Vārda dienu 12. Jūlijā svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Indreks, Indriks, Intis, Nameisis, Omula, Oniks, Oniksa
Ints - Karstgalvis jaunībā, nopietns filozofs brieduma gados. Izlauž ceļu un gūst panākumus. Maksimālists, un tāpēc daudzi viņu nesaprot. Bieži skepse ņem viņa virsroku par patiesību. Brīžiem Intu vajā arī neapslāpējama greizsirdība. Savdabis. Viegli aizkaitināms, taču ilgi ļaunu prātu netur. Sabiedrībā prot būt galants salona lauva.
Namejs - Gremdēšanās vēsturē ir kā narkotisks reibums, tad nāk sāpīga atmošanās, proti, valsts ir blēžu un biznesmeņu varā, un dzīve jātver, kāda tā ir. Varonība ir tikai poēmās un balādēs.
1854 - izgudrotājs DŽORDŽS ĪSTMENS
1884 - itāļu gleznotājs AMADEO MODILJANI
1937 - latviešu aktrise INĀRA IEVIŅA
1943 - KRISTINA MAKVĪ
1952 - LIZA MIČELA no grupas BONEY M
1962 - DANS MĒRFIJS no SOUL ASYLUM
1967 - DŽONS PETRUČČI
Vārdu skaidrojumi.
Indriķis - Pietiekami slīpēts, korekts, familiārs un laipns. Labs, padevīgs draugs. Konservatīvs domu izpausmē. Ar cītību un gribasspēku panāk daudz. Ģimenei labs balsts un apgādnieks.Ints - Karstgalvis jaunībā, nopietns filozofs brieduma gados. Izlauž ceļu un gūst panākumus. Maksimālists, un tāpēc daudzi viņu nesaprot. Bieži skepse ņem viņa virsroku par patiesību. Brīžiem Intu vajā arī neapslāpējama greizsirdība. Savdabis. Viegli aizkaitināms, taču ilgi ļaunu prātu netur. Sabiedrībā prot būt galants salona lauva.
Namejs - Gremdēšanās vēsturē ir kā narkotisks reibums, tad nāk sāpīga atmošanās, proti, valsts ir blēžu un biznesmeņu varā, un dzīve jātver, kāda tā ir. Varonība ir tikai poēmās un balādēs.
Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".
12. Jūlijā dzimuši slaveni un populāri cilvēki:
100.g.p.m.ē. - Romas imperators JŪLIJS CĒZARS1854 - izgudrotājs DŽORDŽS ĪSTMENS
1884 - itāļu gleznotājs AMADEO MODILJANI
1937 - latviešu aktrise INĀRA IEVIŅA
1943 - KRISTINA MAKVĪ
1952 - LIZA MIČELA no grupas BONEY M
1962 - DANS MĒRFIJS no SOUL ASYLUM
1967 - DŽONS PETRUČČI
Dzimšanas diena
Tavos svētkos vēlu tev
To, ko vēlējos es sev:
Prieku, naudu, puķu vāzi,
Pudeli un lielu glāzi.
To, ko vēlējos es sev:
Prieku, naudu, puķu vāzi,
Pudeli un lielu glāzi.
Jaunais gads
Laiks kā vienmēr tālāk steidzas,
Jaunā gada gaitās sauc.
Lai nekas nav nepaveicams,
Lai ir prieka, laimes daudz!
Jaunā gada gaitās sauc.
Lai nekas nav nepaveicams,
Lai ir prieka, laimes daudz!
Valsts svētki
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,
Pie mājas pelēks akmens klaudz.
Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.
Un svēta, dārga tā ir man.
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,
Kur citas skaņas skan un citu domu rod?
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod.
Jau sen šo zemi – dziesmu zemi sauc,
Te gaisma akmenī pat aust.
Jau sen te Daugaviņas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
Jau sen šo zemi – tēvu zemi sauc,
Te mums sensenis dzīvot ļauts.
Jau sen te manas tautas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
/Alfrēds Krūklis/
Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,
Pie mājas pelēks akmens klaudz.
Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.
Un svēta, dārga tā ir man.
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,
Kur citas skaņas skan un citu domu rod?
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod.
Jau sen šo zemi – dziesmu zemi sauc,
Te gaisma akmenī pat aust.
Jau sen te Daugaviņas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
Jau sen šo zemi – tēvu zemi sauc,
Te mums sensenis dzīvot ļauts.
