Vārda dienu 22. Jūlijā svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Marī, Mariamija, Mārika, Marīna, Marja, Marjama, Miriama, Mirjama, Mirjāma, Mirjana
Marika - Laimes migla un labvēlīgs gadījums tinas ap šo noslēpumaino vārdu. Viņā apvienojas sapņainība un erotika.
Marina - Fanātiķe, kurai nepieciešama liela ideja, kam ticēt. Var būt spītīga kā kalnu buks. Vispirms rīkojas, pēc tam tikai domā. Ekspansivitāte savijas ar liegu noslēpuma un noslēgtības elpu.
1923 - latviešu rakstnieks VISVALDIS LĀMS
1932 - modes dizainers OSKARS DE LA RENTA
1946 - franču dziedātāja MIREIJA MATJĒ
1947 - amerikāņu aktieris DENIJS GLOVERS
1951 - krievu estrādes dziedātājs OĻEGS GAZMANOVS
1956 - grupas MARILLION bundzinieks MIKS POINTERS
1980 - hokejists VADIMS BEĻAJEVS
Vārdu skaidrojumi.
Marija - Sastopami visdažādākie varianti, taču pamatiezīmes ir vienādas. Marijai ir pašaizliedzīga zelta sirds. Ne mirkli viņai nav miera, pat svētdienās, jo darbs viņu dzen. Spēj saglabāt pusizdzisušu sendienu oreolu. Nepiepildītas ilgas un nenoslāpējama gruzdēšana sirdī pārtop garīgā spēkā. Mīlestībā viņa cenšas dalīties ar vīrieti tā dzīves visgrūtākajos brīžos. Nav izdevīgi strīdēties ar tādu Mariju, kurai patīk mokpilna eksistence!Marika - Laimes migla un labvēlīgs gadījums tinas ap šo noslēpumaino vārdu. Viņā apvienojas sapņainība un erotika.
Marina - Fanātiķe, kurai nepieciešama liela ideja, kam ticēt. Var būt spītīga kā kalnu buks. Vispirms rīkojas, pēc tam tikai domā. Ekspansivitāte savijas ar liegu noslēpuma un noslēgtības elpu.
Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".
22. Jūlijā pasaules un Latvijas svētki:
- Polijas nacionālā diena
22. Jūlijā dzimuši slaveni un populāri cilvēki:
1822 - austriešu mūks GEORGS JOHANS MENDELS1923 - latviešu rakstnieks VISVALDIS LĀMS
1932 - modes dizainers OSKARS DE LA RENTA
1946 - franču dziedātāja MIREIJA MATJĒ
1947 - amerikāņu aktieris DENIJS GLOVERS
1951 - krievu estrādes dziedātājs OĻEGS GAZMANOVS
1956 - grupas MARILLION bundzinieks MIKS POINTERS
1980 - hokejists VADIMS BEĻAJEVS
Katrai dienai
Pulkstenīti tiku taku,
Paklausies, ko es tev saku!
Rītā labi agri zvani,
Tā kā pamodini mani.
Lai var saule smaidot sacīt -
Bērnam agri vaļā acis!
Lai ir diena gara, gara,
Man daudz darbu jāpadara!
Paklausies, ko es tev saku!
Rītā labi agri zvani,
Tā kā pamodini mani.
Lai var saule smaidot sacīt -
Bērnam agri vaļā acis!
Lai ir diena gara, gara,
Man daudz darbu jāpadara!
Kāzas un kāzu jubilejas
Viens otru saudzējiet,
Viens otram uzticību dāvājiet,
Tad mēģiniet nu abi kopā
Uz priekšu, plecs pie pleca
Skaisti traukt,
Veidot gaišo sapni,
Ko ļaudis mēdz par dzīvi saukt.
Viens otram uzticību dāvājiet,
Tad mēģiniet nu abi kopā
Uz priekšu, plecs pie pleca
Skaisti traukt,
Veidot gaišo sapni,
Ko ļaudis mēdz par dzīvi saukt.
Dzimšanas diena
Ja dzimšanas dienas nebūtu tev,
Kā gan tu zinātu, cik gadiņu sev,
Bet tā kā tā ir un līksmību nes,
Tad priecīgus svētkus Tev novēlam mēs!
