Vārda dienu 12. Jūlijā svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Indreks, Indriks, Intis, Nameisis, Omula, Oniks, Oniksa
Ints - Karstgalvis jaunībā, nopietns filozofs brieduma gados. Izlauž ceļu un gūst panākumus. Maksimālists, un tāpēc daudzi viņu nesaprot. Bieži skepse ņem viņa virsroku par patiesību. Brīžiem Intu vajā arī neapslāpējama greizsirdība. Savdabis. Viegli aizkaitināms, taču ilgi ļaunu prātu netur. Sabiedrībā prot būt galants salona lauva.
Namejs - Gremdēšanās vēsturē ir kā narkotisks reibums, tad nāk sāpīga atmošanās, proti, valsts ir blēžu un biznesmeņu varā, un dzīve jātver, kāda tā ir. Varonība ir tikai poēmās un balādēs.
1854 - izgudrotājs DŽORDŽS ĪSTMENS
1884 - itāļu gleznotājs AMADEO MODILJANI
1937 - latviešu aktrise INĀRA IEVIŅA
1943 - KRISTINA MAKVĪ
1952 - LIZA MIČELA no grupas BONEY M
1962 - DANS MĒRFIJS no SOUL ASYLUM
1967 - DŽONS PETRUČČI
Vārdu skaidrojumi.
Indriķis - Pietiekami slīpēts, korekts, familiārs un laipns. Labs, padevīgs draugs. Konservatīvs domu izpausmē. Ar cītību un gribasspēku panāk daudz. Ģimenei labs balsts un apgādnieks.Ints - Karstgalvis jaunībā, nopietns filozofs brieduma gados. Izlauž ceļu un gūst panākumus. Maksimālists, un tāpēc daudzi viņu nesaprot. Bieži skepse ņem viņa virsroku par patiesību. Brīžiem Intu vajā arī neapslāpējama greizsirdība. Savdabis. Viegli aizkaitināms, taču ilgi ļaunu prātu netur. Sabiedrībā prot būt galants salona lauva.
Namejs - Gremdēšanās vēsturē ir kā narkotisks reibums, tad nāk sāpīga atmošanās, proti, valsts ir blēžu un biznesmeņu varā, un dzīve jātver, kāda tā ir. Varonība ir tikai poēmās un balādēs.
Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".
12. Jūlijā dzimuši slaveni un populāri cilvēki:
100.g.p.m.ē. - Romas imperators JŪLIJS CĒZARS1854 - izgudrotājs DŽORDŽS ĪSTMENS
1884 - itāļu gleznotājs AMADEO MODILJANI
1937 - latviešu aktrise INĀRA IEVIŅA
1943 - KRISTINA MAKVĪ
1952 - LIZA MIČELA no grupas BONEY M
1962 - DANS MĒRFIJS no SOUL ASYLUM
1967 - DŽONS PETRUČČI
Jaunais gads
Uz Jauno gadu dāvināsim
Viens otram labus vārdus mēs,
Lai tie pavisam neizzustu
No steigas pilnās pasaules!
Viens otram labus vārdus mēs,
Lai tie pavisam neizzustu
No steigas pilnās pasaules!
Katrai dienai
Par to, ko zvaigznes cita citai saka -
Vai starp tām ir arī kāda mana?
Par to kā rodas Piena Ceļš -
Varbūt tas nav Piena, bet gan sapņu ceļš?
Par to, kā lapas dzenā rudens vējš,
Par to, kā salnas sirdi nesaplēš,
Par sapņiem un ilgām,
Par sauli un mājām siltām,
Par zvaigznēm un debesīm zilām.
Pa svaigu rīta rasu
Tā lēni nāks uz pusi manu,
Ne jautās man, ne prasīs,
Esmu klāt! tā klusi sacīs.
Vai starp tām ir arī kāda mana?
Par to kā rodas Piena Ceļš -
Varbūt tas nav Piena, bet gan sapņu ceļš?