Jau sen te manas tautas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
/Alfrēds Krūklis/
1. septembris
Mācies kamēr gudra(is) tiec
Visu labi vērā liec
Dzīve gudra, viltīga
Gudrība tur derīga!
Visu labi vērā liec
Dzīve gudra, viltīga
Gudrība tur derīga!
Dzimšanas diena
Ar tālēm tāles sarunājas,
Aiz gada nāk un aiziet gads.
Var nogurt kājas, nogurt rokas,
Bet sirds lai nenogurst nekad.
Aiz gada nāk un aiziet gads.
Var nogurt kājas, nogurt rokas,
Bet sirds lai nenogurst nekad.
Rupjie pantiņi (18+)
Mīļo salavecīti,
Iespraud dirsā svecīti.
Lai es redzu gaismiņā,
Kas ir tavā liesiņā.
Iespraud dirsā svecīti.
Lai es redzu gaismiņā,
Kas ir tavā liesiņā.
Smieklīgie pantiņi
Tas nāk no sliktām mājām
Kas lien uz poda abām kājām
Tas sliktā nāvē mirs
Kas nemāk kulturāli dirst!
Kas lien uz poda abām kājām
Tas sliktā nāvē mirs
Kas nemāk kulturāli dirst!
Lieldienas
Klausījosi, brīnījosi,
Kas aiz kalna gavilēja.
Lieldieniņa braukšus brauca
Asnus veda vezumā.
Kas aiz kalna gavilēja.
Lieldieniņa braukšus brauca
Asnus veda vezumā.
Lieldienas
Kā šūpoles ceļ,
Ceļ Lieldienās ik sirdi,
Un, ja vēl neizplaucis
Tajā pumpurs kāds,
Ar augšāmcelšanos,
Ko zvanos dzirdam,
Liek plaukt un zaļot
Dieva viedais prāts.
Ceļ Lieldienās ik sirdi,
Un, ja vēl neizplaucis
Tajā pumpurs kāds,
Ar augšāmcelšanos,
Ko zvanos dzirdam,
Liek plaukt un zaļot
Dieva viedais prāts.
Katrai dienai
Tu noteikti tad uzvarēsi,
Ja, cietis sakāvi, tu nezaudēsi,
Ja pašlabumam pāri celties spēsi
Un spēku savā sirdī saredzēsi.
Ja, cietis sakāvi, tu nezaudēsi,
Ja pašlabumam pāri celties spēsi
Un spēku savā sirdī saredzēsi.
Rupjie pantiņi (18+)
Vectēv izbeidz pieri raukt,
steidzos ātrāk liela augt.
Sen, jau, sen jau sirdī jūtu,
gribu kļūt par prostitūtu.
steidzos ātrāk liela augt.
Sen, jau, sen jau sirdī jūtu,
gribu kļūt par prostitūtu.
Katrai dienai
Kas ir veiksme?
4 gadu vecumā - nečurāt biksēs,
10 gadu vecumā - lai būtu draugi,
15 gadu vecumā - lai būtu vairāk laika,
20 gadu vecumā - lai būtu sekss,
30 gadu vecumā - lai būtu nauda,
50 gadu vecumā - lai būtu nauda,
60 gadu vecumā - lai būtu sekss,
70 gadu vecumā - lai būtu vairāk laika,
80 gadu vecumā - lai būtu draugi,
90 gadu vecumā - nečurāt biksēs.
4 gadu vecumā - nečurāt biksēs,
10 gadu vecumā - lai būtu draugi,
15 gadu vecumā - lai būtu vairāk laika,
20 gadu vecumā - lai būtu sekss,
30 gadu vecumā - lai būtu nauda,
50 gadu vecumā - lai būtu nauda,
60 gadu vecumā - lai būtu sekss,
70 gadu vecumā - lai būtu vairāk laika,
80 gadu vecumā - lai būtu draugi,
90 gadu vecumā - nečurāt biksēs.
Ziemassvētki
Ļauj gaismas straumei tecēt sirdij cauri,-
Tam brīnumam, ko Ziemassvētki nes,
No mīlestības silto vārdu auras
Lai atkal sasilst mūsu dvēseles!
/Kornēlija Apšukrūma/
Tam brīnumam, ko Ziemassvētki nes,
No mīlestības silto vārdu auras
Lai atkal sasilst mūsu dvēseles!
/Kornēlija Apšukrūma/
Draudzība
Iet dienas, steigsies gadi,
Kas zin, vai ceļi šķirsies mums,
Vienalga, kur mums saule dienas zeltīs,
Tik gaišs lai paliek tas, kas kopā pavadīts!
