Alfrēds Krūklis/
Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,
Pie mājas pelēks akmens klaudz.
Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.
Un svēta, dārga tā ir man.
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,
Kur citas skaņas skan un citu domu rod?
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod.
Jau sen šo zemi – dziesmu zemi sauc,
Te gaisma akmenī pat aust.
Jau sen te Daugaviņas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
Jau sen šo zemi – tēvu zemi sauc,
Te mums sensenis dzīvot ļauts.
Jau sen te manas tautas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
/Alfrēds Krūklis/
Vārda diena
Šī ir tava dieniņa
Tava vārda dieniņa
Mēs tev teicam-Mēs tevi sveicam!
Un tad jau projām steidzam.
Tava vārda dieniņa
Mēs tev teicam-Mēs tevi sveicam!
Un tad jau projām steidzam.
Katrai dienai
Dzeltenzila elpa – piedošana,
krūtīs iededzies ir krabītis un grauž,
bet zem sērsnas, sniega sērsnas asas,
lapsiņas ar elpu asniem ceļu lauž.
/I. Gaile/
krūtīs iededzies ir krabītis un grauž,
bet zem sērsnas, sniega sērsnas asas,
lapsiņas ar elpu asniem ceļu lauž.
/I. Gaile/
Smieklīgie pantiņi
Ja tev šodien "vārdenīte",
Jādzer viena skārdenīte!
Bet ja gribas ko ņipru,
Var ieraut šņabi stipru!
Jādzer viena skārdenīte!
Bet ja gribas ko ņipru,
Var ieraut šņabi stipru!
Kāzas un kāzu jubilejas
Bij viena sirds un viena galva,
Un vienam viss bij jāizšķir.
Nāk mīlestība - liela balva
Un tagad viss jums divkārt ir.
Un vienam viss bij jāizšķir.
Nāk mīlestība - liela balva
Un tagad viss jums divkārt ir.
Jaunais gads
Vakardien kad saule lēca
Salatēvs ar bērniem brēca,
Bet kad jaunais ievēlās,
Vecajam bij jāaizveras.
Salatēvs ar bērniem brēca,
Bet kad jaunais ievēlās,
Vecajam bij jāaizveras.
Dzimšanas diena
Vai tādam padomu lai dod,
Kas dzīvi pats mīl kāri
Un katru gadu celt to prot
Kā jaunā nama spāri.
Kas dzīvi pats mīl kāri
Un katru gadu celt to prot
Kā jaunā nama spāri.
Valentīndiena / Mīlestība
Tu dusi manā sirdī,
kā debess jūrā dus,-
tā pieber pērlēm bez gala
vistumšos dziļumus.
Es stāvu kluss un brīnos:
zib - zalgo - vizmo - mirdz...
Un jautāju. vai tiešām.-
vai tiešām
tā mana nabaga sirds?
/F.Bārda/
kā debess jūrā dus,-
tā pieber pērlēm bez gala
vistumšos dziļumus.
Es stāvu kluss un brīnos:
zib - zalgo - vizmo - mirdz...
Un jautāju. vai tiešām.-
vai tiešām
tā mana nabaga sirds?
/F.Bārda/
Valentīndiena / Mīlestība
Nav pat jāstāsta nevienam,
Ko es savā sirdī jūtu,
Tavai dvēselei un mieram
Es tev mūžam būtu...
Ko es savā sirdī jūtu,
Tavai dvēselei un mieram
Es tev mūžam būtu...
Dzimšanas diena
Gadus neaizputina sniegi,
Cauri puteņiem gadi iet -
Brīžiem skaudri un brīžiem liegi,
Reizēm nosarmo, reizēm zied.
Cauri puteņiem gadi iet -
Brīžiem skaudri un brīžiem liegi,
Reizēm nosarmo, reizēm zied.
Dzimšanas diena
Vai atceries to dienu?
Kad caur sosku dzēri pienu.
Tu spārdijies un bļāvi,
Visiem sevi bučot ļavi.
Kad caur sosku dzēri pienu.
Tu spārdijies un bļāvi,
Visiem sevi bučot ļavi.