Par to, kā lapas dzenā rudens vējš,
Par to, kā salnas sirdi nesaplēš,
Par sapņiem un ilgām,
Par sauli un mājām siltām,
Par zvaigznēm un debesīm zilām.
Pa svaigu rīta rasu
Tā lēni nāks uz pusi manu,
Ne jautās man, ne prasīs,
Esmu klāt! tā klusi sacīs.
Valentīndiena / Mīlestība
mana mute izveido vārdus
klusi klusiņām čukstu
lai neizbiedētu tevi
ar skaļajiem sirds pukstiem
mani pirksti noglāsta tevi
maigi liegi un viegli
kā zvaniņš skan mani smiekli
tevī saredzu pati sevi
klusi klusiņām čukstu
lai neizbiedētu tevi
ar skaļajiem sirds pukstiem
mani pirksti noglāsta tevi
maigi liegi un viegli
kā zvaniņš skan mani smiekli
tevī saredzu pati sevi
Valsts svētki
Tas ir mans pusvārda lūgums,
Lai nebeigtos tas,
Kur debesis beidzas,
Es lieku to sirdī un dāvāju tev
Mana svētā Latvija!
Lai nebeigtos tas,
Kur debesis beidzas,
Es lieku to sirdī un dāvāju tev
Mana svētā Latvija!
Ziemassvētki
… Un lēni durvis veras:
Tēvs zaļu egli nes,
Un zaros tai pārslas zaigo
Kā baltas zvaigznītes.
Un vienu svecīti spožu
Dedz māte un eglītē liek:
Cik gaiši un silti viņas
Kā saulītē visapkārt tiek!
„Pie taviem šūpuļiem stāvu” —
Tad tēvs un māte dzied,
Un lielas, zilas zvaigznes
Aiz sniegotā loga dzied…
/A. Saulietis/
Tēvs zaļu egli nes,
Un zaros tai pārslas zaigo
Kā baltas zvaigznītes.
Un vienu svecīti spožu
Dedz māte un eglītē liek:
Cik gaiši un silti viņas
Kā saulītē visapkārt tiek!
„Pie taviem šūpuļiem stāvu” —
Tad tēvs un māte dzied,
Un lielas, zilas zvaigznes
Aiz sniegotā loga dzied…
/A. Saulietis/
Draudzība
Tos brīžus, kad mums jautri gāja -
To, lūdzu, atceries!
Bet to, kad tevi sāpināju -
Tos piedod man un aizmirsti!
To, lūdzu, atceries!
Bet to, kad tevi sāpināju -
Tos piedod man un aizmirsti!
Lieldienas
Garausītis olas svaida,
Visi viņu ciemos gaida,
Cieniet olas tā kā nākas,
Jo no olām dzīve sākas.
Visi viņu ciemos gaida,
Cieniet olas tā kā nākas,
Jo no olām dzīve sākas.
1. septembris
Šurp, grāmatas, uz skolu,
Es būšu teicamnieks!
Tad māmiņai un tētiņam
Un Dzimtenei būs prieks!
Es būšu teicamnieks!
Tad māmiņai un tētiņam
Un Dzimtenei būs prieks!
Vēlējumi
Cik reiz var uzplaukt
Un pārvērsties brīnumā baltā?
Cik reiz var noreibt
Un gremdēties atvarā saldā?
Viss prasa spēku,
Neizsmel sevi līdz galam.
Paglabā graudiņu gaismas -
Gan noderēs salā.
Un pārvērsties brīnumā baltā?
Cik reiz var noreibt
Un gremdēties atvarā saldā?
Viss prasa spēku,
Neizsmel sevi līdz galam.
Paglabā graudiņu gaismas -
Gan noderēs salā.
Ziemassvētki
Lai Ziemassvētki sirdi vij ar prieku,
Ar cerībām, ka rīt viss labāk būs!
Lai aiziet prom pa tīru, baltu sniegu,
Tās rūpes, kuras nomākušas mūs!
Ar cerībām, ka rīt viss labāk būs!
