Vārda dienu 26. Jūlijā svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Ana, Anabella, Ancis, Anne, Annele, Annelija, Anniņa, Aņa, Aņeļa, Aņuta, Ona, Oneta
Ance - Sajūsma reibina, taču tā ir nepastāvīga kā tālumā skanoša mūzika. Sirds neprāts aizplīvuro prāta gaišredzību.
Annija - Mīlestību pārvērš par rotaļu. Ir graciozi nepastāvīga. Mīl rotaslietas un izsmalcinātu sabiedrību. Taču tā var ari pievilt.
1863 - latviešu komponists JĀZEPS VĪTOLS
1865 - latviešu komunists PĒTERIS STUČKA
1878 - latviešu etnogrāfs EDVARDS PAEGLE
1894 - britu rakstnieks OLDESS HAKSLIJS
1901 - latviešu tiesībnieks, politiķis KONSTANTĪNS ČAKSTE
1928 - amerikāņu kinorežisors STENLIJS KUBRIKS
1943 - rokmūziķis MIKS DŽEGERS
1959 - amerikāņu aktieris KEVINS SPEISIJS
1964 - aktrise SANDRA BULOKA
1979 - dziedātāja LINDA FELDBERGA jeb LINDA LEEN
Vārdu skaidrojumi.
Anna - Īsts dārgums vīrietim, kurš to sastop. Aizrautīgas dabas būtne ar pavēlnieces īpašībām. Piemīt īpašs vērienīgums. Mīlestībā saskata vienīgo mērķi. Vai dzīve Annu vainago un dod piepildījumu, -par to der domāt! Jo pašapziņa, kas piemīt Annai, var ari ko noārdīt. Iegriba iemantot cilvēku uzticību - tā ir raksturīga Annas iezīme! Apzinās savas asprātības un vērienīguma spēku. Ja sirdī iezogas tukšums, Anna to iznīdē ar nežēlīgu darbu. Nonākot aci pret aci ar zaudētu mīlestību, uzvar izaicinājums: mani tu nepieveiksi! Zina arī periodus, kad sirds ir smaga kā aizšauts putns.Ance - Sajūsma reibina, taču tā ir nepastāvīga kā tālumā skanoša mūzika. Sirds neprāts aizplīvuro prāta gaišredzību.
Annija - Mīlestību pārvērš par rotaļu. Ir graciozi nepastāvīga. Mīl rotaslietas un izsmalcinātu sabiedrību. Taču tā var ari pievilt.
Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".
26. Jūlijā pasaules un Latvijas svētki:
- Madagaskaras neatkarības diena
- Saimnieču diena - Annas
Annas ir saimnieču diena, tāpat kā Jēkabi saimnieku diena. Tad raudzīja pirmos kartupeļus un burkānus un kāva pirmo aunu. Abas minētās dienas bija arī iecienītas kāzu svinēšanai.
26. Jūlijā dzimuši slaveni un populāri cilvēki:
1856 - īru dramaturgs DŽORDŽS BERNARDS ŠOVS1863 - latviešu komponists JĀZEPS VĪTOLS
1865 - latviešu komunists PĒTERIS STUČKA
1878 - latviešu etnogrāfs EDVARDS PAEGLE
1894 - britu rakstnieks OLDESS HAKSLIJS
1901 - latviešu tiesībnieks, politiķis KONSTANTĪNS ČAKSTE
1928 - amerikāņu kinorežisors STENLIJS KUBRIKS
1943 - rokmūziķis MIKS DŽEGERS
1959 - amerikāņu aktieris KEVINS SPEISIJS
1964 - aktrise SANDRA BULOKA
1979 - dziedātāja LINDA FELDBERGA jeb LINDA LEEN
Rupjie pantiņi (18+)
Sniegbaltīte iet pie ārsta,
Ginekologam bēdu stāsta -
Salavecis vecais āzis,
Eglē pakāris un drāzis,
Čiekuri un skujas bira,
Rūķi vai aiz smiekliem mira.
Ginekologam bēdu stāsta -
Salavecis vecais āzis,
Eglē pakāris un drāzis,
Čiekuri un skujas bira,
Rūķi vai aiz smiekliem mira.
Izlaidums
Putniņš pārlidoja, vakars nolaidās, visos ciema logos sveces iedegās. tie bija ziemassvētk,i kas tur ieradās, un ar savu gaismu namos apmetās.
Lieldienas
Gailis zaķim virsū lēca,
Mīcīja un ausī brēca:
Šonakt Tu tās olas dēsi,
Un pa ciņiem, krūmiem slēpsi,
Jo manas vistas spalvu met,
Tās grib ilgāk pagulēt!
Mīcīja un ausī brēca:
Šonakt Tu tās olas dēsi,
Un pa ciņiem, krūmiem slēpsi,
Jo manas vistas spalvu met,
Tās grib ilgāk pagulēt!
Dzimšanas diena
Lai vienmēr visskaistākās rozes
Tev dzīves ceļmalā zied,
Lai mūžam Tev laime pa priekšu
Kā nemaldīgs ceļvedis iet.
