Vārda dienu 5. Jūlijā svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Anžijs, Edita, Edīta, Edite, Endžija, Esmeralde
Edīte - Pirmais tips. Intelektuāle, fantaste, ar plašu zināšanu loku un stabilu pasaules izjūtu. Otrais tips. Ar īstas veikalnieces izmaņu viņa kārto intīmo dzīvi. Darbos Edītei piemīt Mocartisks vieglums. Trešais tips. Bauda, valšķība, ari erotika viņai ir pirmajā vietā. Iekāroto vīrieti tur spīlēs kā gūstekni. Šī Edīte neiet pa gludu taku, un tomēr arī viņai ir apskaidrības brīži.
Esmeralda - Kontrastu pilna sieviete. Miers un sevis graušana, bailes palikt nepamanītai mijas ar ellišķīgu fanātismu panākt visu, ko iecerējusi. Zina, ar ko vajag draudzēties, un var drosmīgi mesties iekšā visriskantākajos darījumos. Daudz domā par respektablu ārieni un gaumes izkopšanu.
Andžejs - Mīl riskēt, mīl uzvarēt, nesamierinās ar niecīgo algas pelnīšanu vien - un ielaidīsies ari avantūrā, ja tas būs iespējams.
1889 - franču dramaturgs un kinorežisors ŽANS KOKTO
1911 - Francijas prezidents ŽORŽS POMPIDŪ
1950 - MAIKLS MONARHS
1973 - BENGTS LAGERBERGS
Vārdu skaidrojumi.
Andžs - Lietišķs, reāls, fatāli tic savam pārākumam. Tāpēc cieš neveiksmi, kur negaida. Miesīgais viņā dominē pār garīgo.Edīte - Pirmais tips. Intelektuāle, fantaste, ar plašu zināšanu loku un stabilu pasaules izjūtu. Otrais tips. Ar īstas veikalnieces izmaņu viņa kārto intīmo dzīvi. Darbos Edītei piemīt Mocartisks vieglums. Trešais tips. Bauda, valšķība, ari erotika viņai ir pirmajā vietā. Iekāroto vīrieti tur spīlēs kā gūstekni. Šī Edīte neiet pa gludu taku, un tomēr arī viņai ir apskaidrības brīži.
Esmeralda - Kontrastu pilna sieviete. Miers un sevis graušana, bailes palikt nepamanītai mijas ar ellišķīgu fanātismu panākt visu, ko iecerējusi. Zina, ar ko vajag draudzēties, un var drosmīgi mesties iekšā visriskantākajos darījumos. Daudz domā par respektablu ārieni un gaumes izkopšanu.
Andžejs - Mīl riskēt, mīl uzvarēt, nesamierinās ar niecīgo algas pelnīšanu vien - un ielaidīsies ari avantūrā, ja tas būs iespējams.
Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".
5. Jūlijā pasaules un Latvijas svētki:
- Alžīrijas neatkarības diena
5. Jūlijā dzimuši slaveni un populāri cilvēki:
1876 - muzeju darbinieks un literāts JĀNIS GRESTE1889 - franču dramaturgs un kinorežisors ŽANS KOKTO
1911 - Francijas prezidents ŽORŽS POMPIDŪ
1950 - MAIKLS MONARHS
1973 - BENGTS LAGERBERGS
Vārda diena
Šķība nāca vārda diena,
Kā no vēja saliekusies.
Nav no vēja saliekusies,
Bet gan šņabi sadzērusies.
Kā no vēja saliekusies.
Nav no vēja saliekusies,
Bet gan šņabi sadzērusies.
Jāņi / Līgo svētki
Papardēs pa Jāņu nakti
Notiek neplānoti akti
Jānim knišļi uzbrukuši
Visu seksu izjaukuši!
Notiek neplānoti akti
Jānim knišļi uzbrukuši
Visu seksu izjaukuši!
