Vārda dienu 6. Janvārī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Arams, Aranta, Arfa, Arnīda, Arnija, Arnika
Arnita – Viņai palīdz pašas smaids un sargeņģeļa labsirdība. Darbi Arnitu atrod paši. Nosvērta un pieklājīga, tāpēc iemanto sabiedrības atzinību.
1412 - franču varone ŽANNA D’ARKA
1745 - franču izgudrotājs ŽAKS ETJĒNS MONGOLFJĒ
1882 - Oskars Kalpaks (miris 1919) - latviešu karavīrs
1893 - krievu aktieris MIHAILS GELOVANI
1938 - itāļu aktieris un dziedātājs ADRIANO ČELENTANO
1946 - SIDS (Rodžers Kīts) BARETS
1953 - MALKOLMS JANGS no AC/DC
1955 - Rovans Atkinsons (Rowan Atkinson) - angļu komiķis
1956 - britu komiķis ROVANS ATKINSONS (Misters Bīns)
1967 - kinokritiķe DITA RIETUMA
Vārdu skaidrojumi.
Spulga – Mīl kavēties atmiņās par laimes brīžiem. Taču stabili domā arī par šodienu. Vienīgi lepnums traucē viņai pieņemt palīdzīgu roku. Dažkārt Spulga nodarbojas ar vējdzirnavu būvniecību, cerot uz labvēlīgu gadījumu.Arnita – Viņai palīdz pašas smaids un sargeņģeļa labsirdība. Darbi Arnitu atrod paši. Nosvērta un pieklājīga, tāpēc iemanto sabiedrības atzinību.
Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".
6. Janvārī pasaules un Latvijas svētki:
- Zvaigznes diena
Zvaigznes jeb Zvaigžņu dienu Kristiešu kalendārā atzīmē kā Triju (Treju) kungu (ķēniņu) dienu. No šī nosaukuma, acīmredzot atvasināts tautas nosaukums “Treikumdiena”. Tautā šo dienu sauca arī par Zivju dienu un Pagānu svētdienu, Krustdienu (Krustaini), Kristīšanas dienu, Atkrišku.
Autors: www.liis.lv - Urugvajas bērnu diena
- Bankas darbinieka diena (Baltkrievija)
Atzīmē pirmajā janvāra svētdienā. - Kunga Epifānija
Katoļu svētki. Epifānija jeb "Kunga parādīšanās" atklāj to, ka Jēzus ir Izraēļa Mesija, Dieva Dēls un pasaules Pestītājs. Šajos svētkos atceras Kunga atklāšanos un parādīšanos Gudrajiem, kuri kā pagānu tautu pārstāvji bija ieradušies Betlēmē, lai pielūgtu Jaundzimušo karali, gaidīto Miera princi un Taisnības valdnieku Viņa šūpulī.
6. Janvārī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:
1367 - Anglijas karalis RIČARDS II1412 - franču varone ŽANNA D’ARKA
1745 - franču izgudrotājs ŽAKS ETJĒNS MONGOLFJĒ
1882 - Oskars Kalpaks (miris 1919) - latviešu karavīrs
1893 - krievu aktieris MIHAILS GELOVANI
1938 - itāļu aktieris un dziedātājs ADRIANO ČELENTANO
1946 - SIDS (Rodžers Kīts) BARETS
1953 - MALKOLMS JANGS no AC/DC
1955 - Rovans Atkinsons (Rowan Atkinson) - angļu komiķis
1956 - britu komiķis ROVANS ATKINSONS (Misters Bīns)
1967 - kinokritiķe DITA RIETUMA
Katrai dienai
Būtu labi? Bet ir? Tā, kā ir,
Un ko es tur varu padarīt!
Bet? Kaut arī smaids neko neizšķir
Ir labi, ja var kādreiz pasmaidīt!
Un ko es tur varu padarīt!
Bet? Kaut arī smaids neko neizšķir
Ir labi, ja var kādreiz pasmaidīt!
Ziemassvētki
Labvakar, saimeniece,
Vai gaidīji budēlīšus?
Ja gaidīji budēlīšus
Atver durvis līdz galam.
Vai gaidīji budēlīšus?
Ja gaidīji budēlīšus
Atver durvis līdz galam.
Ziemassvētki
Istabā koša eglīte mirdz,
Zem eglītes salavecis ņirdz.
