Vārda dienu 17. Jūnijā svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Arčijs, Ārčijs, Arčils, Arsenijs, Arsēnijs, Arsens, Arsēns, Arsentijs, Artijs, Artiks, Arts, Arturs, Artuss, Mečeslavs, Mečislava, Mečislavs, Palmira, Palmīra, Paloma, Pamela
Artis - Bērnišķīga aizrautība viņā apvienota ar lietišķu, praktisku darbību. Pēc dabas Artis ir romantiķis, bet ar diezgan prāvu avantūrisma devu. Piemīt ārējs miers un elegance - un šo īpašību dēļ Artis izraisa apkārtējos interesi.
1882 - krievu-amerikāņu modernās klasiskās mūzikas komponists Igors Stravinskis
1898 – holandiešu grafiķis Moriss Korneliuss Ešers
1921 - latviešu mediķis un zoologs Jānis Metuzāls
1931 - latviešu fiziķis Jānis Lielpēters
1942 - latviešu kordiriģents Jānis Ērenštreits
Vārdu skaidrojumi.
Artūrs - Mīl nakti vairāk neka dienu, un tas latvietim ir neraksturīgi. Talantīga intuīcija Artūru vada pa brīnumainu ceļu. Pēc neveiksmēm nāk pēkšņi, negaidīti panākumi. Savu «ego» viņš prot aizsegt ar sapņaina ideālista masku. Talantīgs sava amata pratējs. Daļa Artūru gaida vairāk no otra, nekā paši dod.Artis - Bērnišķīga aizrautība viņā apvienota ar lietišķu, praktisku darbību. Pēc dabas Artis ir romantiķis, bet ar diezgan prāvu avantūrisma devu. Piemīt ārējs miers un elegance - un šo īpašību dēļ Artis izraisa apkārtējos interesi.
Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".
17. Jūnijā pasaules un Latvijas svētki:
- Latvijas Republikas okupācijas diena
- Pasaules diena cīņai pret pārtuksnešošanos un sausumu
- Pieclapu rozes diena (Čehija)
- Islandes neatkarības diena
1944. gadā Islane ieguva neatkarību no Dānijas.
17. Jūnijā dzimuši slaveni un populāri cilvēki:
1818 - franču komponists Šarls Fransuā Guno (opera "Fausts")1882 - krievu-amerikāņu modernās klasiskās mūzikas komponists Igors Stravinskis
1898 – holandiešu grafiķis Moriss Korneliuss Ešers
1921 - latviešu mediķis un zoologs Jānis Metuzāls
1931 - latviešu fiziķis Jānis Lielpēters
1942 - latviešu kordiriģents Jānis Ērenštreits
Mātes diena
Lēkā un smejas
Laižas dejās
Slēpjas un brēkā
Putekļu Fejas
Griežas un skrienas
Tad apstājas uz vietas
Uzmetas un liekas
Šīs Vēja Fejas
Bet tās kas spīd un mirdz
Un sārtās krāsās spirdz
Tās bālās un ātrās
Tās gaismiņas mazās
Tās tās gaismiņas mūsu māmiņas ir
Laižas dejās
Slēpjas un brēkā
Putekļu Fejas
Griežas un skrienas
Tad apstājas uz vietas
Uzmetas un liekas
Šīs Vēja Fejas
Bet tās kas spīd un mirdz
Un sārtās krāsās spirdz
Tās bālās un ātrās
Tās gaismiņas mazās
Tās tās gaismiņas mūsu māmiņas ir
Ziemassvētki
Lai piepildās visi tie sapņi,
Kas mīlēti, loloti, kamolā satīti,
Kā bērnības rakstainie dūraiņi -
Mīļākie, siltākie, vienīgie.
Kas mīlēti, loloti, kamolā satīti,
Kā bērnības rakstainie dūraiņi -
Mīļākie, siltākie, vienīgie.
Draudzība
Skaisti gan ir dārgakmeņi,
Kad tie vizuļo un mirdz.
Tomēr dzīvē vairāk vērta
Kāda laba drauga sirds.
