Vārda dienu 5. Jūlijā svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Anžijs, Edita, Edīta, Edite, Endžija, Esmeralde
Edīte - Pirmais tips. Intelektuāle, fantaste, ar plašu zināšanu loku un stabilu pasaules izjūtu. Otrais tips. Ar īstas veikalnieces izmaņu viņa kārto intīmo dzīvi. Darbos Edītei piemīt Mocartisks vieglums. Trešais tips. Bauda, valšķība, ari erotika viņai ir pirmajā vietā. Iekāroto vīrieti tur spīlēs kā gūstekni. Šī Edīte neiet pa gludu taku, un tomēr arī viņai ir apskaidrības brīži.
Esmeralda - Kontrastu pilna sieviete. Miers un sevis graušana, bailes palikt nepamanītai mijas ar ellišķīgu fanātismu panākt visu, ko iecerējusi. Zina, ar ko vajag draudzēties, un var drosmīgi mesties iekšā visriskantākajos darījumos. Daudz domā par respektablu ārieni un gaumes izkopšanu.
Andžejs - Mīl riskēt, mīl uzvarēt, nesamierinās ar niecīgo algas pelnīšanu vien - un ielaidīsies ari avantūrā, ja tas būs iespējams.
1889 - franču dramaturgs un kinorežisors ŽANS KOKTO
1911 - Francijas prezidents ŽORŽS POMPIDŪ
1950 - MAIKLS MONARHS
1973 - BENGTS LAGERBERGS
Vārdu skaidrojumi.
Andžs - Lietišķs, reāls, fatāli tic savam pārākumam. Tāpēc cieš neveiksmi, kur negaida. Miesīgais viņā dominē pār garīgo.Edīte - Pirmais tips. Intelektuāle, fantaste, ar plašu zināšanu loku un stabilu pasaules izjūtu. Otrais tips. Ar īstas veikalnieces izmaņu viņa kārto intīmo dzīvi. Darbos Edītei piemīt Mocartisks vieglums. Trešais tips. Bauda, valšķība, ari erotika viņai ir pirmajā vietā. Iekāroto vīrieti tur spīlēs kā gūstekni. Šī Edīte neiet pa gludu taku, un tomēr arī viņai ir apskaidrības brīži.
Esmeralda - Kontrastu pilna sieviete. Miers un sevis graušana, bailes palikt nepamanītai mijas ar ellišķīgu fanātismu panākt visu, ko iecerējusi. Zina, ar ko vajag draudzēties, un var drosmīgi mesties iekšā visriskantākajos darījumos. Daudz domā par respektablu ārieni un gaumes izkopšanu.
Andžejs - Mīl riskēt, mīl uzvarēt, nesamierinās ar niecīgo algas pelnīšanu vien - un ielaidīsies ari avantūrā, ja tas būs iespējams.
Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".
5. Jūlijā pasaules un Latvijas svētki:
- Alžīrijas neatkarības diena
5. Jūlijā dzimuši slaveni un populāri cilvēki:
1876 - muzeju darbinieks un literāts JĀNIS GRESTE1889 - franču dramaturgs un kinorežisors ŽANS KOKTO
1911 - Francijas prezidents ŽORŽS POMPIDŪ
1950 - MAIKLS MONARHS
1973 - BENGTS LAGERBERGS
Katrai dienai
Ņem tasīti saules gaismas
Un pievieno to smaidam.
Tad pārkaisi ar laimi
Un, nepārtraukti maisot,
Pievieno nedaudz maiguma,
Nedaudz smieklu,
Tasi mirdzošas rīta rasas
Un zvaigzni no zilajām debesīm.
Pievieno nedaudz pacietības,
Tad lēnēm iecilā ritmisku melodiju
Un atkal labi samaisi.
Rīkojies saudzīgi ar šo maisījumu.
Pievieno vēl vienu smaidu,
Un Tu sapratīsi, ka esi ieguvusi
Tiešām vērtīgu recepti...
Un pievieno to smaidam.
Tad pārkaisi ar laimi
Un, nepārtraukti maisot,
Pievieno nedaudz maiguma,
Nedaudz smieklu,
Tasi mirdzošas rīta rasas
Un zvaigzni no zilajām debesīm.
Pievieno nedaudz pacietības,
Tad lēnēm iecilā ritmisku melodiju
Un atkal labi samaisi.
Rīkojies saudzīgi ar šo maisījumu.
Pievieno vēl vienu smaidu,
Un Tu sapratīsi, ka esi ieguvusi
Tiešām vērtīgu recepti...
Dzimšanas diena
Tie gadiņi, tie gadiņi
Nāk nelūgti kā radiņi,
Bet tas nekas, lai gadi nāk,
Ir laimīgs tas, kas dzīvot māk.
Nāk nelūgti kā radiņi,
Bet tas nekas, lai gadi nāk,
Ir laimīgs tas, kas dzīvot māk.