Kas zin, vai ceļi šķirsies mums,
Vienalga, kur mums saule dienas zeltīs,
Tik gaišs lai paliek tas, kas kopā pavadīts!
Valentīndiena / Mīlestība
Kad manas rokas tevi skāva,
Tad nojauda, - tas nebij māns,
Jo visu manim sajust ļāva
Tavs apģērbs vaļīgs, viegls un plāns.
Pats nejauši tas risa vaļā,
Kad, kopā saķērušies, mēs
No sola kritām zālē zaļā,
Kur velgums smaržains bij un vēss.
(E. Virza)
Tad nojauda, - tas nebij māns,
Jo visu manim sajust ļāva
Tavs apģērbs vaļīgs, viegls un plāns.
Pats nejauši tas risa vaļā,
Kad, kopā saķērušies, mēs
No sola kritām zālē zaļā,
Kur velgums smaržains bij un vēss.
(E. Virza)
Dzimšanas diena
Būt vienmēr veselam un jaunam,
Un just, ka spēks pār malām iet,
Aiz laimes pārpilnības raudāt,
Aiz spēka pārpilnības smiet.
Un just, ka spēks pār malām iet,
Aiz laimes pārpilnības raudāt,
Aiz spēka pārpilnības smiet.
Ziemassvētki
Sala vecis baigais gnīda,
Kakāt mežiņā viņš līda.
Uzvedās viņš neglīti -
Apkakāja eglīti!
Kakāt mežiņā viņš līda.
Uzvedās viņš neglīti -
Apkakāja eglīti!
Katrai dienai
Debesīs daudz zvaigžņu,
Mēness tikai viens.
Uz pasaules daudz zēnu,
Priekš tevis tikai viens!
Mēness tikai viens.
Uz pasaules daudz zēnu,
Priekš tevis tikai viens!
Ziemassvētki
Mežā auga eglīte
Citam eglēm blakus.
Tur mēs viņu atradām,
Brienot sniega taku.
Jauka bija eglīte,
Baltā sagšā tīta.
Zara galā šūpojās
Brūna vāverīte.
Egli līdz ar vāveri
Dzīrāmies nest mājas.
Kuplaste — žēl! — aizskrēja
Vieglām, žiglām kājām.
Ko var darīt — pārnesām
Eglīti vien mājās.
Izrotājām svecītēm,
Jaungadā kā klājas.
Tagad viss te jauks un skaists —
Skujas smaržo, sveces laistās.
Tikai vienu teikšu es:
Žēl, ka nav še vāveres!
/P. Sils/
Citam eglēm blakus.
Tur mēs viņu atradām,
Brienot sniega taku.
Jauka bija eglīte,
Baltā sagšā tīta.
Zara galā šūpojās
Brūna vāverīte.
Egli līdz ar vāveri
Dzīrāmies nest mājas.
Kuplaste — žēl! — aizskrēja
Vieglām, žiglām kājām.
Ko var darīt — pārnesām
Eglīti vien mājās.
Izrotājām svecītēm,
Jaungadā kā klājas.
Tagad viss te jauks un skaists —
Skujas smaržo, sveces laistās.
Tikai vienu teikšu es:
Žēl, ka nav še vāveres!
/P. Sils/
Jāņi / Līgo svētki
Devu, devu Jānītim,
Ko es biju solījusi:
Cepli maizes, mucu alus,
Nobarotu sivēniņu.
Ko es biju solījusi:
Cepli maizes, mucu alus,
Nobarotu sivēniņu.
Jāņi / Līgo svētki
Ciema meitas solījās
Jāņu nakti negulēti.
Es aizgāju, es atradu:
Guļ kā siļķes muciņā.
Jāņu nakti negulēti.
Es aizgāju, es atradu:
Guļ kā siļķes muciņā.
Dzimšanas diena
Dzīve nepiestāj ostā kā kuģis
Aicinot līdzi kur Dienvidi zied,
Dzīve ir kā iela un bruģis,
Kas jāuzceļ pašam, lai tālāk var iet.
Aicinot līdzi kur Dienvidi zied,
Dzīve ir kā iela un bruģis,
Kas jāuzceļ pašam, lai tālāk var iet.
Vēlējumi
Lai sapņi saplaukst zilgi,
Lai dvēselē plaukst prieks,
Lai veselība turas ilgi,
Un visi darbi- nieks!
Lai dvēselē plaukst prieks,
Lai veselība turas ilgi,
Un visi darbi- nieks!