22. Jūlijā vārda dienu svin


Marija
Marika
Marina

Vārda dienu 22. Jūlijā svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Marī, Mariamija, Mārika, Marīna, Marja, Marjama, Miriama, Mirjama, Mirjāma, Mirjana

Vārdu skaidrojumi.

Marija - Sastopami visdažādākie varianti, taču pamatiezīmes ir vienādas. Marijai ir pašaizliedzīga zelta sirds. Ne mirkli viņai nav miera, pat svētdienās, jo darbs viņu dzen. Spēj saglabāt pusizdzisušu sen­dienu oreolu. Nepiepildītas ilgas un nenoslāpējama gruzdēšana sirdī pārtop garīgā spēkā. Mīlestībā viņa cenšas dalīties ar vīrieti tā dzīves visgrūtākajos brī­žos. Nav izdevīgi strīdēties ar tādu Mariju, kurai pa­tīk mokpilna eksistence!

Marika - Laimes migla un labvēlīgs gadījums ti­nas ap šo noslēpumaino vārdu. Viņā apvienojas sapņainība un erotika.

Marina - Fanātiķe, kurai nepieciešama liela ideja, kam ticēt. Var būt spītīga kā kalnu buks. Vispirms rī­kojas, pēc tam tikai domā. Ekspansivitāte savijas ar liegu noslēpuma un noslēgtības elpu.

Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".


22. Jūlijā pasaules un Latvijas svētki:

  • Polijas nacionālā diena

22. Jūlijā dzimuši slaveni un populāri cilvēki:

1822 - austriešu mūks GEORGS JOHANS MENDELS
1923 - latviešu rakstnieks VISVALDIS LĀMS
1932 - modes dizainers OSKARS DE LA RENTA
1946 - franču dziedātāja MIREIJA MATJĒ
1947 - amerikāņu aktieris DENIJS GLOVERS
1951 - krievu estrādes dziedātājs OĻEGS GAZMANOVS
1956 - grupas MARILLION bundzinieks MIKS POINTERS
1980 - hokejists VADIMS BEĻAJEVS
Valentīndiena / Mīlestība Mīla ir sapnis,
Mīla ir malds.
Bet pirmais skūpsts
Vienmēr ir salds. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Katrai dienai Lai asaras no acīm krīt
Un šodien būtu labāk nekā vakar!
Lai jauna laime atnāk rīt,
Un neklausies ko citi saka!

No laimes nebēdz -
pieņem to!
Ko acis neredz -
sajust centies!

Lai asaras no acīm krīt,
Lai visi zina, ka Tu esi.
Un nebaidies no vārda RĪT!
Viss labi būs, ja ticēt spēsi! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Dienas zied, ja tu tām ziedēt liec,
Naktis mirdz, ja tu tām gaismu dedz,
Un par mazu gaismu tiec
Tiem, kas tavās acīs prieku redz! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Visa zāle bija laba,
Ko plūc Jāņu vakarā.
ZĀLĪTEI nu cita daba,
Narkotiku sakarā! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Smieklīgie pantiņi Ja Tu gribi dzīvot priekos
Iestājies tad pažarniekos.
Platās biksēs, ķiverē
Tik pa jumtiem šiverē. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Kad atnāca Lieldiena
Zaķis olas iznēsāja,
Zaķis olas iznēsāja:
Pa krūmu krūmiņiem. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Izlaidums Sanācām, kad rudens lietus lija,
Aiziesim, kad druvas briest jau sāks.
Un tāpat, kā vecs ar jaunu mijas,
Mūsu vietā citi putni nāks. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Katrai dienai Katrai upītei sava straume,
Katrai meitenei sava gaume.
Katrai dienai savs ritums,
Katrai sievietei savs tikums.
Katrai varai savs likums,
Bet citiem tikai sīkums.
/I.Zaļuma/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Mātes diena Ko lai mamiņai es veltu ?
Šodien svetku diena klat.
Uzimešu sauli zelta,
steigšu viņai davinat! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Bērniņa piedzimšana Gaiša, gaiša uguns deg,
Tumšā ziemas laiciņā;
Tur laimiņa mūžu raksta
Mazajai meitiņai. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Laiks kā vienmēr tālāk steidzas,
Jaunā gada gaitās sauc.
Lai nekas nav nepaveicams,
Lai ir prieka, laimes daudz! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Bērniņa piedzimšana Mazs cilvēks šodien iziet dzīvē, māt,
Un redzi – ļaudis skatās, ļaudis gaida,
Cik tīru spēsi viņu nosargāt,
Cik spēsi dot no sava mīļā smaida.
Mazs cilvēciņš iet šodien dzīvē, tēt,
Viņš nezin rūpju, nepazīst vēl naida.
Tev vajag viņā spēku iepotēt,
Lai dzīvē viņu nemētā kā skaidu.
/I.Ziedonis/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Tūkstoš dzidru saules staru
Lai vēl ilgi dzīvē mirdz.
Prieku, laimi, veselību
Vēlējām no visas sirds! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Nākat šurpu, Jāņu bērni,
Nākat lieli, nākat mazi,
Lieliem dos alu dzert,
Maziem siera gabaliņu. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Zvani dūc, skan līksmi dziesmas,
Eglītes mirdz sveču liesmas.
Visur gaida rūķu saimi,
Nes tie dāvanas un laimi! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Rupjie pantiņi (18+) Tumsā nevar redzēt labi
Vai tur pimpji vai tur stabi
Bet kad uzspīd mēness stars
Grāvī pišās vesels bars. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Raudzīties drošu skatu,
Paturēt siltumu smaidā,
Nosargāt laimi sirdī,
Gribēt mazliet vairāk par gribu,
Starot mazliet tālāk par staru,
Mīlēt ar mīlestību.
(M. Laukmane) Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Salatētim četri vaigi
Divi maigi,divi baigi
Maigos vaigos sārtums iekšā
Baigiem vaigiembikses priekšā. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Vari satriekt pulksteni pie sienas,
Vari kalendāru liesmās sviest,
Tik un tā uz priekšu traucas dienas,
Tik un tā tev gadi garām skrien! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Skumjās Roze mūžam nav bez ērkšķiem,
Gads bez dienām lietainām;
Dzīve mūžam nav bez sāpēm,
Laime nav bez asarām. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Sniega pārslas lēni rit
Un pie loga rūtīm sit
Kas tas brīnums kas tur nāk
Un aiz loga gavilēt šāk

Tas ir Ziemassvētku brīnums
Kurš uz mani raugās
Bet vai vinš mani redz?
Tikai pārslām lauku sedz. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Smieklīgie pantiņi Huligāns pie suņa astes
Piesien divas koka kastes
Suns nu rej un suns nu rājas
Nokož huligānam kājas. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Rupjie pantiņi (18+) Vienam tēvam bija trīs dēli!
Pirmais bija Toms
kuram pipele kā boms.
Otrais bija Krauze
kurš ar pimpi zobus dauza.
Trešais bija Fricis
kurš pie pīzdas nebij ticis. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Skumjās Vai tiešām tik tāls ceļš ir noiets,
Ka reizēm astvalts ir bijis,
Un reizēm akmeņains tas.
Un nemanot jau krustceles klātu,
Ka atliek vien minēt,
Vai taka šī vēl viena ejama būs?
Jo tad paliks tikai domu vijums
Un atmiņas par to,kas ticis dots. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Lai sarmas kumeļi balti
Jauno gadu nes līdz,
Lai nekad nebūtu salti
Un vienmēr līksmotu sirds! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valsts svētki Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,
Pie mājas pelēks akmens klaudz.
Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.
Un svēta, dārga tā ir man.

Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,
Kur citas skaņas skan un citu domu rod?
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod.

Jau sen šo zemi – dziesmu zemi sauc,
Te gaisma akmenī pat aust.
Jau sen te Daugaviņas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.

Jau sen šo zemi – tēvu zemi sauc,
Te mums sensenis dzīvot ļauts.
Jau sen te manas tautas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.

/Alfrēds Krūklis/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu