Vārda dienu 26. Jūlijā svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Ana, Anabella, Ancis, Anne, Annele, Annelija, Anniņa, Aņa, Aņeļa, Aņuta, Ona, Oneta
Ance - Sajūsma reibina, taču tā ir nepastāvīga kā tālumā skanoša mūzika. Sirds neprāts aizplīvuro prāta gaišredzību.
Annija - Mīlestību pārvērš par rotaļu. Ir graciozi nepastāvīga. Mīl rotaslietas un izsmalcinātu sabiedrību. Taču tā var ari pievilt.
1863 - latviešu komponists JĀZEPS VĪTOLS
1865 - latviešu komunists PĒTERIS STUČKA
1878 - latviešu etnogrāfs EDVARDS PAEGLE
1894 - britu rakstnieks OLDESS HAKSLIJS
1901 - latviešu tiesībnieks, politiķis KONSTANTĪNS ČAKSTE
1928 - amerikāņu kinorežisors STENLIJS KUBRIKS
1943 - rokmūziķis MIKS DŽEGERS
1959 - amerikāņu aktieris KEVINS SPEISIJS
1964 - aktrise SANDRA BULOKA
1979 - dziedātāja LINDA FELDBERGA jeb LINDA LEEN
Vārdu skaidrojumi.
Anna - Īsts dārgums vīrietim, kurš to sastop. Aizrautīgas dabas būtne ar pavēlnieces īpašībām. Piemīt īpašs vērienīgums. Mīlestībā saskata vienīgo mērķi. Vai dzīve Annu vainago un dod piepildījumu, -par to der domāt! Jo pašapziņa, kas piemīt Annai, var ari ko noārdīt. Iegriba iemantot cilvēku uzticību - tā ir raksturīga Annas iezīme! Apzinās savas asprātības un vērienīguma spēku. Ja sirdī iezogas tukšums, Anna to iznīdē ar nežēlīgu darbu. Nonākot aci pret aci ar zaudētu mīlestību, uzvar izaicinājums: mani tu nepieveiksi! Zina arī periodus, kad sirds ir smaga kā aizšauts putns.Ance - Sajūsma reibina, taču tā ir nepastāvīga kā tālumā skanoša mūzika. Sirds neprāts aizplīvuro prāta gaišredzību.
Annija - Mīlestību pārvērš par rotaļu. Ir graciozi nepastāvīga. Mīl rotaslietas un izsmalcinātu sabiedrību. Taču tā var ari pievilt.
Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".
26. Jūlijā pasaules un Latvijas svētki:
- Madagaskaras neatkarības diena
- Saimnieču diena - Annas
Annas ir saimnieču diena, tāpat kā Jēkabi saimnieku diena. Tad raudzīja pirmos kartupeļus un burkānus un kāva pirmo aunu. Abas minētās dienas bija arī iecienītas kāzu svinēšanai.
26. Jūlijā dzimuši slaveni un populāri cilvēki:
1856 - īru dramaturgs DŽORDŽS BERNARDS ŠOVS1863 - latviešu komponists JĀZEPS VĪTOLS
1865 - latviešu komunists PĒTERIS STUČKA
1878 - latviešu etnogrāfs EDVARDS PAEGLE
1894 - britu rakstnieks OLDESS HAKSLIJS
1901 - latviešu tiesībnieks, politiķis KONSTANTĪNS ČAKSTE
1928 - amerikāņu kinorežisors STENLIJS KUBRIKS
1943 - rokmūziķis MIKS DŽEGERS
1959 - amerikāņu aktieris KEVINS SPEISIJS
1964 - aktrise SANDRA BULOKA
1979 - dziedātāja LINDA FELDBERGA jeb LINDA LEEN
Dzimšanas diena
Pat odiņš, kas pie loga rūts
Nemitīgi sīc un dūc,
Kā nu prot un kā nu māk
Ar sveicieniem pie tevis nāk.
Nemitīgi sīc un dūc,
Kā nu prot un kā nu māk
Ar sveicieniem pie tevis nāk.