Tev dzīves ceļmalā zied,
Lai mūžam Tev laime pa priekšu
Kā nemaldīgs ceļvedis iet.
Draudzība
Sirds bagātība dāvājoša,
Jums, draugi, mūžam neizsīkst,
Kā saule laipna, starojoša,
Kaut daža puķe ceļā nīkst.
Es nezinu, kas vakar bija,
Es nezinu, kas rītu būs.
Tik ausīs skan kā melodija:
Sirds bagātība nesarūs!
/Kārlis Skalbe/
Jums, draugi, mūžam neizsīkst,
Kā saule laipna, starojoša,
Kaut daža puķe ceļā nīkst.
Es nezinu, kas vakar bija,
Es nezinu, kas rītu būs.
Tik ausīs skan kā melodija:
Sirds bagātība nesarūs!
/Kārlis Skalbe/
Jāņi / Līgo svētki
Puiši pēc meitenēm lūkojās,
Meičas pēc puišiem līgojās,
Vainadziņš galvā vairs neturās,
Jāņu naktī - viss notiekas!
Meičas pēc puišiem līgojās,
Vainadziņš galvā vairs neturās,
Jāņu naktī - viss notiekas!
Smieklīgie pantiņi
Šodien atkal ir tā diena,
Kad tev jāaiziet pēc viena.
Ja tev krūtīs mājo sirds
Apskaties, kas plauktos mirdz!
Kad tev jāaiziet pēc viena.
Ja tev krūtīs mājo sirds
Apskaties, kas plauktos mirdz!
Rupjie pantiņi (18+)
Aiz kalniņa dūmi kūp,-
Kas tos dūmus kūpināja?
Tur bij divas jaunas meitas,
Abas divas krodzinieces.
Vienai bija saldens alus,
Otrai sūri brendavīns.
Tur sanācaciema puiši
Ik vakarus nodzērās.
-Dzerat, puiši, maksājiet,
Nu ir laiks uz mājām iet!
Ja jūs labi maksāsat,
Es jūs mīļi pavadīšu,
Es jūs mīļi pavadīšu,
Līdz viņam kalniņām,
Līdz viņam kalniņam,
Līdz sīkiem krūmiņiem.
Tur vietiņa uztaisīta
Uz divām cintiņām,
Priedīt klāju, eglīt sedzu,
Paeglīti pagalvī.
Sēd zemē, dod mutītes,
Bāz rociņu azotē!
Tā nekāda kauna lieta,-
Jaunu ļaužu mīlestība.
Kas tos dūmus kūpināja?
Tur bij divas jaunas meitas,
Abas divas krodzinieces.
Vienai bija saldens alus,
Otrai sūri brendavīns.
Tur sanācaciema puiši
Ik vakarus nodzērās.
-Dzerat, puiši, maksājiet,
Nu ir laiks uz mājām iet!
Ja jūs labi maksāsat,
Es jūs mīļi pavadīšu,
Es jūs mīļi pavadīšu,
Līdz viņam kalniņām,
Līdz viņam kalniņam,
Līdz sīkiem krūmiņiem.
Tur vietiņa uztaisīta
Uz divām cintiņām,
Priedīt klāju, eglīt sedzu,
Paeglīti pagalvī.
Sēd zemē, dod mutītes,
Bāz rociņu azotē!
Tā nekāda kauna lieta,-
Jaunu ļaužu mīlestība.
Smieklīgie pantiņi
Stāv, stāv nenolaižas,
Saulīt vēlu vakarā.
Ir tik tumš ka nevar iebāst,
Rokas bikšu kabatā.
Saulīt vēlu vakarā.
Ir tik tumš ka nevar iebāst,
Rokas bikšu kabatā.
Vārda diena
Es jau sen šo dienu gaidu,
Lai ar vienu platu smaidu,
Teiktu vienā paņēmienā
Sveicu tevi vārda dienā!
Lai ar vienu platu smaidu,
Teiktu vienā paņēmienā
Sveicu tevi vārda dienā!
Katrai dienai
Katra diena ir diena,
lai atpūstos un sapņotu,
lai smietos un brīnītos,
lai mīlētu un baudītu mīlu,
lai runātu un klausītos,
lai priecātos un justos laimīgs.
Katra diena ir diena,
lai dzīvotu!
lai atpūstos un sapņotu,
lai smietos un brīnītos,
lai mīlētu un baudītu mīlu,
lai runātu un klausītos,
lai priecātos un justos laimīgs.
Katra diena ir diena,
lai dzīvotu!
Vārda diena
Tavā vārdā-siltums,paļāvība,
Apvāršņu un atklāšanas prieks.
Labi,ka no viņa starošanas
Arī mums pa ziedputeksnim tiek!
Apvāršņu un atklāšanas prieks.
Labi,ka no viņa starošanas
Arī mums pa ziedputeksnim tiek!
Dzimšanas diena
Uz pudeli, kam stiprāks grāds,
tev šodien koncentrējas prāts.
