Vārda dienu 20. Jūlijā svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Platons, Plūdonis, Rada, Radimins, Ramons, Ramuna, Ramune, Ramute, Ritmars, Ritmārs, Rusanda, Ruzanna, Ruze
Ramona - Aiz intelekta pārpilnības viņa slēpj sevi kārdinājumu ļauties neprātīgai kaislībai, jo prāts mūžīgi karo ar jūtām. Ārkārtīgs takts, attapība, uzmanība un mēra sajūta izraisa vīriešos cieņu un apbrīnu. Dažādas jūtu skalas mainās Ramonas dzīvē. Taču laiks Ramonu rauj kā straume uz priekšu - un viņa ieplūst tajā. Plaukstoša sievišķība tāpēc pavada Ramonu itin ilgi...
1847 - latviešu rakstnieks JĒKABS LAUTENBAHS-JŪSMIŅŠ
1927 - latviešu ģeogrāfs, novadpētnieks ROBERTS ZVEJNIEKS
1941 - žurnāliste, rakstniece MONIKA ZĪLE
1947 - meksikāņu mūziķis KARLOSS SANTANA
1968 - kinorežisors ROBERTS RODRIGESS
Vārdu skaidrojumi.
Ritma - Azartiski metas iekšā sadzīvē, laulībā, afērās. Jo pats vārds diktē uzvedības veidu - katru mirkli izjust kā aizejošu vērtību. Lepojas ar savu enerģiju un mātišķo aizstāvības gribu.Ramona - Aiz intelekta pārpilnības viņa slēpj sevi kārdinājumu ļauties neprātīgai kaislībai, jo prāts mūžīgi karo ar jūtām. Ārkārtīgs takts, attapība, uzmanība un mēra sajūta izraisa vīriešos cieņu un apbrīnu. Dažādas jūtu skalas mainās Ramonas dzīvē. Taču laiks Ramonu rauj kā straume uz priekšu - un viņa ieplūst tajā. Plaukstoša sievišķība tāpēc pavada Ramonu itin ilgi...
Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".
20. Jūlijā pasaules un Latvijas svētki:
- Starptautiskā šaha diena
- Kolumbijas neatkarības diena
20. Jūlijā dzimuši slaveni un populāri cilvēki:
1304 - itāļu dzejnieks FRANČESKO PETRARKA1847 - latviešu rakstnieks JĒKABS LAUTENBAHS-JŪSMIŅŠ
1927 - latviešu ģeogrāfs, novadpētnieks ROBERTS ZVEJNIEKS
1941 - žurnāliste, rakstniece MONIKA ZĪLE
1947 - meksikāņu mūziķis KARLOSS SANTANA
1968 - kinorežisors ROBERTS RODRIGESS
Dzimšanas diena
Ik katru stundu un mirkli
Lai sasilda sirdi
Ne vārdi, ne ziedi,
Bet mīļoto cilvēku sirdis -
Viņu dāvātais maigums un smaids!
Lai sasilda sirdi
Ne vārdi, ne ziedi,
Bet mīļoto cilvēku sirdis -
Viņu dāvātais maigums un smaids!
Ziemassvētki
Jaunas meitas kaķi svēra
Ziemassvētku vakarā:
Ja svērs kaķis puspodiņa,
Vedīs meitas šoruden.
Ziemassvētku vakarā:
Ja svērs kaķis puspodiņa,
Vedīs meitas šoruden.
Dzimšanas diena
Lai sirdij netrūkst mīlestības,
Lai darbā vienmēr veiksme,
Lai acīs atspīd vairāk prieka
Un nogurums lai paliek svešs!
Lai darbā vienmēr veiksme,
Lai acīs atspīd vairāk prieka
Un nogurums lai paliek svešs!
Vēlējumi
Velu tev laimi, kas nebeidzas.
Mirklus, kas dara bagatakus.
Darbu, kas specina.
Uzvaru, kas iedvesmo.
Veiksi, kas nepamet.
Mirklus, kas dara bagatakus.
Darbu, kas specina.
Uzvaru, kas iedvesmo.
Veiksi, kas nepamet.
Ziemassvētki
Tik viegli baltas pārslas krīt,
Kas maigi zemi sedz.
Bet sirdī iespīd brīnumstars,
Ko skatiens nesaredz.
Un nav jau tā ka jāzina viss,
Lai paliek noslēpums!
Kas maigi zemi sedz.
Bet sirdī iespīd brīnumstars,
Ko skatiens nesaredz.
Un nav jau tā ka jāzina viss,
Lai paliek noslēpums!
Valentīndiena / Mīlestība
Dzīvi nedrīkst vien dzīvot
Un vīnu ar steigu dzert;
Vajag iet caur pasauli mīlot
Un baudu no mirkļa tvert!
Un vīnu ar steigu dzert;
Vajag iet caur pasauli mīlot
Un baudu no mirkļa tvert!
Rupjie pantiņi (18+)
Sniegi un raķetes jaucas pa gaisu,
Salatēvs padirsa dāvanu maisu.
Sniegbaltīte uzmācās visiem kā mauka,
Re cik mums Jaungada ballīte jauka!
Salatēvs padirsa dāvanu maisu.
Sniegbaltīte uzmācās visiem kā mauka,
Re cik mums Jaungada ballīte jauka!
Vārda diena
Visi ziedi šodien vīst,
vien mazs bērniņš stūrī nīkst,
bet kad pagriežas tas aši,
acis lielas tam kļūst knaši, -
seši galdi sakrāsoti,
tulpēs slīkst kā koka soli,
kūka varena kā māja,
rāda tam, kā jātur stāja,
Un tad iedod gabaliņu,
saka - paņem mutautiņu!
apsveicam mēs visi tevi,
un ar nepiemirstam sevi!
vien mazs bērniņš stūrī nīkst,
bet kad pagriežas tas aši,
acis lielas tam kļūst knaši, -
seši galdi sakrāsoti,
tulpēs slīkst kā koka soli,
kūka varena kā māja,
rāda tam, kā jātur stāja,
Un tad iedod gabaliņu,
saka - paņem mutautiņu!
apsveicam mēs visi tevi,
un ar nepiemirstam sevi!
1. septembris
Šurp, grāmatas, uz skolu,
Es būšu teicamnieks!
Tad māmiņai un tētiņam
Un Dzimtenei būs prieks!
Es būšu teicamnieks!
Tad māmiņai un tētiņam
Un Dzimtenei būs prieks!
Ziemassvētki
Katrā brīnumsvecītē
Maziņš brīnumiņš,
Ne čiku, ne grabu -
Sēž iekšā viņš.
Kad pāri eglītes pleciem
Sudraba vītnes vijas un jūk
Ziņkārais brīnums
Laukā sprūk.
Sprakšķēdams, sprēgādams,
Kā sienāzis lēkādams,
Gaisu jaukdams un maisīdams,
Brīnumpuparus kaisīdams.
/V.Ļūdens/
Maziņš brīnumiņš,
Ne čiku, ne grabu -
Sēž iekšā viņš.
Kad pāri eglītes pleciem
Sudraba vītnes vijas un jūk
Ziņkārais brīnums
Laukā sprūk.
Sprakšķēdams, sprēgādams,
Kā sienāzis lēkādams,
Gaisu jaukdams un maisīdams,
Brīnumpuparus kaisīdams.
/V.Ļūdens/
Skumjās
Tu aizgāji gar kokiem sarmā klātiem.
Šie soļi gaistošie man mūžam ausīs skan.
Bet gribu, lai tu nekad nezinātu,
Cik grūti tajā brīdī bija man!
Šie soļi gaistošie man mūžam ausīs skan.
Bet gribu, lai tu nekad nezinātu,
Cik grūti tajā brīdī bija man!
Ziemassvētki
Noliec bēdu zem egles zara,
Aizdedz sveci, lai sirds mieru rod.
Lūdz no egles sev zaļo spēku,
Un lai svētvakars gaismu dod.
Aizdedz sveci, lai sirds mieru rod.
Lūdz no egles sev zaļo spēku,
Un lai svētvakars gaismu dod.
Bērniņa piedzimšana
Ir pilna lielā pasaule
Ar lieliem brīnumiem,
Un arī mēs, tie maziņie,
Nu piederam pie tiem.
Ar lieliem brīnumiem,
Un arī mēs, tie maziņie,
Nu piederam pie tiem.
Valentīndiena / Mīlestība
Zinu karstas naktis, kas dvēseli saņem,
Debess zvaigznēm līdzi līdz rītausmai kvēl.
Tādas rokas zinu, kas mani var paņemt,
Bet, kas visu mūžu var paturēt - nē.
Debess zvaigznēm līdzi līdz rītausmai kvēl.
Tādas rokas zinu, kas mani var paņemt,
Bet, kas visu mūžu var paturēt - nē.
Smieklīgie pantiņi
Aizbraucu uz džungļiem es,
Redzēju tur kaķenes,
Redzēju es ziloņus
Un vēl kokā tukānus
Redzēju tur kaķenes,
Redzēju es ziloņus
Un vēl kokā tukānus
Draudzība
Atceries visas skaistās dienas,
Atceries priekus, bēdas nevienas,
Atmiņas paliek, tās nezūd nekad,
Pat, ja jāšķiras būs mums kaut kad.
Atceries priekus, bēdas nevienas,
Atmiņas paliek, tās nezūd nekad,
Pat, ja jāšķiras būs mums kaut kad.
