Vārda dienu 5. Jūlijā svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Anžijs, Edita, Edīta, Edite, Endžija, Esmeralde
Edīte - Pirmais tips. Intelektuāle, fantaste, ar plašu zināšanu loku un stabilu pasaules izjūtu. Otrais tips. Ar īstas veikalnieces izmaņu viņa kārto intīmo dzīvi. Darbos Edītei piemīt Mocartisks vieglums. Trešais tips. Bauda, valšķība, ari erotika viņai ir pirmajā vietā. Iekāroto vīrieti tur spīlēs kā gūstekni. Šī Edīte neiet pa gludu taku, un tomēr arī viņai ir apskaidrības brīži.
Esmeralda - Kontrastu pilna sieviete. Miers un sevis graušana, bailes palikt nepamanītai mijas ar ellišķīgu fanātismu panākt visu, ko iecerējusi. Zina, ar ko vajag draudzēties, un var drosmīgi mesties iekšā visriskantākajos darījumos. Daudz domā par respektablu ārieni un gaumes izkopšanu.
Andžejs - Mīl riskēt, mīl uzvarēt, nesamierinās ar niecīgo algas pelnīšanu vien - un ielaidīsies ari avantūrā, ja tas būs iespējams.
1889 - franču dramaturgs un kinorežisors ŽANS KOKTO
1911 - Francijas prezidents ŽORŽS POMPIDŪ
1950 - MAIKLS MONARHS
1973 - BENGTS LAGERBERGS
Vārdu skaidrojumi.
Andžs - Lietišķs, reāls, fatāli tic savam pārākumam. Tāpēc cieš neveiksmi, kur negaida. Miesīgais viņā dominē pār garīgo.Edīte - Pirmais tips. Intelektuāle, fantaste, ar plašu zināšanu loku un stabilu pasaules izjūtu. Otrais tips. Ar īstas veikalnieces izmaņu viņa kārto intīmo dzīvi. Darbos Edītei piemīt Mocartisks vieglums. Trešais tips. Bauda, valšķība, ari erotika viņai ir pirmajā vietā. Iekāroto vīrieti tur spīlēs kā gūstekni. Šī Edīte neiet pa gludu taku, un tomēr arī viņai ir apskaidrības brīži.
Esmeralda - Kontrastu pilna sieviete. Miers un sevis graušana, bailes palikt nepamanītai mijas ar ellišķīgu fanātismu panākt visu, ko iecerējusi. Zina, ar ko vajag draudzēties, un var drosmīgi mesties iekšā visriskantākajos darījumos. Daudz domā par respektablu ārieni un gaumes izkopšanu.
Andžejs - Mīl riskēt, mīl uzvarēt, nesamierinās ar niecīgo algas pelnīšanu vien - un ielaidīsies ari avantūrā, ja tas būs iespējams.
Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".
5. Jūlijā pasaules un Latvijas svētki:
- Alžīrijas neatkarības diena
5. Jūlijā dzimuši slaveni un populāri cilvēki:
1876 - muzeju darbinieks un literāts JĀNIS GRESTE1889 - franču dramaturgs un kinorežisors ŽANS KOKTO
1911 - Francijas prezidents ŽORŽS POMPIDŪ
1950 - MAIKLS MONARHS
1973 - BENGTS LAGERBERGS
Katrai dienai
No laimes nebēdz-pieņem to!
Ko acis neredz sajust centies!
Ko acis neredz sajust centies!
Ziemassvētki
Te viņš bija, te viņš zuda,
Sidrabkaltais mēnestiņš;
Un te atkal spožs no jauna
Parādās pie debess viņš.
Miglas tēli mēnestiņam
Viegli, balti garām slīd:
Brīžam aizsedz seju viņam,
Brīžam ļauj tam pasmaidīt.
Ietīts sidrabsarmas tvaikā,
Daiļi, daiļi viz viss ārs,
Tā kā daždien ziedu laikā
Baltos ziedos ābeļdārzs.
Eju, eju, lūkodamies
Āra ainā brīnišķā,
Un kā ziemas pasaciņa
Manām acīm liekas tā.
/V. Plūdonis/
Sidrabkaltais mēnestiņš;
Un te atkal spožs no jauna
Parādās pie debess viņš.
