Vārda dienu 4. Jūlijā svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Nērika, Neringa, Nida, Nigra, Sando, Sandus, Sanduss, Sendijs, Uldriķis, Ulfs, Ulvars, Ulvija, Ulvita
Ulvis - Apvaldīts, solīds, precīzs, ar savu stilu. Apveltīts ar taktu un smalkjūtību.
Sandis - Ceļš uz slavu pilns laimīgu nejaušību. Vīrišķīgi atrisina negaidītus likteņa triecienus. Ar humora izjūtu izvairās no pretinieku uzbrukumiem.
1807 - vienotas Itālijas dibinātājs DŽUZEPE GARIBALDI
1900 - LUIJS ĀRMSTRONGS
1927 - amerikāņu dramaturgs NĪLS SAIMONS
1927 - DŽINA LOLOBRIDŽIDA
1930 - FRUNZIKS MKRTČJANS
1944 - latvijas dziedātāja SOLVEIGA RAJA
Vārdu skaidrojumi.
Uldis - Pirmais tips. Neatvairāms, jo slēpj sevī spēku, ironiju un stabilu dzīves izjūtu. Izpalīdzīgs, godprātīgs un ari atklāts. Otrais tips. Nenosvērts, melīgs un ari diplomātisks. Uz viņu nevar paļauties. Neirastēnija ir šī Ulda pavadone. Kaut gan viņš ir talantīgs un bieži sevi izdāļā pa labi un kreisi. Uldim pieder dāmu simpātijas. Viņš vismazāk pazīst pats sevi. Vadzvaigzne intuīcija var viņu ari pievilt. Trešais tips. Žultains, īgns kā āpsis, galīgi nepraktisks. No izlaidības periodiem aiziet pretējā ievirzē - kļūst pat reliģiozs. Šis Uldis nezina, ko grib no dzīves, un viņu vajā mazvērtības komplekss.Ulvis - Apvaldīts, solīds, precīzs, ar savu stilu. Apveltīts ar taktu un smalkjūtību.
Sandis - Ceļš uz slavu pilns laimīgu nejaušību. Vīrišķīgi atrisina negaidītus likteņa triecienus. Ar humora izjūtu izvairās no pretinieku uzbrukumiem.
Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".
4. Jūlijā pasaules un Latvijas svētki:
- Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas diena Latvijā
- ASV neatkarības diena
4. Jūlijā dzimuši slaveni un populāri cilvēki:
1790 - ģeodēzists DŽORDŽS EVERESTS1807 - vienotas Itālijas dibinātājs DŽUZEPE GARIBALDI
1900 - LUIJS ĀRMSTRONGS
1927 - amerikāņu dramaturgs NĪLS SAIMONS
1927 - DŽINA LOLOBRIDŽIDA
1930 - FRUNZIKS MKRTČJANS
1944 - latvijas dziedātāja SOLVEIGA RAJA
Vārda diena
Rīts kad nebēdnīgs un jauks,
Šodien kādam viesi brauks!
Atnesīs Tev rozi stīvu,
Un vēl sabučos par brīvu!
Šodien kādam viesi brauks!
Atnesīs Tev rozi stīvu,
Un vēl sabučos par brīvu!
Dzimšanas diena
Kur gan tie gadi skrien?
Caur ērkšķiem un rozēm tie lien.
Vēlējies tiem pakaļ skriet,
Apstādināt laiku kaut tik uz bridi vien.
Neatskaties atpakaļ,
Dodies taisni uz priekšu.
Gadi skrien kā vēja spārni,
Ne tie vieni, ne tie lieki,
Gadi nāk un gadi iet,
Vēlam Tev laimi un prieku vien.
Caur ērkšķiem un rozēm tie lien.
Vēlējies tiem pakaļ skriet,
Apstādināt laiku kaut tik uz bridi vien.
Neatskaties atpakaļ,
Dodies taisni uz priekšu.
Gadi skrien kā vēja spārni,
Ne tie vieni, ne tie lieki,
Gadi nāk un gadi iet,
Vēlam Tev laimi un prieku vien.
Valentīndiena / Mīlestība
Klausies, kā pasaulē klusi
Cilvēks pēc cilvēka sauc.
