Vārda dienu 4. Jūlijā svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Nērika, Neringa, Nida, Nigra, Sando, Sandus, Sanduss, Sendijs, Uldriķis, Ulfs, Ulvars, Ulvija, Ulvita
Ulvis - Apvaldīts, solīds, precīzs, ar savu stilu. Apveltīts ar taktu un smalkjūtību.
Sandis - Ceļš uz slavu pilns laimīgu nejaušību. Vīrišķīgi atrisina negaidītus likteņa triecienus. Ar humora izjūtu izvairās no pretinieku uzbrukumiem.
1807 - vienotas Itālijas dibinātājs DŽUZEPE GARIBALDI
1900 - LUIJS ĀRMSTRONGS
1927 - amerikāņu dramaturgs NĪLS SAIMONS
1927 - DŽINA LOLOBRIDŽIDA
1930 - FRUNZIKS MKRTČJANS
1944 - latvijas dziedātāja SOLVEIGA RAJA
Vārdu skaidrojumi.
Uldis - Pirmais tips. Neatvairāms, jo slēpj sevī spēku, ironiju un stabilu dzīves izjūtu. Izpalīdzīgs, godprātīgs un ari atklāts. Otrais tips. Nenosvērts, melīgs un ari diplomātisks. Uz viņu nevar paļauties. Neirastēnija ir šī Ulda pavadone. Kaut gan viņš ir talantīgs un bieži sevi izdāļā pa labi un kreisi. Uldim pieder dāmu simpātijas. Viņš vismazāk pazīst pats sevi. Vadzvaigzne intuīcija var viņu ari pievilt. Trešais tips. Žultains, īgns kā āpsis, galīgi nepraktisks. No izlaidības periodiem aiziet pretējā ievirzē - kļūst pat reliģiozs. Šis Uldis nezina, ko grib no dzīves, un viņu vajā mazvērtības komplekss.Ulvis - Apvaldīts, solīds, precīzs, ar savu stilu. Apveltīts ar taktu un smalkjūtību.
Sandis - Ceļš uz slavu pilns laimīgu nejaušību. Vīrišķīgi atrisina negaidītus likteņa triecienus. Ar humora izjūtu izvairās no pretinieku uzbrukumiem.
Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".
4. Jūlijā pasaules un Latvijas svētki:
- Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas diena Latvijā
- ASV neatkarības diena
4. Jūlijā dzimuši slaveni un populāri cilvēki:
1790 - ģeodēzists DŽORDŽS EVERESTS1807 - vienotas Itālijas dibinātājs DŽUZEPE GARIBALDI
1900 - LUIJS ĀRMSTRONGS
1927 - amerikāņu dramaturgs NĪLS SAIMONS
1927 - DŽINA LOLOBRIDŽIDA
1930 - FRUNZIKS MKRTČJANS
1944 - latvijas dziedātāja SOLVEIGA RAJA
Valentīndiena / Mīlestība
Ņem manu prieku un atpakaļ nenes,
Atpakaļ nestais dzīvei ir lieks,
Neņem pa daļai, paņem it visu,
Es būšu stipra, jo tevī mans prieks.
Atpakaļ nestais dzīvei ir lieks,
Neņem pa daļai, paņem it visu,
Es būšu stipra, jo tevī mans prieks.
Valentīndiena / Mīlestība
Ir vieglāk svešam acīs lūkoties,
Un mīļus vārdus teikt.
Ar savu mīlu pieglausties,
Ar jūsmu turpināt to sveikt.
Varu putnu noglāstīt
Un teikt:
”Cik ļoti tevi vēlos sev!”
Bet tev-
Mīlas vārdus nepateikt.
Un mīļus vārdus teikt.
Ar savu mīlu pieglausties,
Ar jūsmu turpināt to sveikt.
Varu putnu noglāstīt
Un teikt:
”Cik ļoti tevi vēlos sev!”
Bet tev-
Mīlas vārdus nepateikt.
Dzimšanas diena
Es jau sen šo dienu gaidu
Lai ar vienu platu smaidu,
Teiktu vienā peņēmienā,
Sveicu tevi dzimšanas diena!
Lai ar vienu platu smaidu,
Teiktu vienā peņēmienā,
Sveicu tevi dzimšanas diena!
Vārda diena
Ir katrs dzimis savā dienā!
Cits gultiņā, cits svaigā sienā.
Un katram ir savs vārdiņš dots:
Lai šodien slava tam un gods!!!
Cits gultiņā, cits svaigā sienā.
