Vārda dienu 26. Jūlijā svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Ana, Anabella, Ancis, Anne, Annele, Annelija, Anniņa, Aņa, Aņeļa, Aņuta, Ona, Oneta
Ance - Sajūsma reibina, taču tā ir nepastāvīga kā tālumā skanoša mūzika. Sirds neprāts aizplīvuro prāta gaišredzību.
Annija - Mīlestību pārvērš par rotaļu. Ir graciozi nepastāvīga. Mīl rotaslietas un izsmalcinātu sabiedrību. Taču tā var ari pievilt.
1863 - latviešu komponists JĀZEPS VĪTOLS
1865 - latviešu komunists PĒTERIS STUČKA
1878 - latviešu etnogrāfs EDVARDS PAEGLE
1894 - britu rakstnieks OLDESS HAKSLIJS
1901 - latviešu tiesībnieks, politiķis KONSTANTĪNS ČAKSTE
1928 - amerikāņu kinorežisors STENLIJS KUBRIKS
1943 - rokmūziķis MIKS DŽEGERS
1959 - amerikāņu aktieris KEVINS SPEISIJS
1964 - aktrise SANDRA BULOKA
1979 - dziedātāja LINDA FELDBERGA jeb LINDA LEEN
Vārdu skaidrojumi.
Anna - Īsts dārgums vīrietim, kurš to sastop. Aizrautīgas dabas būtne ar pavēlnieces īpašībām. Piemīt īpašs vērienīgums. Mīlestībā saskata vienīgo mērķi. Vai dzīve Annu vainago un dod piepildījumu, -par to der domāt! Jo pašapziņa, kas piemīt Annai, var ari ko noārdīt. Iegriba iemantot cilvēku uzticību - tā ir raksturīga Annas iezīme! Apzinās savas asprātības un vērienīguma spēku. Ja sirdī iezogas tukšums, Anna to iznīdē ar nežēlīgu darbu. Nonākot aci pret aci ar zaudētu mīlestību, uzvar izaicinājums: mani tu nepieveiksi! Zina arī periodus, kad sirds ir smaga kā aizšauts putns.Ance - Sajūsma reibina, taču tā ir nepastāvīga kā tālumā skanoša mūzika. Sirds neprāts aizplīvuro prāta gaišredzību.
Annija - Mīlestību pārvērš par rotaļu. Ir graciozi nepastāvīga. Mīl rotaslietas un izsmalcinātu sabiedrību. Taču tā var ari pievilt.
Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".
26. Jūlijā pasaules un Latvijas svētki:
- Madagaskaras neatkarības diena
- Saimnieču diena - Annas
Annas ir saimnieču diena, tāpat kā Jēkabi saimnieku diena. Tad raudzīja pirmos kartupeļus un burkānus un kāva pirmo aunu. Abas minētās dienas bija arī iecienītas kāzu svinēšanai.
26. Jūlijā dzimuši slaveni un populāri cilvēki:
1856 - īru dramaturgs DŽORDŽS BERNARDS ŠOVS1863 - latviešu komponists JĀZEPS VĪTOLS
1865 - latviešu komunists PĒTERIS STUČKA
1878 - latviešu etnogrāfs EDVARDS PAEGLE
1894 - britu rakstnieks OLDESS HAKSLIJS
1901 - latviešu tiesībnieks, politiķis KONSTANTĪNS ČAKSTE
1928 - amerikāņu kinorežisors STENLIJS KUBRIKS
1943 - rokmūziķis MIKS DŽEGERS
1959 - amerikāņu aktieris KEVINS SPEISIJS
1964 - aktrise SANDRA BULOKA
1979 - dziedātāja LINDA FELDBERGA jeb LINDA LEEN
Valsts svētki
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,
Pie mājas pelēks akmens klaudz.
Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.
Un svēta, dārga tā ir man.
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,
Kur citas skaņas skan un citu domu rod?
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod.
