Vārda dienu 24. Jūlijā svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Hristiāna, Kersti, Kerstina, Kriste, Kristela, Kristena, Kristiana, Kristiāne, Kristianna, Kristians, Kristija, Kristijana, Kristijans, Kristijāns, Kristilla, Kristina, Kristine, Ķersta, Ķērsta
Krista - Mākoņos lidojoša romantiķe vai pārlieku brāzmaina praktiķe, kas alkst aptvert itin visu. Meklē varoni, bet sastop pilnīgi pretēju partneri. Nepieciešama emocionālās drošības sajūta.
Kristiāna - Sensibla, neparasta būtne, prot glabāt jūtas ar visu miesu un dvēseli. Atjautīga, ar oriģinālu mākslas uztveri.
Kristiāns – Zelta cilvēks, tikai bez mugurkaula. Viņam ļoti svarīga uzticība draudzībā. Ja Kristiānu pieviļ, viņš var iekrist neglābjamā melanholijā.
1944 - dzejnieks JĀNIS BALTVILKS
1963 - NBA basketbolists KARLS MELOUNS
1970 - amerikāņu dziedātāja un aktrise DŽENIFERA LOPESA
1983 - hokejists MIHAILS SVARINSKIS
Vārdu skaidrojumi.
Kristīne - Jebkurā situācijā pūlas sevi nodrošināt. Izceļas ar sarežģītu jūtu dzīvi un prasmi izturēt, ja satiek Blaumaņa Edgaru. Stingra raksturā. Stipra kā kalnu tīģeris. Cenšas neredzēt to, ko neveļas. Patstāvība - tā ir īpašība, kuras dēļ Kristīnei ar gļēviem cilvēkiem veidojas konflikti! Darba spējas ir brīnišķīgas, lai gan pārāk daudzo uzdevumu dēļ viņa var kļūt pavirša. Izjūtu šķelšanās norūda Kristīnes raksturu. Viņa ir lepna, un tādēļ mīla dzīvē nes līdzi arī sāpes.Krista - Mākoņos lidojoša romantiķe vai pārlieku brāzmaina praktiķe, kas alkst aptvert itin visu. Meklē varoni, bet sastop pilnīgi pretēju partneri. Nepieciešama emocionālās drošības sajūta.
Kristiāna - Sensibla, neparasta būtne, prot glabāt jūtas ar visu miesu un dvēseli. Atjautīga, ar oriģinālu mākslas uztveri.
Kristiāns – Zelta cilvēks, tikai bez mugurkaula. Viņam ļoti svarīga uzticība draudzībā. Ja Kristiānu pieviļ, viņš var iekrist neglābjamā melanholijā.
Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".
24. Jūlijā pasaules un Latvijas svētki:
- Vanuatu bērnu diena
- Fidži konstitūcijas diena
24. Jūlijā dzimuši slaveni un populāri cilvēki:
1802 - franču rakstnieks ALEKSANDRS DIMĀ (tēvs)1944 - dzejnieks JĀNIS BALTVILKS
1963 - NBA basketbolists KARLS MELOUNS
1970 - amerikāņu dziedātāja un aktrise DŽENIFERA LOPESA
1983 - hokejists MIHAILS SVARINSKIS
Vēlējumi
Lai Tavām dienām rožu smarža,
Kas dzīves steigā nepazūd.
Un arī rūgtos brīžos proti
Ar rožu dvesmu kopā būt.
Kas dzīves steigā nepazūd.
Un arī rūgtos brīžos proti
Ar rožu dvesmu kopā būt.
Ziemassvētki
Egles zaros sveces laistās
Kā mazs prieka kamoliņš
Mazi bērni ap to skraida
Līksmām sirdīm svētkus gaida
Kā mazs prieka kamoliņš
Mazi bērni ap to skraida
Līksmām sirdīm svētkus gaida
Dzimšanas diena
Kaut klusiem soļiem iesi tu,
Tavs enģels viegli pieskarsies.
Kas šajā dienā gaida Tevi?
Daudz gaviļu un
zvanu saka- SVEIKS!
/I.Beijere/
Tavs enģels viegli pieskarsies.
Kas šajā dienā gaida Tevi?
Daudz gaviļu un
zvanu saka- SVEIKS!
/I.Beijere/
Jāņi / Līgo svētki
Nevienami tāda dzīve,
Kā tam mūsu Jānīšami,
Visapkārti bērzu birzes,
Vidū kupli ozoliņi.
Kā tam mūsu Jānīšami,
Visapkārti bērzu birzes,
Vidū kupli ozoliņi.
