Vārda dienu 7. Jūlijā svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Aldija, Aldīna, Māruta, Marute, Nija, Nijole, Niola
Maruta - viņu plosa visdažādākie pretstati. Maruta var būt pašapzinīgi lepna un gudra, var būt gļēvi nolaidīga pati pret sevi, mazliet ekspansīva un savā nesātībā traģiska. Taču ar talantu vien ir par maz, lai pārvarētu šķēršļus. Reizēm Marutai ir ari praktiķes oža un viņa nezaudē reālo pamatu zem kājām.
1860 - austriešu komponists GUSTAVS MĀLERS
1882 - baltkrievu tautas dzejnieks JANKA KUPALA
1884 - vācu ebreju rakstnieks LEONS FEIHTVANGERS
1922 - franču modes dizainers PJĒRS KARDĒNS
1929 - latviešu aktieris EDUARDS PĀVULS
1932 - džeza pianists DŽOZEFS "DŽO" ZAVINULS
1944 - itāliešu dziedātājs TOTO (Salvatore) KUTUŅJO
1974 - latviešu hokejists KĀRLIS SKRASTIŅŠ
Vārdu skaidrojumi.
Alda - Pirmais tips. Ikdiena māk saglabāt noslēpumainību un ir ēteriski šarmanta. Ir maiga un bieži neaizsargāta, taču ar gribasspēku var panākt daudz. Iekšējā neatkarība un kontrastiem bagātā jūtu dzīve izrauj Aldu no pelēcības un vienmuļības. Alda alkst elpot tikai maiguma piesātinātu gaisu. Vīriešos augstu vērtē prātu, humoru, galantumu un elastīgumu. Otrais tips (ap 15%). Gūst panākumus darījumos, materiālo vērtību uzkrāšanas sfērā.Maruta - viņu plosa visdažādākie pretstati. Maruta var būt pašapzinīgi lepna un gudra, var būt gļēvi nolaidīga pati pret sevi, mazliet ekspansīva un savā nesātībā traģiska. Taču ar talantu vien ir par maz, lai pārvarētu šķēršļus. Reizēm Marutai ir ari praktiķes oža un viņa nezaudē reālo pamatu zem kājām.
Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".
7. Jūlijā pasaules un Latvijas svētki:
- Pravieša Jāņa Priekšteča (Kristītāja) dzimšana
Pareizticīgo svētki.
7. Jūlijā dzimuši slaveni un populāri cilvēki:
1852 - doktors DŽONS VATSONS1860 - austriešu komponists GUSTAVS MĀLERS
1882 - baltkrievu tautas dzejnieks JANKA KUPALA
1884 - vācu ebreju rakstnieks LEONS FEIHTVANGERS
1922 - franču modes dizainers PJĒRS KARDĒNS
1929 - latviešu aktieris EDUARDS PĀVULS
1932 - džeza pianists DŽOZEFS "DŽO" ZAVINULS
1944 - itāliešu dziedātājs TOTO (Salvatore) KUTUŅJO
1974 - latviešu hokejists KĀRLIS SKRASTIŅŠ
Mātes diena
Mēs mīļi un labi šai dienā,
Bet pārejās? Tā nekas,
Un tad-tad man prātā ienāk,
Svētkos vien būt labam par maz.
Bet pārejās? Tā nekas,
Un tad-tad man prātā ienāk,
Svētkos vien būt labam par maz.
Ziemassvētki
Pienācis laiks, kad zvaigžņu
Putekļi nogulst zem kājām
Un egle mirdz gaiši katrā mājā, -
Kad klusi pa durvīm ienāk gaišs prieks.
Putekļi nogulst zem kājām
Un egle mirdz gaiši katrā mājā, -
Kad klusi pa durvīm ienāk gaišs prieks.
Jāņi / Līgo svētki
Nelīst`, lietus, nelīst`lietus,
Šodien lietus nevajaga -
Salīs manas Jāņu zāles,
Salīs paši Jāņa bērni.
Šodien lietus nevajaga -
Salīs manas Jāņu zāles,
Salīs paši Jāņa bērni.
Ziemassvētki
Sniega pārslas lēni rit
Un pie loga rūtīm sit
Kas tas brīnums kas tur nāk
Un aiz loga gavilēt šāk
Tas ir Ziemassvētku brīnums
Kurš uz mani raugās
Bet vai vinš mani redz?