Jau sen šo zemi – dziesmu zemi sauc,
Te gaisma akmenī pat aust.
Jau sen te Daugaviņas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
Jau sen šo zemi – tēvu zemi sauc,
Te mums sensenis dzīvot ļauts.
Jau sen te manas tautas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
/Alfrēds Krūklis/
Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,
Pie mājas pelēks akmens klaudz.
Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.
Un svēta, dārga tā ir man.
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,
Kur citas skaņas skan un citu domu rod?
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod.
Jau sen šo zemi – dziesmu zemi sauc,
Te gaisma akmenī pat aust.
Jau sen te Daugaviņas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
Jau sen šo zemi – tēvu zemi sauc,
Te mums sensenis dzīvot ļauts.
Jau sen te manas tautas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
/Alfrēds Krūklis/
Jāņi / Līgo svētki
Otrā dienā Jankam grūti
Vecomāti sauc par brūti
Sarmīti par šņabi,
Bet fāteri par krabi.
Vecomāti sauc par brūti
Sarmīti par šņabi,
Bet fāteri par krabi.
Lieldienas
Lieldienas ir svētki jauki,
Olu krauti visi plaukti.
Vistu saimē sācies tracis,
Kāds ir viņu olas zadzis.
Olu krauti visi plaukti.
Vistu saimē sācies tracis,
Kāds ir viņu olas zadzis.
Jāņi / Līgo svētki
Es uzliku Jānīšami
Zaļozola vainadziņu,
Lai tas auga, lai zaļoja
Kā zaļais ozoliņš.
Zaļozola vainadziņu,
Lai tas auga, lai zaļoja
Kā zaļais ozoliņš.
Valentīndiena / Mīlestība
Es dāvāšu Tev
Salda miega rītu,
Un visu savu
Miesas siltumu,
Tu tikai atbrauc
Dāvaniņai pakaļ,
Un paliec, kamēr tumsīs
Apsolītais vakars...
Man priekš Tevis
Pietaupīts ir kaut kas tāds,
Kas nevienam citam
Nav vēl dāvināts!
Salda miega rītu,
Un visu savu
Miesas siltumu,
Tu tikai atbrauc
Dāvaniņai pakaļ,
Un paliec, kamēr tumsīs
Apsolītais vakars...
Man priekš Tevis
Pietaupīts ir kaut kas tāds,
Kas nevienam citam
Nav vēl dāvināts!
Dzimšanas diena
Mūžu aizmūžā,
Laiku plūdumā,
Gadu gadskārtās
Vienmēr mirdz:
Gaiša saule un silta sirds.
Laiku plūdumā,
Gadu gadskārtās
Vienmēr mirdz:
Gaiša saule un silta sirds.
Kāzas un kāzu jubilejas
Ejiet pretim saulei, jaunībai,
Sniedziet savus sapņus tai,
Lai jūsu pēdās Laima staigā,
Lai sirdī mīlestība maigā.
Sniedziet savus sapņus tai,
Lai jūsu pēdās Laima staigā,
Lai sirdī mīlestība maigā.
Dzimšanas diena
Es ņemu debess gabaliņu zilu
Un pielieku tam sniegpulksteni klāt,
Vēl pūpolus un smaržu pilno silu,
To visu vēlos tev es uzdāvināt.
Šai apsveikumā sūtu bērzu prieku,
Ko apzeltījis plaukstošs lazdas zars,
Un vēl simtstūktošs dzimtās puses nieku,
Kas tavai sirdij prieku dāvāt var.
/Kornēlija Apšukrūma/
Un pielieku tam sniegpulksteni klāt,
Vēl pūpolus un smaržu pilno silu,
To visu vēlos tev es uzdāvināt.
Šai apsveikumā sūtu bērzu prieku,
Ko apzeltījis plaukstošs lazdas zars,
Un vēl simtstūktošs dzimtās puses nieku,
Kas tavai sirdij prieku dāvāt var.
