Vārda dienu 15. Jūnijā svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Maranda, Maranta, Marats, Marenda, Moda, Modesta, Modests, Modis, Vila, Vilenta, Vilita, Vilja, Viljanta, Villija, Vitis, Vito, Vitus, Žermena
Žermēna - Inteliģence, stila izjūta un godprātība ir Žermēnas pavadones. Zina, kad viņas zvaigzne sāk jau rietēt. Tāpēc viņa mums allaž prāta paliek kā skaistuma un graciozitātes paraugs. Saule, zvaigznes un gaisma lej pār Žermēnu labvēlības starus.
Vilija - Pelēko pacietību neatzīst, tāpēc pati rosās kaut vai izdomātas ilūzijas koridoros.
Vīts - Grib pa plauktiņiem salikt jūtas un prātu, taču nekas neizdodas, un viņš atkārto vecās kļūdas. Laiks pierādīs, vai zelta graudu laimēsies iesēt auglīgā zemē!
1954 – amerikāņu kinoaktieris Džims (Džeimss) Beluši
1969 – amerikāņu repmūziķis ICE CUBE (O'Šejs Džeksons)
Vārdu skaidrojumi.
Baņuta - Talantīga, spoža ideju realizētāja. Kaut arī sākumā viņas trakās idejas ne vienmēr rod atsaucību. Dziļa reliģiozitāte Baņutā apvienota ar reālu pasaules izpratni.Žermēna - Inteliģence, stila izjūta un godprātība ir Žermēnas pavadones. Zina, kad viņas zvaigzne sāk jau rietēt. Tāpēc viņa mums allaž prāta paliek kā skaistuma un graciozitātes paraugs. Saule, zvaigznes un gaisma lej pār Žermēnu labvēlības starus.
Vilija - Pelēko pacietību neatzīst, tāpēc pati rosās kaut vai izdomātas ilūzijas koridoros.
Vīts - Grib pa plauktiņiem salikt jūtas un prātu, taču nekas neizdodas, un viņš atkārto vecās kļūdas. Laiks pierādīs, vai zelta graudu laimēsies iesēt auglīgā zemē!
Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".
15. Jūnijā pasaules un Latvijas svētki:
- Kristus Miesas un Asins svētki
Katoļu svētki. - Pravieša Magomeda dzimšanas diena
Islama ticības svētki. - Vītus diena
Sēšanas beigu laiks.
15. Jūnijā dzimuši slaveni un populāri cilvēki:
1940 - fotomākslinieks Leons Balodis1954 – amerikāņu kinoaktieris Džims (Džeimss) Beluši
1969 – amerikāņu repmūziķis ICE CUBE (O'Šejs Džeksons)
Lieldienas
Kad pūpoli sāk ziedēt,
Tad jāsāk visas bēdas kliedēt,
Jo Lieldienas drīz būs klāt,
Aiz kalna tās sāk jau māt.
Tad jāsāk visas bēdas kliedēt,
Jo Lieldienas drīz būs klāt,
Aiz kalna tās sāk jau māt.
Dzimšanas diena
Gadiņš atkal uzkrīt plecam,
Bet vai tādēļ jākļust vecam,
Ja tev sirdī dzīvesprieks,
Gadu skaits ir tīrais nieks.
Bet vai tādēļ jākļust vecam,
Ja tev sirdī dzīvesprieks,
Gadu skaits ir tīrais nieks.
Valentīndiena / Mīlestība
Man mana mēle mīksta lēpe.
Kas esi tu? Kas esmu es?
Tavs augums - rožu koka slēpe,
Kas mani aizmirstībā nes.
/A. Čaks/
Kas esi tu? Kas esmu es?
Tavs augums - rožu koka slēpe,
Kas mani aizmirstībā nes.
/A. Čaks/
Ziemassvētki
Eglītē mirdz spožas sveces.
Priekā līksmi dejo večas.
Bērni sēž un gavilē,
Ai! Kā līksmi skandilē.
Priekā līksmi dejo večas.
Bērni sēž un gavilē,
Ai! Kā līksmi skandilē.
Dzimšanas diena
Audzi, audzi Tu ,piusīti,
Ar gaišiem matiņiem,
Diez kur aug tā meitiņa,
Kas tos matus plucinās.
