Vārda dienu 26. Jūlijā svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Ana, Anabella, Ancis, Anne, Annele, Annelija, Anniņa, Aņa, Aņeļa, Aņuta, Ona, Oneta
Ance - Sajūsma reibina, taču tā ir nepastāvīga kā tālumā skanoša mūzika. Sirds neprāts aizplīvuro prāta gaišredzību.
Annija - Mīlestību pārvērš par rotaļu. Ir graciozi nepastāvīga. Mīl rotaslietas un izsmalcinātu sabiedrību. Taču tā var ari pievilt.
1863 - latviešu komponists JĀZEPS VĪTOLS
1865 - latviešu komunists PĒTERIS STUČKA
1878 - latviešu etnogrāfs EDVARDS PAEGLE
1894 - britu rakstnieks OLDESS HAKSLIJS
1901 - latviešu tiesībnieks, politiķis KONSTANTĪNS ČAKSTE
1928 - amerikāņu kinorežisors STENLIJS KUBRIKS
1943 - rokmūziķis MIKS DŽEGERS
1959 - amerikāņu aktieris KEVINS SPEISIJS
1964 - aktrise SANDRA BULOKA
1979 - dziedātāja LINDA FELDBERGA jeb LINDA LEEN
Vārdu skaidrojumi.
Anna - Īsts dārgums vīrietim, kurš to sastop. Aizrautīgas dabas būtne ar pavēlnieces īpašībām. Piemīt īpašs vērienīgums. Mīlestībā saskata vienīgo mērķi. Vai dzīve Annu vainago un dod piepildījumu, -par to der domāt! Jo pašapziņa, kas piemīt Annai, var ari ko noārdīt. Iegriba iemantot cilvēku uzticību - tā ir raksturīga Annas iezīme! Apzinās savas asprātības un vērienīguma spēku. Ja sirdī iezogas tukšums, Anna to iznīdē ar nežēlīgu darbu. Nonākot aci pret aci ar zaudētu mīlestību, uzvar izaicinājums: mani tu nepieveiksi! Zina arī periodus, kad sirds ir smaga kā aizšauts putns.Ance - Sajūsma reibina, taču tā ir nepastāvīga kā tālumā skanoša mūzika. Sirds neprāts aizplīvuro prāta gaišredzību.
Annija - Mīlestību pārvērš par rotaļu. Ir graciozi nepastāvīga. Mīl rotaslietas un izsmalcinātu sabiedrību. Taču tā var ari pievilt.
Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".
26. Jūlijā pasaules un Latvijas svētki:
- Madagaskaras neatkarības diena
- Saimnieču diena - Annas
Annas ir saimnieču diena, tāpat kā Jēkabi saimnieku diena. Tad raudzīja pirmos kartupeļus un burkānus un kāva pirmo aunu. Abas minētās dienas bija arī iecienītas kāzu svinēšanai.
26. Jūlijā dzimuši slaveni un populāri cilvēki:
1856 - īru dramaturgs DŽORDŽS BERNARDS ŠOVS1863 - latviešu komponists JĀZEPS VĪTOLS
1865 - latviešu komunists PĒTERIS STUČKA
1878 - latviešu etnogrāfs EDVARDS PAEGLE
1894 - britu rakstnieks OLDESS HAKSLIJS
1901 - latviešu tiesībnieks, politiķis KONSTANTĪNS ČAKSTE
1928 - amerikāņu kinorežisors STENLIJS KUBRIKS
1943 - rokmūziķis MIKS DŽEGERS
1959 - amerikāņu aktieris KEVINS SPEISIJS
1964 - aktrise SANDRA BULOKA
1979 - dziedātāja LINDA FELDBERGA jeb LINDA LEEN
Jāņi / Līgo svētki
Jāņa tēvs ar Jāņa māti,
Abi lieli amatnieki,
Viens bij ķērnes laizītājs,
Otra siera meklētāja.
Abi lieli amatnieki,
Viens bij ķērnes laizītājs,
Otra siera meklētāja.
Ziemassvētki
Kā pastkartē senā
Pāri sniegotiem kokiem
Uz mijkrēšļa samta
Spīd pilnmēness,
Un zvaigznes ar ābelēm
Sadodas rokās
Un pasauli debesu
klusumā nes.
Kā pastkartē senā
Viz mirdzošā rotā
Gan smildziņa sīka,
Gan čiekurots zars,
Ak, Ziemassvētki,
Jūs tāpēc mums doti,
Uz labo lai mainītos
Cilvēka gars.
/Kornēlija Apšukrūma/
Pāri sniegotiem kokiem
Uz mijkrēšļa samta
Spīd pilnmēness,
Un zvaigznes ar ābelēm
Sadodas rokās
Un pasauli debesu
klusumā nes.