Miglas tēli mēnestiņam
Viegli, balti garām slīd:
Brīžam aizsedz seju viņam,
Brīžam ļauj tam pasmaidīt.
Ietīts sidrabsarmas tvaikā,
Daiļi, daiļi viz viss ārs,
Tā kā daždien ziedu laikā
Baltos ziedos ābeļdārzs.
Eju, eju, lūkodamies
Āra ainā brīnišķā,
Un kā ziemas pasaciņa
Manām acīm liekas tā.
/V. Plūdonis/
Vārda diena
Brīžiem liekas - dzīve ir bez vainas,
Brīžiem šķiet, ka tikai krāpties prot.
Starp šiem dzirnakmeņiem allaž maļas (vārds),
Kā nu katru reizi spēj un prot.
Brīžiem šķiet, ka tikai krāpties prot.
Starp šiem dzirnakmeņiem allaž maļas (vārds),
Kā nu katru reizi spēj un prot.
Jāņi / Līgo svētki
Līgo, līgo, kas tur grīļo?
Pašā meža maliņā,
Jānis Līgu atradis
Papardīti saminis.
Pašā meža maliņā,
Jānis Līgu atradis
Papardīti saminis.
Dzimšanas diena
Karogu sārtu kā magones sirds,
Iespraudīs sniegos, lai spulgo un mirdz.
Pasaulē raugies un pasaulei tici,
Tāda ir jaunība, tāda tai sirds.
Iespraudīs sniegos, lai spulgo un mirdz.
Pasaulē raugies un pasaulei tici,
Tāda ir jaunība, tāda tai sirds.
Draudzība
Draugs tu esi labākais,
Humorā visforšākais!
Draugi būsim mūžu ilgu,
Nebūs mūsu starpā ķildu!
Humorā visforšākais!
Draugi būsim mūžu ilgu,
Nebūs mūsu starpā ķildu!
Valentīndiena / Mīlestība
Ar prieku uz lūpam es atminu Tevi,
Ar smaidu uz lūpām es ieraugu Tevi,
Ar lūpām uz lūpām es noskūpstu Tevi,
Jo kvēli un karsti mīlu Tevi!
Ar smaidu uz lūpām es ieraugu Tevi,
Ar lūpām uz lūpām es noskūpstu Tevi,
Jo kvēli un karsti mīlu Tevi!
Bērniņa piedzimšana
Gaiša, gaiša uguns deg,
Tumšā ziemas laiciņā;
Tur laimiņa mūžu raksta
Mazajai meitiņai.
Tumšā ziemas laiciņā;
Tur laimiņa mūžu raksta
Mazajai meitiņai.
Jāņi / Līgo svētki
Nāc nākdama, Jāņu diena,
Mēs jau tevi gaidījuši;
Mīkstu sieru sasējuši,
Saldu alu darījuši.
Mēs jau tevi gaidījuši;
Mīkstu sieru sasējuši,
Saldu alu darījuši.
1. septembris
1. skolas diena klāt
Skolā iet ir jāatsāk
Bērni priecīgi nu skraida
Skolotājiem skūpstus svaida
Skolā iet ir jāatsāk
Bērni priecīgi nu skraida
Skolotājiem skūpstus svaida
Dzimšanas diena
Dzīve ir kā svārki šauri.
Grūti ir, bet jātiek cauri.
Alus, vīns, lai galdā plūst,
Jubilārs, lai pirmais lūst.
Grūti ir, bet jātiek cauri.
Alus, vīns, lai galdā plūst,
Jubilārs, lai pirmais lūst.
1. septembris
Jau atkal pīlādži sārto
un dzērves aizbēg no salnām.
Bet mums vēl daudz jāsakārto,
lai kāpt varam zinību kalnā.
Un ejam mēs septembrim pretī
pārpilni vasaras spara.
Un skola mums panāks pretim,
lai ātrāk satikties varam.
un dzērves aizbēg no salnām.
Bet mums vēl daudz jāsakārto,
lai kāpt varam zinību kalnā.
Un ejam mēs septembrim pretī
pārpilni vasaras spara.
Un skola mums panāks pretim,
lai ātrāk satikties varam.
Lieldienas
Lieldienas ir svētki jauki,
Olu krauti visi plaukti.
Vistu saimē sācies tracis,
Kāds ir viņu olas zadzis.
Olu krauti visi plaukti.
Vistu saimē sācies tracis,
Kāds ir viņu olas zadzis.
Valentīndiena / Mīlestība
Mana sirds kā putra vārās,
Tā kā nokauts tītars spārdās
Visas desas riņķī griežas
Mīlestība ārā spiežas
Tā kā nokauts tītars spārdās
Visas desas riņķī griežas
Mīlestība ārā spiežas
Dzimšanas diena
Tie gadiņi, tie gadiņi
Nāk nelūgti kā radiņi,
Bet tas nekas, lai gadi nāk,
Ir laimīgs tas, kas dzīvot māk.
Nāk nelūgti kā radiņi,
Bet tas nekas, lai gadi nāk,
Ir laimīgs tas, kas dzīvot māk.
Ziemassvētki
Pīrāgus un medus rausi,
Sivēnu ar lielu ausi.
Veselību, laimi, prieku,
Možu garu, rulli lieku.
Sivēnu ar lielu ausi.
Veselību, laimi, prieku,
Možu garu, rulli lieku.
Smieklīgie pantiņi
Misters Bīns nu ir klāt!
Mazais čibriks-tas tik šņāc...
Ak Tu, velns, un alus kaste,
Bīnam notrūkusi aste!
Mazais čibriks-tas tik šņāc...
Ak Tu, velns, un alus kaste,
Bīnam notrūkusi aste!
Mātes diena
Dieva dārzā daudz ir ziedu,
Pacel acis - visi mirdz,
Tomēr skaistākais no visiem
Mātes siltā, mīļā sirds.
Pacel acis - visi mirdz,
Tomēr skaistākais no visiem
Mātes siltā, mīļā sirds.
Ziemassvētki
Atkal svecīšu liesmas
Adventa vainagā plīvo,
Un Ziemassvētku dziesmas
Mūsu lūpās dzīvo.
Četras gaišas dvēselītes
Ar mums sarunājas,
Četras baltas dvēselītes
Jautā- kā mums klājas?
Vai patiesā ticībā esam,
Ziemassvētkus gaidot,
Vai mīlu sev sirdīs nesam,
Tuvāko neatraidot,
Vai varam tiešām no sirds
Lūgt Dievam piedot grēkus,
Vai acīs mums mīļums mirdz,
Uzveicot tumšos spēkus?
Četras gaišas dvēselītes
Silda mūs putenī bargā,
Četras baltas dvēselītes
Mūsu cerības sargā.
Sarma Upesleja
Adventa vainagā plīvo,
Un Ziemassvētku dziesmas
Mūsu lūpās dzīvo.
Četras gaišas dvēselītes
Ar mums sarunājas,
Četras baltas dvēselītes
Jautā- kā mums klājas?
Vai patiesā ticībā esam,
Ziemassvētkus gaidot,
Vai mīlu sev sirdīs nesam,
Tuvāko neatraidot,
Vai varam tiešām no sirds
Lūgt Dievam piedot grēkus,
Vai acīs mums mīļums mirdz,
Uzveicot tumšos spēkus?
Četras gaišas dvēselītes
Silda mūs putenī bargā,
Četras baltas dvēselītes
Mūsu cerības sargā.
Sarma Upesleja
Ziemassvētki
Ziemassvētku vecīti,
Iededz gaišo svecīti,
Un par skiasto pantiņu,
Dod man vienu mantiņu!
Iededz gaišo svecīti,
Un par skiasto pantiņu,
Dod man vienu mantiņu!
Rupjie pantiņi (18+)
Sniegbaltīte iet pie ārsta,
Ginekologam bēdu stāsta -
Salavecis vecais āzis,
Eglē pakāris un drāzis,
Čiekuri un skujas bira,
Rūķi vai aiz smiekliem mira.
Ginekologam bēdu stāsta -
Salavecis vecais āzis,
Eglē pakāris un drāzis,
Čiekuri un skujas bira,
Rūķi vai aiz smiekliem mira.