Ar gaišiem matiņiem,
Diez kur aug tā meitiņa,
Kas tos matus plucinās.
Valsts svētki
Lai dod mums dievs, ka mūžam varam
Mēs laikmetiem un laikiem garām
Arvienu dzīvā straumē traukt.
Kā sēja nebeidzas un pļauja,
Kā nerimst Daugava un Gauja,
Lai latvji nerimst spēkā augt.
/Leonīds Breikšs/
Mēs laikmetiem un laikiem garām
Arvienu dzīvā straumē traukt.
Kā sēja nebeidzas un pļauja,
Kā nerimst Daugava un Gauja,
Lai latvji nerimst spēkā augt.
/Leonīds Breikšs/
Ziemassvētki
Lai visi būtu priecīgi.
Kā Ziemassvētku rūķīši,
Lai katram staro gaismiņa.
Kas iepriecina sirsniņu
Kā Ziemassvētku rūķīši,
Lai katram staro gaismiņa.
Kas iepriecina sirsniņu
Ziemassvētki
Te viņš bija, te viņš zuda,
Sidrabkaltais mēnestiņš;
Un te atkal spožs no jauna
Parādās pie debess viņš.
Miglas tēli mēnestiņam
Viegli, balti garām slīd:
Brīžam aizsedz seju viņam,
Brīžam ļauj tam pasmaidīt.
Ietīts sidrabsarmas tvaikā,
Daiļi, daiļi viz viss ārs,
Tā kā daždien ziedu laikā
Baltos ziedos ābeļdārzs.
Eju, eju, lūkodamies
Āra ainā brīnišķā,
Un kā ziemas pasaciņa
Manām acīm liekas tā.
/V. Plūdonis/
Sidrabkaltais mēnestiņš;
Un te atkal spožs no jauna
Parādās pie debess viņš.
Miglas tēli mēnestiņam
Viegli, balti garām slīd:
Brīžam aizsedz seju viņam,
Brīžam ļauj tam pasmaidīt.
Ietīts sidrabsarmas tvaikā,
Daiļi, daiļi viz viss ārs,
Tā kā daždien ziedu laikā
Baltos ziedos ābeļdārzs.
Eju, eju, lūkodamies
Āra ainā brīnišķā,
Un kā ziemas pasaciņa
Manām acīm liekas tā.
/V. Plūdonis/
Mātes diena
Ko lai mamiņai es veltu ?
Šodien svetku diena klat.
Uzimešu sauli zelta,
steigšu viņai davinat!
Šodien svetku diena klat.
Uzimešu sauli zelta,
steigšu viņai davinat!
Valsts svētki
Mums ticis viszilākais ezers
Un rudākais rudzu lauks.
Visbaltākā bērzu birze,
Vismelnākais rupjmaizes klaips.
Un tieši Latvijai ticis
Vissvētākais debesu jums,
Jo savu visskaistāko zemi
Dievs ir atdevis mums.
/L. Vāczemnieks/
Un rudākais rudzu lauks.
Visbaltākā bērzu birze,
Vismelnākais rupjmaizes klaips.
Un tieši Latvijai ticis
Vissvētākais debesu jums,
Jo savu visskaistāko zemi
Dievs ir atdevis mums.
/L. Vāczemnieks/
Katrai dienai
Lai sūrums sirdi nenomāc,
Atminies kā dzēram senāk-
Kreiso aci cieti miedz
Koteilīti galdā liec.
Atminies kā dzēram senāk-
Kreiso aci cieti miedz
Koteilīti galdā liec.
Ziemassvētki
Ticam Saulgriežu sniegam,
Kas zemi tīru un mirdzošu padarīt māk.
Ticam Ziemassvētku brīnumam,
Kuram dvēselē jāienāk.
/S.Kaldupe/
Kas zemi tīru un mirdzošu padarīt māk.
Ticam Ziemassvētku brīnumam,
Kuram dvēselē jāienāk.
/S.Kaldupe/
Ziemassvētki
Ziemassvētki, Ziemassvētki,
Ko jūs labu atnesāt?
Cūkas ausi, kūķu katlu,
Cūkas desu ritulīti.
Ko jūs labu atnesāt?
Cūkas ausi, kūķu katlu,
Cūkas desu ritulīti.
