Vārda dienu 5. Jūlijā svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Anžijs, Edita, Edīta, Edite, Endžija, Esmeralde
Edīte - Pirmais tips. Intelektuāle, fantaste, ar plašu zināšanu loku un stabilu pasaules izjūtu. Otrais tips. Ar īstas veikalnieces izmaņu viņa kārto intīmo dzīvi. Darbos Edītei piemīt Mocartisks vieglums. Trešais tips. Bauda, valšķība, ari erotika viņai ir pirmajā vietā. Iekāroto vīrieti tur spīlēs kā gūstekni. Šī Edīte neiet pa gludu taku, un tomēr arī viņai ir apskaidrības brīži.
Esmeralda - Kontrastu pilna sieviete. Miers un sevis graušana, bailes palikt nepamanītai mijas ar ellišķīgu fanātismu panākt visu, ko iecerējusi. Zina, ar ko vajag draudzēties, un var drosmīgi mesties iekšā visriskantākajos darījumos. Daudz domā par respektablu ārieni un gaumes izkopšanu.
Andžejs - Mīl riskēt, mīl uzvarēt, nesamierinās ar niecīgo algas pelnīšanu vien - un ielaidīsies ari avantūrā, ja tas būs iespējams.
1889 - franču dramaturgs un kinorežisors ŽANS KOKTO
1911 - Francijas prezidents ŽORŽS POMPIDŪ
1950 - MAIKLS MONARHS
1973 - BENGTS LAGERBERGS
Vārdu skaidrojumi.
Andžs - Lietišķs, reāls, fatāli tic savam pārākumam. Tāpēc cieš neveiksmi, kur negaida. Miesīgais viņā dominē pār garīgo.Edīte - Pirmais tips. Intelektuāle, fantaste, ar plašu zināšanu loku un stabilu pasaules izjūtu. Otrais tips. Ar īstas veikalnieces izmaņu viņa kārto intīmo dzīvi. Darbos Edītei piemīt Mocartisks vieglums. Trešais tips. Bauda, valšķība, ari erotika viņai ir pirmajā vietā. Iekāroto vīrieti tur spīlēs kā gūstekni. Šī Edīte neiet pa gludu taku, un tomēr arī viņai ir apskaidrības brīži.
Esmeralda - Kontrastu pilna sieviete. Miers un sevis graušana, bailes palikt nepamanītai mijas ar ellišķīgu fanātismu panākt visu, ko iecerējusi. Zina, ar ko vajag draudzēties, un var drosmīgi mesties iekšā visriskantākajos darījumos. Daudz domā par respektablu ārieni un gaumes izkopšanu.
Andžejs - Mīl riskēt, mīl uzvarēt, nesamierinās ar niecīgo algas pelnīšanu vien - un ielaidīsies ari avantūrā, ja tas būs iespējams.
Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".
5. Jūlijā pasaules un Latvijas svētki:
- Alžīrijas neatkarības diena
5. Jūlijā dzimuši slaveni un populāri cilvēki:
1876 - muzeju darbinieks un literāts JĀNIS GRESTE1889 - franču dramaturgs un kinorežisors ŽANS KOKTO
1911 - Francijas prezidents ŽORŽS POMPIDŪ
1950 - MAIKLS MONARHS
1973 - BENGTS LAGERBERGS
Smieklīgie pantiņi
Mīļo čalīt, ej tu dirst,
Viss kas bijis jāaizmirst.
Jaunība ir tamdēļ dota,
Lai tā tiktu izmantota.
Viss kas bijis jāaizmirst.
Jaunība ir tamdēļ dota,
Lai tā tiktu izmantota.
Vēlējumi
Šo kausu celsim par sniegiem,
Ko vēji pār laukiem sēj,
Par draugiem, cilvēkiem mīļiem,
Kas nedienā blakus stāt spēj.
Ko vēji pār laukiem sēj,
Par draugiem, cilvēkiem mīļiem,
Kas nedienā blakus stāt spēj.