Jaunais gads
Veselību, jautru omu,
Panākumiem pilnu somu.
Visu gadu gaišu skatu
Un pie Laimes mātes blatu!
Panākumiem pilnu somu.
Visu gadu gaišu skatu
Un pie Laimes mātes blatu!
Bērniņa piedzimšana
Gaiši, gaiši uguns dega
Tumšajā kaktiņā;
Tur Laimiņa mūžu raksta
Mazajam bērniņam.
Tumšajā kaktiņā;
Tur Laimiņa mūžu raksta
Mazajam bērniņam.
Vēlējumi
Kad galviņu spilvenā liksi,
Tad pie saldiem sapņiem tiksi.
Nu Tev brienot sapņu taku,
Es arlabunakti saku!
Siltu gulēšanu,jauku sapņošanu!
Tad pie saldiem sapņiem tiksi.
Nu Tev brienot sapņu taku,
Es arlabunakti saku!
Siltu gulēšanu,jauku sapņošanu!
Jāņi / Līgo svētki
Kamēr auga jāņu zāle
Tikmēr Jānis jāņus svin,
Kad ir jāņi nosvinēti,
Tad zālīte novītusi.
Tikmēr Jānis jāņus svin,
Kad ir jāņi nosvinēti,
Tad zālīte novītusi.
Valentīndiena / Mīlestība
Ja Tevis nebūtu,
Kur liktu mīlestību savu,
Vai apmainītu to
Pret nopelniem un slavu?
Ja Tevis nebūtu,
Man pietiktu ar prātu,
Bet skumstot vienatnē,
Es Tevi izdomātu.
Kur liktu mīlestību savu,
Vai apmainītu to
Pret nopelniem un slavu?
Ja Tevis nebūtu,
Man pietiktu ar prātu,
Bet skumstot vienatnē,
Es Tevi izdomātu.
Jāņi / Līgo svētki
Līgodama upe nesa,
Zaļu zīļu vainadziņu,
Dziedādams Jānīts nesa,
Vainadziņa vijējiņu.
Zaļu zīļu vainadziņu,
Dziedādams Jānīts nesa,
Vainadziņa vijējiņu.
Lieldienas
Lieldiena aust un staro,
No trejdeviņām šūpolēm.
Tālās bērnu dienās
Debesīs sviestām -
Augstu, līdz pašai saulītei.
No trejdeviņām šūpolēm.
Tālās bērnu dienās
Debesīs sviestām -
Augstu, līdz pašai saulītei.
Vārda diena
Vārda diena vienreiz gadā,
Neļauj draugiem nomirt badā-
Liec uz galda alus kasti
Un pa virsu siļķes asti!
Neļauj draugiem nomirt badā-
Liec uz galda alus kasti
Un pa virsu siļķes asti!
Ziemassvētki
Putniņš pārlidoja,
Vakars nolaidās.
Visos ciema logos
Sveces iedegās.
Tie bij Ziemasvētki,
Kas tur ieradās
Un ar savu gaismu
Namos apmetās.
Vakars nolaidās.
Visos ciema logos
Sveces iedegās.
Tie bij Ziemasvētki,
Kas tur ieradās
Un ar savu gaismu
Namos apmetās.
Rupjie pantiņi (18+)
Zirgi zviedz un govis mauj
Ganiņš priecīgs plaukstā rauj
Strauji "beidzot" kāja slīd
Puika slapjā zālē krīt,
Māsa vēl ar dēļa malu
Ierauj šim pa pimpja galu!
Ganiņš priecīgs plaukstā rauj
Strauji "beidzot" kāja slīd
Puika slapjā zālē krīt,
Māsa vēl ar dēļa malu
Ierauj šim pa pimpja galu!
Dzimšanas diena
Daudz laimes Tev dzimšanas dienā
Bet Tu tikai nelec sienā,
Lai mēs varam Tevi sveikt
Un vēl mīļus vārdus teikt.
Bet Tu tikai nelec sienā,
Lai mēs varam Tevi sveikt
Un vēl mīļus vārdus teikt.
1. septembris
Dar` man, tēvis, pastaliņas,
Pērc man staltu cepurīt`,
Šuj man svārkus, māmuliņa,
Skolā iet(i) man gribas!
Pieloc, māsiņ, skolas somu
Bagātiem(i) gabaliem:
Vidū maizes riecentiņu,
Apkārt dziesmas, pasakas!
Bāliņ, še tev gana taure,
Tautas dziesmu vācele,
Eji tur, kur Meža māte
Lakstīgalai dziesmas māc`.
Man jāiet(i) skoliņā(i),
Gudras ziņas iekrāties,
Pieaugt tautas mīlestībā,
Īstā gara brīvībā.
