Vārda dienu 17. Jūlijā svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Aleks, Alika, Aliks, Aļika, Aļiks, Pijs, Pius
Aleksejs - Viņam nekad neizsīkst maigu vārdu krājums, tāpēc ir panākumi pie sievietēm. Iztēle gan dažkārt juceklīga, tāpēc viņš var arī zaudēt... Jutekliskais pārdzīvojums - tas ir Alekseja spirdzinošais dzīvības avots!
1920 - HUANS ANTONIO SAMARANČS
1920 - amerikāņu fiziķis GORDONS GULDS
1952 - aktieris un dziedātājs DEIVIDS HASELHOFS
1985 - hokejists RAIMONDS DANILIČS
Vārdu skaidrojumi.
Aleksis - Grib ceļot pa iedomu labirintiem, bet dzīve piedāvā citas mērauklas. Baidās no pliekanās realitātes, tomēr labprāt vairo labklājību un iekārtojas ērtās vietās. Pats jūt dīvainas bailes no neapmierinātības, tomēr spēj itin viegli rotaļāties ar citu likteņiem. Brīžiem melo arī sev. Pēc tam Aleksis atkal sakopo spēkus un dodas ceļā.Aleksejs - Viņam nekad neizsīkst maigu vārdu krājums, tāpēc ir panākumi pie sievietēm. Iztēle gan dažkārt juceklīga, tāpēc viņš var arī zaudēt... Jutekliskais pārdzīvojums - tas ir Alekseja spirdzinošais dzīvības avots!
Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".
17. Jūlijā pasaules un Latvijas svētki:
- Slovākijas neatkarības diena
- Dienvidkorejas konstitūcijas diena
17. Jūlijā dzimuši slaveni un populāri cilvēki:
1903 - latviešu aktrise LILITA BĒRZIŅA1920 - HUANS ANTONIO SAMARANČS
1920 - amerikāņu fiziķis GORDONS GULDS
1952 - aktieris un dziedātājs DEIVIDS HASELHOFS
1985 - hokejists RAIMONDS DANILIČS
Jaunais gads
Šim vakaram- spožākās zvaigznes,
Šim vakaram- baltākais sniegs,
Bet spožāk par svecītēm eglē,
Lai sirdī plaukst cerību prieks.
Šim vakaram- baltākais sniegs,
Bet spožāk par svecītēm eglē,
Lai sirdī plaukst cerību prieks.
Ziemassvētki
Mežā auga eglīte
Citam eglēm blakus.
Tur mēs viņu atradām,
Brienot sniega taku.
Jauka bija eglīte,
Baltā sagšā tīta.
Zara galā šūpojās
Brūna vāverīte.
Egli līdz ar vāveri
Dzīrāmies nest mājas.
Kuplaste — žēl! — aizskrēja
Vieglām, žiglām kājām.
Ko var darīt — pārnesām
Eglīti vien mājās.
Izrotājām svecītēm,
Jaungadā kā klājas.
Tagad viss te jauks un skaists —
Skujas smaržo, sveces laistās.
Tikai vienu teikšu es:
Žēl, ka nav še vāveres!
/P. Sils/
Citam eglēm blakus.
Tur mēs viņu atradām,
Brienot sniega taku.
Jauka bija eglīte,
Baltā sagšā tīta.
Zara galā šūpojās
Brūna vāverīte.
Egli līdz ar vāveri
Dzīrāmies nest mājas.
Kuplaste — žēl! — aizskrēja
Vieglām, žiglām kājām.
Ko var darīt — pārnesām
Eglīti vien mājās.
Izrotājām svecītēm,
Jaungadā kā klājas.
Tagad viss te jauks un skaists —
Skujas smaržo, sveces laistās.
Tikai vienu teikšu es:
Žēl, ka nav še vāveres!
/P. Sils/
Dzimšanas diena
Šie ir gaismas gadi,
Katram vienreiz doti,
Grūti, labi nodzīvoti,
Ar sāpēm, laimi savienoti,
Šie visi mūža gadi.
Katram vienreiz doti,
Grūti, labi nodzīvoti,
Ar sāpēm, laimi savienoti,
Šie visi mūža gadi.
Dzimšanas diena
Lai veselība, priecīgs prāts
Gan tev, gan visai dzimtai!
Lai glāzes šķind un galds ir klāts
Līdz jubilejai simtai!
Gan tev, gan visai dzimtai!