Jāņi / Līgo svētki
Īsa, īsa Jāņu nakts
Par visām naksniņām,
Te satumsa, te uzausa,
Te saulīte gabalā.
Par visām naksniņām,
Te satumsa, te uzausa,
Te saulīte gabalā.
Jāņi / Līgo svētki
Prieku, līksmi Līgo svētkos
Veiksmi saldos papardgrēkos
Tad vēl šasliks, uguns liesmas -
Draugu pulkā līksmas dziesmas!
Veiksmi saldos papardgrēkos
Tad vēl šasliks, uguns liesmas -
Draugu pulkā līksmas dziesmas!
8. marts
Sieviete — tu esi trausla puķe,
kuru mīlestības reibons šūpo
smaržīgos un siltos tumšos viļņos,
galvā mirdzinājot zelta kroni.
Sieviete - tu skaistākā starp puķēm —
Tava zieda kausā ģifts un medus,
un pat eņģelim, kas sniedzas dzert to,
dziļi ceļos vajadzētu pakrist,
gaišo pieri trīs reiz pīšļus skarot,
Sieviete — tu esi skaistākā starp puķēm!
/Fricis Bārda/
kuru mīlestības reibons šūpo
smaržīgos un siltos tumšos viļņos,
galvā mirdzinājot zelta kroni.
Sieviete - tu skaistākā starp puķēm —
Tava zieda kausā ģifts un medus,
un pat eņģelim, kas sniedzas dzert to,
dziļi ceļos vajadzētu pakrist,
gaišo pieri trīs reiz pīšļus skarot,
Sieviete — tu esi skaistākā starp puķēm!
/Fricis Bārda/
Ziemassvētki
Arvien, arvien vēl sapnis sirdi saista
Un augšā ceļ, kas laiku tumsā rakts:
Cik mīļa bij, cik brīnišķīgi skaista
Reiz bērnu dienās Ziemas svētku nakts!
No tāles šurp pa mēmiem ledus kloniem,
Pa sniega lauku klusi nāca Tā,
Un pāri Tai ar zvaigžņu milijoniem
Kā ziedošs koks bij debess mirdzošā.
Un augšā ceļ, kas laiku tumsā rakts:
Cik mīļa bij, cik brīnišķīgi skaista
Reiz bērnu dienās Ziemas svētku nakts!
No tāles šurp pa mēmiem ledus kloniem,
Pa sniega lauku klusi nāca Tā,
Un pāri Tai ar zvaigžņu milijoniem
Kā ziedošs koks bij debess mirdzošā.
Ziemassvētki
Kādu rītu, pamostos
Iztaipos un žāvājos.
Pēkšņi dzirdu nočab kas
Bailes manīm piezogas.
Vēro mani svešas acis,
Kas gan ir pie manis nācis?
Redzu es mazu vīru,
Sārtu mici,muti tīru
Mazais vīriņš nočukst klusi-
Ziemassvētki atnākuši!!!!!!
Iztaipos un žāvājos.
Pēkšņi dzirdu nočab kas
Bailes manīm piezogas.
Vēro mani svešas acis,
Kas gan ir pie manis nācis?
Redzu es mazu vīru,
Sārtu mici,muti tīru
Mazais vīriņš nočukst klusi-
Ziemassvētki atnākuši!!!!!!
Ziemassvētki
Jaunā gadā jaunu laimi,
Dzīvesprieku, mīlestību.
Lielu salu, dziļu sniegu,
Patīkamu līdzbridēju!
Dzīvesprieku, mīlestību.
Lielu salu, dziļu sniegu,
Patīkamu līdzbridēju!
Jāņi / Līgo svētki
Nāc nākdama, Jāņu diena,
Tev ir pulka gaidītāju:
Govis gaida zaļu kroņu,
Meitas skaistu līgošanu.
Tev ir pulka gaidītāju:
Govis gaida zaļu kroņu,
Meitas skaistu līgošanu.
Jāņi / Līgo svētki
Vēl šodien tas ir jāatzīst-
Tev gudri senči bija,
Kas mazu, guļot šūpulī,
Par Jāni nokristīja.