Un katram ir savs vārdiņš dots:
Lai šodien slava tam un gods!!!
Rupjie pantiņi (18+)
Aiz kalniņa dūmi kūp,-
Kas tos dūmus kūpināja?
Tur bij divas jaunas meitas,
Abas divas krodzinieces.
Vienai bija saldens alus,
Otrai sūri brendavīns.
Tur sanācaciema puiši
Ik vakarus nodzērās.
-Dzerat, puiši, maksājiet,
Nu ir laiks uz mājām iet!
Ja jūs labi maksāsat,
Es jūs mīļi pavadīšu,
Es jūs mīļi pavadīšu,
Līdz viņam kalniņām,
Līdz viņam kalniņam,
Līdz sīkiem krūmiņiem.
Tur vietiņa uztaisīta
Uz divām cintiņām,
Priedīt klāju, eglīt sedzu,
Paeglīti pagalvī.
Sēd zemē, dod mutītes,
Bāz rociņu azotē!
Tā nekāda kauna lieta,-
Jaunu ļaužu mīlestība.
Kas tos dūmus kūpināja?
Tur bij divas jaunas meitas,
Abas divas krodzinieces.
Vienai bija saldens alus,
Otrai sūri brendavīns.
Tur sanācaciema puiši
Ik vakarus nodzērās.
-Dzerat, puiši, maksājiet,
Nu ir laiks uz mājām iet!
Ja jūs labi maksāsat,
Es jūs mīļi pavadīšu,
Es jūs mīļi pavadīšu,
Līdz viņam kalniņām,
Līdz viņam kalniņam,
Līdz sīkiem krūmiņiem.
Tur vietiņa uztaisīta
Uz divām cintiņām,
Priedīt klāju, eglīt sedzu,
Paeglīti pagalvī.
Sēd zemē, dod mutītes,
Bāz rociņu azotē!
Tā nekāda kauna lieta,-
Jaunu ļaužu mīlestība.
Katrai dienai
Sapņi dzimst arvien no jauna,
Izaug pasakām un teikām līdz,
Sapņi domas pasargā no ļauna,
Cauri nelaimēm un bēdām stīdz.
Izaug pasakām un teikām līdz,
Sapņi domas pasargā no ļauna,
Cauri nelaimēm un bēdām stīdz.
Smieklīgie pantiņi
Sniegbaltīte plikām krūtīm
Stāv zem rūķu mājas rūtīm,
Galva sāp un dūša slikta:
"Kas man šitā pārdzert lika?!"
Stāv zem rūķu mājas rūtīm,
Galva sāp un dūša slikta:
"Kas man šitā pārdzert lika?!"
Smieklīgie pantiņi
Kas tur svilst aiz mūsu kūts?
Ak, tu dieviņ, vecīts kūst!
Briedis sēru saēdies,
Nespēja vairs nociesties.
Ak, tu dieviņ, vecīts kūst!
Briedis sēru saēdies,
Nespēja vairs nociesties.
Vārda diena
Ja zini blakus, ka ir draugs,
Tad noskaņojums vienmēr jauks.
Tas nepametīs tevi vienu,
Pat kopā svinēs vārda dienu!
Tad noskaņojums vienmēr jauks.
Tas nepametīs tevi vienu,
Pat kopā svinēs vārda dienu!
Vārda diena
Tavos svētkos novēlu Tev,
To ko savos vēlējos sev!
Prieku, naudu, puķu vāzi,
Pudeli un lielu glāzi!
To ko savos vēlējos sev!
Prieku, naudu, puķu vāzi,
Pudeli un lielu glāzi!
Jāņi / Līgo svētki
Ai, jauko Jāņu nakti,
It ne mirkli negulēju.-
Gar ausīm odi sīca,
Kas tur velns par gulēšanu.
It ne mirkli negulēju.-
Gar ausīm odi sīca,
Kas tur velns par gulēšanu.
Lieldienas
Mazs zaķīts sēž zem vannas
Tam bail, ka olas neuzliek uz pannas.
Zem vannas tumsā acis zib,
Jo vēl kāds nokrāsot tās grib!
Tam bail, ka olas neuzliek uz pannas.
Zem vannas tumsā acis zib,
Jo vēl kāds nokrāsot tās grib!
Ziemassvētki
Lai ilgas pēc Ziemassvētkiem
Tev sniedz mieru, kas iemājotu Tavā sirdī,
Baltas domas un cerības, kas piepildās,
Ticību, kas netiek pievilta,-
Gaišo svētku prieku un ilgstošu mīlestību!