Kā gan tu zinātu, cik gadiņu sev,
Bet tā kā tā ir un līksmību nes,
Tad priecīgus svētkus Tev novēlam mēs!
Dzimšanas diena
Novēlu tev kāļus mizot,
Negaisā ar teļiem bizot
Un daudz vitamīnu ēst,
Visiem kaķiem ādu plēst.
Negaisā ar teļiem bizot
Un daudz vitamīnu ēst,
Visiem kaķiem ādu plēst.
Ziemassvētki
Visskaistākais ir tas, kas nepārmainās,
Šis brīnums, brīnums tūkstošgadīgais,
Šīs atbalsis no kāda tāla zvana,
Šo seno dziesmu dzidrā skanēšana,
Šis siltums, smaržu pilnais gaiss.
Lai kādus vārdus lūpas sacīt steigtu,
Visskaistākos jau pateicis ir kāds,
Lai sirdis atvērtu, lai svēto stundu sveiktu,
gadsimtiem atkārtoto vēsti teiktu -
Nu miers virs zemes, cilvēkiem labs prāts!
Šis brīnums, brīnums tūkstošgadīgais,
Šīs atbalsis no kāda tāla zvana,
Šo seno dziesmu dzidrā skanēšana,
Šis siltums, smaržu pilnais gaiss.
Lai kādus vārdus lūpas sacīt steigtu,
Visskaistākos jau pateicis ir kāds,
Lai sirdis atvērtu, lai svēto stundu sveiktu,
gadsimtiem atkārtoto vēsti teiktu -
Nu miers virs zemes, cilvēkiem labs prāts!
Smieklīgie pantiņi
Še kur līgo priežu meži!
Jūras malā četri eži.
Skatos es un brīnos plaši,
kur ir palikuši laši!
Jūras malā četri eži.
Skatos es un brīnos plaši,
kur ir palikuši laši!
Ziemassvētki
Lai ziemassvētkos prieki ceļas
Un kā sniega pikas veļas,
Lai laime visur valda
Kā piparkūka salda!
Un kā sniega pikas veļas,
Lai laime visur valda
Kā piparkūka salda!
Mātes diena
Es vēlos, māt, tev paldies pasacīt
par rūpju sudrabu ap manu mūžu,
par asaru, kas tev uz vaiga spīd,
ko varbūt steigā bieži nepamanu.
Par guni pavardā, ko siltu kūri,
par to, ka mūs ap sevi kopā turi,
ka bēdu proti klusi salocīt
un gaišu smaidu dienai apkārt vīt.
par rūpju sudrabu ap manu mūžu,
par asaru, kas tev uz vaiga spīd,
ko varbūt steigā bieži nepamanu.
Par guni pavardā, ko siltu kūri,
par to, ka mūs ap sevi kopā turi,
ka bēdu proti klusi salocīt
un gaišu smaidu dienai apkārt vīt.
Jaunais gads
Spogulis šodien trilleri rāda,
Feiss tāds kā sabradāts, skata nekāda,
Mati ir salauzti, ausis līdz zodam,
Jādomā - Jaunais gads sagaidīts godam!
Feiss tāds kā sabradāts, skata nekāda,
Mati ir salauzti, ausis līdz zodam,
Jādomā - Jaunais gads sagaidīts godam!
Katrai dienai
Tikai tad, ja pārāk grūti
Dienas smagums plecus māc
Priecājies, ja tevim sūta
mazus sveicieniņus kāds!
Dienas smagums plecus māc
Priecājies, ja tevim sūta
mazus sveicieniņus kāds!
Ziemassvētki
Labvakar, saimeniece,
Vai gaidīji budēlīšus?
Ja gaidīji budēlīšus
Atver durvis līdz galam.
Vai gaidīji budēlīšus?
Ja gaidīji budēlīšus
Atver durvis līdz galam.
Ziemassvētki
Šīs dienas pirms Ziemassvētkiem
ved mūs pretim kādam baltam
klusumam, aiz kura ir
kaut kas mīļs, sen aizmirsts
un pazaudēts, kas mums
atkal no jauna jāatrod...
/K.Skalbe/
ved mūs pretim kādam baltam
klusumam, aiz kura ir
kaut kas mīļs, sen aizmirsts
un pazaudēts, kas mums
atkal no jauna jāatrod...
/K.Skalbe/
Rupjie pantiņi (18+)
Vai grietiņa, vai māsiņa,
Tavu dziļu petenīti!
Speru kāju, duru mietu,
Vēl dibena nedabūju.
Tavu dziļu petenīti!
Speru kāju, duru mietu,
Vēl dibena nedabūju.
Vārda diena
Šķība nāca vārda diena,
Kā no vēja saliekusies.
Nav no vēja saliekusies,
Bet gan šņabi sadzērusies.
Kā no vēja saliekusies.
Nav no vēja saliekusies,
Bet gan šņabi sadzērusies.
Vēlējumi
Novēlu Tev smilšu graudā ieraudzīt pasauli,
Pļavu puķēs - sakatīt debesis,
Plaukstās - noturēt bezgalību
Un ticēt mūžībai!
Pļavu puķēs - sakatīt debesis,
Plaukstās - noturēt bezgalību
Un ticēt mūžībai!
Bērniņa piedzimšana
Kā balta puķe bērns ir uzziedējis,
Lai kādreiz dzīvē spētu tālu iet.
No nedienām, no salta dzīves vēja -
Šo mazo dvēselīti sargājiet!
Lai kādreiz dzīvē spētu tālu iet.
No nedienām, no salta dzīves vēja -
Šo mazo dvēselīti sargājiet!
Lieldienas
Zaķīt zaķīt panāc lūdzu,
Espriekš tevis puķes plūcu!
Lai tev raibas lielās dienas,
Olas neēdiet nekādas!
Espriekš tevis puķes plūcu!
Lai tev raibas lielās dienas,
Olas neēdiet nekādas!
Vārda diena
Pulkstens sitis dzivpadsmit,
Rītiņš tiko pienācis.
Ceļoties un veļoties,
Dāvanas jau pretī steidz!
Rītiņš tiko pienācis.
Ceļoties un veļoties,
Dāvanas jau pretī steidz!
Draudzība
Draudzība sākas kā pasaka,
Kā krāšņu ziedu vija,
Un beidzas arī kā pasaka
Ar diviem vārdiem Reiz bija...
Kā krāšņu ziedu vija,
Un beidzas arī kā pasaka
Ar diviem vārdiem Reiz bija...
Jāņi / Līgo svētki
Tās vien bija Jāņu zāles,
Ko plūc jāņu vakarā;
Plūks rīta, saulītē,
Nebūs vairs Jāņu zāles.
Ko plūc jāņu vakarā;
Plūks rīta, saulītē,
Nebūs vairs Jāņu zāles.
Smieklīgie pantiņi
Svētkos viena stulba tantiņa
Palika bez pantiņa!
Palika bez pantiņa!
Ziemassvētki
Lai Ziemassvētku gaišums
sasilda tās dienas,
kas pēdās saltiem
sniegputeņiem nāks,
un lai no egļu
svecītes kaut vienas
simts dienu sirdī
uzmirdz savādāk!
/K. Apškrūma/
sasilda tās dienas,
kas pēdās saltiem
sniegputeņiem nāks,
un lai no egļu
svecītes kaut vienas
simts dienu sirdī
uzmirdz savādāk!
/K. Apškrūma/
Kāzas un kāzu jubilejas
Vijiet kopā dzīves audus
Zeltītiem ziediņiem.
Tā kā šodien visu mūžu
Roku rokā staigājiet.
Zeltītiem ziediņiem.
Tā kā šodien visu mūžu
Roku rokā staigājiet.
Jāņi / Līgo svētki
Lai saulgriežu naktī
Līgotājus silda
Jāņuguns liesmas
Un sirdī ikkatrā
Skan gaismas dziesmas!
Līgotājus silda
Jāņuguns liesmas
Un sirdī ikkatrā
Skan gaismas dziesmas!
Ziemassvētki
Pie labām domām gribas atgriezties,
Un vēlreiz visu izdomāt no gala,
Jo, kur ar gaismu esi saticies,
Tur mākonim būs vienmēr zelta mala.
/Ojārs Vācietis/
Un vēlreiz visu izdomāt no gala,
Jo, kur ar gaismu esi saticies,
Tur mākonim būs vienmēr zelta mala.
/Ojārs Vācietis/