Jo nu, kad Jāņu vakars klāt,
Tev klājas ļoti labi,
Liek galvā ozolvainagu,
Dod alu dzert un šņabi.
Sauc mīlīgi par Jānīti,
Gan aplīgo, gan cienā,
Cik labi, kas var latvieši
Sveikt Jāņus Jāņu dienā!
Tev gudri senči bija,
Kas mazu, guļot šūpulī,
Par Jāni nokristīja.
Jo nu, kad Jāņu vakars klāt,
Tev klājas ļoti labi,
Liek galvā ozolvainagu,
Dod alu dzert un šņabi.
Sauc mīlīgi par Jānīti,
Gan aplīgo, gan cienā,
Cik labi, kas var latvieši
Sveikt Jāņus Jāņu dienā!
Jaunais gads
Lai tavi sapņi piepildās
Un sniega takās nemaldās.
Lai degsmes pilns tu būtu pats,
Tad laimes pilns būs Jaunais gads.
Un sniega takās nemaldās.
Lai degsmes pilns tu būtu pats,
Tad laimes pilns būs Jaunais gads.
Jāņi / Līgo svētki
Es sakūru uguntiņu
No deviņi žagariņi, -
Sildās Dievs, sildās Laima,
Mana mūža licējiņi,
Sildās mans augumiņš,
Sildās mana dvēselīte ...
No deviņi žagariņi, -
Sildās Dievs, sildās Laima,
Mana mūža licējiņi,
Sildās mans augumiņš,
Sildās mana dvēselīte ...
Ziemassvētki
Ziemassvētki sabraukuši
Rakstītām kamanām.
Eit laukā, saimenieki,
Saņemiet Ziemassvētkus.
Rakstītām kamanām.
Eit laukā, saimenieki,
Saņemiet Ziemassvētkus.
Lieldienas
Lieldienas rītā, kad saulīte aust,
Zaķīts gar mežmalu priecīgi trauc.
Ķepās tam groziņš tīri glīts,
Groziņā olas un kortelīts.
Zaķīts gar mežmalu priecīgi trauc.
Ķepās tam groziņš tīri glīts,
Groziņā olas un kortelīts.
Izlaidums
Ir jau grūti skolā sēdēt,
Savu laiku velti tērēt.
Bet, ko tālak iesāksim,
Kad mēs skolu pabeigsim?
Savu laiku velti tērēt.
Bet, ko tālak iesāksim,
Kad mēs skolu pabeigsim?
Dzimšanas diena
Vēlu laimi, vēlu prieku,
Mīļa zēna sirdī vietu!
Gudrību un atjautību,
Dzīvē labu izdevību!
Simtiem paziņu un draugu,
Nekad nebēdāt par naudu!
Mīļa zēna sirdī vietu!
Gudrību un atjautību,
Dzīvē labu izdevību!
Simtiem paziņu un draugu,
Nekad nebēdāt par naudu!
Jaunais gads
Ar Tevi šai naktī lai notiek
Neparasts brīnums kāds.
Lai laime atnāk un paliek,
Lai vēlīgs likteņa prāts.
Lai mīlestības ir gana,
Ko saņemt un citiem dot.
Un nedienas gaismas zvanā
Lai dvēsele pārkausēt prot!
Neparasts brīnums kāds.
Lai laime atnāk un paliek,
Lai vēlīgs likteņa prāts.
Lai mīlestības ir gana,
Ko saņemt un citiem dot.
Un nedienas gaismas zvanā
Lai dvēsele pārkausēt prot!
Dzimšanas diena
Ej pretī jaunībai un saulei,
Sniedz savus sapņus, ilgas tai,
Lai tavās pēdās Laimes māte staigā,
Lai prieks ir tavai ikdienai.
Sniedz savus sapņus, ilgas tai,
Lai tavās pēdās Laimes māte staigā,
Lai prieks ir tavai ikdienai.