Jāņi / Līgo svētki
Lai ir daiļa Jāņa sēta,
Kupla saime, bagāts galds,
Lai ir laime, lai ir prieks,
Vodka sīva, alus salds.
Kupla saime, bagāts galds,
Lai ir laime, lai ir prieks,
Vodka sīva, alus salds.
Ziemassvētki
Salavecim gara bārda,
Piedzēries tas egli spārda
Egle saka: Kas tad tas
Man tač zaros mantiņas
Vecis saka: Ei tu dirst
man ir prieks, kad skujas birst!
Piedzēries tas egli spārda
Egle saka: Kas tad tas
Man tač zaros mantiņas
Vecis saka: Ei tu dirst
man ir prieks, kad skujas birst!
Jāņi / Līgo svētki
Līgodama vien atnāca
Tā līksmā Jāņu diena:
Pār siliem, pār mežiem
Ienāk manā sētiņā.
Tā līksmā Jāņu diena:
Pār siliem, pār mežiem
Ienāk manā sētiņā.
Dzimšanas diena
Mīļā {vārds}, dzīvo priekā,
Tā kā peles miltu sienā,
Ja tev kādreiz skumīgs prāts,
Tad pie manis ciemos nāc!
Tā kā peles miltu sienā,
Ja tev kādreiz skumīgs prāts,
Tad pie manis ciemos nāc!
Jaunais gads
Vēl vienu zilu, zilu cerību,
Vēl vienu dzīves uzvinnētu derību
Un kaut vai daļiņu no tā —
Iekārotā, nesasniedzamā!
Vēl vienu dzīves uzvinnētu derību
Un kaut vai daļiņu no tā —
Iekārotā, nesasniedzamā!
Katrai dienai
Dzīvē mums ikvienam jāmin sava taka,
Kaut tā ērkšķota vai līkumota šķiet.
Nenoklīst un nesaļimt ir liela māka,
Jo ne katram līdzi Laimes māte iet.
Kaut tā ērkšķota vai līkumota šķiet.
Nenoklīst un nesaļimt ir liela māka,
Jo ne katram līdzi Laimes māte iet.
Ziemassvētki
Gan ar sniegiem, gan ar saliem,
gan ar lauskiem skaļš —
gads ir balts no abiem galiem
un pa vidu zaļš.
Zaļi balti strīpains pīrāgs —
tāds ir katrs gads.
Bet ir diena, kurā tīrāks
vēlies būt tu pats.
Visu atceries, kas bija
un — kā tālāk ies.
Visiem vajag gadu mijā
kaut ko vēlēties.
Augstu zvaigzni, tālu ceļu
tālu pasaulē,
lai nav Jaunā gada meļu,
arī sliņķu nē.
Tik daudz ābolu lai sārto,
ka vairs nav kur bāzt,
un lai saldējumu pārdot
dubultporcijās.
Un lai. . . Par to labāk klusēt:
gan jau dzirdēs gads. . .
Vēlēšanās — tā ir puse,
otra puse — pats.
Tas viss paša ziņā paliek —
prieks būs kluss vai skaļš.
Gads ir balts no abiem galiem
un pa vidu zaļš.
/O. Vācietis/
gan ar lauskiem skaļš —
gads ir balts no abiem galiem
un pa vidu zaļš.
Zaļi balti strīpains pīrāgs —
tāds ir katrs gads.
Bet ir diena, kurā tīrāks
vēlies būt tu pats.
Visu atceries, kas bija
un — kā tālāk ies.
Visiem vajag gadu mijā
kaut ko vēlēties.
Augstu zvaigzni, tālu ceļu
tālu pasaulē,
lai nav Jaunā gada meļu,
arī sliņķu nē.
Tik daudz ābolu lai sārto,
ka vairs nav kur bāzt,
un lai saldējumu pārdot
dubultporcijās.
Un lai. . . Par to labāk klusēt:
gan jau dzirdēs gads. . .
Vēlēšanās — tā ir puse,
otra puse — pats.
Tas viss paša ziņā paliek —
prieks būs kluss vai skaļš.
Gads ir balts no abiem galiem
un pa vidu zaļš.
/O. Vācietis/
Vēlējumi
Pienāk brīdis, kad jāpārkāpj
Šūpuļa malai, mājas slieksnim,
Jāizjūt pašam, kā liesma sāp,
Cik pelēks ir lietus, cik balts sniegs.
Šūpuļa malai, mājas slieksnim,
Jāizjūt pašam, kā liesma sāp,
Cik pelēks ir lietus, cik balts sniegs.
Vārda diena
Pašķir kalendāra lapiņ,
Brīnos laiks tik makten skrien.
Ak, tu mīļais debess papiņ,
Tev tak šodien vārda dien!
Brīnos laiks tik makten skrien.
Ak, tu mīļais debess papiņ,
Tev tak šodien vārda dien!