Viņš dāvanas ir aizmirsis
Un kaut ko stipru ierāvis!
Zem eglītes salavecis ņirdz.
Viņš dāvanas ir aizmirsis
Un kaut ko stipru ierāvis!
Jāņi / Līgo svētki
Jāņa tēvs ar Jāņa māti,
Abi lieli amatnieki,
Viens bij ķērnes laizītājs,
Otra siera meklētāja.
Abi lieli amatnieki,
Viens bij ķērnes laizītājs,
Otra siera meklētāja.
Dzimšanas diena
Acis platas rītā agrā,
Nemiers manu sirdi sagrābj.
Skaļi saucu - Velns ar ārā!
Dzimšanas diena šodien TEV.
Nemiers manu sirdi sagrābj.
Skaļi saucu - Velns ar ārā!
Dzimšanas diena šodien TEV.
Skumjās
Cik dzīve netaisnīga liekas,
Ka mums tik plašus ceļus dod,
Jo tiem kam būtu jāsatiekas,
Viens otru tajos neatrod!
Ka mums tik plašus ceļus dod,
Jo tiem kam būtu jāsatiekas,
Viens otru tajos neatrod!
Katrai dienai
Ir dienas, kad draudīgie mākoņi,
Liekas tik gaiši, balti un tīri .
Ir dienas, kad možonīgs negaiss
Šķiet kā spirdzinošs vējš.
Pienāk diena,kad spilgtākā saule
Par elles tumšāko kaktu top.
Mākoņi mierīgi peldoši debesīs
Pēkšņi par baismīgu negaisu pārvēšas.
Dvēselē nemiers un domas tik drūmas,
Mīlestība izdziest kā kūpoši dūmi.
Kas Tu esi mans vientulības vējš?
Cik ilgi ,lai Tevi paciest spēju ?
Grūti,bet zinu ,ka izturēt spēšu
Iešu pat cīņa ar ņiprāko vēju.
Lai kopā ar sauli dejotu valsi
Un mokoņu ratos skandinātu balsi ....
/ Raganiņa /
Liekas tik gaiši, balti un tīri .
Ir dienas, kad možonīgs negaiss
Šķiet kā spirdzinošs vējš.
Pienāk diena,kad spilgtākā saule
Par elles tumšāko kaktu top.
Mākoņi mierīgi peldoši debesīs
Pēkšņi par baismīgu negaisu pārvēšas.
Dvēselē nemiers un domas tik drūmas,
Mīlestība izdziest kā kūpoši dūmi.
Kas Tu esi mans vientulības vējš?
Cik ilgi ,lai Tevi paciest spēju ?
Grūti,bet zinu ,ka izturēt spēšu
Iešu pat cīņa ar ņiprāko vēju.
Lai kopā ar sauli dejotu valsi
Un mokoņu ratos skandinātu balsi ....
/ Raganiņa /
Kāzas un kāzu jubilejas
Sargiet mīlu. Tā ir trausla -
Viegli salūzt var.
Sargiet mīlu. Tā tik dzidra -
Saduļķoties var.
Ticiet mīlai. Tā ir stipra -
Kalnus pacelt var.
Viegli salūzt var.
Sargiet mīlu. Tā tik dzidra -
Saduļķoties var.
Ticiet mīlai. Tā ir stipra -
Kalnus pacelt var.
Ziemassvētki
Mežus pārklāj sniegs,
Lāčiem ziemas miegs,
Gaiss tik skanīgs, salts
Viss tik tīrs un balts.
Tālu ziemeļos,
pārslu puteņos,
Tur kur slejas kupenas
tur zvani iešķindas.
Zvani skan,zvani skan
Ziemassvētki brauc,
Dāvanas būs tev un man
Visi bērni sauc!
Lāčiem ziemas miegs,
Gaiss tik skanīgs, salts
Viss tik tīrs un balts.
Tālu ziemeļos,
pārslu puteņos,
Tur kur slejas kupenas
tur zvani iešķindas.
Zvani skan,zvani skan
Ziemassvētki brauc,
Dāvanas būs tev un man
Visi bērni sauc!
Jāņi / Līgo svētki
Dedzi gaiši, jāņuguns,
Pār deviņi novadiņi;
Pār deviņi novadiņi,
Līdz saulīte rotāsies.
Pār deviņi novadiņi;
Pār deviņi novadiņi,
Līdz saulīte rotāsies.
Valentīndiena / Mīlestība
Gribu skūpstīt Tavas lūpas,
Gribu izjust Tavu kvēli šo,
Gribu pateikt, ka es vēlos
Tikai Tevi vienīgo!
Gribu izjust Tavu kvēli šo,
Gribu pateikt, ka es vēlos
Tikai Tevi vienīgo!
Vēlējumi
Vēlu, vēlu, ko lai vēlu
Tavai mazai sirsniņai? -
Smuku zēnu zilām acīm,
Sārtiem, sārtiem vaidziņiem.
Tavai mazai sirsniņai? -
Smuku zēnu zilām acīm,
Sārtiem, sārtiem vaidziņiem.
Jāņi / Līgo svētki
Nāc nākdama, Jāņu diena,
Tev ir pulka gaidītāju:
Govis gaida zaļu kroņu,
Meitas skaistu līgošanu.
Tev ir pulka gaidītāju:
Govis gaida zaļu kroņu,
Meitas skaistu līgošanu.
Vārda diena
Tavs vārds ir kā vasaras gaisma,
Ko, aizejot dienām, tā dod,
Lai vienmēr tas būtu kā saule,
Kas siltumu izstarot prot!
Ko, aizejot dienām, tā dod,
Lai vienmēr tas būtu kā saule,
Kas siltumu izstarot prot!
Jaunais gads
Jauno gadu svinēt prieks
Ja uz galda trīsgraudnieks,
Rosolu un torti nost
Tikai kost un kost un kost.
Ja uz galda trīsgraudnieks,
Rosolu un torti nost
Tikai kost un kost un kost.
Mātes diena
Ko gan lai šodien vēlam tev,
Kad ceļš tik garš ir nostaigāts?
Paldies par visu, ko mums devi,
Par to, ka vienmēr biji klāt,
Mūs mīlēji tu, nesaudzējot sevi,
Paldies par visu, visu, māt!
Kad ceļš tik garš ir nostaigāts?
Paldies par visu, ko mums devi,
Par to, ka vienmēr biji klāt,
Mūs mīlēji tu, nesaudzējot sevi,
Paldies par visu, visu, māt!
Bērniņa piedzimšana
Tev rūpēties vajadzēs,
Tev pieskatīt vajadzēs,
Par dieva dāvanu un svētību,
Par bērniņu Tavu.
Tev pieskatīt vajadzēs,
Par dieva dāvanu un svētību,
Par bērniņu Tavu.
Lieldienas
Gailim šodien skumīgs prāts,
Nestrādā tam aparāts,
Vistiņas tik saldi smēja,
Zaķis krūmos olu dēja!
Nestrādā tam aparāts,
Vistiņas tik saldi smēja,
Zaķis krūmos olu dēja!
Dzimšanas diena
Ar labu vārdu sauli vadi,
Ar mīļu smaidu rītam pretī ej,
Un visi tavi lieliskie gadi,
Kā labi vārdi skanēs pasaulei.
Ar mīļu smaidu rītam pretī ej,
Un visi tavi lieliskie gadi,
Kā labi vārdi skanēs pasaulei.
Smieklīgie pantiņi
Es bij meita, man bij vara,
Darīt to ko ātri dara,
Vienu roku blusu kāvu,
Otru baltas kājas āvu!
Darīt to ko ātri dara,
Vienu roku blusu kāvu,
Otru baltas kājas āvu!
Valentīndiena / Mīlestība
Necenties par agru mīlēt,
Necenties mīļotā kļūt.
Jo tikai iegūsi sāpes
Un nespēsi laimīga būt.
Necenties mīļotā kļūt.
Jo tikai iegūsi sāpes
Un nespēsi laimīga būt.
Rupjie pantiņi (18+)
Sniegbaltīte iet pie ārsta,
Ginekologam bēdu stāsta -
Salavecis vecais āzis,
Eglē pakāris un drāzis,
Čiekuri un skujas bira,
Rūķi vai aiz smiekliem mira.
Ginekologam bēdu stāsta -
Salavecis vecais āzis,
Eglē pakāris un drāzis,
Čiekuri un skujas bira,
Rūķi vai aiz smiekliem mira.