Vārda dienu 22. Jūlijā svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Marī, Mariamija, Mārika, Marīna, Marja, Marjama, Miriama, Mirjama, Mirjāma, Mirjana
Marika - Laimes migla un labvēlīgs gadījums tinas ap šo noslēpumaino vārdu. Viņā apvienojas sapņainība un erotika.
Marina - Fanātiķe, kurai nepieciešama liela ideja, kam ticēt. Var būt spītīga kā kalnu buks. Vispirms rīkojas, pēc tam tikai domā. Ekspansivitāte savijas ar liegu noslēpuma un noslēgtības elpu.
1923 - latviešu rakstnieks VISVALDIS LĀMS
1932 - modes dizainers OSKARS DE LA RENTA
1946 - franču dziedātāja MIREIJA MATJĒ
1947 - amerikāņu aktieris DENIJS GLOVERS
1951 - krievu estrādes dziedātājs OĻEGS GAZMANOVS
1956 - grupas MARILLION bundzinieks MIKS POINTERS
1980 - hokejists VADIMS BEĻAJEVS
Vārdu skaidrojumi.
Marija - Sastopami visdažādākie varianti, taču pamatiezīmes ir vienādas. Marijai ir pašaizliedzīga zelta sirds. Ne mirkli viņai nav miera, pat svētdienās, jo darbs viņu dzen. Spēj saglabāt pusizdzisušu sendienu oreolu. Nepiepildītas ilgas un nenoslāpējama gruzdēšana sirdī pārtop garīgā spēkā. Mīlestībā viņa cenšas dalīties ar vīrieti tā dzīves visgrūtākajos brīžos. Nav izdevīgi strīdēties ar tādu Mariju, kurai patīk mokpilna eksistence!Marika - Laimes migla un labvēlīgs gadījums tinas ap šo noslēpumaino vārdu. Viņā apvienojas sapņainība un erotika.
Marina - Fanātiķe, kurai nepieciešama liela ideja, kam ticēt. Var būt spītīga kā kalnu buks. Vispirms rīkojas, pēc tam tikai domā. Ekspansivitāte savijas ar liegu noslēpuma un noslēgtības elpu.
Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".
22. Jūlijā pasaules un Latvijas svētki:
- Polijas nacionālā diena
22. Jūlijā dzimuši slaveni un populāri cilvēki:
1822 - austriešu mūks GEORGS JOHANS MENDELS1923 - latviešu rakstnieks VISVALDIS LĀMS
1932 - modes dizainers OSKARS DE LA RENTA
1946 - franču dziedātāja MIREIJA MATJĒ
1947 - amerikāņu aktieris DENIJS GLOVERS
1951 - krievu estrādes dziedātājs OĻEGS GAZMANOVS
1956 - grupas MARILLION bundzinieks MIKS POINTERS
1980 - hokejists VADIMS BEĻAJEVS
Lieldienas
Tirgonis ar olu kasti,
Latviski, kas runāt pratis,
Nezin kur tā ola dēta,
Adrese sen nozaudēta.
Latviski, kas runāt pratis,
Nezin kur tā ola dēta,
Adrese sen nozaudēta.
Kāzas un kāzu jubilejas
To mīlas dzirksteli, kas sirdī krita,
No dzīves aukstiem vējiem sargājiet.
Lai nedziest tā, lai neiedegas cita,-
Ceļš, kopā sākts, līdz galam jānoiet.
No dzīves aukstiem vējiem sargājiet.
Lai nedziest tā, lai neiedegas cita,-
Ceļš, kopā sākts, līdz galam jānoiet.
Jāņi / Līgo svētki
Smaržos zāle, glāstīs vējš,
Varbūt pāršalks zibens spējš.
Vienreiz gadā varam mēs
Sirdi zaudēt papardēs.
Varbūt pāršalks zibens spējš.
Vienreiz gadā varam mēs
Sirdi zaudēt papardēs.
Kāzas un kāzu jubilejas
Ej, laimīte, vedējos.
Jaunas dzīves sācējiem!
Lai netrūka laimes dienu,
Visu mūžu dzīvojot.
Jaunas dzīves sācējiem!
Lai netrūka laimes dienu,
Visu mūžu dzīvojot.
Jāņi / Līgo svētki
Lai līst vissiltākais lietus,
Visdzidrāko rasu dod rīts,
Un kaut ko no saulgriežu brīnuma,
Lai katrs paņem sev līdz
Visdzidrāko rasu dod rīts,
Un kaut ko no saulgriežu brīnuma,
Lai katrs paņem sev līdz
Katrai dienai
Lai asaras no acīm krīt
Un šodien būtu labāk nekā vakar!
Lai jauna laime atnāk rīt,
Un neklausies ko citi saka!
No laimes nebēdz -
pieņem to!
Ko acis neredz -
sajust centies!
Lai asaras no acīm krīt,
Lai visi zina, ka Tu esi.
Un nebaidies no vārda RĪT!
Viss labi būs, ja ticēt spēsi!
Un šodien būtu labāk nekā vakar!
Lai jauna laime atnāk rīt,
Un neklausies ko citi saka!
No laimes nebēdz -
pieņem to!
Ko acis neredz -
sajust centies!
Lai asaras no acīm krīt,
Lai visi zina, ka Tu esi.
Un nebaidies no vārda RĪT!
Viss labi būs, ja ticēt spēsi!
Valsts svētki
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,
Pie mājas pelēks akmens klaudz.
Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.
Un svēta, dārga tā ir man.
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,
Kur citas skaņas skan un citu domu rod?
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod.
Jau sen šo zemi – dziesmu zemi sauc,
Te gaisma akmenī pat aust.
Jau sen te Daugaviņas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
Jau sen šo zemi – tēvu zemi sauc,
Te mums sensenis dzīvot ļauts.
Jau sen te manas tautas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
/Alfrēds Krūklis/
Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,
Pie mājas pelēks akmens klaudz.
Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.
Un svēta, dārga tā ir man.
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,
Kur citas skaņas skan un citu domu rod?
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod.
Jau sen šo zemi – dziesmu zemi sauc,
Te gaisma akmenī pat aust.
Jau sen te Daugaviņas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
Jau sen šo zemi – tēvu zemi sauc,
Te mums sensenis dzīvot ļauts.
Jau sen te manas tautas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
/Alfrēds Krūklis/
Rupjie pantiņi (18+)
Salavecis garām kājām
Sūdu bedri sauc par mājām
Decembrī kad pārslaslas birst
Viņam vairāk nav kur dirst.
Sūdu bedri sauc par mājām
Decembrī kad pārslaslas birst
Viņam vairāk nav kur dirst.
Vārda diena
Vārda diena vienreiz gadā,
Neļauj draugiem palikt sausā.
Visu, visu mafiju,
Aicini uz kafiju!
Neļauj draugiem palikt sausā.
Visu, visu mafiju,
Aicini uz kafiju!
Vēlējumi
Mēs vēlam tev, lai tavām dienām
Arī tad, kad nobirst kastaņkoks,
Un vēl cauri baltām ziemām
Pāri liektos - varavīksnes loks.
Arī tad, kad nobirst kastaņkoks,
Un vēl cauri baltām ziemām
Pāri liektos - varavīksnes loks.
Ziemassvētki
Pa nakti kamēr balējies.
Pie tavas eglītes salatētis zogas.
Un kārtīgi, kārtīgi iekārtojies,
Noliek tev savas dāvanas.
Pie tavas eglītes salatētis zogas.
Un kārtīgi, kārtīgi iekārtojies,
Noliek tev savas dāvanas.
Mātes diena
Gluži kā sniedziņš, kas ziemu krīt,
Tu esi tik gaiša un maiga,
Māmiņa, mīļā, tev saku labrīt
Un pieglaužu vaigu pie vaiga.
Tu esi tik gaiša un maiga,
Māmiņa, mīļā, tev saku labrīt
Un pieglaužu vaigu pie vaiga.
Mātes diena
Tēt, tēti paskaties māmiņai vaigi zied! Tēti, tēti paskaties māmiņai acis zied!
Tēti, tēti paskaties mamiņai rokas zied!
Tēti, tēti ļoti gribu lai māmiņa vienmēr
zied!
Tēti, tēti paskaties mamiņai rokas zied!
Tēti, tēti ļoti gribu lai māmiņa vienmēr
zied!
Katrai dienai
Pār visiem sniegiem mirdz pirmais sniegs,
Pār citām dzērvēm - pirmā kliegs,
Jo ilgāk par mirkli nekas nespēj būt,
Un vairāk par mirkli mums neiegūt.
Pār citām dzērvēm - pirmā kliegs,
Jo ilgāk par mirkli nekas nespēj būt,
Un vairāk par mirkli mums neiegūt.
Mātes diena
Tu mīļā, mīļā māmiņa,
Es mīlu tevi kā nevienu,
Tu esi manim dārgāka
Par saulīti un baltu dienu.
Tu vienmēr esi labiņa
Un žēlo mani katru brīdi:
Riet saule, aiziet dieniņa,
Bet tu arvienam silti spīdi.
Pie tevis nāku nākdama,
Vai manim bēdas ir vai prieki,
Tev pieder katra domiņa,
Vai svarīgs kas vai kādi nieki.
Tu mīļā, mīļa māmiņa,
Par visu vairāk mīlu tevi-
Man balta dzīves taciņa:
Tu savu sirsniņu man devi.
Es mīlu tevi kā nevienu,
Tu esi manim dārgāka
Par saulīti un baltu dienu.
Tu vienmēr esi labiņa
Un žēlo mani katru brīdi:
Riet saule, aiziet dieniņa,
Bet tu arvienam silti spīdi.
Pie tevis nāku nākdama,
Vai manim bēdas ir vai prieki,
Tev pieder katra domiņa,
Vai svarīgs kas vai kādi nieki.
Tu mīļā, mīļa māmiņa,
Par visu vairāk mīlu tevi-
Man balta dzīves taciņa:
Tu savu sirsniņu man devi.
Ziemassvētki
Visu gadu naudu krāju,
Ziemassvētkus gaidīdama;
Nu atnāca Ziemassvētki,
Nu naudiņa jātērē.
Ziemassvētkus gaidīdama;
Nu atnāca Ziemassvētki,
Nu naudiņa jātērē.
Valentīndiena / Mīlestība
Citi vēl tev šo un to
Es tev pašu labāko
Laimi, prieku, veselību
Un vel skaistu mīlestību.
Es tev pašu labāko
Laimi, prieku, veselību
Un vel skaistu mīlestību.
Vārda diena
Ilgus, ilgus skaistus gadus
Tev dzīvot, priecāties un smiet!
Vel daudzas, daudzas vardadienas
Tev saldu vīnu glāzēs liet!
Tev dzīvot, priecāties un smiet!
Vel daudzas, daudzas vardadienas
Tev saldu vīnu glāzēs liet!
Valentīndiena / Mīlestība
Tu man jautā ko es mīlu?
Es tev teikt to nevaru!
Varbūt saliec vārda pirmos birtus!
Iznāks tas ko mīlu es.
Es tev teikt to nevaru!
Varbūt saliec vārda pirmos birtus!
Iznāks tas ko mīlu es.
Smieklīgie pantiņi
Mīļo čalīt, ej tu dirst,
Viss kas bijis jāaizmirst.
Jaunība ir tamdēļ dota,
Lai tā tiktu izmantota.
Viss kas bijis jāaizmirst.
Jaunība ir tamdēļ dota,
Lai tā tiktu izmantota.
Rupjie pantiņi (18+)
Ja nav ko ēst, tad nav ko dirst. Ja nav ko dirst tad jānomirst.
Rupjie pantiņi (18+)
Salavecis plikiem pautiem
Laižas pāri visiem laukiem
Mazus bērnus biedēdams
Mečām pupus spaidīdams
Laižas pāri visiem laukiem
Mazus bērnus biedēdams
Mečām pupus spaidīdams
Kāzas un kāzu jubilejas
Nāc ar mani zemi art,
Nāc ar mani maizi ēst,
Puķes sēt un bērnus gaidīt.
Nāc ar mani bēdu noburt,
Kopā mosties, kopā nogurt.
Nāc ar mani - es ar tevi.
/M. Kuliņa/
Nāc ar mani maizi ēst,
Puķes sēt un bērnus gaidīt.
Nāc ar mani bēdu noburt,
Kopā mosties, kopā nogurt.
Nāc ar mani - es ar tevi.
/M. Kuliņa/
Rupjie pantiņi (18+)
Rudenī kad lapas birst,
Nāc uz mana kapa dirst,
Ja tev` kāds tur ieraudzīs,
Krustu dirsā iespraudīs.
Nāc uz mana kapa dirst,
Ja tev` kāds tur ieraudzīs,
Krustu dirsā iespraudīs.
1. septembris
Lai Tev katra skolas diena
Ir vienmēr īpaša un viena.
Lai Tev prātā jauna doma
Un ik rītu laba oma.
Lai Tevi klasē visi ciena
Un Tu nepaliktu viena.
Lai Tev skolā labi iet,
Desmitnieki somā lien.
Zināšanas galvā liec,
Slinkumu gan laukā triec!
Ir vienmēr īpaša un viena.
Lai Tev prātā jauna doma
Un ik rītu laba oma.
Lai Tevi klasē visi ciena
Un Tu nepaliktu viena.
Lai Tev skolā labi iet,
Desmitnieki somā lien.
Zināšanas galvā liec,
Slinkumu gan laukā triec!