Tev sniedz mieru, kas iemājotu Tavā sirdī,
Baltas domas un cerības, kas piepildās,
Ticību, kas netiek pievilta,-
Gaišo svētku prieku un ilgstošu mīlestību!
Jaunais gads
Lai siltas vasaras,
Lai ziemā sniegs,
Lai darbs, lai draugi
Un pa reizei prieks!
/Ā. Elksne/
Lai ziemā sniegs,
Lai darbs, lai draugi
Un pa reizei prieks!
/Ā. Elksne/
Katrai dienai
Līksmai dienai - putnu dziesmu,
Aukstai - ugunskura liesmu,
Labam miegam - jūras šalku,
Lielām slāpēm - rasas malku,
Karstai dienai - vēju lēnu,
Nogurumam - vēsu ēnu,
Skumjām - pūpolmīkstu glāstu,
Tukšiem brīžiem - brīnumstāstu,
Tumšai naktij - zvaigžņu lietu,
Sirdī mīlai - siltu vietu!
Aukstai - ugunskura liesmu,
Labam miegam - jūras šalku,
Lielām slāpēm - rasas malku,
Karstai dienai - vēju lēnu,
Nogurumam - vēsu ēnu,
Skumjām - pūpolmīkstu glāstu,
Tukšiem brīžiem - brīnumstāstu,
Tumšai naktij - zvaigžņu lietu,
Sirdī mīlai - siltu vietu!
Vārda diena
Acis platas rītā agrā,
Nemiers manu sirdi sagrābj.
Skaļi saucu - velns ar ārā
..... vārds ir kalendārā!
Nemiers manu sirdi sagrābj.
Skaļi saucu - velns ar ārā
..... vārds ir kalendārā!
Smieklīgie pantiņi
Ja tev kādreiz uznāk bēdas,
Apsēdies uz malkas grēdas!
Skaiti pagales pa vienai
Līdz pat savai kāzu dienai.
Apsēdies uz malkas grēdas!
Skaiti pagales pa vienai
Līdz pat savai kāzu dienai.
Ziemassvētki
Salavecim gara bārda,
Piedzēries tas egli spārda
Egle saka: Kas tad tas
Man tač zaros mantiņas
Vecis saka: Ei tu dirst
man ir prieks, kad skujas birst!
Piedzēries tas egli spārda
Egle saka: Kas tad tas
Man tač zaros mantiņas
Vecis saka: Ei tu dirst
man ir prieks, kad skujas birst!
Valsts svētki
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,
Pie mājas pelēks akmens klaudz.
Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.
Un svēta, dārga tā ir man.
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,
Kur citas skaņas skan un citu domu rod?
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod.
Jau sen šo zemi – dziesmu zemi sauc,
Te gaisma akmenī pat aust.
Jau sen te Daugaviņas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
Jau sen šo zemi – tēvu zemi sauc,
Te mums sensenis dzīvot ļauts.
Jau sen te manas tautas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
/Alfrēds Krūklis/
Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,
Pie mājas pelēks akmens klaudz.
Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.
Un svēta, dārga tā ir man.
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,
Kur citas skaņas skan un citu domu rod?
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod.
Jau sen šo zemi – dziesmu zemi sauc,
Te gaisma akmenī pat aust.
Jau sen te Daugaviņas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
Jau sen šo zemi – tēvu zemi sauc,
Te mums sensenis dzīvot ļauts.
Jau sen te manas tautas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
/Alfrēds Krūklis/
Valentīndiena / Mīlestība
Kāds puisītis mīlēja skuķīti
Un meta tai ar puķīti,
Bet tagad zēnu gaida sods,
Jo puķei līdz bij puķu pods!
Un meta tai ar puķīti,
Bet tagad zēnu gaida sods,
Jo puķei līdz bij puķu pods!
Ziemassvētki
Salatētim draugu daudz,
Katrā mājā viņu sauc.
Salatētim virsū brauc
Un dāvanas no viņa šmauc.
Katrā mājā viņu sauc.
Salatētim virsū brauc
Un dāvanas no viņa šmauc.
Kāzas un kāzu jubilejas
Kur draudzība sākas, to neteic neviens,
Un kādēļ lai vārdos to saka?
Bij gājēji divi, bet lielceļš bij viens,
Un pēkšņi tie atrodas blakus.
Un kādēļ lai vārdos to saka?
Bij gājēji divi, bet lielceļš bij viens,
Un pēkšņi tie atrodas blakus.