Dabūt no cilvēka pusi -
Laikam jau tas ir daudz.
Smilšu graudiņu oāzē
Sameklē smilšu grauds,
Puķe pret puķi vāzē zied,
Un vai tas nav daudz?
Tikai negribi visu.
Viss - tas nekad nav viss.
To tu ar vakara dzisu
Lasīsi debesīs
/I.Ziedonis/
Cilvēks pēc cilvēka sauc.
Dabūt no cilvēka pusi -
Laikam jau tas ir daudz.
Smilšu graudiņu oāzē
Sameklē smilšu grauds,
Puķe pret puķi vāzē zied,
Un vai tas nav daudz?
Tikai negribi visu.
Viss - tas nekad nav viss.
To tu ar vakara dzisu
Lasīsi debesīs
/I.Ziedonis/
Smieklīgie pantiņi
Kartupeļus iekšā lokam,
Mizotus ar pašu rokām.
Tādēļ te nav ceļams tracis,
Redzot viņu melnās acis.
Mizotus ar pašu rokām.
Tādēļ te nav ceļams tracis,
Redzot viņu melnās acis.
Lieldienas
Klausījosi, brīnījosi,
Kas aiz kalna gavilēja.
Lieldieniņa braukšus brauca
Asnus veda vezumā.
Kas aiz kalna gavilēja.
Lieldieniņa braukšus brauca
Asnus veda vezumā.
Kāzas un kāzu jubilejas
Lai laime Jūsu dzīves ceļam cauri vijās,
Un nelaime Jums garām pazib vien.
Jo gredzeni, kas cieši savieno un mijās,
Tic nakotnē, kas abiem pretī skrien.
/S.Vorslava/
Un nelaime Jums garām pazib vien.
Jo gredzeni, kas cieši savieno un mijās,
Tic nakotnē, kas abiem pretī skrien.
/S.Vorslava/
Vārda diena
Zilus neaizmirstulīšu ziedus
Upes viļņos kaisu es,
Lai tie vārda dienā tev
Nemirstigas laimes nes!
Upes viļņos kaisu es,
Lai tie vārda dienā tev
Nemirstigas laimes nes!
Lieldienas
Pāri laukiem zaķis cilpo,
Tā, ka vējš gar ausīm svilpo.
Nevaicāsim kurp tas nesas,
Lai tik nenes olas vecas!
Tā, ka vējš gar ausīm svilpo.
Nevaicāsim kurp tas nesas,
Lai tik nenes olas vecas!
Jaunais gads
Jauno gadu svinēt prieks
Ja uz galda trīsgraudnieks,
Rosolu un torti nost
Tikai kost un kost un kost.
Ja uz galda trīsgraudnieks,
Rosolu un torti nost
Tikai kost un kost un kost.
Kāzas un kāzu jubilejas
Lai Tavas domas ir manējās
Un mani sapņi ir Tavējie.
Lai Tavas mājas ir manējās,
Veiksmes un neveiksmes - mūsējās.
Un mani sapņi ir Tavējie.
Lai Tavas mājas ir manējās,
Veiksmes un neveiksmes - mūsējās.
Bērniņa piedzimšana
Ir pie Dieva tāds kociņš,
Kas zied zelta ziediņiem;
Ir pie mātes tāds bērniņš,
Kas klausīja viena vārda.
Kas zied zelta ziediņiem;
Ir pie mātes tāds bērniņš,
Kas klausīja viena vārda.
Ziemassvētki
Kad Ziemassvētku rīts
Ir atnācis tik drīz,
Tad ātri visam sniegs nu krīt
Kailo zemi sasildīt.
Ir atnācis tik drīz,
Tad ātri visam sniegs nu krīt
Kailo zemi sasildīt.
Ziemassvētki
Salaveci ko tu skaties
atdod dāvanas un lasies.
atdod dāvanas un lasies.
Ziemassvētki
Svētki nāk, svētki nāk,
Ko tie svētki atnesīs?
Cūkas ausi, tauku gaļu,
Baltas maizes kukulīti.
Ko tie svētki atnesīs?
Cūkas ausi, tauku gaļu,
Baltas maizes kukulīti.
Valsts svētki
Šo pašu svētāko tu neaizmirsti:
Vai celies debesīs,
Vai jūras dzīlēs nirsti,
Vai draugu pulkā dali savu prieku,
Vai viens pats satiecies ar pretinieku-
Tu esi Latvija!
(O. Vācietis)
Vai celies debesīs,
Vai jūras dzīlēs nirsti,
Vai draugu pulkā dali savu prieku,
Vai viens pats satiecies ar pretinieku-
Tu esi Latvija!
(O. Vācietis)
Jāņi / Līgo svētki
Klāt Līgo svētki,
daba kā bez prāta,
gan vībotnes,
gan baltais āboliņš
ir smaržu važas
uzlikuši prātam
un sirds ir kļuvusi
kā dievkociņš.
kur saule novakarā
apmetīsies.
/Kornēlija Apškrūma/
daba kā bez prāta,
gan vībotnes,
gan baltais āboliņš
ir smaržu važas
uzlikuši prātam
un sirds ir kļuvusi
kā dievkociņš.
kur saule novakarā
apmetīsies.
/Kornēlija Apškrūma/
Jāņi / Līgo svētki
Jānīts nāca par gadskārtu,
Savus bērnus apraudzīti,
Vai tie ēda, vai tie dzēra,
Vai Jānīti daudzināja.
Savus bērnus apraudzīti,
Vai tie ēda, vai tie dzēra,
Vai Jānīti daudzināja.
Izlaidums
Sanācām, kad rudens lietus lija,
Aiziesim, kad druvas briest jau sāks.
Un tāpat, kā vecs ar jaunu mijas,
Mūsu vietā citi putni nāks.
Aiziesim, kad druvas briest jau sāks.
Un tāpat, kā vecs ar jaunu mijas,
Mūsu vietā citi putni nāks.
Valentīndiena / Mīlestība
Tu esi mans miers,
Pasaule mums pie kājām.
Ar tevi kopā ik vietu,
Es saucu par mājām.
Pasaule mums pie kājām.
Ar tevi kopā ik vietu,
Es saucu par mājām.
Rupjie pantiņi (18+)
Kas pisās Jāņu nakti,
Mūžam pisti nedabūs:
Nogriež pautus, aizšuj pežu,
Lai tie vairs nepisās.
Mūžam pisti nedabūs:
Nogriež pautus, aizšuj pežu,
Lai tie vairs nepisās.
Mātes diena
Ai, māmulīt, māmiņ, par ceriņa zaru
Es gribētu šorīt pie loga tev plaukt
Kļūt vēlētos ļoti par saullēkta staru,
Kas pirmais pie tevis jo agri grib nākt
Varbūt pat vēl labāk,
Ja šorīt es būtu
Par dziedoni cīruli pārvērties jau
Tad skaistākās dziesmas
Tu, māmiņ, sev gūtu,
Kas teiktu bez vārdiem - Cik laba Tu man.
Es gribētu šorīt pie loga tev plaukt
Kļūt vēlētos ļoti par saullēkta staru,
Kas pirmais pie tevis jo agri grib nākt
Varbūt pat vēl labāk,
Ja šorīt es būtu
Par dziedoni cīruli pārvērties jau
Tad skaistākās dziesmas
Tu, māmiņ, sev gūtu,
Kas teiktu bez vārdiem - Cik laba Tu man.
Jaunais gads
Paturi sniegpārslu plaukstā,
Paskaties kā tā mirdz.
Nesaki ka tā auksta,
Varbūt tai silta ir sirds!
Paskaties kā tā mirdz.
Nesaki ka tā auksta,
Varbūt tai silta ir sirds!
Ziemassvētki
Dūc sniega bites sirmā ozolā
Un sarmas spīguļi gar logu rūtīm palo,
Tik paskaties: pār taviem sapņiem, darbiem
Dievs dāsni debess svecēm mirdzēt liek,
Lai tici tu, ka jaunā gada takās
Tev spēks un cerība, un mīlestība būs.
/V.Mežnora/
Un sarmas spīguļi gar logu rūtīm palo,
Tik paskaties: pār taviem sapņiem, darbiem
Dievs dāsni debess svecēm mirdzēt liek,
Lai tici tu, ka jaunā gada takās
Tev spēks un cerība, un mīlestība būs.
/V.Mežnora/