Met darbus steidzamos pret sienu
un jautri nosvini šo dienu!
tev šodien koncentrējas prāts.
Met darbus steidzamos pret sienu
un jautri nosvini šo dienu!
Valentīndiena / Mīlestība
Es tevi mīlot mīlēšu,
Un priekā starojošs un vēss, un stalts
Es tavā mīlā sevi gremdēšu,
Kā debess zilgmē nogrimst mākons balts.
(A. Kurcijs)
Un priekā starojošs un vēss, un stalts
Es tavā mīlā sevi gremdēšu,
Kā debess zilgmē nogrimst mākons balts.
(A. Kurcijs)
Jāņi / Līgo svētki
Nafig man tie Līgo svētki,
Vienu reizi vasarā!!!
Kad es gribu. Tad es dzeru,
Kaut vai rītā vakarā!!
Vienu reizi vasarā!!!
Kad es gribu. Tad es dzeru,
Kaut vai rītā vakarā!!
Ziemassvētki
Kas bijis labs, to tuvu sirdij glabā
Un neļauj rūsas pēdām pāri iet.
Gads nākošais par bijušo, lai labāks,
Lai vairāk laimes dzīves ceļā dzied!
Un neļauj rūsas pēdām pāri iet.
Gads nākošais par bijušo, lai labāks,
Lai vairāk laimes dzīves ceļā dzied!
Lieldienas
Augstu, augstu šūpoties,
Tālu, tālu lūkoties,
Olu grozā ievelties,
Un no sirds priecāties!
Tālu, tālu lūkoties,
Olu grozā ievelties,
Un no sirds priecāties!
Bērniņa piedzimšana
Es nelauzu liepu ziedus
Ne ieviņas baltus ziedus,
Lai izaugu kā liepiņa,
Kā ieviņa noziedēju.
Ne ieviņas baltus ziedus,
Lai izaugu kā liepiņa,
Kā ieviņa noziedēju.
Jāņi / Līgo svētki
Jāņu diena svēta diena,
Aiz visām dieniņām:
Jāņu dienu Dieva dēls
Saules meitu sveicināja.
Aiz visām dieniņām:
Jāņu dienu Dieva dēls
Saules meitu sveicināja.
Ziemassvētki
Ziemassvētku egle mirdz,
Incim atmaigusi sirds,
Stāv pie egles skujas glāsta
Rupjus vārdus dāsni bārsta!
Incim atmaigusi sirds,
Stāv pie egles skujas glāsta
Rupjus vārdus dāsni bārsta!
Lieldienas
Zaķis zilus dūmus pūta,
Sveicienus no manis sūta,
Otrs tikai acis bola,
Esot nospertas tam olas!
Zaķis vakar piedzērās,
Vairāk neko neatcerās,
Kam tās olas krāsoja,
Paslēpa un dāvāja.
Sveicienus no manis sūta,
Otrs tikai acis bola,
Esot nospertas tam olas!
Zaķis vakar piedzērās,
Vairāk neko neatcerās,
Kam tās olas krāsoja,
Paslēpa un dāvāja.
Skumjās
Nu jau ir par vēlu skriet pakaļ,
Nu jau ir par vēlu Tev kaut ko teikt
Nu jau ir par vēlu Tev atzīties
Nu jau ir par vēlu, jo Tu aizej…
Nu jau ir par vēlu Tev kaut ko teikt
Nu jau ir par vēlu Tev atzīties
Nu jau ir par vēlu, jo Tu aizej…
Izlaidums
Tālu, kad iesi nākotnes ceļos,
Sāpēs un priekos dvēsele ies,
Atmiņas klusas kā liepziedu šalkas
Šeit no skolas laikiem būs.
Sāpēs un priekos dvēsele ies,
Atmiņas klusas kā liepziedu šalkas
Šeit no skolas laikiem būs.
Valsts svētki
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,
Pie mājas pelēks akmens klaudz.
Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.
Un svēta, dārga tā ir man.
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,
Kur citas skaņas skan un citu domu rod?
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod.
Jau sen šo zemi – dziesmu zemi sauc,
Te gaisma akmenī pat aust.
Jau sen te Daugaviņas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
Jau sen šo zemi – tēvu zemi sauc,
Te mums sensenis dzīvot ļauts.
Jau sen te manas tautas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
/Alfrēds Krūklis/
Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,
Pie mājas pelēks akmens klaudz.
Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.
Un svēta, dārga tā ir man.
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,
Kur citas skaņas skan un citu domu rod?
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod.
Jau sen šo zemi – dziesmu zemi sauc,
Te gaisma akmenī pat aust.
Jau sen te Daugaviņas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
Jau sen šo zemi – tēvu zemi sauc,
Te mums sensenis dzīvot ļauts.
Jau sen te manas tautas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
/Alfrēds Krūklis/
Vēlējumi
Un ja cerēto prieku
Nenesa ceriņu ziedi,
Nav taču sacīts, ka laime
Nevar atbrist pa stiegu.
Nenesa ceriņu ziedi,
Nav taču sacīts, ka laime
Nevar atbrist pa stiegu.