Vārda dienu 26. Jūlijā svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Ana, Anabella, Ancis, Anne, Annele, Annelija, Anniņa, Aņa, Aņeļa, Aņuta, Ona, Oneta
Ance - Sajūsma reibina, taču tā ir nepastāvīga kā tālumā skanoša mūzika. Sirds neprāts aizplīvuro prāta gaišredzību.
Annija - Mīlestību pārvērš par rotaļu. Ir graciozi nepastāvīga. Mīl rotaslietas un izsmalcinātu sabiedrību. Taču tā var ari pievilt.
1863 - latviešu komponists JĀZEPS VĪTOLS
1865 - latviešu komunists PĒTERIS STUČKA
1878 - latviešu etnogrāfs EDVARDS PAEGLE
1894 - britu rakstnieks OLDESS HAKSLIJS
1901 - latviešu tiesībnieks, politiķis KONSTANTĪNS ČAKSTE
1928 - amerikāņu kinorežisors STENLIJS KUBRIKS
1943 - rokmūziķis MIKS DŽEGERS
1959 - amerikāņu aktieris KEVINS SPEISIJS
1964 - aktrise SANDRA BULOKA
1979 - dziedātāja LINDA FELDBERGA jeb LINDA LEEN
Vārdu skaidrojumi.
Anna - Īsts dārgums vīrietim, kurš to sastop. Aizrautīgas dabas būtne ar pavēlnieces īpašībām. Piemīt īpašs vērienīgums. Mīlestībā saskata vienīgo mērķi. Vai dzīve Annu vainago un dod piepildījumu, -par to der domāt! Jo pašapziņa, kas piemīt Annai, var ari ko noārdīt. Iegriba iemantot cilvēku uzticību - tā ir raksturīga Annas iezīme! Apzinās savas asprātības un vērienīguma spēku. Ja sirdī iezogas tukšums, Anna to iznīdē ar nežēlīgu darbu. Nonākot aci pret aci ar zaudētu mīlestību, uzvar izaicinājums: mani tu nepieveiksi! Zina arī periodus, kad sirds ir smaga kā aizšauts putns.Ance - Sajūsma reibina, taču tā ir nepastāvīga kā tālumā skanoša mūzika. Sirds neprāts aizplīvuro prāta gaišredzību.
Annija - Mīlestību pārvērš par rotaļu. Ir graciozi nepastāvīga. Mīl rotaslietas un izsmalcinātu sabiedrību. Taču tā var ari pievilt.
Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".
26. Jūlijā pasaules un Latvijas svētki:
- Madagaskaras neatkarības diena
- Saimnieču diena - Annas
Annas ir saimnieču diena, tāpat kā Jēkabi saimnieku diena. Tad raudzīja pirmos kartupeļus un burkānus un kāva pirmo aunu. Abas minētās dienas bija arī iecienītas kāzu svinēšanai.
26. Jūlijā dzimuši slaveni un populāri cilvēki:
1856 - īru dramaturgs DŽORDŽS BERNARDS ŠOVS1863 - latviešu komponists JĀZEPS VĪTOLS
1865 - latviešu komunists PĒTERIS STUČKA
1878 - latviešu etnogrāfs EDVARDS PAEGLE
1894 - britu rakstnieks OLDESS HAKSLIJS
1901 - latviešu tiesībnieks, politiķis KONSTANTĪNS ČAKSTE
1928 - amerikāņu kinorežisors STENLIJS KUBRIKS
1943 - rokmūziķis MIKS DŽEGERS
1959 - amerikāņu aktieris KEVINS SPEISIJS
1964 - aktrise SANDRA BULOKA
1979 - dziedātāja LINDA FELDBERGA jeb LINDA LEEN
1. septembris
Šurp, grāmatas, uz skolu,
Es būšu teicamnieks!
Tad māmiņai un tētiņam
Un Dzimtenei būs prieks!
Es būšu teicamnieks!
Tad māmiņai un tētiņam
Un Dzimtenei būs prieks!
Vārda diena
Odiņš dūc pie loga rūts.
Ķer tik ciet un spied pie krūts,
Arī viņš tev grib ko teikt,
Laikam vārdadienā sveikt.
Ķer tik ciet un spied pie krūts,
Arī viņš tev grib ko teikt,
Laikam vārdadienā sveikt.