Valentīndiena / Mīlestība
Kad manas rokas tevi skāva,
Tad nojauda, - tas nebij māns,
Jo visu manim sajust ļāva
Tavs apģērbs vaļīgs, viegls un plāns.
Pats nejauši tas risa vaļā,
Kad, kopā saķērušies, mēs
No sola kritām zālē zaļā,
Kur velgums smaržains bij un vēss.
(E. Virza)
Tad nojauda, - tas nebij māns,
Jo visu manim sajust ļāva
Tavs apģērbs vaļīgs, viegls un plāns.
Pats nejauši tas risa vaļā,
Kad, kopā saķērušies, mēs
No sola kritām zālē zaļā,
Kur velgums smaržains bij un vēss.
(E. Virza)
Katrai dienai
Lai sūrums sirdi nenomāc,
Atminies kā dzēram senāk-
Kreiso aci cieti miedz
Koteilīti galdā liec.
Atminies kā dzēram senāk-
Kreiso aci cieti miedz
Koteilīti galdā liec.
Ziemassvētki
Nosūnojušu jumta rindu
Lejā redz jau pavizot,
Vēja liektas akas vindu
Pārnācēju sveicinot.
Mājas krēslu zeltīdama,
Iekšā jautri sprēgā guns,
Tuvu laimi veltīdama,
Līksmas rejas raida suns.
Vecu dūmu smaržas vijas
Še ap tumšām palodām.
Skūpsti, apkampieni mijas
Nu ar smiekliem, valodām.
Lejā redz jau pavizot,
Vēja liektas akas vindu
Pārnācēju sveicinot.
Mājas krēslu zeltīdama,
Iekšā jautri sprēgā guns,
Tuvu laimi veltīdama,
Līksmas rejas raida suns.
Vecu dūmu smaržas vijas
Še ap tumšām palodām.
Skūpsti, apkampieni mijas
Nu ar smiekliem, valodām.
1. septembris
Rudens tas ir skolas laiks
Un viņiem atkal prieki būs
Diena jau galā vakars jau klāt
Es atkal jau ceļos un dodos uz skolu
Nāku uz skolu mācos un rakstu
Sirsnīgs jau bija tas rudens
Un viņiem atkal prieki būs
Diena jau galā vakars jau klāt
Es atkal jau ceļos un dodos uz skolu
Nāku uz skolu mācos un rakstu
Sirsnīgs jau bija tas rudens
Rupjie pantiņi (18+)
Kaķīts mans, kaķīts mans,
Melns, ar trijām kajiņām,
Galvas nav, astes nav,
Kaķits, nevar pateikt ŅAU.
Melns, ar trijām kajiņām,
Galvas nav, astes nav,
Kaķits, nevar pateikt ŅAU.
1. septembris
Kad gāju no skolas,
Man prātā tādas domas,
Ko lai daru es ,
Kad somā piezīmes?
Darbs ir vajadzīgs,
Lai naudu iegūtu,
Lai maizi nopirktu
Man prātā tādas domas,
Ko lai daru es ,
Kad somā piezīmes?
Darbs ir vajadzīgs,
Lai naudu iegūtu,
Lai maizi nopirktu
Jaunais gads
Ar karstām asarām raud sveces,
Par aizejošo gadu skumst.
Pie durvīm klauvē Salavecis,
Kā ilgi gaidīts noslēpums.
Mēs lūdzam Balto Tēvu iekšā,
No senas, labas pasakas.
Tas laimi nevar ienest iekšā,
Bet prieku var un tas nav mazs.
Ar karstām asarām raud sveces,
Par aizejošo gadu skumst,
Bet visu varošs Laika vecis
Dod atkal Jaunu Gadu mums!
Par aizejošo gadu skumst.
Pie durvīm klauvē Salavecis,
Kā ilgi gaidīts noslēpums.
Mēs lūdzam Balto Tēvu iekšā,
No senas, labas pasakas.
Tas laimi nevar ienest iekšā,
Bet prieku var un tas nav mazs.
Ar karstām asarām raud sveces,
Par aizejošo gadu skumst,
Bet visu varošs Laika vecis
Dod atkal Jaunu Gadu mums!
Vēlējumi
Kad galviņu spilvenā liksi,
Tad pie saldiem sapņiem tiksi.
Nu Tev brienot sapņu taku,
Es arlabunakti saku!
Siltu gulēšanu,jauku sapņošanu!
Tad pie saldiem sapņiem tiksi.
Nu Tev brienot sapņu taku,
Es arlabunakti saku!
Siltu gulēšanu,jauku sapņošanu!
Ziemassvētki
Caur mūsu sirdīm Ziemassvētki rit,
Pavisam tuvu Jaungads mīt.
