Vārda dienu 5. Jūlijā svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Anžijs, Edita, Edīta, Edite, Endžija, Esmeralde
Edīte - Pirmais tips. Intelektuāle, fantaste, ar plašu zināšanu loku un stabilu pasaules izjūtu. Otrais tips. Ar īstas veikalnieces izmaņu viņa kārto intīmo dzīvi. Darbos Edītei piemīt Mocartisks vieglums. Trešais tips. Bauda, valšķība, ari erotika viņai ir pirmajā vietā. Iekāroto vīrieti tur spīlēs kā gūstekni. Šī Edīte neiet pa gludu taku, un tomēr arī viņai ir apskaidrības brīži.
Esmeralda - Kontrastu pilna sieviete. Miers un sevis graušana, bailes palikt nepamanītai mijas ar ellišķīgu fanātismu panākt visu, ko iecerējusi. Zina, ar ko vajag draudzēties, un var drosmīgi mesties iekšā visriskantākajos darījumos. Daudz domā par respektablu ārieni un gaumes izkopšanu.
Andžejs - Mīl riskēt, mīl uzvarēt, nesamierinās ar niecīgo algas pelnīšanu vien - un ielaidīsies ari avantūrā, ja tas būs iespējams.
1889 - franču dramaturgs un kinorežisors ŽANS KOKTO
1911 - Francijas prezidents ŽORŽS POMPIDŪ
1950 - MAIKLS MONARHS
1973 - BENGTS LAGERBERGS
Vārdu skaidrojumi.
Andžs - Lietišķs, reāls, fatāli tic savam pārākumam. Tāpēc cieš neveiksmi, kur negaida. Miesīgais viņā dominē pār garīgo.Edīte - Pirmais tips. Intelektuāle, fantaste, ar plašu zināšanu loku un stabilu pasaules izjūtu. Otrais tips. Ar īstas veikalnieces izmaņu viņa kārto intīmo dzīvi. Darbos Edītei piemīt Mocartisks vieglums. Trešais tips. Bauda, valšķība, ari erotika viņai ir pirmajā vietā. Iekāroto vīrieti tur spīlēs kā gūstekni. Šī Edīte neiet pa gludu taku, un tomēr arī viņai ir apskaidrības brīži.
Esmeralda - Kontrastu pilna sieviete. Miers un sevis graušana, bailes palikt nepamanītai mijas ar ellišķīgu fanātismu panākt visu, ko iecerējusi. Zina, ar ko vajag draudzēties, un var drosmīgi mesties iekšā visriskantākajos darījumos. Daudz domā par respektablu ārieni un gaumes izkopšanu.
Andžejs - Mīl riskēt, mīl uzvarēt, nesamierinās ar niecīgo algas pelnīšanu vien - un ielaidīsies ari avantūrā, ja tas būs iespējams.
Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".
5. Jūlijā pasaules un Latvijas svētki:
- Alžīrijas neatkarības diena
5. Jūlijā dzimuši slaveni un populāri cilvēki:
1876 - muzeju darbinieks un literāts JĀNIS GRESTE1889 - franču dramaturgs un kinorežisors ŽANS KOKTO
1911 - Francijas prezidents ŽORŽS POMPIDŪ
1950 - MAIKLS MONARHS
1973 - BENGTS LAGERBERGS
Skumjās
Ja dzīvē grūti tev klājas,
Un skaistākās cerības irst,
Tad nenoliec nespēkā galvu,
Bet smaidi, kaut asaras birst.
Un skaistākās cerības irst,
Tad nenoliec nespēkā galvu,
Bet smaidi, kaut asaras birst.
Jaunais gads
Zaķīts priecīgs lien no krūma,
Līdz pat ļipai sniegos stieg.
Tomēr dūšīgs cilpo ciemos:
Jaunsgads līksmi jāsatiek!
Līdz pat ļipai sniegos stieg.
Tomēr dūšīgs cilpo ciemos:
Jaunsgads līksmi jāsatiek!
Vēlējumi
Sakrāj dzidras ūdens lāses
Savam laimes avotam.
Sakrāj spožas ceļa zvaigznes
Dzīves ceļam nākotnē.
Savam laimes avotam.
Sakrāj spožas ceļa zvaigznes
Dzīves ceļam nākotnē.
Dzimšanas diena
Dzīve nepiestāj ostā kā kuģis
Aicinot līdzi kur Dienvidi zied,
Dzīve ir kā iela un bruģis,
Kas jāuzceļ pašam, lai tālāk var iet.
Aicinot līdzi kur Dienvidi zied,
Dzīve ir kā iela un bruģis,
Kas jāuzceļ pašam, lai tālāk var iet.
Bērniņa piedzimšana
Tu esi kā mazs taurenīts
Vasaras puķu vidū.
Kā plaukstošs ziedu zariņš
Mātes prieks un saules stariņš!
Vasaras puķu vidū.
Kā plaukstošs ziedu zariņš
Mātes prieks un saules stariņš!
Dzimšanas diena
Happy Birthday saku tev,
Biku tomēr apskaužu
Tev bij dzimene reiz gadā
Bet es muļķis aizmirstu!
Nu tad priecājies ka šoreiz
Es nu tevi apsveicu!:)
Biku tomēr apskaužu
Tev bij dzimene reiz gadā
Bet es muļķis aizmirstu!
Nu tad priecājies ka šoreiz
Es nu tevi apsveicu!:)
Mātes diena
Par to mīļumiņu,
Kas tev,māmiņ,acīs smejas,
Lai tev šodien visi ziedi,
Kas aug dārzos,pļavās,lejās,
Klāt vēl mana sirsniņa
Un vēl salda bučiņa!
Kas tev,māmiņ,acīs smejas,
Lai tev šodien visi ziedi,
Kas aug dārzos,pļavās,lejās,
Klāt vēl mana sirsniņa
Un vēl salda bučiņa!
Valsts svētki
Mums ticis viszilākais ezers
Un rudākais rudzu lauks.
Visbaltākā bērzu birze,
Vismelnākais rupjmaizes klaips.
Un tieši Latvijai ticis
Vissvētākais debesu jums,
Jo savu visskaistāko zemi
Dievs ir atdevis mums.
/L. Vāczemnieks/
Un rudākais rudzu lauks.
Visbaltākā bērzu birze,
Vismelnākais rupjmaizes klaips.
Un tieši Latvijai ticis
Vissvētākais debesu jums,
Jo savu visskaistāko zemi
Dievs ir atdevis mums.
/L. Vāczemnieks/
Ziemassvētki
Ziemassvētku vakars kad satumst aiz loga,
Zaigot sāk zvaigznes kā dimanta pogas,
Spīd zelta mēness, mirdz sudraba sniegs,
Ir bagāts ik viens, ja vien sirdī mīt prieks.
Zaigot sāk zvaigznes kā dimanta pogas,
Spīd zelta mēness, mirdz sudraba sniegs,
Ir bagāts ik viens, ja vien sirdī mīt prieks.
Valentīndiena / Mīlestība
Visiem manas lūpas smaida,
Visiem manas acis mirdz,
Bet es mīlu tikai Tevi,
Jo tev pieder mana sirds.
Visiem manas acis mirdz,
Bet es mīlu tikai Tevi,
Jo tev pieder mana sirds.
Valentīndiena / Mīlestība
Novēlu tev medu ēst
Citronu uz pusēm plēst
Ienaidnieku gaisā sviest
Mīļoto pie krūtīm spiest.
Citronu uz pusēm plēst
Ienaidnieku gaisā sviest
Mīļoto pie krūtīm spiest.
Smieklīgie pantiņi
Divas peles karā gāja,
Nopirdās un bojā gāja!
Nopirdās un bojā gāja!
Mātes diena
Skaista roze mirdz man logā
Kā puķīte, māmulīte
Tā kā liela zvaigznīte
Tā kā liela puķīte!
Kā puķīte, māmulīte
Tā kā liela zvaigznīte
Tā kā liela puķīte!
Jaunais gads
Kas bijis, to tuvu sirdij glabāt
Un neļaut rūsas pēdām pāri iet.