Ziemassvētki
Dus egles zarā ietvēries
Kluss sveces mirdzums maigs,
Jauž sirds: iet tuvu garām Dievs,
Mums pievērsts Viņa vaigs.
Gar tavām durvīm kad Viņš ies,
Tās plaši atvērt steidz,
Lūdz savā namā iegriezties,
To siltā priekā sveic.
Un tumsas smagumu, kas spiež,
Pie Viņa kājām liec,
Lai gaismas ceļos tevi griež,
Lai pats tu gaismā tiec!
Kluss sveces mirdzums maigs,
Jauž sirds: iet tuvu garām Dievs,
Mums pievērsts Viņa vaigs.
Gar tavām durvīm kad Viņš ies,
Tās plaši atvērt steidz,
Lūdz savā namā iegriezties,
To siltā priekā sveic.
Un tumsas smagumu, kas spiež,
Pie Viņa kājām liec,
Lai gaismas ceļos tevi griež,
Lai pats tu gaismā tiec!
Ziemassvētki
Visskaistākais ir tas, kas nepārmainās,
Šis brīnums, brīnums tūkstošgadīgais,
Šīs atbalsis no kāda tāla zvana,
Šo seno dziesmu dzidrā skanēšana,
Šis siltums, smaržu pilnais gaiss.
Lai kādus vārdus lūpas sacīt steigtu,
Visskaistākos jau pateicis ir kāds,
Lai sirdis atvērtu, lai svēto stundu sveiktu,
gadsimtiem atkārtoto vēsti teiktu -
Nu miers virs zemes, cilvēkiem labs prāts!
Šis brīnums, brīnums tūkstošgadīgais,
Šīs atbalsis no kāda tāla zvana,
Šo seno dziesmu dzidrā skanēšana,
Šis siltums, smaržu pilnais gaiss.
Lai kādus vārdus lūpas sacīt steigtu,
Visskaistākos jau pateicis ir kāds,
Lai sirdis atvērtu, lai svēto stundu sveiktu,
gadsimtiem atkārtoto vēsti teiktu -
Nu miers virs zemes, cilvēkiem labs prāts!
Draudzība
Atceries, kad skolā gājām,
Formuliņas nezinājām,
Kad pēc stundām palikām,
Tad pa logu izlēcām!
Formuliņas nezinājām,
Kad pēc stundām palikām,
Tad pa logu izlēcām!
Jāņi / Līgo svētki
Īsa, īsa Jāņu nakts,
Par visām naksniņām:
Vienā malā saule gāja,
Otrā saule uzlīgoja
Par visām naksniņām:
Vienā malā saule gāja,
Otrā saule uzlīgoja
Vēlējumi
Es nesolu vienmēr aiziet pie tevis,
Ik nastu tev palidzēt nest;
Pa retam es gribētu apciemot tevi,
Pa retam tev pavardu aizdegtu es.
Bet nesolu nenest tev pelēkas dienas,
To katram ir sakrājies daudz, ļoti daudz.
Vienalga, vai sauc tās par nespēka brīžiem
Vai tikai par vientuļo ikdienu sauc...
Es apsolu vasarā asteres aiznest,
Bet ziemā trīs čiekurus- vairāk nekā,
Un aprīlī-vēstuli ķīvītes ligzdā
Tev atstāsu pelekā atmata.
(Sk.Kaldupe)
Ik nastu tev palidzēt nest;
Pa retam es gribētu apciemot tevi,
Pa retam tev pavardu aizdegtu es.
Bet nesolu nenest tev pelēkas dienas,
To katram ir sakrājies daudz, ļoti daudz.
Vienalga, vai sauc tās par nespēka brīžiem
Vai tikai par vientuļo ikdienu sauc...
Es apsolu vasarā asteres aiznest,
Bet ziemā trīs čiekurus- vairāk nekā,
Un aprīlī-vēstuli ķīvītes ligzdā
Tev atstāsu pelekā atmata.
(Sk.Kaldupe)
Rupjie pantiņi (18+)
Agrāk tā bij spēle dīka...
