Vārda dienu 18. Jūlijā svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Rosa, Rosita, Rosvita, Roza, Rozalija, Rozalinda, Rozemarija, Rozita, Rozīte, Rozmarija, Rozvita
Roze - Pamatā atzīst aizstāvja pozīciju, dara prieku cilvēkiem. Bieži rozes dvēselei ir salti ikdienas bezjūtībā. Ja viņa atrod, ko apbrīnot, tad fantāzijas kuģim ir pilnas buras vēja.
1918 - bijušais Dienvidāfrikas prezidents NELSONS MANDELA
1921 - pasaules vecākais astronauts DŽONS GLENNS
1963 - kalnu slēpotājs MARKS ŽIRARDELI
1967 - amerikāņu aktieris VINS DĪZELS
Vārdu skaidrojumi.
Rozālija - Viņai piemīt gribasspēks, izturība, darbīgums, tautas gudrība; ir pašaizliedzīga, savaldīga un ari asi nosodoša. Dzīve Rozālijai rit ar samezglojumiem. Taču viņa nepukst un negaužas. Rozālija tiek galā ar trūkumu, haosu, nenovīdību. Un jautrība viņas dzīvē sit augstu vilni.Roze - Pamatā atzīst aizstāvja pozīciju, dara prieku cilvēkiem. Bieži rozes dvēselei ir salti ikdienas bezjūtībā. Ja viņa atrod, ko apbrīnot, tad fantāzijas kuģim ir pilnas buras vēja.
Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".
18. Jūlijā pasaules un Latvijas svētki:
- Spānijas nacionālā diena
- Urugvajas konstitūcijas diena
- Padomju fizkultūriešu diena
18. Jūlijā dzimuši slaveni un populāri cilvēki:
1894 - latviešu ķīmiķis, mežzinātnieks ARVĪDS KALNIŅŠ1918 - bijušais Dienvidāfrikas prezidents NELSONS MANDELA
1921 - pasaules vecākais astronauts DŽONS GLENNS
1963 - kalnu slēpotājs MARKS ŽIRARDELI
1967 - amerikāņu aktieris VINS DĪZELS
Katrai dienai
Dod, Dieviņ, kalnā kāpt,
Ne no kalna lejiņā.
Dod, Dieviņ, otram dot,
Ne no otra mīļi lūgt.
Ne no kalna lejiņā.
Dod, Dieviņ, otram dot,
Ne no otra mīļi lūgt.
Valentīndiena / Mīlestība
Kad laimi tumšā rozes ziedā
Kāds cits tev kādreiz steigsies nest,
Varbūt vēl kaut kur dziesmu dziedās
Kā dziedu šovakar tev es.
/Alfrēds Krūklis/
Kāds cits tev kādreiz steigsies nest,
Varbūt vēl kaut kur dziesmu dziedās
Kā dziedu šovakar tev es.
/Alfrēds Krūklis/
Jāņi / Līgo svētki
Ļaujies sirdij tik šo vienu nakti,
Lai tā tevi brīnumtakās ved,
Lai tā nesamulst, kad divas tuvas acis,
Zvaigžņu gaismu Tavā sejā met
Lai tā tevi brīnumtakās ved,
Lai tā nesamulst, kad divas tuvas acis,
Zvaigžņu gaismu Tavā sejā met
Smieklīgie pantiņi
Kad maziņi mēs bijām
Mēs kukainīšus rijām
Bet tagat lieli esam
Un pārtiekam no desām
Mēs kukainīšus rijām
Bet tagat lieli esam
Un pārtiekam no desām
Dzimšanas diena
Tici nākotnei un dzīvei,
Tici tam, ko stāsta sirds.
Tici zvaigznei debess tālē,
Kas virs tavas galvas mirdz.
Tici tam, ko stāsta sirds.
Tici zvaigznei debess tālē,
Kas virs tavas galvas mirdz.