Kad tie vizuļo un mirdz.
Tomēr dzīvē vairāk vērta
Kāda laba drauga sirds.
Lieldienas
Zaķis raibo vistu pļaukā,
Ka tā olu nedēj laukā.
Tupi pats un acis boli,
Nevis visiem olas soli
Ka tā olu nedēj laukā.
Tupi pats un acis boli,
Nevis visiem olas soli
Kāzas un kāzu jubilejas
Lai jums jauno dzīvi sākot,
Mīlestības nepietrūkst,
Saticības - vētrām nākot,
Pacietības - diendienā!
Mīlestības nepietrūkst,
Saticības - vētrām nākot,
Pacietības - diendienā!
Ziemassvētki
Tik ļoti gribas gaismu saskatīt,
Kad spožas ugunis garām spīd.
To kluso gaismu, ko Ziemassvētki nes,
Kas atspīd dvēselēs.
Gaismu un mieru no debesu ārēm
Ielej man sirdī pār pārēm,
Lai tā top dziļa kā aka,
Kas sevī uzņem un uzglabā vārdus,
Ko mīlestība tai saka...
Iededz sveces savā logā vienkārši tāpat,
Varbūt gribēs kāds ar tevi šonakt parunāt...
Iededz gaismu savā sirdī, lai tā spīd.
Katram spēsi labus vārdus pasacīt...
Kad spožas ugunis garām spīd.
To kluso gaismu, ko Ziemassvētki nes,
Kas atspīd dvēselēs.
Gaismu un mieru no debesu ārēm
Ielej man sirdī pār pārēm,
Lai tā top dziļa kā aka,
Kas sevī uzņem un uzglabā vārdus,
Ko mīlestība tai saka...
Iededz sveces savā logā vienkārši tāpat,
Varbūt gribēs kāds ar tevi šonakt parunāt...
Iededz gaismu savā sirdī, lai tā spīd.
Katram spēsi labus vārdus pasacīt...
Ziemassvētki
Kad naktīs nestaro zeme un sniegs,
Lai staro tad ļaudis, lai nāk no tiem prieks,
Kas apkārtni balo un dvēseli silda,
Kas atkal ar zvaigznēm debesis pilda.
Lai staro tad ļaudis, lai nāk no tiem prieks,
Kas apkārtni balo un dvēseli silda,
Kas atkal ar zvaigznēm debesis pilda.
Valsts svētki
Mums ticis viszilākais ezers
Un rudākais rudzu lauks.
Visbaltākā bērzu birze,
Vismelnākais rupjmaizes klaips.
Un tieši Latvijai ticis
Vissvētākais debesu jums,
Jo savu visskaistāko zemi
Dievs ir atdevis mums.
/L. Vāczemnieks/
Un rudākais rudzu lauks.
Visbaltākā bērzu birze,
Vismelnākais rupjmaizes klaips.
Un tieši Latvijai ticis
Vissvētākais debesu jums,
Jo savu visskaistāko zemi
Dievs ir atdevis mums.
/L. Vāczemnieks/
Mātes diena
Ko gan lai šodien vēlam tev,
Kad ceļš tik garš ir nostaigāts?
Paldies par visu, ko mums devi,
Par to, ka vienmēr biji klāt,
Mūs mīlēji tu, nesaudzējot sevi,
Paldies par visu, visu, māt!
Kad ceļš tik garš ir nostaigāts?
Paldies par visu, ko mums devi,
Par to, ka vienmēr biji klāt,
Mūs mīlēji tu, nesaudzējot sevi,
Paldies par visu, visu, māt!
Valsts svētki
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,
Pie mājas pelēks akmens klaudz.
Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.
Un svēta, dārga tā ir man.
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,
Kur citas skaņas skan un citu domu rod?
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod.
Jau sen šo zemi – dziesmu zemi sauc,
Te gaisma akmenī pat aust.
Jau sen te Daugaviņas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
Jau sen šo zemi – tēvu zemi sauc,
Te mums sensenis dzīvot ļauts.