Tikai pārslām lauku sedz.
Un pie loga rūtīm sit
Kas tas brīnums kas tur nāk
Un aiz loga gavilēt šāk
Tas ir Ziemassvētku brīnums
Kurš uz mani raugās
Bet vai vinš mani redz?
Tikai pārslām lauku sedz.
Ziemassvētki
Ar egļu čiekuriem brūniem
Un pārslām, kas virpuļos skrien,
Ar patiesu laimi un skanīgu prieku
Pie tevis mans Ziemsvētku vēlējums brien.
Un pārslām, kas virpuļos skrien,
Ar patiesu laimi un skanīgu prieku
Pie tevis mans Ziemsvētku vēlējums brien.
Jāņi / Līgo svētki
Nāc Jānīti kalniņā,
Kurināšu uguntiņu,
Lai sildās Jāņa bērni,
Jāņa naktī līgodami.
Kurināšu uguntiņu,
Lai sildās Jāņa bērni,
Jāņa naktī līgodami.
Vārda diena
Savu Vārdu izrotāju
Dimantiņa putekļiem,
Kad bij saule, tad vizēja,
Kad bij migla, tad mirdzēja.
Dimantiņa putekļiem,
Kad bij saule, tad vizēja,
Kad bij migla, tad mirdzēja.
Lieldienas
Zaķīts jūdzās kamanās,
Olas krāva vezumā.
Nu, zaķīti, skriešus skrien
Pie bērniem mājiņā.
Olas krāva vezumā.
Nu, zaķīti, skriešus skrien
Pie bērniem mājiņā.
Dzimšanas diena
Pēc veciem seņču tikumiem,
šņabi dzer bez likumiem,
lai galva zin cik dibens sver,
uz to mums atkal, jāiedzer!
Apsveicu dzimšanas dienā!
šņabi dzer bez likumiem,
lai galva zin cik dibens sver,
uz to mums atkal, jāiedzer!
Apsveicu dzimšanas dienā!
Rupjie pantiņi (18+)
Es gribu,lai tu mani laizi un sūkā,
Es vēlos sajust tavas lūpas uz sevis,
Es vēlos,lai tava mēlīte samitrina mani
Tā,lai es kūstu-tavs Čupa-čups!
Es vēlos sajust tavas lūpas uz sevis,
Es vēlos,lai tava mēlīte samitrina mani
Tā,lai es kūstu-tavs Čupa-čups!
Rupjie pantiņi (18+)
Tavu bēdu, tavu postu,
valis piedirsis ir ostu,
esam dirsā galīgā,
nav kas atnāk palīgā!
valis piedirsis ir ostu,
esam dirsā galīgā,
nav kas atnāk palīgā!
Valentīndiena / Mīlestība
Bieži domu viļni virsū nāk,
Sirds par tevi domāt sāk
Neko nevar tagad pateikt tā,
Kamēr neesi vēl manā tuvumā...
Bet cerība mirst pēdējā-
Ja tā sieta jūtu pavadā,
Cerēt vajag ļoti, ļoti,
Lai laimes mirkļi tiktu doti...
Sirds par tevi domāt sāk
Neko nevar tagad pateikt tā,
Kamēr neesi vēl manā tuvumā...
Bet cerība mirst pēdējā-
Ja tā sieta jūtu pavadā,
Cerēt vajag ļoti, ļoti,
Lai laimes mirkļi tiktu doti...
Jāņi / Līgo svētki
Ar kauniņu vakar biju,
Ar kauniņu rītā būšu.
Bez kauniņa vien tik biju
Pašā Jāņu naksniņā.
Ar kauniņu rītā būšu.
Bez kauniņa vien tik biju
Pašā Jāņu naksniņā.
Smieklīgie pantiņi
Zvaniņš skan, zvaniņš skan,
Ziemasvētki brauc.
Nazis nierē,lode pierē,
Visi bērni raud.
Ziemasvētki brauc.
Nazis nierē,lode pierē,
Visi bērni raud.
Bērniņa piedzimšana
Rokas pārtop par ligzdu,
Tur putnēns izšķilsies drīz.
Vēl brīdis. Putna vārds nolaidīsies
Svēts, laimīgs un tīrs.