Lai aiziet prom pa tīru, baltu sniegu,
Tās rūpes, kuras nomākušas mūs!
Jaunais gads
Ir jāiet pa kupenām brist
Gar dzīvības kokiem laukā…
Tieši šonakt var zvaigzne krist
Laimes lejamā traukā…
Gar dzīvības kokiem laukā…
Tieši šonakt var zvaigzne krist
Laimes lejamā traukā…
Kāzas un kāzu jubilejas
Nav dzīve rožaina, ne salda,
Tā arī rūgtus brīžus dod.
Tad skarbi vārdi jāsavalda
Un vaina sevī jāatrod!
Tā arī rūgtus brīžus dod.
Tad skarbi vārdi jāsavalda
Un vaina sevī jāatrod!
Smieklīgie pantiņi
Salavecis apkodies,
un zem egles pamodies,
Domā maisu vaļā vērt,
Tukšo taru ārā bērt.
un zem egles pamodies,
Domā maisu vaļā vērt,
Tukšo taru ārā bērt.
Katrai dienai
Nekas nav atgriežams,
Lai arī cik skaists ir bijis,
Jo mirklis aiziedams,
Ir sevi piepildījis.
Lai arī cik skaists ir bijis,
Jo mirklis aiziedams,
Ir sevi piepildījis.
1. septembris
Jau atkal pīlādži sārto
un dzērves aizbēg no salnām.
Bet mums vēl daudz jāsakārto,
lai kāpt varam zinību kalnā.
Un ejam mēs septembrim pretī
pārpilni vasaras spara.
Un skola mums panāks pretim,
lai ātrāk satikties varam.
un dzērves aizbēg no salnām.
Bet mums vēl daudz jāsakārto,
lai kāpt varam zinību kalnā.
Un ejam mēs septembrim pretī
pārpilni vasaras spara.
Un skola mums panāks pretim,
lai ātrāk satikties varam.
Valentīndiena / Mīlestība
Vakarā, kad saule sapņo
Un, kad saule silā riet,
Manas domas viegliem soļiem
Tālumā pie Tevis iet.
Un, kad saule silā riet,
Manas domas viegliem soļiem
Tālumā pie Tevis iet.
Valentīndiena / Mīlestība
Kad laimi tumšā rozes ziedā
Kāds cits tev kādreiz steigsies nest,
Varbūt vēl kaut kur dziesmu dziedās
Kā dziedu šovakar tev es.
/Alfrēds Krūklis/
Kāds cits tev kādreiz steigsies nest,
Varbūt vēl kaut kur dziesmu dziedās
Kā dziedu šovakar tev es.
/Alfrēds Krūklis/
Jāņi / Līgo svētki
Jāņu diena svēta diena,
Aiz visām dieniņām:
Jāņu dienu Dieva dēls
Saules meitu sveicināja.
Aiz visām dieniņām:
Jāņu dienu Dieva dēls
Saules meitu sveicināja.
Smieklīgie pantiņi
Salavecis brauc ar bembi,
Piedzēries,un tēlo lempi.
nedot bērniem mantiņas,
biedē vecas tantiņas!
Piedzēries,un tēlo lempi.
nedot bērniem mantiņas,
biedē vecas tantiņas!
Valentīndiena / Mīlestība
Un ne jau tam ka skaisti
Un ne jau tam ka liek
Bet tikai vienai sirdij
Ar sevi nepietiek.
/K. Skujenieks/
Un ne jau tam ka liek
Bet tikai vienai sirdij
Ar sevi nepietiek.
/K. Skujenieks/
Katrai dienai
Būs brīnumi, ja vien tiem noticēsim!
Būs laime tad, ja pratīsim to dot!
Būs saskaņa, ja vien to radīt spēsim!
Vien dodot citiem, varam laimi gūt!
Būs laime tad, ja pratīsim to dot!
Būs saskaņa, ja vien to radīt spēsim!
Vien dodot citiem, varam laimi gūt!