Kā pastkartē senā
Viz mirdzošā rotā
Gan smildziņa sīka,
Gan čiekurots zars,
Ak, Ziemassvētki,
Jūs tāpēc mums doti,
Uz labo lai mainītos
Cilvēka gars.
/Kornēlija Apšukrūma/
Valentīndiena / Mīlestība
Novēlu tev medu ēst
Citronu uz pusēm plēst
Ienaidnieku gaisā sviest
Mīļoto pie krūtīm spiest.
Citronu uz pusēm plēst
Ienaidnieku gaisā sviest
Mīļoto pie krūtīm spiest.
Smieklīgie pantiņi
Salatēvs ar ziemeļbriedi
Apčuraja mežā priedi:
Mazais ruķis lamājas
Slapš zem priedes vazajas
Apčuraja mežā priedi:
Mazais ruķis lamājas
Slapš zem priedes vazajas
Valentīndiena / Mīlestība
Tu esi kā siena smarža
Tikko nopļautā vālā.
Tu esi kā mežezers
Dižsilu līcī tālā.
Ezeri lidot mākot,
Tikai jānosauc vārdā,
Laikam tāpēc tavs vārds
Diendienā man jāatkārto...
Un, lūk, te tu esi,
Zilām dzelmēm man pretī spīdi.
Te nu tu esi,
Vismaz brīdi...
/J. Osmanis/
Tikko nopļautā vālā.
Tu esi kā mežezers
Dižsilu līcī tālā.
Ezeri lidot mākot,
Tikai jānosauc vārdā,
Laikam tāpēc tavs vārds
Diendienā man jāatkārto...
Un, lūk, te tu esi,
Zilām dzelmēm man pretī spīdi.
Te nu tu esi,
Vismaz brīdi...
/J. Osmanis/
Kāzas un kāzu jubilejas
Kā dārzniekam, kas ziedus audzē,
Tos, vētras skartus, saudzēt jāmāk,
Tā jāprot Jums šo mīlu audzēt,
Jo dzīvē tā vairs otreiz neatnāks!
Tos, vētras skartus, saudzēt jāmāk,
Tā jāprot Jums šo mīlu audzēt,
Jo dzīvē tā vairs otreiz neatnāks!
Bērniņa piedzimšana
Tik daudz Tev visa vēl priekšā,
Jo vēl tikai ir sācies Tavs rīts,
Ej pasaulē, mazulīti,
Tev vecāku mīla ies līdz!
Jo vēl tikai ir sācies Tavs rīts,
Ej pasaulē, mazulīti,
Tev vecāku mīla ies līdz!
Jāņi / Līgo svētki
Jānīts brauca katru gadu,
Atved ziedu vezumiņu:
Še saujiņa, tur saujiņa,
Lai zied visa pasaulīte.
Atved ziedu vezumiņu:
Še saujiņa, tur saujiņa,
Lai zied visa pasaulīte.
Ziemassvētki
Kad dienas top īsas, bet vakari – gari,
Tad stiprāk sāk smaržot egļu zari.
Tad iemirdzas zvaigznes, lai kliedētu skumjas,
Bet čiekuros šūpojas domas dumjas:
Par varu, par naudu, par vietu un preci,
Par zudušo laiku un raudošo sveci...
To pamana rietošās saulītes stars,
Un uzsit uz pleca: “Nāks pavasars!”
/Valdis Keris/
Tad stiprāk sāk smaržot egļu zari.
Tad iemirdzas zvaigznes, lai kliedētu skumjas,
Bet čiekuros šūpojas domas dumjas:
Par varu, par naudu, par vietu un preci,
Par zudušo laiku un raudošo sveci...
To pamana rietošās saulītes stars,
Un uzsit uz pleca: “Nāks pavasars!”
/Valdis Keris/
Vēlējumi
Pie bērnības ezera krasta
Tava laiviņa piesieta,
Braucot pa dzīves ūdeņiem plašiem,
Tev novēlu laimīgai(am) būt!
Tava laiviņa piesieta,
Braucot pa dzīves ūdeņiem plašiem,
Tev novēlu laimīgai(am) būt!
Jāņi / Līgo svētki
Alu, alu, alus puisi!
Kur palika alus puisis?
Alus puisis pagrabā
Ar meitām biksas maina!
Kur palika alus puisis?
Alus puisis pagrabā
Ar meitām biksas maina!
Dzimšanas diena
Novēlu tev ātri stiepties,
Izprast dzīvi, nevis liegties.
Priecāties un tikai smieties,
Vienmēr jaunās tālēs stiepties.
Izprast dzīvi, nevis liegties.