Lielis tapšu, tad es būšu
Tautas zemes arājiņš,
Tālas jūras braucējiņis,
Kara zirga jājējiņš.
Pērc man staltu cepurīt`,
Šuj man svārkus, māmuliņa,
Skolā iet(i) man gribas!
Pieloc, māsiņ, skolas somu
Bagātiem(i) gabaliem:
Vidū maizes riecentiņu,
Apkārt dziesmas, pasakas!
Bāliņ, še tev gana taure,
Tautas dziesmu vācele,
Eji tur, kur Meža māte
Lakstīgalai dziesmas māc`.
Man jāiet(i) skoliņā(i),
Gudras ziņas iekrāties,
Pieaugt tautas mīlestībā,
Īstā gara brīvībā.
Lielis tapšu, tad es būšu
Tautas zemes arājiņš,
Tālas jūras braucējiņis,
Kara zirga jājējiņš.
1. septembris
Skola skaista skola liela
Tur kur zināšana liela
Tur mums daudz ir prieka
Un skola mums ir tikai viena
Tāpēc visi sacīsim
Skolā gribam ieti mēs.
Tur kur zināšana liela
Tur mums daudz ir prieka
Un skola mums ir tikai viena
Tāpēc visi sacīsim
Skolā gribam ieti mēs.
Ziemassvētki
Kad dienas top īsas, bet vakari – gari,
Tad stiprāk sāk smaržot egļu zari.
Tad iemirdzas zvaigznes, lai kliedētu skumjas,
Bet čiekuros šūpojas domas dumjas:
Par varu, par naudu, par vietu un preci,
Par zudušo laiku un raudošo sveci...
To pamana rietošās saulītes stars,
Un uzsit uz pleca: “Nāks pavasars!”
/Valdis Keris/
Tad stiprāk sāk smaržot egļu zari.
Tad iemirdzas zvaigznes, lai kliedētu skumjas,
Bet čiekuros šūpojas domas dumjas:
Par varu, par naudu, par vietu un preci,
Par zudušo laiku un raudošo sveci...
To pamana rietošās saulītes stars,
Un uzsit uz pleca: “Nāks pavasars!”
/Valdis Keris/
Mātes diena
Ai māmiņa, cik laba Tu,
Tu mani baltu mazgāji.
No acīm skūpstot asaras
Man svētku drānas uztērpi.
Tu mani baltu mazgāji.
No acīm skūpstot asaras
Man svētku drānas uztērpi.
Smieklīgie pantiņi
Salavecis stipri ārdās.
Divas egles viņam rādās;
Kamanas tas nodzēris.
Briežus desām nodevis.
Divas egles viņam rādās;
Kamanas tas nodzēris.
Briežus desām nodevis.
Ziemassvētki
Reiz mežā dzima eglīte,
Un kādreiz arī sniga.
Bij sals līdz mīnus divdesmit,
Bet tagad bieza migla.
Tik viens mums visiem palicis,
Ik katru gadu atkal.
Mēs gaidam svētku brīnumu,
To novēlam ikkatram.
Un kādreiz arī sniga.
Bij sals līdz mīnus divdesmit,
Bet tagad bieza migla.
Tik viens mums visiem palicis,
Ik katru gadu atkal.
Mēs gaidam svētku brīnumu,
To novēlam ikkatram.
Mātes diena
Un bieži aizmirsdama sevi,
Tu visu spēji atdot mums,
Kas tādu spēku Tev, māt, ir devis,
Mums paliks mūžīgs jautājums!
Tu visu spēji atdot mums,
Kas tādu spēku Tev, māt, ir devis,
Mums paliks mūžīgs jautājums!
Ziemassvētki
Sniedziņš tumšas egles sedz,
Smagi noslīgst zari.
Katrā zarā sveces dedz
Zelta mēness stari.
Smagi noslīgst zari.
Katrā zarā sveces dedz
Zelta mēness stari.
Valentīndiena / Mīlestība
Amoriņš ar asām bultām
Lēkā tik pa mīkstām gultām,
Kas tad šim būs uznācis?
Vai kādam sirdī trāpījis?
Lēkā tik pa mīkstām gultām,
Kas tad šim būs uznācis?
Vai kādam sirdī trāpījis?
Dzimšanas diena
Trīs ziedus es tev sūtu,
Jo trijos ziedos pateiksts viss!
Viens domāts laimei, otrs- mīlai,
Bet trešais domāts vāzē likt!
Jo trijos ziedos pateiksts viss!
Viens domāts laimei, otrs- mīlai,
Bet trešais domāts vāzē likt!
Jāņi / Līgo svētki
Visa laba Jāņa zāle,
Ko rauj Jāņa vakarā:
Elkšņa lapa, dadža lapa,
Cerā rauta papardīte.
Ko rauj Jāņa vakarā:
Elkšņa lapa, dadža lapa,
Cerā rauta papardīte.