Valentīndiena / Mīlestība
Mīli visu, bet piederi vienam.
Esi kā zvaigzne, bet nespīdi katram.
Esi kā zvaigzne, bet nespīdi katram.
Dzimšanas diena
Mājās baigais baļļuks bija,
Visu ledusskapi man izrija.
Saki vēl,ka labi draugi,
Sadauzīti visi trauki.
Dzēram ar mēs baigi, dikti
Tā ka senči tagad pikti.
Visu ledusskapi man izrija.
Saki vēl,ka labi draugi,
Sadauzīti visi trauki.
Dzēram ar mēs baigi, dikti
Tā ka senči tagad pikti.
Bērniņa piedzimšana
Rokas pārtop par ligzdu,
Tur putnēns izšķilsies drīz.
Vēl brīdis. Putna vārds nolaidīsies
Svēts, laimīgs un tīrs.
Tur putnēns izšķilsies drīz.
Vēl brīdis. Putna vārds nolaidīsies
Svēts, laimīgs un tīrs.
Ziemassvētki
Kā sniegi kalnu galotnēs
Lai mūžam balti būtu mēs.
Pirms saules jau tie iedegas
Un sārtā zelta blāzmojas.
Kad lejas smaga krēsla klāj,
Vēl viņi kvēlot nenostāj.
Kaut bieži viņi dienvidos
Gaist zili baltos debešos,
Drīz tomēr miglas atstās tos
Un viņi sauli atstaros.
Kā sniegi kalnu galotnēs
Lai mūžam balti būtu mēs.
/J. Jaunsudrabiņš/
Lai mūžam balti būtu mēs.
Pirms saules jau tie iedegas
Un sārtā zelta blāzmojas.
Kad lejas smaga krēsla klāj,
Vēl viņi kvēlot nenostāj.
Kaut bieži viņi dienvidos
Gaist zili baltos debešos,
Drīz tomēr miglas atstās tos
Un viņi sauli atstaros.
Kā sniegi kalnu galotnēs
Lai mūžam balti būtu mēs.
/J. Jaunsudrabiņš/
Dzimšanas diena
Prieku, laimi, puķu vāzi,
Un lielu, lielu šņabja glāzi.
Priekos traki piedzerties
Un uz poda aizsnausties.
Tādā omā pamosties,
Lai var atkal piedzerties!
Un lielu, lielu šņabja glāzi.
Priekos traki piedzerties
Un uz poda aizsnausties.
Tādā omā pamosties,
Lai var atkal piedzerties!
Lieldienas
Kalna galā balts un tīrs,
Lieldienās stāv sniegavīrs.
Acu vietā olas baltas,
Bet uz galvas ausis staltas.
Pautu vietā nav nekā,
Jo tie visi katliņā!
Lieldienās stāv sniegavīrs.
Acu vietā olas baltas,
Bet uz galvas ausis staltas.
Pautu vietā nav nekā,
Jo tie visi katliņā!
Izlaidums
Ir mātes, tēva vārds mums visiem svēts,
Bet skolotāja vārds tiem līdzās staro,
Jo mūs dvēselēs vislabākais ir sēts,
No sēklām pirmajām nu birzs un druva zaro.
Bet skolotāja vārds tiem līdzās staro,
Jo mūs dvēselēs vislabākais ir sēts,
No sēklām pirmajām nu birzs un druva zaro.
Draudzība
Smejies Tu vai raudi,
Mēs vienmēr būsim draugi.
Tu vari bļaut un kasīties,
No manis neatkratīsies!
Mēs vienmēr būsim draugi.
Tu vari bļaut un kasīties,
No manis neatkratīsies!
Lieldienas
Zaķis raibo vistu pļaukā,
Ka tā olu nedēj laukā.
Tupi pats un acis boli,
Nevis visiem olas soli
Ka tā olu nedēj laukā.
Tupi pats un acis boli,
Nevis visiem olas soli
Dzimšanas diena
Vecam būt-tā nav nekāda māka.
Un vēl mazāks nopelns jaunam būt.
Māka ir-kad mūža rudens sākas,
Jaunākajam ar katru gadu kļūt!
Un vēl mazāks nopelns jaunam būt.
Māka ir-kad mūža rudens sākas,
Jaunākajam ar katru gadu kļūt!