Jāņi / Līgo svētki
Klāt Līgo svētki,
daba kā bez prāta,
gan vībotnes,
gan baltais āboliņš
ir smaržu važas
uzlikuši prātam
un sirds ir kļuvusi
kā dievkociņš.
kur saule novakarā
apmetīsies.
/Kornēlija Apškrūma/
daba kā bez prāta,
gan vībotnes,
gan baltais āboliņš
ir smaržu važas
uzlikuši prātam
un sirds ir kļuvusi
kā dievkociņš.
kur saule novakarā
apmetīsies.
/Kornēlija Apškrūma/
Jāņi / Līgo svētki
Visu gadu dziesmas krāju,
Jāņu dienu gaidīdama,
Nu atnāca Jāņu diena,
Nu dziesmiņas jāizdzied.
Jāņu dienu gaidīdama,
Nu atnāca Jāņu diena,
Nu dziesmiņas jāizdzied.
Vārda diena
Es Tavu vārdu pierakstīšu laimei līdzās,
Un sauli dāvāšu, kad nomaldījies stars.
Es Tavu vārdu aizsūtīšu priekam matos,
Ar vēju līksmoties, kad esi bēdīgs pats.
Es Tavam vārdam laimi novēlēšu,
Un prieku skanīgo, kad dienu sāc.
Es Tavam vārdam veiksmi līdzi došu,
Lai laimīgs vārds Tavs -
Un Tu arī pats ...
Un sauli dāvāšu, kad nomaldījies stars.
Es Tavu vārdu aizsūtīšu priekam matos,
Ar vēju līksmoties, kad esi bēdīgs pats.
Es Tavam vārdam laimi novēlēšu,
Un prieku skanīgo, kad dienu sāc.
Es Tavam vārdam veiksmi līdzi došu,
Lai laimīgs vārds Tavs -
Un Tu arī pats ...
Vēlējumi
Darbā ziloņa spēku,
Mīlestībā mazliet grēku,
Mājās mieru turēt svētu,
Un par niekiem necelt brēku.
Mīlestībā mazliet grēku,
Mājās mieru turēt svētu,
Un par niekiem necelt brēku.
Lieldienas
Tirgonis ar olu kasti,
Latviski, kas runāt pratis,
Nezin kur tā ola dēta,
Adrese sen nozaudēta.
Latviski, kas runāt pratis,
Nezin kur tā ola dēta,
Adrese sen nozaudēta.
Dzimšanas diena
Ja es būtu puntiņš mazs,
Kas uz zara karājas,
Tad tev par prieku,
Dāvinātu treknu slieku.
Kas uz zara karājas,
Tad tev par prieku,
Dāvinātu treknu slieku.
Jāņi / Līgo svētki
Alu, alu, sieru, sieru,
Jāņa māte nelecies!
Kad mēs beidzot būsim divi,
Tad tu baigi norausies!
Jāņa māte nelecies!
Kad mēs beidzot būsim divi,
Tad tu baigi norausies!
Katrai dienai
Dzīve ir sapnis, burvīgs un skaists.
Dzīve ir maldi, kas kvēlo un gaist.
Nemācies kavēt, tusēt un spriest.
Mācies mīlēt, piedot un ciest!
Dzīve ir maldi, kas kvēlo un gaist.
Nemācies kavēt, tusēt un spriest.
Mācies mīlēt, piedot un ciest!
Bērniņa piedzimšana
Ābolu laiks atnāca apaļš.
Apaļi deviņi mēneši aizripoja,
Aiju dziesma ap ābeli locījās
Aizkustinoši lokana.
Apaļi deviņi mēneši aizripoja,
Aiju dziesma ap ābeli locījās
Aizkustinoši lokana.
Valsts svētki
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,
Pie mājas pelēks akmens klaudz.
Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.
Un svēta, dārga tā ir man.
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,
Kur citas skaņas skan un citu domu rod?
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod.
Jau sen šo zemi – dziesmu zemi sauc,
Te gaisma akmenī pat aust.
Jau sen te Daugaviņas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
Jau sen šo zemi – tēvu zemi sauc,
Te mums sensenis dzīvot ļauts.
