Vārda dienu 20. Jūlijā svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Platons, Plūdonis, Rada, Radimins, Ramons, Ramuna, Ramune, Ramute, Ritmars, Ritmārs, Rusanda, Ruzanna, Ruze
Ramona - Aiz intelekta pārpilnības viņa slēpj sevi kārdinājumu ļauties neprātīgai kaislībai, jo prāts mūžīgi karo ar jūtām. Ārkārtīgs takts, attapība, uzmanība un mēra sajūta izraisa vīriešos cieņu un apbrīnu. Dažādas jūtu skalas mainās Ramonas dzīvē. Taču laiks Ramonu rauj kā straume uz priekšu - un viņa ieplūst tajā. Plaukstoša sievišķība tāpēc pavada Ramonu itin ilgi...
1847 - latviešu rakstnieks JĒKABS LAUTENBAHS-JŪSMIŅŠ
1927 - latviešu ģeogrāfs, novadpētnieks ROBERTS ZVEJNIEKS
1941 - žurnāliste, rakstniece MONIKA ZĪLE
1947 - meksikāņu mūziķis KARLOSS SANTANA
1968 - kinorežisors ROBERTS RODRIGESS
Vārdu skaidrojumi.
Ritma - Azartiski metas iekšā sadzīvē, laulībā, afērās. Jo pats vārds diktē uzvedības veidu - katru mirkli izjust kā aizejošu vērtību. Lepojas ar savu enerģiju un mātišķo aizstāvības gribu.Ramona - Aiz intelekta pārpilnības viņa slēpj sevi kārdinājumu ļauties neprātīgai kaislībai, jo prāts mūžīgi karo ar jūtām. Ārkārtīgs takts, attapība, uzmanība un mēra sajūta izraisa vīriešos cieņu un apbrīnu. Dažādas jūtu skalas mainās Ramonas dzīvē. Taču laiks Ramonu rauj kā straume uz priekšu - un viņa ieplūst tajā. Plaukstoša sievišķība tāpēc pavada Ramonu itin ilgi...
Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".
20. Jūlijā pasaules un Latvijas svētki:
- Starptautiskā šaha diena
- Kolumbijas neatkarības diena
20. Jūlijā dzimuši slaveni un populāri cilvēki:
1304 - itāļu dzejnieks FRANČESKO PETRARKA1847 - latviešu rakstnieks JĒKABS LAUTENBAHS-JŪSMIŅŠ
1927 - latviešu ģeogrāfs, novadpētnieks ROBERTS ZVEJNIEKS
1941 - žurnāliste, rakstniece MONIKA ZĪLE
1947 - meksikāņu mūziķis KARLOSS SANTANA
1968 - kinorežisors ROBERTS RODRIGESS
Jāņi / Līgo svētki
Man atnāca Jāņu diena
Pavisami negaidot,
Ne man bija kroņi pīti,
Ne Jānītis daudzināts.
Pavisami negaidot,
Ne man bija kroņi pīti,
Ne Jānītis daudzināts.
Dzimšanas diena
Tai laimei tici, ko tev draugi vēl,
Lai dzīves dārzā tu vēl ilgi ziedi.
Lai gadu nodzīvoto tev nav žēl,
Bet nākamie lai deg kā krāšņi rieti!
Lai dzīves dārzā tu vēl ilgi ziedi.
Lai gadu nodzīvoto tev nav žēl,
Bet nākamie lai deg kā krāšņi rieti!
Dzimšanas diena
Mainīsies dzīvē Tev prieki un bēdas,
Ceļi Tev kalnā un lejā ies.
Nekad nemeklē atpakaļ pēdas,
Grūti vai viegli- uz priekšu tiec.
/L.Rozentāle/
Ceļi Tev kalnā un lejā ies.
Nekad nemeklē atpakaļ pēdas,
Grūti vai viegli- uz priekšu tiec.
/L.Rozentāle/
Ziemassvētki
Man šie svētki šķiet kā flirts,
Bet apsveikums man nāk no sirds,
Lai jums mazais prieka stariņš
Nenolūst kā salā zariņš!
Bet apsveikums man nāk no sirds,
Lai jums mazais prieka stariņš
Nenolūst kā salā zariņš!
Lieldienas
Paveries debesīs,ieklausies vējā,
Jūti kā mostas puķe un strauts.
Lieldienu rītā dzīvibas dziesmu
Mūža garumā sadzirdēt ļauts.
Glabāsim Lieldienu saulīti sirdīs,
Glabāsim Lieldienu prieku arvien,
Lai pazūd tumsa, kas dvēseles tirdī.
Lieldienu saule atspīd arvien.
Jūti kā mostas puķe un strauts.
Lieldienu rītā dzīvibas dziesmu
Mūža garumā sadzirdēt ļauts.
Glabāsim Lieldienu saulīti sirdīs,
Glabāsim Lieldienu prieku arvien,
Lai pazūd tumsa, kas dvēseles tirdī.
Lieldienu saule atspīd arvien.
Mātes diena
No saknītes lazda zieda,
Sarkaniem ziediņiem.
No sirsniņas es mīlēju-
Savu tēvu māmuliņ!
Sarkaniem ziediņiem.
No sirsniņas es mīlēju-
Savu tēvu māmuliņ!
8. marts
Ar tulpītēm pie Tevis teku,
Lai neliec galdā vecu beku.
Labāk glāzēs vīnu liesim,
Ļoti vēlu gulēt iesim!
