Vārda dienu 27. Jūlijā svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Mārta, Martijana, Martina, Martīna, Radu, Radvilis, Radvils, Raēle
Dita - Viņai piemīt šarmanta atturība un iztēles krāšņums. Smalka gaume un apgarots talants. Dzīves saturs - harmonija. Neparasti veidojas attiecības ar vīriešiem. Dita ir efektīga parādība vienmuļajā sabiedrības plūsmā.
1929 - latviešu vēsturnieks ALBERTS VARSLAVĀNS
1936 - baletdejotājs MĀRIS LIEPA
Vārdu skaidrojumi.
Marta - Viņas asā uztvere un aizvainojoša atklātība sanikno ne vienu vien. Iedabā kontrasti - skarbums un negaidīts maigums. Vēlēšanās krāt un tikpat viegli iztērēt. Neatkarību prot savienot ar cieņu. Ir laba stila izjūta. Vēlas, lai viņas darbs tiktu atzīts. Prot radīt sev patīkamu dzīves filozofiju.Dita - Viņai piemīt šarmanta atturība un iztēles krāšņums. Smalka gaume un apgarots talants. Dzīves saturs - harmonija. Neparasti veidojas attiecības ar vīriešiem. Dita ir efektīga parādība vienmuļajā sabiedrības plūsmā.
Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".
27. Jūlijā dzimuši slaveni un populāri cilvēki:
1824 - franču rakstnieks ALEKSANDRS DIMĀ (dēls)1929 - latviešu vēsturnieks ALBERTS VARSLAVĀNS
1936 - baletdejotājs MĀRIS LIEPA
Katrai dienai
Dzīvo dzīvē dzīvu dzīvi,
dzīvam dzīvē dzīva dzīve!!!
dzīvam dzīvē dzīva dzīve!!!
8. marts
Ak sieviete, ak sieviete -
Tu esi mana dieviete!
Klēpjiem tulpītes Tev sūtu,
Lai šai dienā prieks Tev būtu!
Tu esi mana dieviete!
Klēpjiem tulpītes Tev sūtu,
Lai šai dienā prieks Tev būtu!
Vārda diena
Ilgus, ilgus skaistus gadus
Tev dzīvot, priecāties un smiet!
Vel daudzas, daudzas vardadienas
Tev saldu vīnu glāzēs liet!
Tev dzīvot, priecāties un smiet!
Vel daudzas, daudzas vardadienas
Tev saldu vīnu glāzēs liet!
Dzimšanas diena
Kad uz visas zemeslodes
Tavu dzimtenīti svin,
Tad lai slimo tas ar gripu,
Kas šo dienu nepiemin!
Tavu dzimtenīti svin,
Tad lai slimo tas ar gripu,
Kas šo dienu nepiemin!
Dzimšanas diena
Prieku, laimi, puķu vāzi,
Un lielu, lielu šņabja glāzi.
Priekos traki piedzerties
Un uz poda aizsnausties.
Tādā omā pamosties,
Lai var atkal piedzerties!
Un lielu, lielu šņabja glāzi.
Priekos traki piedzerties
Un uz poda aizsnausties.
Tādā omā pamosties,
Lai var atkal piedzerties!
Smieklīgie pantiņi
Svētkos viena stulba tantiņa
Palika bez pantiņa!
Palika bez pantiņa!
Ziemassvētki
Aiz logiem visas zvaigznes klusē,
Jo Ziemassvētki mūsu pusē.
Šajā naktī visu slikto piedosim,
Un viens otram lielu laimi vēlēsim.
Jo Ziemassvētki mūsu pusē.
Šajā naktī visu slikto piedosim,
Un viens otram lielu laimi vēlēsim.
Bērniņa piedzimšana
Liec, Laimīte, baltu ziedu
Mazajā rociņā,
Lai ir balta tā dzīvīte,
Kura būs jādzīvo.
Mazajā rociņā,
Lai ir balta tā dzīvīte,
Kura būs jādzīvo.
Vārda diena
Lai pa visu zemes virsu,
Tavu vārda dienu svin.
Un lai saslimst tas ar gripu,
Kas šo dienu neatmin.
Tavu vārda dienu svin.
Un lai saslimst tas ar gripu,
Kas šo dienu neatmin.
Ziemassvētki
Salatēvs ar garo bārdu,
Apdzēries un egli spārda!
Egle saka - kas tad tas,
Man tak zaros mantiņas.
Ej tu stulbā egle dirst,
Patīk man kad skujas birst!
Apdzēries un egli spārda!
Egle saka - kas tad tas,
Man tak zaros mantiņas.
Ej tu stulbā egle dirst,
Patīk man kad skujas birst!
Dzimšanas diena
Kad maziņš sniegpulkstenīts balts
Caur sasilušo sniegu spraucas,
Tad domās sirdīte man salst,
Kad bērnu dienas aiztraucas.
Caur sasilušo sniegu spraucas,
Tad domās sirdīte man salst,
Kad bērnu dienas aiztraucas.
Ziemassvētki
Ziema klāt ar lielu sniegu,
Ielas pilnas skaņu liegu.
Esi nu pret visiem labs -
Mīlēt sāks pat sētas stabs.
Atnāks Salatēvs ar maisu,
Sajauks visu svētku gaisu.
Steidzat viņam dziesmas spēlēt,
Vēlējumus daudz, daudz vēlēt,
Ēdamo uz galda celt,
Tīrus sniegavīrus velt.
Ielas pilnas skaņu liegu.
Esi nu pret visiem labs -
Mīlēt sāks pat sētas stabs.
Atnāks Salatēvs ar maisu,
Sajauks visu svētku gaisu.
Steidzat viņam dziesmas spēlēt,
Vēlējumus daudz, daudz vēlēt,
Ēdamo uz galda celt,
Tīrus sniegavīrus velt.
Ziemassvētki
Kas man koču ir nedeva
Ziemassvētku vakarā,
Lai tam zirgs mežā skrēja
Ar visiem lemešiem.
Ziemassvētku vakarā,
Lai tam zirgs mežā skrēja
Ar visiem lemešiem.
Ziemassvētki
Lauz saule ziemas bardzību,
Gūst gaisma jaunu uzvaru;
Kur gaisma, tur ir Dieva gars,
Jel tici - atnāks pavasars.
Gūst gaisma jaunu uzvaru;
Kur gaisma, tur ir Dieva gars,
Jel tici - atnāks pavasars.
Ziemassvētki
Šai svētā naktī zem un debess zvīļo,
Šai naktī sirds ar zvaigznēm sarunājas,
Viss ienaids rimst, cits citu atkal mīļo,
Pār visu miera siltie spārni klājas.
Šai naktī ejot zaigo tavas pēdas,
Šī nakts spēj šaubās cerību tev iedot,
Šī nakts ļauj aizmirst visas,visas bēdas
Un māca tevi mīlot visu piedot.
Šī nakts ir debess vārtus atvērusi,
Pār zemes tumsu dedz tā zvaigžņu loku,
Un naktī šai uz katra galvas klusi
Dievs svētot uzliek savu mīļo roku.
/V.Mora/
Šai naktī sirds ar zvaigznēm sarunājas,
Viss ienaids rimst, cits citu atkal mīļo,
Pār visu miera siltie spārni klājas.
Šai naktī ejot zaigo tavas pēdas,
Šī nakts spēj šaubās cerību tev iedot,
Šī nakts ļauj aizmirst visas,visas bēdas
Un māca tevi mīlot visu piedot.
Šī nakts ir debess vārtus atvērusi,
Pār zemes tumsu dedz tā zvaigžņu loku,
Un naktī šai uz katra galvas klusi
Dievs svētot uzliek savu mīļo roku.
/V.Mora/
Mātes diena
Ļuj man Tevi māmulīt,
Tavā dienā godināt,
Paldies teikt par katru rītu,
Kad nāc dienai modināt.
Tavi vārdi - silti vārdi,
Ietin sirdi maigumā,
Tavi vārdi - spēka vārdi,
Palīdz dienu spraigumā.
Tavi vārdi - gudri vērdi,
Liek mums augot padomāt,
Tavi vārdi- spēka vārdi,
Mūzam paliks padomā.
Tavā dienā godināt,
Paldies teikt par katru rītu,
Kad nāc dienai modināt.