Ziemassvētki
Sniegbaltīte pirtī gāja,
uz lāviņas nopērties,
Rūķi gāja nopakaļ,
grupenieku grupēdami.
uz lāviņas nopērties,
Rūķi gāja nopakaļ,
grupenieku grupēdami.
Kāzas un kāzu jubilejas
Nav dzīve rožaina, ne salda,
Tā arī rūgtus brīžus dod.
Tad skarbi vārdi jāsavalda
Un vaina sevī jāatrod!
Tā arī rūgtus brīžus dod.
Tad skarbi vārdi jāsavalda
Un vaina sevī jāatrod!
Dzimšanas diena
Daudz, daudz laim un lustīg Prāt,
Lai tev naud nāk cupām klāt;
Un lai Tu vinnē volg jeb čaik,
Un lai netrūkst šnabs, ne paik!
Lai tev naud nāk cupām klāt;
Un lai Tu vinnē volg jeb čaik,
Un lai netrūkst šnabs, ne paik!
Valsts svētki
Šo pašu svētāko tu neaizmirsti:
Vai celies debesīs,
Vai jūras dzīlēs nirsti,
Vai draugu pulkā dali savu prieku,
Vai viens pats satiecies ar pretinieku-
Tu esi Latvija!
(O. Vācietis)
Vai celies debesīs,
Vai jūras dzīlēs nirsti,
Vai draugu pulkā dali savu prieku,
Vai viens pats satiecies ar pretinieku-
Tu esi Latvija!
(O. Vācietis)
Kāzas un kāzu jubilejas
Liec savas pagales manās liesmās,
Es savas metīšu tavā gunī,-
Mēs kļūsim viena uguns dziesma
Vasaras svelmē un rudenī vēlā.
Es savas metīšu tavā gunī,-
Mēs kļūsim viena uguns dziesma
Vasaras svelmē un rudenī vēlā.
Jāņi / Līgo svētki
Visas labas tās zālītes
Līgo dienas vakarā
Vēl labākas tās vālītes
Kas meitiņai rociņā
Līgo dienas vakarā
Vēl labākas tās vālītes
Kas meitiņai rociņā
Katrai dienai
Katrai upītei sava straume,
Katrai meitenei sava gaume.
Katrai dienai savs ritums,
Katrai sievietei savs tikums.
Katrai varai savs likums,
Bet citiem tikai sīkums.
/I.Zaļuma/
Katrai meitenei sava gaume.
Katrai dienai savs ritums,
Katrai sievietei savs tikums.
Katrai varai savs likums,
Bet citiem tikai sīkums.
/I.Zaļuma/
1. septembris
1. skolas diena klāt
Skolā iet ir jāatsāk
Bērni priecīgi nu skraida
Skolotājiem skūpstus svaida
Skolā iet ir jāatsāk
Bērni priecīgi nu skraida
Skolotājiem skūpstus svaida
Dzimšanas diena
Aiz muguras jaunības trakums,
Vēl tālu vecuma miers
Bet vidū tie trakākie gadi,
Kā kaklā iesprūdis siers...
Un vidū tie aplamie gadi,
Kad vieglums sāk sirdi spiest,
Kad gribas par kādu rūpēties,
Kad gribas par kādu ciest..
/A.Skalbe/
Vēl tālu vecuma miers
Bet vidū tie trakākie gadi,
Kā kaklā iesprūdis siers...
Un vidū tie aplamie gadi,
Kad vieglums sāk sirdi spiest,
Kad gribas par kādu rūpēties,
Kad gribas par kādu ciest..
/A.Skalbe/
Jāņi / Līgo svētki
Ap to manu grāva malu
Melni kārkli apauguši;
Ņem, puisīt, zelta šķēres
Pucē manas grāva malas.
Melni kārkli apauguši;
Ņem, puisīt, zelta šķēres
Pucē manas grāva malas.
Jāņi / Līgo svētki
Jāņu diena, Jāņu diena,
Nu pats Jāņu vakariņš;
Pats Jānīts zābakos,
Jāņa sieva kurpītēs.
Nu pats Jāņu vakariņš;
Pats Jānīts zābakos,
Jāņa sieva kurpītēs.
Jaunais gads
Aizelsusies gove skrien,
Acis vien no pieres lien.