Lai glāzes šķind un galds ir klāts
Līdz jubilejai simtai!
Jaunais gads
Sniedziņš viegli pārklāj zemi
Vecam gadam aizejot,
Lai ir skaisti dzīves ceļi
Jauno gadu iesākot.
Vecam gadam aizejot,
Lai ir skaisti dzīves ceļi
Jauno gadu iesākot.
Ziemassvētki
Zaķēns mežā ezi sauc
"Kur gan palicis mans draugs,
Sniegi snieg un putina
Kā lai tagad atrod to?"
Vāverīte kokā smej
"Velti draugu meklēt iet"
Kamēr sals un kamēr sniegs
Ezim mežā ziemas miegs.
"Kur gan palicis mans draugs,
Sniegi snieg un putina
Kā lai tagad atrod to?"
Vāverīte kokā smej
"Velti draugu meklēt iet"
Kamēr sals un kamēr sniegs
Ezim mežā ziemas miegs.
Jaunais gads
Lai jaunā gadā darbi sokas
Un tālu gaišas domas trauc,
Lai nogurumu nezin rokas,
Bet sirdī — prieka, laimes daudz.
Un tālu gaišas domas trauc,
Lai nogurumu nezin rokas,
Bet sirdī — prieka, laimes daudz.
Rupjie pantiņi (18+)
Es brienu straujā Gaujā
Un olas turu saujā.
Un priecājos pie sevis,
Ka Dievs man tādas devis!
Un olas turu saujā.
Un priecājos pie sevis,
Ka Dievs man tādas devis!
Dzimšanas diena
Un ja ceriņi zilie -
Nenesa gaidīto prieku,
Nav taču sacīts, ka Laime
Nevar atbrist pa sniegu...
Nenesa gaidīto prieku,
Nav taču sacīts, ka Laime
Nevar atbrist pa sniegu...
Lieldienas
Īsa, īsa Jāņu nakts,
Par visām naksniņām.
Saldens alus, zeltains siers,
Līgo dziesma, putnapiens.
Par visām naksniņām.
Saldens alus, zeltains siers,
Līgo dziesma, putnapiens.
Rupjie pantiņi (18+)
Mīļo salavecīti!
Iespraud dirsā svecīti.
Lai ir silti lai ir jauki!
Lai no dirsas netek tauki.
Iespraud dirsā svecīti.
Lai ir silti lai ir jauki!
Lai no dirsas netek tauki.
Draudzība
Būt laimīgam izdodas reti,
Par likteņa veiksmi to sauc,
Tev laime ir nākusi pretī,
Jo draugu ir bezgala daudz.
Par likteņa veiksmi to sauc,
Tev laime ir nākusi pretī,
Jo draugu ir bezgala daudz.
Skumjās
Ja pēkšņi acīs asaras
Un sirds tev klusi aizveras,
Tad domā tikai labāko-
Par cilvēku visdārgāko...
Un sirds tev klusi aizveras,
Tad domā tikai labāko-
Par cilvēku visdārgāko...
Jāņi / Līgo svētki
Līgo nakts jau daudzus gadus
Diktē noteikumus savus:
Alus kausus pilnus liet,
Papardīti meklēt iet,
Kurš taas ziedu atradīs-
Mīlas nakti izbaudīs!
Diktē noteikumus savus:
Alus kausus pilnus liet,
Papardīti meklēt iet,
Kurš taas ziedu atradīs-
Mīlas nakti izbaudīs!
Lieldienas
Garausītis olas svaida,
Visi viņu ciemos gaida,
Cieniet olas tā kā nākas,
Jo no olām dzīve sākas.
Visi viņu ciemos gaida,
Cieniet olas tā kā nākas,
Jo no olām dzīve sākas.
Valentīndiena / Mīlestība
Nezaudē draudzību,
Kas pasaulē dārgākā,
Nezaudē mīlestību,
Kas visvērtīgākā.
Kas pasaulē dārgākā,
Nezaudē mīlestību,
Kas visvērtīgākā.
Ziemassvētki
Sniegbaltīte pirtī gāja,
uz lāviņas nopērties,
Rūķi gāja nopakaļ,
grupenieku grupēdami.
uz lāviņas nopērties,
Rūķi gāja nopakaļ,
grupenieku grupēdami.
Valentīndiena / Mīlestība
Ņem manu prieku un atpakaļ nenes,
Atpakaļ nestais dzīvei ir lieks,
Neņem pa daļai, paņem it visu,
Es būšu stipra, jo tevī mans prieks.