Tavi vārdi - silti vārdi,
Ietin sirdi maigumā,
Tavi vārdi - spēka vārdi,
Palīdz dienu spraigumā.
Tavi vārdi - gudri vērdi,
Liek mums augot padomāt,
Tavi vārdi- spēka vārdi,
Mūzam paliks padomā.
Skumjās
Ja pēkšņi acīs asaras
Un sirds tev klusi aizveras,
Tad domā tikai labāko-
Par cilvēku visdārgāko...
Un sirds tev klusi aizveras,
Tad domā tikai labāko-
Par cilvēku visdārgāko...
Jaunais gads
Ak puteni, ak puteni
Ko pastrādājis esi,
Pie loga šorīt nobēris
Tu sniega padebesi.
Kā cauri tam tiks Jaunais gads,
Kā radi, bērni, draugi,
Ja vēja slotas vicinot
Klāt jaunus sniegus slauki.
Ak, puteni, ak puteni,
Jel rimsti, ko gan ārdies,
Pār, pārēm mūsu zemīte,
Zem tavas baltās bārdas.
Lūdz augšā lielo malēju,
Lai aptur sniega dzirnas,
Lai jauno gadu nosvinēt,
Var zaķi, vilki, stirnas.
Lai Jaunais gads nāk katrā sētā,
Lai Latviju un cilvēkus
Gan dievs, gan Laima svēta!
Ko pastrādājis esi,
Pie loga šorīt nobēris
Tu sniega padebesi.
Kā cauri tam tiks Jaunais gads,
Kā radi, bērni, draugi,
Ja vēja slotas vicinot
Klāt jaunus sniegus slauki.
Ak, puteni, ak puteni,
Jel rimsti, ko gan ārdies,
Pār, pārēm mūsu zemīte,
Zem tavas baltās bārdas.
Lūdz augšā lielo malēju,
Lai aptur sniega dzirnas,
Lai jauno gadu nosvinēt,
Var zaķi, vilki, stirnas.
Lai Jaunais gads nāk katrā sētā,
Lai Latviju un cilvēkus
Gan dievs, gan Laima svēta!
Ziemassvētki
Ar Adventes svecēm vainagā,
Kā Ziemassvētku pasakā,
Ceļā pie mums ir viņš -
Mazais Jēzus bērniņš!
Kā baltais svētku sniedziņš,
Saviļņo tas sirsniņas,
Un zemē nomet svētku sniegpārsliņas.
Eglītes jau svētku rotā mirdz,
Cilvēkiem uz zemes labs prāts un mīļa sirds.
Kā Ziemassvētku pasakā,
Ceļā pie mums ir viņš -
Mazais Jēzus bērniņš!
Kā baltais svētku sniedziņš,
Saviļņo tas sirsniņas,
Un zemē nomet svētku sniegpārsliņas.
Eglītes jau svētku rotā mirdz,
Cilvēkiem uz zemes labs prāts un mīļa sirds.
Ziemassvētki
Lai aiziet prom pa baltu sniegu,
Tās rūpes kuras nomāc mūs,
Lai ziemassvētki nāk ar prieku,
Ar cerību – viss labi būs!
Tās rūpes kuras nomāc mūs,
Lai ziemassvētki nāk ar prieku,
Ar cerību – viss labi būs!
Katrai dienai
Būtu labi? Bet ir? Tā, kā ir,
Un ko es tur varu padarīt!
Bet? Kaut arī smaids neko neizšķir
Ir labi, ja var kādreiz pasmaidīt!
Un ko es tur varu padarīt!
Bet? Kaut arī smaids neko neizšķir
Ir labi, ja var kādreiz pasmaidīt!
Jaunais gads
Ēdiet svētkos braši, braši;
Nākamgad būs knapi, knapi,
Jostas ciešāk jāsavelk,
Krīzes gadi jāizvelk…
Nākamgad būs knapi, knapi,
Jostas ciešāk jāsavelk,
Krīzes gadi jāizvelk…
Lieldienas
Dziļi mēžā, egles zarā,
Lieldiensvētku priekšvakarā,
Kāda vārna, cik vien spēj,
Ligzdā sēžot olas dēj.
Lieldiensvētku priekšvakarā,
Kāda vārna, cik vien spēj,
Ligzdā sēžot olas dēj.