Tā nav govs, tas tak vērsis!
Tīģeris tūlīt to plēsīs!
/ZB/
Acis vien no pieres lien.
Tā nav govs, tas tak vērsis!
Tīģeris tūlīt to plēsīs!
/ZB/
Jāņi / Līgo svētki
Tās vien bija Jāņu zāles,
Ko plūc jāņu vakarā;
Plūks rīta, saulītē,
Nebūs vairs Jāņu zāles.
Ko plūc jāņu vakarā;
Plūks rīta, saulītē,
Nebūs vairs Jāņu zāles.
Jaunais gads
Pusnakts stundā — gadu mijā —
Lai jums zvaigznes laimi sijā!
Lai mazs rūķis laimi nes
Līdz malām pilnu maisu,
Un aizkūp visas nelaimes
Kā putekļi pa gaisu!
Lai jums zvaigznes laimi sijā!
Lai mazs rūķis laimi nes
Līdz malām pilnu maisu,
Un aizkūp visas nelaimes
Kā putekļi pa gaisu!
Vārda diena
Šī diena lai Tev skaistāka par citām,
Šī diena tikai reizi gadā aust,
Lai pietiek spēka katram dzīves rītam,
Lai katrs rīts kā skaisti ziedi plaukst.
Katram apsviedīgam vīram
Jāsaplāno vārdadiena:
Dienu - svinēt,
Rītdien - lāpīt,
Vakarpusē ? gultā trāpīt.
Trešā dienā skaitīt naudu,
Atcerēties gūto baudu.
Pārrunāt kā cēlies, kritis,
Dancojis, zem galda mitis...
Beidzot plānošanu šo -
Apsvērt balli nākošo.
/D.Kamerovska/
Šī diena tikai reizi gadā aust,
Lai pietiek spēka katram dzīves rītam,
Lai katrs rīts kā skaisti ziedi plaukst.
Katram apsviedīgam vīram
Jāsaplāno vārdadiena:
Dienu - svinēt,
Rītdien - lāpīt,
Vakarpusē ? gultā trāpīt.
Trešā dienā skaitīt naudu,
Atcerēties gūto baudu.
Pārrunāt kā cēlies, kritis,
Dancojis, zem galda mitis...
Beidzot plānošanu šo -
Apsvērt balli nākošo.
/D.Kamerovska/
Ziemassvētki
Istabā koša eglīte mirdz,
Zem eglītes salavecis ņirdz.
Viņš dāvanas ir aizmirsis
Un kaut ko stipru ierāvis!
Zem eglītes salavecis ņirdz.
Viņš dāvanas ir aizmirsis
Un kaut ko stipru ierāvis!
Vārda diena
Nekas uz šīs zemes nav vienāds
ne upe, ne jūra, ne krasts.
Katram mirklim, stundai un dienai
piemīt kas savs un neparasts.
Katrs smilšu graudiņš, katrs gliemežvāks
vētru un viļņu glaudīts
Katrs cilvēks pasaulē plašā
ir tik dažāds, kā cits neviens.
/A. Krūklis /
ne upe, ne jūra, ne krasts.
Katram mirklim, stundai un dienai
piemīt kas savs un neparasts.
Katrs smilšu graudiņš, katrs gliemežvāks
vētru un viļņu glaudīts
Katrs cilvēks pasaulē plašā
ir tik dažāds, kā cits neviens.
/A. Krūklis /
Bērniņa piedzimšana
Kā balta puķe bērns ir uzziedējis,
Lai kādreiz dzīvē spētu tālu iet.
No nedienām, no salta dzīves vēja -
Šo mazo dvēselīti sargājiet!
Lai kādreiz dzīvē spētu tālu iet.
No nedienām, no salta dzīves vēja -
Šo mazo dvēselīti sargājiet!
Draudzība
Ziemas vakars tērpjas siltā miegā,
Debess telpā reta zvaigzne dziest,
Es pie tevis steidzos sapņu zirgā
Pasacīt par draudzību paldies!
Debess telpā reta zvaigzne dziest,
Es pie tevis steidzos sapņu zirgā
Pasacīt par draudzību paldies!