Jau sen te manas tautas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
/Alfrēds Krūklis/
Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,
Pie mājas pelēks akmens klaudz.
Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.
Un svēta, dārga tā ir man.
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,
Kur citas skaņas skan un citu domu rod?
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod.
Jau sen šo zemi – dziesmu zemi sauc,
Te gaisma akmenī pat aust.
Jau sen te Daugaviņas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
Jau sen šo zemi – tēvu zemi sauc,
Te mums sensenis dzīvot ļauts.
Jau sen te manas tautas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
/Alfrēds Krūklis/
Valentīndiena / Mīlestība
Nav pat jāstāsta nevienam,
Ko es savā sirdī jūtu,
Tavai dvēselei un mieram
Es tev mūžam būtu...
Ko es savā sirdī jūtu,
Tavai dvēselei un mieram
Es tev mūžam būtu...
Jaunais gads
Kas bijis, to tuvu sirdij glabāt
Un neļaut rūsas pēdām pāri iet.
Gads nākošais par bijušo lai labāks,
Lai vairāk ziedu dzīves dārzā zied.
Un neļaut rūsas pēdām pāri iet.
Gads nākošais par bijušo lai labāks,
Lai vairāk ziedu dzīves dārzā zied.
Izlaidums
Ar ticību brīnumam
Pasaulē ieej kā pļavā,
Un kļūsti par biti,
Kam augstākā dievība – zieds!
Jo ticība brīnumam –
Vienīgā asinsrite,
Kas liek virsotnēm
Sevis tapšanā iet.
/K.Apšukrūma/
Pasaulē ieej kā pļavā,
Un kļūsti par biti,
Kam augstākā dievība – zieds!
Jo ticība brīnumam –
Vienīgā asinsrite,
Kas liek virsotnēm
Sevis tapšanā iet.
/K.Apšukrūma/
Vārda diena
Visi šorīt priekā trīc,
Uzausis ir burvīgs rīts!
Kalendārā .....as -
Visā Rīgā svinības!
Uzausis ir burvīgs rīts!
Kalendārā .....as -
Visā Rīgā svinības!
Valentīndiena / Mīlestība
debesu spoguļos
mūsu atspulgi tagad
uz mūžu kopā ierakstīs
baltiem ceriņu ziediem
to ceļu kas jāiet tiem diviem
degošu acu pāriem
cauri ziedošu pavasaru ielejām
uz to balto dienu
kad dvēseles divas saplūst vienā
kļūstot par klusu zvaigžņu gaismu
kas ieraksta visās skeptiskākajās mācību grāmatās
izsalkušajiem vēl meklējumos esošajiem
ticiet-mīlestība ir
mūsu atspulgi tagad
uz mūžu kopā ierakstīs
baltiem ceriņu ziediem
to ceļu kas jāiet tiem diviem
degošu acu pāriem
cauri ziedošu pavasaru ielejām
uz to balto dienu
kad dvēseles divas saplūst vienā
kļūstot par klusu zvaigžņu gaismu
kas ieraksta visās skeptiskākajās mācību grāmatās
izsalkušajiem vēl meklējumos esošajiem
ticiet-mīlestība ir
Jāņi / Līgo svētki
Daiļa bija Jāņa māte,
Glīta Jāņa istabiņa,
Gar griestiemi kuplas rozes,
Visa grīda magonēs.
Glīta Jāņa istabiņa,
Gar griestiemi kuplas rozes,
Visa grīda magonēs.
Katrai dienai
Milestiba ir ka akmens,
Milestiba mila tur,
Milestiba mila maiga,
Milestiba laba lieta.
Milestiba mila tur,
Milestiba mila maiga,
Milestiba laba lieta.
Kāzas un kāzu jubilejas
Jums pirkstā šodien
Uzlikts zelta gredzens
Tas nav tik vienkārši,
Kā dažbrīd šķiet,
Jo gadās-zelta gredzens nospiež,
Kad pienākas ar to diendienā iet.