Puisis mulsa,meičs tvīka...
Tagad nu ar pirkstiem strupiem...
Jāķeras pie meičas pupiem...
Puisis mulsa,meičs tvīka...
Tagad nu ar pirkstiem strupiem...
Jāķeras pie meičas pupiem...
Smieklīgie pantiņi
Attālināts darbs ir norma,
Sēžot mājās noplok forma.
Sēžot mājās noplok forma.
Rupjie pantiņi (18+)
Mīļo salavecīti,
Iespraud dirsā svecīti.
Lai es redzu gaismiņā,
Kas ir tavā liesiņā.
Iespraud dirsā svecīti.
Lai es redzu gaismiņā,
Kas ir tavā liesiņā.
Mātes diena
Pasniedz savas rokas pretī,
raupjās saujās sauli sniedz
un, ar savu gaišo smaidu,
vēlreiz bērnam justies liec
Ļauj man vēlreiz iegrimt miegā,
galvu Tavā klēpī likt
un pie seno dienu sapņiem,
tā kā bērnībā, reiz tikt
Ļauj man atcerēties vārdus,
kurus sirdī spēju rast,
tikai, diemžēl, tajās dienās
pateikt nespēju Tev prast
Vēlreiz bērnību ļauj meklēt,
vēlreiz Tavā sirdī smelt,
lai es smago dzīves nastu
spētu viegli plecos celt
Ja man ļautu vēlreiz dzīvot,
vēlreiz mīlestību krāt,
kā visdārgāko no rotām,
Tevi sargātu es, māt!
raupjās saujās sauli sniedz
un, ar savu gaišo smaidu,
vēlreiz bērnam justies liec
Ļauj man vēlreiz iegrimt miegā,
galvu Tavā klēpī likt
un pie seno dienu sapņiem,
tā kā bērnībā, reiz tikt
Ļauj man atcerēties vārdus,
kurus sirdī spēju rast,
tikai, diemžēl, tajās dienās
pateikt nespēju Tev prast
Vēlreiz bērnību ļauj meklēt,
vēlreiz Tavā sirdī smelt,
lai es smago dzīves nastu
spētu viegli plecos celt
Ja man ļautu vēlreiz dzīvot,
vēlreiz mīlestību krāt,
kā visdārgāko no rotām,
Tevi sargātu es, māt!
Jāņi / Līgo svētki
Kas spīdēja, kas vizēja
Papardīšu krūmiņā?
Tautu dēla acis dega
Uz meiteņu augumiņu.
Papardīšu krūmiņā?
Tautu dēla acis dega
Uz meiteņu augumiņu.
Skumjās
Kā lai sāpes remdē
Kuras tik bieži gremdē
Mani šodien pazudina
Tāds rūktums neapjaustais.
/Līga Spole\
Kuras tik bieži gremdē
Mani šodien pazudina
Tāds rūktums neapjaustais.
/Līga Spole\
Vēlējumi
Pie bērnības ezera krastiem
Tev laiviņa piesieta stāv,
Pa dzīves ceļu braucot,
Tev novēlam laimīgai būt.
Tev laiviņa piesieta stāv,
Pa dzīves ceļu braucot,
Tev novēlam laimīgai būt.
Katrai dienai
Dzīvo dzīvē dzīvu dzīvi,
dzīvam dzīvē dzīva dzīve!!!
dzīvam dzīvē dzīva dzīve!!!
Vārda diena
Sveicu Tevi dienā šajā,
Kas ir saukta vārdā Tavā,
Ko Tev māte, tēvs ir devis,
Tas ir skaists un tik priekš Tevis!!!
Kas ir saukta vārdā Tavā,
Ko Tev māte, tēvs ir devis,
Tas ir skaists un tik priekš Tevis!!!
Ziemassvētki
Tik balts un kluss…tie gaidot aiztur elpu…
Krīt zemei pāri mirdzošs zvaigžņu pakavs
Un, siltām rokām skaudams zemes telpu,
Nāk senais, mīļais Ziemassvētku vakars.
