8. Jūlijā vārda dienu svin


Antra
Adele
Ada

Vārda dienu 8. Jūlijā svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Adaļa, Adela, Adelaida, Adelaīda, Adelaide, Adelgunde, Adelheida, Adelheide, Adelija, Adēlija, Adelions, Adeljans, Adeļa, Adeļjons, Adija, Adis, Antris, Fevronija, Nimmija, Nimue, Nira, Nīra, Nita

Vārdu skaidrojumi.

Antra - Pirmais tips. Būtiskais ir tas, ko viņa slēpj, - alkas pēc nesatikta liktenīgā vīrieša, mīlas pārvērtību nežēlīgumu, spēcīgu jūtu neatkārtojamī­bu. Meklē jēgu profesijā, un tur viņas talants uzzied ar dievišķu elpu. Kad Antra dzīvo mākslā, viss zūd. Jo uzvar sirds. Otrais tips. Reāli domājoša, prot iejusties sabied­rībā un aktīvi kārto itin visu - savu dzīvi, darbu, vidi. Zināma godkāre un ārkārtīgs egoisms ļauj šai Antrai nokļūt parādību degpunktā. Taču gaume un elastī­gums Antru izvirza uzvarētājos.

Adele - Versmainas baudas apvienojums ar prā­tu. Adele necieš nekādus ierobežojumus. Tāpēc var klāties grūti ar dzīves partneriem.

Ada - Enerģijas un spītības mistrojums. Ar to arī gāž kalnus un podus... Nav tādas nozares, kurā ada nevarētu ielauzties. Nerēķinās ar cēloņiem, jo zina, ko grib panākt. Var bieži «iet ragos» ar vistuvākajiem cilvēkiem milzīgās pašpārliecinātības dēļ. Kaut dzīvi izmalko ar garšu un nekad nezaudē humoru. Labā­ku kalkulētāju par adu grūti iedomāties.

Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".


8. Jūlijā dzimuši slaveni un populāri cilvēki:

1621 - franču dzejnieks ŽANS DE LAFONTĒNS
1838 - dirižabļa izgudrotājs FERDINANDS CEPELĪNS
1839 - DŽONS ROKFELLERS
1926 - ārsts LZA īstenais loceklis ANATOLIJS BĻUGERS
1950 - krievu aktieris KONSTANTINS RAIKINS
1951 - amerikāņu aktrise ANDŽELIKA HJŪSTONE
1961 - ENDIJS FLEČERS
1962 - amerikāņu dziedātāja DŽOANNA OZBORNA
Jāņi / Līgo svētki Līksmi, prieku Līgo svētkos.
Arī veiksmi Papardgrēkos!
Siers, alus, uguns liesmas,
Draugu pulkā jautras dziesmas! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Debesīs ir 12 mazi enģelīši.
9 debesīs rotaļājas.
2 uz zemes blēņojas.
Bet 1 pats mīļākais tagad lasa šo ziņu,
Kurā teikts,
Ka jubilejā tas tiek sveikts! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Vai atceries to dienu?
Kad caur sosku dzēri pienu.
Tu spārdijies un bļāvi,
Visiem sevi bučot ļavi. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Dzimšansdiena vienreiz gadā,
Neļauj draugiem nomirt badā,
Uzliec galdā torti, šņabi,
Lai var palustēties labi! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Smieklīgie pantiņi Svētkos viena stulba tantiņa
Palika bez pantiņa! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Piespied mani kā zīmogu pie savas sirds
Un ļauj, lai es uzspiežos kā zīmoggredzens uz tavas rokas!
Lieli ūdeņi nevar apdzēst mīlestību,
Nedz arī ūdens straumes to apslīcināt un nomākt... Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Kāzas un kāzu jubilejas Mātes paspārne ir kļuvusi par šauru.
Tavai ligzdai pirmais salms jau vīts.
Atrasts draugs, kur balstīt savu plecu.
Sācies lielais dzīves gaišais rīts. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Pirmie putni mājup trauc.
Tapēc galdā jāliek pauts.
Dienā augstu šūpojies
Un līdz rītam žūpojies.
Galu galā Lieldienas,
Tās ir tavas brīvdienas. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Bērniņa piedzimšana Tu esi kā mazs taurenīts
Vasaras puķu vidū.
Kā plaukstošs ziedu zariņš
Mātes prieks un saules stariņš! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Draudzība Dzer mīlu kā vīnu,
Par asarām smej,
Bet nepievil draugu,
Kurš uzticīgs Tev. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vārda diena Lai tev veselība stipra,
nesāp kauli, neķer gripa,
latiņi lai makā krīt,
laime smaida katru rīt! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Katrai dienai Tālu tālu saule lec
Tālu tālu tu un es
Lai gan tālu tu un es
Tomēr mīlu tevi es! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vārda diena Sveicu Tevi dienā šajā,
Kura saukta vārdā Tavā,
Kuru neatkarīgi no Tevis
Tēvs un māte Tev ir devis. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Es skūpstu Tavas rokas -
Tās darbā neapkūst.
Es skūpstu Tavu pieri -
Tev domas gaišas kļūst.
Es skūpstu Tavas acis -
Un ļaunu neredz tās.
Es skūpstu Tavas lūpas -
Tās sārtas iedegas.
Tu uzziedi kā puķe -
Aiz mīlas reibstu es.
Mēs divi vien vairs esam
Uz plašās pasaules.
/J.Jaunsudrabiņš/
Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Es ar savu bāleliņu
Lieldienās šūpojos;
Viegli tek šūpolītes,
Lieldieniņu daudzinot. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valsts svētki Šo pašu svētāko tu neaizmirsti:
Vai celies debesīs,
Vai jūras dzīlēs nirsti,
Vai draugu pulkā dali savu prieku,
Vai viens pats satiecies ar pretinieku-
Tu esi Latvija!