Tur putnēns izšķilsies drīz.
Vēl brīdis. Putna vārds nolaidīsies
Svēts, laimīgs un tīrs.
Smieklīgie pantiņi
Ja Tu dzersi vienu šņabi- Tad būs pavisam labi,
Bet ja otru virsu rausi- Tad Tu runāsi jau gausi,
Un ja trešo virsū ņemsi- Tad nu gan Tu, draudziņ, vemsi!
Bet ja otru virsu rausi- Tad Tu runāsi jau gausi,
Un ja trešo virsū ņemsi- Tad nu gan Tu, draudziņ, vemsi!
Valentīndiena / Mīlestība
Kad Tevi satiku -
pats nezinu, ko daru:
Ne laipni pasmaidīt,
Ne kaut ko runāt varu.
Prom, garām aizsteidzos
pilns nevaldāmām liesmām
Un ilgi drebu vēl,
kā izbēdzis no briesmām.
/J. Ziemeļnieks/
pats nezinu, ko daru:
Ne laipni pasmaidīt,
Ne kaut ko runāt varu.
Prom, garām aizsteidzos
pilns nevaldāmām liesmām
Un ilgi drebu vēl,
kā izbēdzis no briesmām.
/J. Ziemeļnieks/
Skumjās
Lai cik grūti, bet ar prieku silti
Lai ik diena tavā mūžā rit,
Dzīvē ej pa varavīksnes tiltu,
Pulksteņi lai gaišas stundas sit.
Lai ik diena tavā mūžā rit,
Dzīvē ej pa varavīksnes tiltu,
Pulksteņi lai gaišas stundas sit.
Dzimšanas diena
Lai mākoņi izklīst, saule laistās,
Lai cerību koki debesis skar,
Lai visu labo, cēlo un skaisto
Dzīvē vēl izbaudīt var.
/L.Bērziņš/
Lai cerību koki debesis skar,
Lai visu labo, cēlo un skaisto
Dzīvē vēl izbaudīt var.
/L.Bērziņš/
Ziemassvētki
Noliksim bēdu zem egles zariem.
Aizdegsim sveces, lai mieru sirds rod.
Lūgsim no egles sev zaļo spēku,
Paņemsim spēku, ko svētvakars dod!
Aizdegsim sveces, lai mieru sirds rod.
Lūgsim no egles sev zaļo spēku,
Paņemsim spēku, ko svētvakars dod!
Dzimšanas diena
Būt vienmēr veselai un jaunai,
Un just ka spēks pār malām iet,
Aiz spēka pārpilnības raudāt,
Aiz spēka pārpilnības smiet.
Zvaigznes izdejot no grīdas,
No griestiem sauli izdziedāt.
Un magonīšu gultu taisīt,
Un rožu paladziņu klāt.
No rītiem pamosties aiz laimes,
ar basām kājām dārzā skriet.
Būt vienmēr veselai un jaunai,
kad pašas sirds Tev zied.
(A.Elksne)
Un just ka spēks pār malām iet,
Aiz spēka pārpilnības raudāt,
Aiz spēka pārpilnības smiet.
Zvaigznes izdejot no grīdas,
No griestiem sauli izdziedāt.
Un magonīšu gultu taisīt,
Un rožu paladziņu klāt.
No rītiem pamosties aiz laimes,
ar basām kājām dārzā skriet.
Būt vienmēr veselai un jaunai,
kad pašas sirds Tev zied.
(A.Elksne)
Dzimšanas diena
Gadi ir dīvaini dārgumi,
Birst tie kā ziedi no ābeles salnām.
Un šķiet,Tev sētuvē viņu tik daudz,
Ka vari tos kaisīt bez skaita.
Birst tie kā ziedi no ābeles salnām.
Un šķiet,Tev sētuvē viņu tik daudz,
Ka vari tos kaisīt bez skaita.
Valsts svētki
Maza mana tēvuzeme
Divu roku platumā.
Mīļa mana tēvuzeme
Divu roku siltumā.
Dziļa mana tēvuzeme
Visa mūža garumā.
(K. Skujenieks)
Divu roku platumā.
Mīļa mana tēvuzeme
Divu roku siltumā.
Dziļa mana tēvuzeme
Visa mūža garumā.
(K. Skujenieks)