Dzimšanas diena
Daudz skaistu dienu gaidīt un sveikt.
Daudz labu darbu plānot un veikt!
Daudz labu darbu plānot un veikt!
Jaunais gads
Ir izbrists cauri vienam gadam
No ievu kupenām līdz egles zaram.
Pa priekam un pa rūpei nests,
Ar labiem ļaudīm tālāk vests.
Nu pagājībā gads jau mests,
Lai nāktu nākamais, tas jaunais.
No ievu kupenām līdz egles zaram.
Pa priekam un pa rūpei nests,
Ar labiem ļaudīm tālāk vests.
Nu pagājībā gads jau mests,
Lai nāktu nākamais, tas jaunais.
Lieldienas
Ai bagāti lieldiensvētki,
Lieli olu gribētāji:
trīs dieniņas, trīs naksniņas
Zaga olas vistiņām.
Lieli olu gribētāji:
trīs dieniņas, trīs naksniņas
Zaga olas vistiņām.
Katrai dienai
Par to, ko zvaigznes cita citai saka -
Vai starp tām ir arī kāda mana?
Par to kā rodas Piena Ceļš -
Varbūt tas nav Piena, bet gan sapņu ceļš?
Par to, kā lapas dzenā rudens vējš,
Par to, kā salnas sirdi nesaplēš,
Par sapņiem un ilgām,
Par sauli un mājām siltām,
Par zvaigznēm un debesīm zilām.
Pa svaigu rīta rasu
Tā lēni nāks uz pusi manu,
Ne jautās man, ne prasīs,
Esmu klāt! tā klusi sacīs.
Vai starp tām ir arī kāda mana?
Par to kā rodas Piena Ceļš -
Varbūt tas nav Piena, bet gan sapņu ceļš?
Par to, kā lapas dzenā rudens vējš,
Par to, kā salnas sirdi nesaplēš,
Par sapņiem un ilgām,
Par sauli un mājām siltām,
Par zvaigznēm un debesīm zilām.
Pa svaigu rīta rasu
Tā lēni nāks uz pusi manu,
Ne jautās man, ne prasīs,
Esmu klāt! tā klusi sacīs.
Rupjie pantiņi (18+)
Vienam tēvam bija trīs dēli!
Pirmais bija Toms
kuram pipele kā boms.
Otrais bija Krauze
kurš ar pimpi zobus dauza.
Trešais bija Fricis
kurš pie pīzdas nebij ticis.
Pirmais bija Toms
kuram pipele kā boms.
Otrais bija Krauze
kurš ar pimpi zobus dauza.
Trešais bija Fricis
kurš pie pīzdas nebij ticis.
Valentīndiena / Mīlestība
Ja mīlestībā vīlies,
Tad nesēro par to,
Bet pagriezies un nospļaujies,
Un meklē nākošo.
Tad nesēro par to,
Bet pagriezies un nospļaujies,
Un meklē nākošo.
Vārda diena
Ir katrs taisīts savā dienā
Cits palagos, cits svaigā sienā
Bet katram ir savs vārdiņš dots
Tas jāapsveic lai ir tam gods!
Cits palagos, cits svaigā sienā
Bet katram ir savs vārdiņš dots
Tas jāapsveic lai ir tam gods!
Kāzas un kāzu jubilejas
Ejiet pretim saulei, jaunībai,
Sniedziet savus sapņus tai,
Lai jūsu pēdās Laima staigā,
Lai sirdī mīlestība maigā.
Sniedziet savus sapņus tai,
Lai jūsu pēdās Laima staigā,
Lai sirdī mīlestība maigā.
Dzimšanas diena
Lai dzīve tik skaista un dzirkstoša viz
Kā šampis kristāla glāzē,
Lai piepildās sapņi, kas tālāk sauc
Un laimes, lai bezgala daudz!
Kā šampis kristāla glāzē,
Lai piepildās sapņi, kas tālāk sauc
Un laimes, lai bezgala daudz!
Draudzība
Ne jau visi tie ir draugi,
Kas tik silti roku spiež.
Draugs ir tas, kas grūtā brīdī
Līdz ar Tevi sāpes cieš.
Kas tik silti roku spiež.
Draugs ir tas, kas grūtā brīdī
Līdz ar Tevi sāpes cieš.