Atpakaļ nestais dzīvei ir lieks,
Neņem pa daļai, paņem it visu,
Es būšu stipra, jo tevī mans prieks.
Lieldienas
Zaķis tup un acis bola,
Viņam nenāk laukā ola:
Apzvēru pie savu ausu,
Neielaisties vairs ar strausu!
Viņam nenāk laukā ola:
Apzvēru pie savu ausu,
Neielaisties vairs ar strausu!
Ziemassvētki
Salatēvs ar kruto bembi.
Tēlo baigi lielo lempi.
Berniem dala dāvanas.
Baida vecas tantiņas.
Tēlo baigi lielo lempi.
Berniem dala dāvanas.
Baida vecas tantiņas.
Ziemassvētki
Labvakari, nama māte,
Vai gaidīji budēlīšus?
Ja būs silta istabiņa,
Tad būs jautra valodiņa.
Vai gaidīji budēlīšus?
Ja būs silta istabiņa,
Tad būs jautra valodiņa.
Jāņi / Līgo svētki
Visu gadu Jānīts jāja,
"Mynthon" bija vienmēr klāt.
Tagad šim tik svaiga elpa-
Dāmas nelaiž citur jāt.
"Mynthon" bija vienmēr klāt.
Tagad šim tik svaiga elpa-
Dāmas nelaiž citur jāt.
Mātes diena
Pasniedz savas rokas pretī,
raupjās saujās sauli sniedz
un, ar savu gaišo smaidu,
vēlreiz bērnam justies liec
Ļauj man vēlreiz iegrimt miegā,
galvu Tavā klēpī likt
un pie seno dienu sapņiem,
tā kā bērnībā, reiz tikt
Ļauj man atcerēties vārdus,
kurus sirdī spēju rast,
tikai, diemžēl, tajās dienās
pateikt nespēju Tev prast
Vēlreiz bērnību ļauj meklēt,
vēlreiz Tavā sirdī smelt,
lai es smago dzīves nastu
spētu viegli plecos celt
Ja man ļautu vēlreiz dzīvot,
vēlreiz mīlestību krāt,
kā visdārgāko no rotām,
Tevi sargātu es, māt!
raupjās saujās sauli sniedz
un, ar savu gaišo smaidu,
vēlreiz bērnam justies liec
Ļauj man vēlreiz iegrimt miegā,
galvu Tavā klēpī likt
un pie seno dienu sapņiem,
tā kā bērnībā, reiz tikt
Ļauj man atcerēties vārdus,
kurus sirdī spēju rast,
tikai, diemžēl, tajās dienās
pateikt nespēju Tev prast
Vēlreiz bērnību ļauj meklēt,
vēlreiz Tavā sirdī smelt,
lai es smago dzīves nastu
spētu viegli plecos celt
Ja man ļautu vēlreiz dzīvot,
vēlreiz mīlestību krāt,
kā visdārgāko no rotām,
Tevi sargātu es, māt!
Ziemassvētki
Eglītē mirdz spožas sveces.
Priekā līksmi dejo večas.
Bērni sēž un gavilē,
Ai! Kā līksmi skandilē.
Priekā līksmi dejo večas.
Bērni sēž un gavilē,
Ai! Kā līksmi skandilē.
Ziemassvētki
Laime nāk ar zvaigzni rokā
Tiem, kam laba, silta sirds,
Viņas maigā staru lokā
Dzīves ceļi gaiši mirdz.
Tiem, kam laba, silta sirds,
Viņas maigā staru lokā
Dzīves ceļi gaiši mirdz.
Valentīndiena / Mīlestība
Kad manas rokas tevi skāva,
Tad nojauda, - tas nebij māns,
Jo visu manim sajust ļāva
Tavs apģērbs vaļīgs, viegls un plāns.
Pats nejauši tas risa vaļā,
Kad, kopā saķērušies, mēs
No sola kritām zālē zaļā,
Kur velgums smaržains bij un vēss.
(E. Virza)
Tad nojauda, - tas nebij māns,
Jo visu manim sajust ļāva
Tavs apģērbs vaļīgs, viegls un plāns.
Pats nejauši tas risa vaļā,
Kad, kopā saķērušies, mēs
No sola kritām zālē zaļā,
Kur velgums smaržains bij un vēss.
(E. Virza)