Krīt zemei pāri mirdzošs zvaigžņu pakavs
Un, siltām rokām skaudams zemes telpu,
Nāk senais, mīļais Ziemassvētku vakars.
Vārda diena
Katram ir savs vārdiņš dots
Un vārda dienā rādīts gods.
Arī mēs no savas saimes novēlam
Tev daudz, daudz laimes.
Bet aiz sārto rožu vāzes,
Pielej pilnas arī glāzes.
Un vārda dienā rādīts gods.
Arī mēs no savas saimes novēlam
Tev daudz, daudz laimes.
Bet aiz sārto rožu vāzes,
Pielej pilnas arī glāzes.
Ziemassvētki
Mirdz sveču liesmiņas,
Nakts iet uz pirkstu galiem.
Sirds tic kā bērnībā,
Ka brīnums ciemos nāks.
Nakts iet uz pirkstu galiem.
Sirds tic kā bērnībā,
Ka brīnums ciemos nāks.
1. septembris
Jaunajiem skolotājiem un skolotājām...
Kad pirmo reizi Tu klases durvis vērsi,
Tad bērnu pulks Tev pretim pavērsies
Kā tīrums jauns, kur pirmos graudus bērsi,
Kam pāri gadskārtas ar sauli, sniegiem ies.
Tad zini, - liela liela Tava atbildība,
Kā lauku kopt šo dzīvo pienāktos,
Tur palīgs īsts būs darba mīlestība,
Un Dzimtene Tev allaž spēku dos.
Kā deva to, kad pats vēl skolā gāji,-
Ko guvi, ieguvi,- bez mitas tālāk dod
Kā gaismas ieroci, ko spožu asināji,
Jo dodot cilvēks aug un tā tik laimi rod.
Tu pirmo reizi klases durvis vērsi
Kā gaismas vēstnesis, kas tikko gaitas sāks,
Ja bieži bērnu acīs prieku saredzēsi,
Tad pašam blakus gaišas stundas nāks.
Tad strādā tā ar rītdienīgu mēru,
Lai vari teikt kopš dienas pirmās tās:
- Kā brīnums dzīvs, kad klases durvis vēru,
Jau pati nākotne man pretī piecēlās!
Kad pirmo reizi Tu klases durvis vērsi,
Tad bērnu pulks Tev pretim pavērsies
Kā tīrums jauns, kur pirmos graudus bērsi,
Kam pāri gadskārtas ar sauli, sniegiem ies.
Tad zini, - liela liela Tava atbildība,
Kā lauku kopt šo dzīvo pienāktos,
Tur palīgs īsts būs darba mīlestība,
Un Dzimtene Tev allaž spēku dos.
Kā deva to, kad pats vēl skolā gāji,-
Ko guvi, ieguvi,- bez mitas tālāk dod
Kā gaismas ieroci, ko spožu asināji,
Jo dodot cilvēks aug un tā tik laimi rod.
Tu pirmo reizi klases durvis vērsi
Kā gaismas vēstnesis, kas tikko gaitas sāks,
Ja bieži bērnu acīs prieku saredzēsi,
Tad pašam blakus gaišas stundas nāks.
Tad strādā tā ar rītdienīgu mēru,
Lai vari teikt kopš dienas pirmās tās:
- Kā brīnums dzīvs, kad klases durvis vēru,
Jau pati nākotne man pretī piecēlās!
Dzimšanas diena
Kad uz visas zemeslodes
Tavu dzimtenīti svin,
Tad lai slimo tas ar gripu,
Kas šo dienu nepiemin!
Tavu dzimtenīti svin,
Tad lai slimo tas ar gripu,
Kas šo dienu nepiemin!
Katrai dienai
Dod, Dieviņ, kalnā kāpt,
Ne no kalna lejiņā.
Dod, Dieviņ, otram dot,
Ne no otra mīļi lūgt.
Ne no kalna lejiņā.
Dod, Dieviņ, otram dot,
Ne no otra mīļi lūgt.