Gads nākošais par bijušo lai labāks,
Lai vairāk ziedu dzīves dārzā zied.
Un neļaut rūsas pēdām pāri iet.
Gads nākošais par bijušo lai labāks,
Lai vairāk ziedu dzīves dārzā zied.
Ziemassvētki
Vai tu zini, eglīte,
Cik tu tomēr neglita!
Neskūta, ar vienu kāju,
Skujām pieber visu māju.
Cik tu tomēr neglita!
Neskūta, ar vienu kāju,
Skujām pieber visu māju.
Valsts svētki
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,
Pie mājas pelēks akmens klaudz.
Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.
Un svēta, dārga tā ir man.
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,
Kur citas skaņas skan un citu domu rod?
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod.
Jau sen šo zemi – dziesmu zemi sauc,
Te gaisma akmenī pat aust.
Jau sen te Daugaviņas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
Jau sen šo zemi – tēvu zemi sauc,
Te mums sensenis dzīvot ļauts.
Jau sen te manas tautas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
/Alfrēds Krūklis/
Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,
Pie mājas pelēks akmens klaudz.
Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.
Un svēta, dārga tā ir man.
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,
Kur citas skaņas skan un citu domu rod?
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod.
Jau sen šo zemi – dziesmu zemi sauc,
Te gaisma akmenī pat aust.
Jau sen te Daugaviņas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
Jau sen šo zemi – tēvu zemi sauc,
Te mums sensenis dzīvot ļauts.
Jau sen te manas tautas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
/Alfrēds Krūklis/
Rupjie pantiņi (18+)
Pisas visas istabās
tikai ķēķī nepisās
man ir naži gafeles
ar tiem var nogriezt pipeles...
tikai ķēķī nepisās
man ir naži gafeles
ar tiem var nogriezt pipeles...
Rupjie pantiņi (18+)
Ak tu kuces līdzeniece,
Kam piedirsi istabiņu?
To darīja cāļu gaļa,
Mani balti kāpostiņi.
Kam piedirsi istabiņu?
To darīja cāļu gaļa,
Mani balti kāpostiņi.
Vēlējumi
Mīlestību vairāk kā vakar,
Sapņus, kas piepildās,
Torti, kas nesakalst
un draugus, kuri vienkārši ir!
Sapņus, kas piepildās,
Torti, kas nesakalst
un draugus, kuri vienkārši ir!
Ziemassvētki
Salatētim gara bārda
Vairāk neteikšu ne vārda
Un par šito pantiņu
Dod man lūdzu mantiņu..
Vairāk neteikšu ne vārda
Un par šito pantiņu
Dod man lūdzu mantiņu..
Valsts svētki
Pateica viens:
-Dzimtene
Pateica otrs:
-Dzimtene
Pateica trešais:
-Dzimtene
Un radās tauta.
Pateica tauta:
-Dzimtene
Un kļuva tauta mūžīga
(O. Vācietis)
-Dzimtene
Pateica otrs:
-Dzimtene
Pateica trešais:
-Dzimtene
Un radās tauta.
Pateica tauta:
-Dzimtene
Un kļuva tauta mūžīga
(O. Vācietis)
Katrai dienai
Ja ir grūti vajag spēt
Peļķē sēžot gavilēt!!!
Peļķē sēžot gavilēt!!!
Izlaidums
Lielākais mākslas darbs ir
un paliek jēgpilna dzīve, tāda,
kas, par spīti šķēršļiem,
piepilda invalīdā
dusošās iespējas.
Jo lielāki šķēršli,
jo lielāks veikums.
un paliek jēgpilna dzīve, tāda,
kas, par spīti šķēršļiem,
piepilda invalīdā
dusošās iespējas.
Jo lielāki šķēršli,
jo lielāks veikums.
Ziemassvētki
Šai brīnumstundā
Caur balto pārslu deju
Mēs cits pie cita domās ciemos ejam
Un roku sniedzam -
Laimei,priekam,veselībai,labestībai.
Caur balto pārslu deju
Mēs cits pie cita domās ciemos ejam
Un roku sniedzam -
Laimei,priekam,veselībai,labestībai.