Priecāties un tikai smieties,
Vienmēr jaunās tālēs stiepties.
Jāņi / Līgo svētki
Par gadskārtu Jānīts nāca
Savus bērnus apraudzīt,
Vai tie ēda, vai tie dzēra,
Vai darbiņu padarīja.
Savus bērnus apraudzīt,
Vai tie ēda, vai tie dzēra,
Vai darbiņu padarīja.
Smieklīgie pantiņi
Šodien atkal ir tā diena,
Kad tev jāaiziet pēc viena.
Ja tev krūtīs mājo sirds
Apskaties, kas plauktos mirdz!
Kad tev jāaiziet pēc viena.
Ja tev krūtīs mājo sirds
Apskaties, kas plauktos mirdz!
Vēlējumi
Gribas, lai baltā pasaulē
Balti sniegi snieg.
Un uz baltiem lielceļiem
Balti cilvēki iet. Un lai baltos cilvēkos
Baltas domas dzimst,
Un lai baltās darbdienās
Balti svētki ir.
/I.Ziedonis/
Balti sniegi snieg.
Un uz baltiem lielceļiem
Balti cilvēki iet. Un lai baltos cilvēkos
Baltas domas dzimst,
Un lai baltās darbdienās
Balti svētki ir.
/I.Ziedonis/
Ziemassvētki
Pie zaļas egles meža vidū
Balts glaužas Ziemassvētku sniegs.
Lai arī Jaunā gadā būtu
Mums labs un mirdzošs acīs prieks.
Balts glaužas Ziemassvētku sniegs.
Lai arī Jaunā gadā būtu
Mums labs un mirdzošs acīs prieks.
Lieldienas
Zaķīts olas izperēja
Uz akmeņa tupēdams,
Lieldienās tās apdauzīja
Garām ejošs meitu bars.
Uz akmeņa tupēdams,
Lieldienās tās apdauzīja
Garām ejošs meitu bars.
Skumjās
Ejam nu mēs ceļus šķirtus
Jūtas mūs vairs nevieno
Daudz no tevis esmu cietis
Ienīsts esmu nicināts
Raisos es no tevis vaļā
Sūtu skūpstus pēdējos
Tikai lasot pirmos burtus sapratīsi pārējos!
Jūtas mūs vairs nevieno
Daudz no tevis esmu cietis
Ienīsts esmu nicināts
Raisos es no tevis vaļā
Sūtu skūpstus pēdējos
Tikai lasot pirmos burtus sapratīsi pārējos!
Dzimšanas diena
Jaunam kļūt,tas nozīmē ko jaunu
Allaž sevī rast un citos gūt,
Un ja tā,tad gadus neņem ļaunā-
Vecums palīdz mūžam jaunam būt.
Allaž sevī rast un citos gūt,
Un ja tā,tad gadus neņem ļaunā-
Vecums palīdz mūžam jaunam būt.
Dzimšanas diena
Kaut dienas tagad nes salnu,
Kaut daudz kas negūstams zūd,
Tev tomēr jātiek tai zilajā kalna,
Kur kādreiz tu vēlējies būt.
Kaut daudz kas negūstams zūd,
Tev tomēr jātiek tai zilajā kalna,
Kur kādreiz tu vēlējies būt.
Valsts svētki
Maza mana tēvuzeme
Divu roku platumā.
Mīļa mana tēvuzeme
Divu roku siltumā.
Dziļa mana tēvuzeme
Visa mūža garumā.
(K. Skujenieks)
Divu roku platumā.
Mīļa mana tēvuzeme
Divu roku siltumā.
Dziļa mana tēvuzeme
Visa mūža garumā.
(K. Skujenieks)
Smieklīgie pantiņi
Šodien ziņu kādam rakstu
Datoram pa pogām bakstu.
Gribu Vārda dienā sveikt,
Kaut ko foršu arī teikt.
Domāt, darīt, dzīvot, spēt,
Un pār polinomu lēkt!
Datoram pa pogām bakstu.
Gribu Vārda dienā sveikt,
Kaut ko foršu arī teikt.
Domāt, darīt, dzīvot, spēt,
Un pār polinomu lēkt!
Bērniņa piedzimšana
Tā sacīja meža māte,
Par siliņu tecēdama:
Pūt, vējiņ, nelauz koku,
Mans bērniņš šūpulī.
Par siliņu tecēdama:
Pūt, vējiņ, nelauz koku,
Mans bērniņš šūpulī.
Smieklīgie pantiņi
Ir tumša, tumša nakts.
Pa sienu rāpo blakts.
Un es ar čibu - plaktc,
Un nava vairāk blakts.
Pa sienu rāpo blakts.
Un es ar čibu - plaktc,
Un nava vairāk blakts.