Lai domas nerodas
To noņemt, noslēpt
Un tālāk ceļu nostaigāt bez tā,
Lai gredzens paliek pirkstā visu mūžu
Un mirdzēt spēj pat dzīves vakarā.
Uzlikts zelta gredzens
Tas nav tik vienkārši,
Kā dažbrīd šķiet,
Jo gadās-zelta gredzens nospiež,
Kad pienākas ar to diendienā iet.
Lai domas nerodas
To noņemt, noslēpt
Un tālāk ceļu nostaigāt bez tā,
Lai gredzens paliek pirkstā visu mūžu
Un mirdzēt spēj pat dzīves vakarā.
Mātes diena
Lai visu maigumu, ko devi,
Tev dienās atdod mana sirds,-
Kā dzīva saulīte pār Tevi,
Lai vienmēr glāstoša tā mirdz!
Tev dienās atdod mana sirds,-
Kā dzīva saulīte pār Tevi,
Lai vienmēr glāstoša tā mirdz!
Mātes diena
Pasniedz savas rokas pretī,
raupjās saujās sauli sniedz
un, ar savu gaišo smaidu,
vēlreiz bērnam justies liec
Ļauj man vēlreiz iegrimt miegā,
galvu Tavā klēpī likt
un pie seno dienu sapņiem,
tā kā bērnībā, reiz tikt
Ļauj man atcerēties vārdus,
kurus sirdī spēju rast,
tikai, diemžēl, tajās dienās
pateikt nespēju Tev prast
Vēlreiz bērnību ļauj meklēt,
vēlreiz Tavā sirdī smelt,
lai es smago dzīves nastu
spētu viegli plecos celt
Ja man ļautu vēlreiz dzīvot,
vēlreiz mīlestību krāt,
kā visdārgāko no rotām,
Tevi sargātu es, māt!
raupjās saujās sauli sniedz
un, ar savu gaišo smaidu,
vēlreiz bērnam justies liec
Ļauj man vēlreiz iegrimt miegā,
galvu Tavā klēpī likt
un pie seno dienu sapņiem,
tā kā bērnībā, reiz tikt
Ļauj man atcerēties vārdus,
kurus sirdī spēju rast,
tikai, diemžēl, tajās dienās
pateikt nespēju Tev prast
Vēlreiz bērnību ļauj meklēt,
vēlreiz Tavā sirdī smelt,
lai es smago dzīves nastu
spētu viegli plecos celt
Ja man ļautu vēlreiz dzīvot,
vēlreiz mīlestību krāt,
kā visdārgāko no rotām,
Tevi sargātu es, māt!
Bērniņa piedzimšana
Es nelauzu liepu ziedus
Ne ieviņas baltus ziedus,
Lai izaugu kā liepiņa,
Kā ieviņa noziedēju.
Ne ieviņas baltus ziedus,
Lai izaugu kā liepiņa,
Kā ieviņa noziedēju.
Smieklīgie pantiņi
Salavecis apkodies,
un zem egles pamodies,
Domā maisu vaļā vērt,
Tukšo taru ārā bērt.
un zem egles pamodies,
Domā maisu vaļā vērt,
Tukšo taru ārā bērt.
Skumjās
Vismelnākais brīdis kļūs balts,
Vistumšākā stunda staros,
Ja labestībā Tavs gars,
Uz sauli kā ābele zaros.
Vistumšākā stunda staros,
Ja labestībā Tavs gars,
Uz sauli kā ābele zaros.
Dzimšanas diena
Skaiti savas naktis pēc zvaigznēm,
bet ne pēc ēnām.
Skaiti savu dzīvi pēc smaidiem,
bet ne pēc asarām.
Un ar prieku katrā dzimšanas dienā,
Skaiti savu vecumu pēc draugiem,
bet ne pēc gadiem.
bet ne pēc ēnām.
Skaiti savu dzīvi pēc smaidiem,
bet ne pēc asarām.
Un ar prieku katrā dzimšanas dienā,
Skaiti savu vecumu pēc draugiem,
bet ne pēc gadiem.