Jau sen te manas tautas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
/Alfrēds Krūklis/
Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,
Pie mājas pelēks akmens klaudz.
Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.
Un svēta, dārga tā ir man.
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,
Kur citas skaņas skan un citu domu rod?
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod.
Jau sen šo zemi – dziesmu zemi sauc,
Te gaisma akmenī pat aust.
Jau sen te Daugaviņas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
Jau sen šo zemi – tēvu zemi sauc,
Te mums sensenis dzīvot ļauts.
Jau sen te manas tautas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
/Alfrēds Krūklis/
Vārda diena
Met projām šodien rūpes,
Kā vīns, lai dzirkstī
Vārda dienas prieks!
Lai dziesmas plūst
No draugu lūpām
Un līdz pat rītam
Nenāk miegs!
Kā vīns, lai dzirkstī
Vārda dienas prieks!
Lai dziesmas plūst
No draugu lūpām
Un līdz pat rītam
Nenāk miegs!
Vēlējumi
Dzīves straumei krāsu daudz,
Katrai dienai ceļu bez gala.
Ieklausies tajos - kas tevi sauc,
Kur tavs sapnis, debesu mala.
Katrai dienai ceļu bez gala.
Ieklausies tajos - kas tevi sauc,
Kur tavs sapnis, debesu mala.
Valentīndiena / Mīlestība
Es mīlu tevi
Kā vilnis jūrmalu,
Kā ziediņš smaržu,
Kā mēness nakti,
Kā rudens sauli mīl!
Es mīlu tevi tā,
Kā vārds mīl ausi,
Kā stars mīl aci,
Kā pukstiens tavu sirdi mīl-
Es mīlu tevi!
Kā vilnis jūrmalu,
Kā ziediņš smaržu,
Kā mēness nakti,
Kā rudens sauli mīl!
Es mīlu tevi tā,
Kā vārds mīl ausi,
Kā stars mīl aci,
Kā pukstiens tavu sirdi mīl-
Es mīlu tevi!
Valentīndiena / Mīlestība
Es no tevis neaiziešu
Tevi projām nelaidīšu
Dziļi tevī saknes dzīšu
Tavai sirdij apkārt vīšu
Ciešām stiprām saitēm siešu
Neaiziešu...nelaidīšu
Paliec mans es tava būšu
Visu mūsu abu mūžu.
Tevi projām nelaidīšu
Dziļi tevī saknes dzīšu
Tavai sirdij apkārt vīšu
Ciešām stiprām saitēm siešu
Neaiziešu...nelaidīšu
Paliec mans es tava būšu
Visu mūsu abu mūžu.
Valsts svētki
Maza mana tēvuzeme
Divu roku platumā.
Mīļa mana tēvuzeme
Divu roku siltumā.
Dziļa mana tēvuzeme
Visa mūža garumā.
(K. Skujenieks)
Divu roku platumā.
Mīļa mana tēvuzeme
Divu roku siltumā.
Dziļa mana tēvuzeme
Visa mūža garumā.
(K. Skujenieks)
Lieldienas
Nac nākdama Lieldieniņa,
Visi Tevi gaida jautri,
Paspēlēšos es ar Tevi,
Manas jaukās Lieldieniņas!
Visi Tevi gaida jautri,
Paspēlēšos es ar Tevi,
Manas jaukās Lieldieniņas!
Ziemassvētki
Mantiņu spīdums,
Egļu smarža,
Un sniegpārsliņu vesels vezums,
Lai kaķītis mīkstās ķepiņās jums laimi Atnestu.
Egļu smarža,
Un sniegpārsliņu vesels vezums,
Lai kaķītis mīkstās ķepiņās jums laimi Atnestu.
Jāņi / Līgo svētki
Jānits man sieru prasa,
Teica savu Jāņu zāli.
Kas ta tāda Jāņu zāle,
Drīz bij stīva, drīz lunkana?
Teica savu Jāņu zāli.
Kas ta tāda Jāņu zāle,
Drīz bij stīva, drīz lunkana?