Vārda dienu 22. Jūlijā svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Marī, Mariamija, Mārika, Marīna, Marja, Marjama, Miriama, Mirjama, Mirjāma, Mirjana
Marika - Laimes migla un labvēlīgs gadījums tinas ap šo noslēpumaino vārdu. Viņā apvienojas sapņainība un erotika.
Marina - Fanātiķe, kurai nepieciešama liela ideja, kam ticēt. Var būt spītīga kā kalnu buks. Vispirms rīkojas, pēc tam tikai domā. Ekspansivitāte savijas ar liegu noslēpuma un noslēgtības elpu.
1923 - latviešu rakstnieks VISVALDIS LĀMS
1932 - modes dizainers OSKARS DE LA RENTA
1946 - franču dziedātāja MIREIJA MATJĒ
1947 - amerikāņu aktieris DENIJS GLOVERS
1951 - krievu estrādes dziedātājs OĻEGS GAZMANOVS
1956 - grupas MARILLION bundzinieks MIKS POINTERS
1980 - hokejists VADIMS BEĻAJEVS
Vārdu skaidrojumi.
Marija - Sastopami visdažādākie varianti, taču pamatiezīmes ir vienādas. Marijai ir pašaizliedzīga zelta sirds. Ne mirkli viņai nav miera, pat svētdienās, jo darbs viņu dzen. Spēj saglabāt pusizdzisušu sendienu oreolu. Nepiepildītas ilgas un nenoslāpējama gruzdēšana sirdī pārtop garīgā spēkā. Mīlestībā viņa cenšas dalīties ar vīrieti tā dzīves visgrūtākajos brīžos. Nav izdevīgi strīdēties ar tādu Mariju, kurai patīk mokpilna eksistence!Marika - Laimes migla un labvēlīgs gadījums tinas ap šo noslēpumaino vārdu. Viņā apvienojas sapņainība un erotika.
Marina - Fanātiķe, kurai nepieciešama liela ideja, kam ticēt. Var būt spītīga kā kalnu buks. Vispirms rīkojas, pēc tam tikai domā. Ekspansivitāte savijas ar liegu noslēpuma un noslēgtības elpu.
Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".
22. Jūlijā pasaules un Latvijas svētki:
- Polijas nacionālā diena
22. Jūlijā dzimuši slaveni un populāri cilvēki:
1822 - austriešu mūks GEORGS JOHANS MENDELS1923 - latviešu rakstnieks VISVALDIS LĀMS
1932 - modes dizainers OSKARS DE LA RENTA
1946 - franču dziedātāja MIREIJA MATJĒ
1947 - amerikāņu aktieris DENIJS GLOVERS
1951 - krievu estrādes dziedātājs OĻEGS GAZMANOVS
1956 - grupas MARILLION bundzinieks MIKS POINTERS
1980 - hokejists VADIMS BEĻAJEVS
Jāņi / Līgo svētki
Par gadskārtu Jānīts nāca
Savus bērnus apraudzīt,
Vai tie ēda, vai tie dzēra,
Vai darbiņu padarīja.
Savus bērnus apraudzīt,
Vai tie ēda, vai tie dzēra,
Vai darbiņu padarīja.
Dzimšanas diena
Lai tev veselība stipra
Nesāp kauli, neķer griba
Latiņi lai makā krīt
Laimes smaidi katru rīt!
Nesāp kauli, neķer griba
Latiņi lai makā krīt
Laimes smaidi katru rīt!
Ziemassvētki
Pie zaļas egles meža vidū
Balts glaužas Ziemassvētku sniegs.
Lai arī Jaunā gadā būtu
Mums labs un mirdzošs acīs prieks.
Balts glaužas Ziemassvētku sniegs.
Lai arī Jaunā gadā būtu
Mums labs un mirdzošs acīs prieks.
Ziemassvētki
Pirms iededz sveci egles zarā,
Dedz svētku liesmu sirdī savā,
Ar piedošanu, sapratni,
Ar mīlestības dzirksteli
Un tici – tas ir Tavā varā
Nest gaismu, kā to sveces dara
Dedz svētku liesmu sirdī savā,
Ar piedošanu, sapratni,
Ar mīlestības dzirksteli
Un tici – tas ir Tavā varā
Nest gaismu, kā to sveces dara
Jāņi / Līgo svētki
Ņem, Jānīti, melnu zirgu,
Apjāj mūsu tīrumiņus:
Izmin usnes, izmin zāles,
lai aug tīra labībiņa.
Apjāj mūsu tīrumiņus:
Izmin usnes, izmin zāles,
lai aug tīra labībiņa.
Kāzas un kāzu jubilejas
Šai zemei visvairāk ir vajadzīgs laimīgu pāru,
Lai nenāktos dzimtas no rakstiem dzēst.
Aizdegsim siltas sveču liesmas
Lai atkal pie šūpuļiem satiktos mēs.
Lai nenāktos dzimtas no rakstiem dzēst.
Aizdegsim siltas sveču liesmas
Lai atkal pie šūpuļiem satiktos mēs.
Valsts svētki
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,
Pie mājas pelēks akmens klaudz.
Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.
Un svēta, dārga tā ir man.
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,
Kur citas skaņas skan un citu domu rod?
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod.
Jau sen šo zemi – dziesmu zemi sauc,
Te gaisma akmenī pat aust.
Jau sen te Daugaviņas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
Jau sen šo zemi – tēvu zemi sauc,
Te mums sensenis dzīvot ļauts.
Jau sen te manas tautas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
/Alfrēds Krūklis/
Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,
Pie mājas pelēks akmens klaudz.
Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.
Un svēta, dārga tā ir man.
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,
Kur citas skaņas skan un citu domu rod?
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod.
Jau sen šo zemi – dziesmu zemi sauc,
Te gaisma akmenī pat aust.
Jau sen te Daugaviņas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
Jau sen šo zemi – tēvu zemi sauc,
Te mums sensenis dzīvot ļauts.
Jau sen te manas tautas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
/Alfrēds Krūklis/
Jāņi / Līgo svētki
Ap to manu grāva malu
Melni kārkli apauguši;
Ņem, puisīt, zelta šķēres
Pucē manas grāva malas.
Melni kārkli apauguši;
Ņem, puisīt, zelta šķēres
Pucē manas grāva malas.
Dzimšanas diena
Rakstam Tev kā eposā
Gluži tā kā kosmosā
Apsveicam nu Tevi abas
Jo mēs draudzenītes Tavas.
Gluži tā kā kosmosā
Apsveicam nu Tevi abas
Jo mēs draudzenītes Tavas.
Valentīndiena / Mīlestība
Vakarā, kad jūra šalko
Un, kad saule zemē riet
Manas domas klusi, klusi
Tālumā pie Tevis iet.
Un, kad saule zemē riet
Manas domas klusi, klusi
Tālumā pie Tevis iet.
Rupjie pantiņi (18+)
Vai grietiņa, vai māsiņa,
Tavu dziļu petenīti!
Speru kāju, duru mietu,
Vēl dibena nedabūju.
Tavu dziļu petenīti!
Speru kāju, duru mietu,
Vēl dibena nedabūju.
Lieldienas
Lieldienu zaķītis krūmiņā līda,
Oliņas dējot kažociņš svīda.
Sasvīda kažociņš, sasvīda kājas,
Aizmirsa zaķītis, kur viņa mājas.
Oliņas dējot kažociņš svīda.
Sasvīda kažociņš, sasvīda kājas,
Aizmirsa zaķītis, kur viņa mājas.
Jāņi / Līgo svētki
Dedzi gaiši, jāņuguns,
Pār deviņi novadiņi;
Pār deviņi novadiņi,
Līdz saulīte rotāsies.
Pār deviņi novadiņi;
Pār deviņi novadiņi,
Līdz saulīte rotāsies.
Dzimšanas diena
Visskaistākais ir patiesība;
Vislabākais - veselība,
Visjaukākais ir sasniegt to,
Ko tu vēlies!
Vislabākais - veselība,
Visjaukākais ir sasniegt to,
Ko tu vēlies!
Vārda diena
Ar sievišķību trauslu, cēlu,
ik dienas tu starp ļaudīm ej,
no sevis labestības gaismu
caur smaidu viņu sirdīs lej.
Tu proti atrast labu vārdu,
ikvienam, kas tev pretī nāk,
un arī mierinošu glāstu,
ja kādam ļoti, ļoti sāp.
Lai vēlēšanās piepildās ikviena,
prieks, laime, mīla ceļā kvēl,
to šodien, tavā vārda dienā,
no visas sirds tev vēlu es.
ik dienas tu starp ļaudīm ej,
no sevis labestības gaismu
caur smaidu viņu sirdīs lej.
Tu proti atrast labu vārdu,
ikvienam, kas tev pretī nāk,
un arī mierinošu glāstu,
ja kādam ļoti, ļoti sāp.
Lai vēlēšanās piepildās ikviena,
prieks, laime, mīla ceļā kvēl,
to šodien, tavā vārda dienā,
no visas sirds tev vēlu es.
Vārda diena
Visi šorīt priekā trīc,
Uzausis ir burvīgs rīts!
Kalendārā .....as -
Visā Rīgā svinības!
Uzausis ir burvīgs rīts!
Kalendārā .....as -
Visā Rīgā svinības!
Vārda diena
Veselība prieka tilts
Lai ataust Tev vārdadienas rīts!
Un galvu nenoliekt par niekiem,
Lai domas paliek tikai priekiem!
Lai ataust Tev vārdadienas rīts!
Un galvu nenoliekt par niekiem,
Lai domas paliek tikai priekiem!
Ziemassvētki
Vai tu zini, eglīte,
Cik tu tomēr neglita!
Neskūta, ar vienu kāju,
Skujām pieber visu māju.
Cik tu tomēr neglita!
Neskūta, ar vienu kāju,
Skujām pieber visu māju.
Kāzas un kāzu jubilejas
Nav jau viegli kopā veidot dzīvi,
Divas takas vienā takā siet;
Nav jau viegli veidot kopā dzīvi,
Tomēr diviem kaut kā labāk iet!
Divas takas vienā takā siet;
Nav jau viegli veidot kopā dzīvi,
Tomēr diviem kaut kā labāk iet!
Jāņi / Līgo svētki
Alu, alu, alus puisi!
Kur palika alus puisis?
Alus puisis pagrabā
Ar meitām biksas maina!
Kur palika alus puisis?
Alus puisis pagrabā
Ar meitām biksas maina!
Dzimšanas diena
Vēlu laimi, mīlestību,
Vienu uti kažokā,
Ja Tu mani aizmirsīsi –
Lai tā iekož dibenā.
Vienu uti kažokā,
Ja Tu mani aizmirsīsi –
Lai tā iekož dibenā.
Dzimšanas diena
Lai vienmēr visskaistākās rozes
Tev dzīves ceļmalā zied,
Lai mūžam Tev laime pa priekšu
Kā nemaldīgs ceļvedis iet.
Tev dzīves ceļmalā zied,
Lai mūžam Tev laime pa priekšu
Kā nemaldīgs ceļvedis iet.
Valsts svētki
Pateica viens:
-Dzimtene
Pateica otrs:
-Dzimtene
Pateica trešais:
-Dzimtene
Un radās tauta.
Pateica tauta:
-Dzimtene
Un kļuva tauta mūžīga
(O. Vācietis)
-Dzimtene
Pateica otrs:
-Dzimtene
Pateica trešais:
-Dzimtene
Un radās tauta.
Pateica tauta:
-Dzimtene
Un kļuva tauta mūžīga
(O. Vācietis)