Dzimšanas diena
Esi mūžam smuka, slaida,
Lai tie foršie čaļi smaida.
Bet, ja nedarīs kā liek,
Tad Tev mūžam stulbie tiek.
Lai tie foršie čaļi smaida.
Bet, ja nedarīs kā liek,
Tad Tev mūžam stulbie tiek.
Jaunais gads
Ar Ziemassvētku baltajām kamanām
Eglīšu gaismā
Brauksim Jaungadam pretī,
Līdzi ņemot tik labās dienas,
Gaišās domas un cerību putnus.
Eglīšu gaismā
Brauksim Jaungadam pretī,
Līdzi ņemot tik labās dienas,
Gaišās domas un cerību putnus.
Rupjie pantiņi (18+)
Sniegbaltīte klusi, klusi
Vienu rūķi nošpērusi.
Visu šņabi izdzērusi
Un zem egles nosprāgusi.
Vienu rūķi nošpērusi.
Visu šņabi izdzērusi
Un zem egles nosprāgusi.
Valentīndiena / Mīlestība
Lai ķildu sūrās zāles paglābj mūs,
Pirms nelabi no saldās mīlas kļūs.
(V. Šekspīrs)
Pirms nelabi no saldās mīlas kļūs.
(V. Šekspīrs)
Ziemassvētki
Ziemassvētku zvaigzne
Lai pār visiem mirdz,
Miers lai ir virs zemes,
Miers iekš katras sirds!
Lai pār visiem mirdz,
Miers lai ir virs zemes,
Miers iekš katras sirds!
Skumjās
Nenolaid galvu nespēkā,
nenolaid rokas kad ir par grūtu.
Bez tevis viss ir grūtāk,
bez tevis vairs nepukst tā sirds.
Kaut reizēm dzīve ir grūta,
un sirdi sāk plosīt sāpes,
Tik nenolaid galvu nespēkā,
nenolaid rokas kad ir par grūtu.
Ticēt un cīnīties atliek vien mums.
bet nenolaist galvu nespēkā.
Kaut gribas paslēpties un dzīvot
nemanāmam,
Bet zini,pienāks tā diena,
kad kopā mēs būsim divatā.
Tik nenolaist galvu nespēkā,
un nenolaist rokas kad ir par grūtu.
nenolaid rokas kad ir par grūtu.
Bez tevis viss ir grūtāk,
bez tevis vairs nepukst tā sirds.
Kaut reizēm dzīve ir grūta,
un sirdi sāk plosīt sāpes,
Tik nenolaid galvu nespēkā,
nenolaid rokas kad ir par grūtu.
Ticēt un cīnīties atliek vien mums.
bet nenolaist galvu nespēkā.
Kaut gribas paslēpties un dzīvot
nemanāmam,
Bet zini,pienāks tā diena,
kad kopā mēs būsim divatā.
Tik nenolaist galvu nespēkā,
un nenolaist rokas kad ir par grūtu.
Jāņi / Līgo svētki
Dedzi gaiši, jāņuguns,
Pār deviņi novadiņi;
Pār deviņi novadiņi,
Līdz saulīte rotāsies.
Pār deviņi novadiņi;
Pār deviņi novadiņi,
Līdz saulīte rotāsies.
Dzimšanas diena
Aiz muguras jaunības trakums,
Vēl tālu vecuma miers
Bet vidū tie trakākie gadi,
Kā kaklā iesprūdis siers...
Un vidū tie aplamie gadi,
Kad vieglums sāk sirdi spiest,
Kad gribas par kādu rūpēties,
Kad gribas par kādu ciest..
/A.Skalbe/
Vēl tālu vecuma miers
Bet vidū tie trakākie gadi,
Kā kaklā iesprūdis siers...
Un vidū tie aplamie gadi,
Kad vieglums sāk sirdi spiest,
Kad gribas par kādu rūpēties,
Kad gribas par kādu ciest..
/A.Skalbe/