(O. Vācietis) Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valsts svētki 1919 šāvieni pār Rīgu lido
Un tūkstošiem sirdīs sāp.
1919 upuros krīt,
Un naids pret fričiem kāp.
1919 - tur nāve ar dzīvi tiekas
Un reti kurš paliek elpojošs.
1919 -asins un šausmas līst.
Rīga- moku kambaris.
1919 asaras pār Latvju zemi rit.
Par brīvi, kas dvēselēs plīst.
1919 tik maz esam, jā, mēs.
Nezālēs dzīt neviens nespēs!
(L.Bērziņa) Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Vēl šodien tas ir jāatzīst-
Tev gudri senči bija,
Kas mazu, guļot šūpulī,
Par Jāni nokristīja.

Jo nu, kad Jāņu vakars klāt,
Tev klājas ļoti labi,
Liek galvā ozolvainagu,
Dod alu dzert un šņabi.

Sauc mīlīgi par Jānīti,
Gan aplīgo, gan cienā,
Cik labi, kas var latvieši
Sveikt Jāņus Jāņu dienā! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Kāzas un kāzu jubilejas Solījums, ko kādreiz devāt mīlai,
Visu mūžu, lai Jums paliek svēts,
Draudzība ir pamati lielai mīlai,
Mīlestība – uzticības vērta! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valsts svētki Uz šīs planētas maz mums ir dots-
tāda sērīte vien gar krastu,
un tomēr pat debesīs, brāli latvieti,
mēs neko labāku neatrastu.
Uz šīs sērītes daudz mums ir dots -
Daugava, Gaiziņš un jūra...
Nē, pasaules drūzmā mēs nestāvam
ar cepuri rokās aiz stūra.
Kamēr idejai vajadzēs strēlniekus,
kamēr zeme pēc arāja tieksies,
tikmēr ne grasim, ne pātagai
latvietis nenolieksies.
Uz šauras piejūras sērītes
stipras rudzu dvēseles sēsim
un mūžu pa mūžam - latvieti!-
uz šīs sērītes iesērēsim. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Izlaidums Sanācām, kad rudens lietus lija,
Aiziesim, kad druvas briest jau sāks.
Un tāpat, kā vecs ar jaunu mijas,
Mūsu vietā citi putni nāks. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vārda diena Visi ziedi šodien vīst,
vien mazs bērniņš stūrī nīkst,
bet kad pagriežas tas aši,
acis lielas tam kļūst knaši, -
seši galdi sakrāsoti,
tulpēs slīkst kā koka soli,
kūka varena kā māja,
rāda tam, kā jātur stāja,
Un tad iedod gabaliņu,
saka - paņem mutautiņu!
apsveicam mēs visi tevi,
un ar nepiemirstam sevi! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Skumjās Vai tiešām tik tāls ceļš ir noiets,
Ka reizēm astvalts ir bijis,
Un reizēm akmeņains tas.
Un nemanot jau krustceles klātu,
Ka atliek vien minēt,
Vai taka šī vēl viena ejama būs?
Jo tad paliks tikai domu vijums
Un atmiņas par to,kas ticis dots. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Pirmais zaķis sēž uz poda,
Otrais zaķis acis bola,
Trešais zaķis saka tā,
Viss ko darat ir netā! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Katrā brīnumsvecītē
Maziņš brīnumiņš,
Ne čiku, ne grabu -
Sēž iekšā viņš.

Kad pāri eglītes pleciem
Sudraba vītnes vijas un jūk
Ziņkārais brīnums
Laukā sprūk.

Sprakšķēdams, sprēgādams,
Kā sienāzis lēkādams,
Gaisu jaukdams un maisīdams,
Brīnumpuparus kaisīdams.

/V.Ļūdens/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Es tev vēlu medu ēst
ābolu uz pusēm plēst
Ienaidnieku gaisā sviest
Mīļoto pie krūtīm spiest!!! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu