22. Jūlijā vārda dienu svin


Marija
Marika
Marina

Vārda dienu 22. Jūlijā svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Marī, Mariamija, Mārika, Marīna, Marja, Marjama, Miriama, Mirjama, Mirjāma, Mirjana

Vārdu skaidrojumi.

Marija - Sastopami visdažādākie varianti, taču pamatiezīmes ir vienādas. Marijai ir pašaizliedzīga zelta sirds. Ne mirkli viņai nav miera, pat svētdienās, jo darbs viņu dzen. Spēj saglabāt pusizdzisušu sen­dienu oreolu. Nepiepildītas ilgas un nenoslāpējama gruzdēšana sirdī pārtop garīgā spēkā. Mīlestībā viņa cenšas dalīties ar vīrieti tā dzīves visgrūtākajos brī­žos. Nav izdevīgi strīdēties ar tādu Mariju, kurai pa­tīk mokpilna eksistence!

Marika - Laimes migla un labvēlīgs gadījums ti­nas ap šo noslēpumaino vārdu. Viņā apvienojas sapņainība un erotika.

Marina - Fanātiķe, kurai nepieciešama liela ideja, kam ticēt. Var būt spītīga kā kalnu buks. Vispirms rī­kojas, pēc tam tikai domā. Ekspansivitāte savijas ar liegu noslēpuma un noslēgtības elpu.

Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".


22. Jūlijā pasaules un Latvijas svētki:

  • Polijas nacionālā diena

22. Jūlijā dzimuši slaveni un populāri cilvēki:

1822 - austriešu mūks GEORGS JOHANS MENDELS
1923 - latviešu rakstnieks VISVALDIS LĀMS
1932 - modes dizainers OSKARS DE LA RENTA
1946 - franču dziedātāja MIREIJA MATJĒ
1947 - amerikāņu aktieris DENIJS GLOVERS
1951 - krievu estrādes dziedātājs OĻEGS GAZMANOVS
1956 - grupas MARILLION bundzinieks MIKS POINTERS
1980 - hokejists VADIMS BEĻAJEVS
Dzimšanas diena Lai laime visur smaida
Un mīlestības zvaigzne mirdz,
Un prieks lai allaž gaida -
To novēlu no visas sirds! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Jaunā gadā jaunu laimi,
Naudu pagrābties ar spaini,
Veselība ar lai tiek,
Draugu pulks lai neizpaliek! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Jāņa tēvs ar Jāņa māti,
Abi lieli amatnieki,
Viens bij ķērnes laizītājs,
Otra siera meklētāja. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Olas, olas, oliņas
Raibas tās kā podziņas.
Beidzot Lieldienas ir klāt,
Zaķis olas dalīt sāk. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Ai,gadi,gadi, jūs dievi un velni,
Un tomēr piedzimt un dzīvot ir prieks,-
Ja mākoņi uzbrūk kā darva un pelni,
Lai lietus mirdz zeltā un sudrabā sniegs. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Kā vēja spārniem steidzas gadi,
Ikviens no viņiem tevi skar.
Nekad mēs nebūsim vairs tādi,
Kādi bijām vakar,aizvakar. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Šovakar Latvijas egles
Līdzīgas eņģeļiem liekas,
Ienesot sētā un sirdī
Ziemassvētku balto prieku,
Lai arī Tev un Taviem mīļajiem
Svētkos pa eņģelim tiek ! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Smieklīgie pantiņi Kas grib pievilināt brūti,
Izpušķos tas veco kūti,
Lai ir sūdi kur ir sūdi,
Tevi mīlu tu tak jūti! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Uztraukumā vistas klukst,
Sirsniņas tām strauji pukst,
Piedēta ir pilna kūts,
Gailim izriesusies krūts.
Priecīgas Lieldienas. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Lieldienas kad tuvāk nāk,
Laiks uz šūpolēm tad kāpt.
Laiks ir olas ripināt
Un uz ciemiem tipināt. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Rupjie pantiņi (18+) Zālišu paciņa veļas pa gaisu,
Sētā nāk rūķīts ar narkotiku maisu.
Atnāca priekšnama atstāja kluci
Un aizgāja izdrāzd kaimiņu kuci....... Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Sniegi snigi,putināja,
Zaķim olas kutināja.
Viena zila,otra raiba
Ilgi sniegā paliek svaiga,
Cieniet olas tā ka nākas,
Jo no tām tak dzīve sākās! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valsts svētki Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,
Pie mājas pelēks akmens klaudz.
Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.
Un svēta, dārga tā ir man.

Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,
Kur citas skaņas skan un citu domu rod?
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod.

Jau sen šo zemi – dziesmu zemi sauc,
Te gaisma akmenī pat aust.
Jau sen te Daugaviņas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.

Jau sen šo zemi – tēvu zemi sauc,
Te mums sensenis dzīvot ļauts.
Jau sen te manas tautas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.

/Alfrēds Krūklis/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Smieklīgie pantiņi Ja Tu gribi dzīvot priekos
Iestājies tad pažarniekos.
Platās biksēs, ķiverē
Tik pa jumtiem šiverē. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Kas tos Jāņus ielīgoja?
Mūsu pašu ciema ļaudis-
Pirmie gani, pēc arāji,
Visupēc jaunas meitas. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Novēlu Tev veselību stingru,
Saticību, uzvedību vingru,
Makā naudiņu Tev lieku,
Lai tā sagādā daudz prieku! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Atnāk meitenes mazas pasaulē lelles auklēt,
atnāk puikas, runā par makšķeru auklām
un par mašīnām, un par lidmašīnām.

Jaunieši runā par mīlestību.
Ievu un ceriņu baltajos puteņos,
decembra puteņos, janvāra puteņos
bieži ar vārdiem, visbiežāk bez vārdiem,
jaunie runā par mīlestību.
/L. Brīdaka/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Dod, Dieviņi, Jāņa tēvam,
Ilgu mūžu nodzīvoti,
Dod tam zeltu, sudrabiņu,
Dod gudraju padomiņu. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Zaķīts nāca olas krāsot,
Olas bija saplīsušas.
Zaķītim bij ļoti skumji,
Olas nav ko krāsot tam. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Vistas dārzā acis bola,
Tai ir pazudusi ola.
Zaķis laimīgs, labu omu,
Lec ar lielu, pilnu somu! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Kāzas un kāzu jubilejas Lai kopīgs ceļš kā stipra dzija
Caur visu mūžu klusi stīdz,
Lai mīlai nenākas teikt: "bija",
Lai saule vienmēr nāk jums līdz! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Rupjie pantiņi (18+) Sniegbaltīte klusi, klusi
Visu šņabi izdzērusu
Visus rūķus apvēmusi
Un zem egles aizmigusi. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Rupjie pantiņi (18+) Gāju meklēt ziemeļmeitu,
Atradu to krūmos beigtu.
Apkārt tai bij zelta rota,
Pati vidū izvarota. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Es nopinu ganīdama
Debestiņu vainadziņu.
Nu ap mani bites dūca,
Nu ap mani tautu dēls. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Jāņi klāt, Jāņi klāt,
Vārda diena nu ir klāt.
Alus mucas jāņu siers,
vēl tik atliek lielais prieks. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vārda diena Nekas uz šīs zemes nav vienāds
ne upe, ne jūra, ne krasts.
Katram mirklim, stundai un dienai
piemīt kas savs un neparasts.
Katrs smilšu graudiņš, katrs gliemežvāks
vētru un viļņu glaudīts
Katrs cilvēks pasaulē plašā
ir tik dažāds, kā cits neviens.
/A. Krūklis / Sūtīt apsveikuma e-kartiņu