/Kornēlija Apšukrūma/
Rupjie pantiņi (18+)
Pisties tas nav grēks,
Tas ir mīlestības spēks,
Bet tā bērnu dzemdēšana
Tīrā pežas bendēšana!
Tas ir mīlestības spēks,
Bet tā bērnu dzemdēšana
Tīrā pežas bendēšana!
Jāņi / Līgo svētki
Ja tu dzersi vienu šņabi ,
Tev jau būs pavisam labi.
Ja tu otru virsū rausi,
Runāsi pavisam gausi.
Bet ja trešo tu vēl ņemsi,
Tici man, tu smagi vemsi.
Tev jau būs pavisam labi.
Ja tu otru virsū rausi,
Runāsi pavisam gausi.
Bet ja trešo tu vēl ņemsi,
Tici man, tu smagi vemsi.
Vārda diena
Ir katrs taisīts savā dienā.
Viens palagos, cits - svaigā sienā
Un katram ir savs vārdiņš dots,
Tas jāapsveic, lai ir tam gods!
Viens palagos, cits - svaigā sienā
Un katram ir savs vārdiņš dots,
Tas jāapsveic, lai ir tam gods!
Ziemassvētki
Kā laimes asaras baltas
Pasaulei pāri krīt sniegs.
Kūst dvēselē bēdas saltas,
Un sirdī ielīst prieks.
Pasaulei pāri krīt sniegs.
Kūst dvēselē bēdas saltas,
Un sirdī ielīst prieks.
Ziemassvētki
Zaļš egļu zars deg jautri
Ap svecēm blāzmodams,
Prieks iekrīt sirdī kautri
Un dziesmās šalko nams.
Ap svecēm blāzmodams,
Prieks iekrīt sirdī kautri
Un dziesmās šalko nams.
Jāņi / Līgo svētki
Jānīts nāca pār kalniņu
Zelta kanna rociņā,
Es palaidu savu suni,
Nu sēž Jānis kociņā!
Zelta kanna rociņā,
Es palaidu savu suni,
Nu sēž Jānis kociņā!
Skumjās
Cik dzīve netaisnīga liekas,
Ka mums tik plašus ceļus dod,
Jo tiem kam būtu jāsatiekas,
Viens otru tajos neatrod!
Ka mums tik plašus ceļus dod,
Jo tiem kam būtu jāsatiekas,
Viens otru tajos neatrod!
Ziemassvētki
Siltus vārdus, gaišas domas,
Piparkūkām pilnas somas !
Sirdī mieru, gara spēku,
Visu drūmo prom pār sētu !
Piparkūkām pilnas somas !
Sirdī mieru, gara spēku,
Visu drūmo prom pār sētu !
Ziemassvētki
Es gribu pacelt acis un klusi pateikties,
Par šo skaisto dienu, ko dāvājis man Dievs
Un solijumu siltu es gribu viņam dot.
Ar tīru skaidru sirdi šo dienu nodzīvot.
Par šo skaisto dienu, ko dāvājis man Dievs
Un solijumu siltu es gribu viņam dot.
Ar tīru skaidru sirdi šo dienu nodzīvot.
Ziemassvētki
Ziemassvētku eglītes zaros
Mirdz cerības svecīšu galos.
Lai katra sirdi sasilda
Šī mazā sveču liesmiņa
Mirdz cerības svecīšu galos.
Lai katra sirdi sasilda
Šī mazā sveču liesmiņa
Jaunais gads
Jauno gadu svinēt prieks
Ja uz galda trīsgraudnieks,
Rosolu un torti nost
Tikai kost un kost un kost.
Ja uz galda trīsgraudnieks,
Rosolu un torti nost
Tikai kost un kost un kost.
Lieldienas
Kalna galā balts un tīrs,
Lieldienās stāv sniegavīrs.
Acu vietā olas baltas,
Bet uz galvas ausis staltas!
Lieldienās stāv sniegavīrs.
Acu vietā olas baltas,
Bet uz galvas ausis staltas!