Valentīndiena / Mīlestība
Tavi apskāvieni ir mans apģērbs,
Tavi skūpsti ir visa dzīve mana,
Tavs acu skatiens - mana apskaidrība,
Mūsu mīlēšanās - mana nevainība...
Tavas uzrauktās uzacis - mans smaids,
Tavas vaigu bedrītes - mana simpātija,
Tavas stiprās rokas - mana drošība,
Tu vienīgais un īstais - mana mūža mīlestība...
Tavi skūpsti ir visa dzīve mana,
Tavs acu skatiens - mana apskaidrība,
Mūsu mīlēšanās - mana nevainība...
Tavas uzrauktās uzacis - mans smaids,
Tavas vaigu bedrītes - mana simpātija,
Tavas stiprās rokas - mana drošība,
Tu vienīgais un īstais - mana mūža mīlestība...
Dzimšanas diena
Šī diena lai tev skaistāka par visām,
Ši diena tikai vienreiz gadā aust.
Lai prieka pietiek katras dienas rītam,
Lai katrs rīts kā skaisti ziedi plaukst!
Ši diena tikai vienreiz gadā aust.
Lai prieka pietiek katras dienas rītam,
Lai katrs rīts kā skaisti ziedi plaukst!
Dzimšanas diena
Nesteidzies ātri nopietna būt,
Bērnību otreiz vairs nevar gūt.
Bērnība tik vienreiz zied,
Pasmaida un projām iet.
Bērnību otreiz vairs nevar gūt.
Bērnība tik vienreiz zied,
Pasmaida un projām iet.
Ziemassvētki
Ar egļu čiekuriem brūniem
Un pārslām, kas virpuļos skrien,
Ar patiesu laimi un skanīgu prieku
Pie tevis mans Ziemsvētku vēlējums brien.
Un pārslām, kas virpuļos skrien,
Ar patiesu laimi un skanīgu prieku
Pie tevis mans Ziemsvētku vēlējums brien.
Ziemassvētki
Tālās zemēs nav vairs naida,
Visi Ziemassvētkus gaida.
Virmo gaiss pēc piparkūkām,
A Īle smird pēc "Dāņu" cūkām!
Visi Ziemassvētkus gaida.
Virmo gaiss pēc piparkūkām,
A Īle smird pēc "Dāņu" cūkām!
Draudzība
Aizaug ceļi ar garu zāli,
Uzsnieg sniegs un nokūst tas.
Aiziet draugs no drauga tālu,
Paliek tikai atmiņas.
Uzsnieg sniegs un nokūst tas.
Aiziet draugs no drauga tālu,
Paliek tikai atmiņas.
Vēlējumi
Vēlam laimi spīdošu,
Zaļu, kuplu, ziedošu!
Sirdī mieru, dzīvesprieku,
Nebēdāt par katru nieku.
Zaļu, kuplu, ziedošu!
Sirdī mieru, dzīvesprieku,
Nebēdāt par katru nieku.
Ziemassvētki
Mežā auga eglīte
Citam eglēm blakus.
Tur mēs viņu atradām,
Brienot sniega taku.
Jauka bija eglīte,
Baltā sagšā tīta.
Zara galā šūpojās
Brūna vāverīte.
Egli līdz ar vāveri
Dzīrāmies nest mājas.
Kuplaste — žēl! — aizskrēja
Vieglām, žiglām kājām.
Ko var darīt — pārnesām
Eglīti vien mājās.
Izrotājām svecītēm,
Jaungadā kā klājas.
Tagad viss te jauks un skaists —
Skujas smaržo, sveces laistās.
Tikai vienu teikšu es:
Žēl, ka nav še vāveres!
/P. Sils/
Citam eglēm blakus.
Tur mēs viņu atradām,
Brienot sniega taku.
Jauka bija eglīte,
Baltā sagšā tīta.
Zara galā šūpojās
Brūna vāverīte.
Egli līdz ar vāveri
Dzīrāmies nest mājas.
Kuplaste — žēl! — aizskrēja
Vieglām, žiglām kājām.
Ko var darīt — pārnesām
Eglīti vien mājās.
Izrotājām svecītēm,
Jaungadā kā klājas.
Tagad viss te jauks un skaists —
Skujas smaržo, sveces laistās.
Tikai vienu teikšu es:
Žēl, ka nav še vāveres!
/P. Sils/