Un tieši sajā laikā,
Par labo vajag paldies pasacīt,
Un vēl daudz laba izdarīt.
Pavisam tuvu Jaungads mīt.
Un tieši sajā laikā,
Par labo vajag paldies pasacīt,
Un vēl daudz laba izdarīt.
Valentīndiena / Mīlestība
Kad laimi tumšā rozes ziedā
Kāds cits tev kādreiz steigsies nest,
Varbūt vēl kaut kur dziesmu dziedās
Kā dziedu šovakar tev es.
/Alfrēds Krūklis/
Kāds cits tev kādreiz steigsies nest,
Varbūt vēl kaut kur dziesmu dziedās
Kā dziedu šovakar tev es.
/Alfrēds Krūklis/
Valentīndiena / Mīlestība
Klusi cerībā es gaidu.
Atkal redzet tavu smaidu.
Mīļus skūpstus es tev sūtu.
Kaut nu blakus Tu man būtu.
Atkal redzet tavu smaidu.
Mīļus skūpstus es tev sūtu.
Kaut nu blakus Tu man būtu.
Mātes diena
Nu apkārt šalc jau lieli vēji,
sāk Saule jaunas tekas tīt,-
Paldies tev, māt, ka izauklēji
to garu, kas man krūtīs mīt!
sāk Saule jaunas tekas tīt,-
Paldies tev, māt, ka izauklēji
to garu, kas man krūtīs mīt!
Lieldienas
Nepadodies tautu meita,
Vīru svētkus svinēdama.
Sit tautieša olas pušu,
Lai plīst čaula brakšķēdama.
Vīru svētkus svinēdama.
Sit tautieša olas pušu,
Lai plīst čaula brakšķēdama.
Vārda diena
Uz gaismas pusi ziedi veras,
Uz gaismas pusi putni trauc,
Uz gaismas pusi arī tevi
Lai ilgas aicina un sauc.
Tur draudzīgs miers tev pretī nāks!
Uz gaismas pusi putni trauc,
Uz gaismas pusi arī tevi
Lai ilgas aicina un sauc.
Tur draudzīgs miers tev pretī nāks!
Valentīndiena / Mīlestība
Naktīs ar pirkstu nu velku uz rūtīm
kādu seju, lai mākoņi zin,
ka arī mana sirds tagad krūtīs
mūžības mīklu bez atbildes min.
/A. Skujiņa/
kādu seju, lai mākoņi zin,
ka arī mana sirds tagad krūtīs
mūžības mīklu bez atbildes min.
/A. Skujiņa/
Kāzas un kāzu jubilejas
Tiem gariem gadiem,
Ko par mūžu sauc,
Tu lemta man, es tev,
Un tas ir ļoti daudz.
Ko par mūžu sauc,
Tu lemta man, es tev,
Un tas ir ļoti daudz.
Jāņi / Līgo svētki
Nelīst`, lietus, nelīst`lietus,
Šodien lietus nevajaga -
Salīs manas Jāņu zāles,
Salīs paši Jāņa bērni.
Šodien lietus nevajaga -
Salīs manas Jāņu zāles,
Salīs paši Jāņa bērni.
Valsts svētki
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,
Pie mājas pelēks akmens klaudz.
Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.
Un svēta, dārga tā ir man.
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,
Kur citas skaņas skan un citu domu rod?
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod.
Jau sen šo zemi – dziesmu zemi sauc,
Te gaisma akmenī pat aust.
Jau sen te Daugaviņas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
Jau sen šo zemi – tēvu zemi sauc,
Te mums sensenis dzīvot ļauts.
Jau sen te manas tautas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
/Alfrēds Krūklis/
Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,
Pie mājas pelēks akmens klaudz.
Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.
Un svēta, dārga tā ir man.
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,
Kur citas skaņas skan un citu domu rod?
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod.
Jau sen šo zemi – dziesmu zemi sauc,
Te gaisma akmenī pat aust.
Jau sen te Daugaviņas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
Jau sen šo zemi – tēvu zemi sauc,
Te mums sensenis dzīvot ļauts.
Jau sen te manas tautas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
/Alfrēds Krūklis/
Lieldienas
Ai bagāti lieldiensvētki,
Lieli olu gribētāji:
trīs dieniņas, trīs naksniņas
Zaga olas vistiņām.
Lieli olu gribētāji:
trīs dieniņas, trīs naksniņas
Zaga olas vistiņām.
Rupjie pantiņi (18+)
Rudenī, kad lapas birst,
Baigi gribas dirst.
Dirsa pilna lapu lapām
Un vēl piedzīta ar tapām!
Baigi gribas dirst.
Dirsa pilna lapu lapām
Un vēl piedzīta ar tapām!