Lai neliec galdā vecu beku.
Labāk glāzēs vīnu liesim,
Ļoti vēlu gulēt iesim!
Dzimšanas diena
Un ja ceriņi zilie -
Nenesa gaidīto prieku,
Nav taču sacīts, ka Laime
Nevar atbrist pa sniegu...
Nenesa gaidīto prieku,
Nav taču sacīts, ka Laime
Nevar atbrist pa sniegu...
Valsts svētki
Mums ticis viszilākais ezers
Un rudākais rudzu lauks.
Visbaltākā bērzu birze,
Vismelnākais rupjmaizes klaips.
Un tieši Latvijai ticis
Vissvētākais debesu jums,
Jo savu visskaistāko zemi
Dievs ir atdevis mums.
/L. Vāczemnieks/
Un rudākais rudzu lauks.
Visbaltākā bērzu birze,
Vismelnākais rupjmaizes klaips.
Un tieši Latvijai ticis
Vissvētākais debesu jums,
Jo savu visskaistāko zemi
Dievs ir atdevis mums.
/L. Vāczemnieks/
Bērniņa piedzimšana
Saule vēsti atsūtija,
Jauni radi brālīšos;
To vēl labi nezināju,
Vai brālītis, vai māsiņa.
Jauni radi brālīšos;
To vēl labi nezināju,
Vai brālītis, vai māsiņa.
Rupjie pantiņi (18+)
Salavecis baigais gnīda,
Kakāt mežiņā viņš līda.
Uzvedās viņš neglīti,
Aptaisīja eglīti
Kakāt mežiņā viņš līda.
Uzvedās viņš neglīti,
Aptaisīja eglīti
Lieldienas
Zaķīts aiziet ciku, caku,
Svilpodams pa meža taku!
Tas groziņā nes lielu prieku,
Izdalīdams to kā nieku!
Svilpodams pa meža taku!
Tas groziņā nes lielu prieku,
Izdalīdams to kā nieku!
Vēlējumi
Šo kausu celsim par sniegiem,
Ko vēji pār laukiem sēj,
Par draugiem, cilvēkiem mīļiem,
Kas nedienā blakus stāt spēj.
Ko vēji pār laukiem sēj,
Par draugiem, cilvēkiem mīļiem,
Kas nedienā blakus stāt spēj.
Katrai dienai
Dzeltenzila elpa – piedošana,
krūtīs iededzies ir krabītis un grauž,
bet zem sērsnas, sniega sērsnas asas,
lapsiņas ar elpu asniem ceļu lauž.
/I. Gaile/
krūtīs iededzies ir krabītis un grauž,
bet zem sērsnas, sniega sērsnas asas,
lapsiņas ar elpu asniem ceļu lauž.
/I. Gaile/
Ziemassvētki
Jaunas meitas kaķi svēra
Ziemassvētku vakarā:
Ja svērs kaķis puspodiņa,
Vedīs meitas šoruden.
Ziemassvētku vakarā:
Ja svērs kaķis puspodiņa,
Vedīs meitas šoruden.
Dzimšanas diena
Lai tev skaista dzimenīte,
Vēlēšanās tikai viena,
Lai tevi mīl ik dienu,
Tikai, tevi vienu.
Vēlēšanās tikai viena,
Lai tevi mīl ik dienu,
Tikai, tevi vienu.
Rupjie pantiņi (18+)
Rudenī, kad lapas birst,
Baigi gribas dirst.
Dirsa pilna lapu lapām
Un vēl piedzīta ar tapām!
Baigi gribas dirst.
Dirsa pilna lapu lapām
Un vēl piedzīta ar tapām!
Smieklīgie pantiņi
Labāk ēdu skābus gurķus,
nekā mīlu klases mulķus!
nekā mīlu klases mulķus!
Smieklīgie pantiņi
Bākuguņu vietā sveces,
Zižļa vietā egles zars.
Zūd ar manu pieclatnieku
Naktī tālu svētku gars.
Zižļa vietā egles zars.
Zūd ar manu pieclatnieku
Naktī tālu svētku gars.
Rupjie pantiņi (18+)
Kurmīts rakdams aliņu,
Uzrok ūdens vadiņu.
Ar visām savām šķipelēm
Aizgāja pa pipelēm.
Uzrok ūdens vadiņu.
Ar visām savām šķipelēm
Aizgāja pa pipelēm.
Lieldienas
Cālis saka čiep, čiep, čiep,
Man šī ola nepatīk.
Ož pēc krāsas, ož pēc lakas
Un no vistas nav ne smakas!
Man šī ola nepatīk.
Ož pēc krāsas, ož pēc lakas
Un no vistas nav ne smakas!
Katrai dienai
Savāc sauju pie saujas -
Kalns pacelsies augstu,
Pieliec lāsi pie lāses -
Būs jūra plaša.
Tāpēc pasaulei vajag tevis paša
Un vajaga tavu plaukstu.
Kalns pacelsies augstu,
Pieliec lāsi pie lāses -
Būs jūra plaša.
Tāpēc pasaulei vajag tevis paša
Un vajaga tavu plaukstu.
Dzimšanas diena
Gadiņš atkal uzkrīt plecam,
Bet vai tādēļ jākļust vecam,
Ja tev sirdī dzīvesprieks,
Gadu skaits ir tīrais nieks.
Bet vai tādēļ jākļust vecam,
Ja tev sirdī dzīvesprieks,
Gadu skaits ir tīrais nieks.