Vārda dienu 6. Janvārī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Arams, Aranta, Arfa, Arnīda, Arnija, Arnika
Arnita – Viņai palīdz pašas smaids un sargeņģeļa labsirdība. Darbi Arnitu atrod paši. Nosvērta un pieklājīga, tāpēc iemanto sabiedrības atzinību.
1412 - franču varone ŽANNA D’ARKA
1745 - franču izgudrotājs ŽAKS ETJĒNS MONGOLFJĒ
1882 - Oskars Kalpaks (miris 1919) - latviešu karavīrs
1893 - krievu aktieris MIHAILS GELOVANI
1938 - itāļu aktieris un dziedātājs ADRIANO ČELENTANO
1946 - SIDS (Rodžers Kīts) BARETS
1953 - MALKOLMS JANGS no AC/DC
1955 - Rovans Atkinsons (Rowan Atkinson) - angļu komiķis
1956 - britu komiķis ROVANS ATKINSONS (Misters Bīns)
1967 - kinokritiķe DITA RIETUMA
Vārdu skaidrojumi.
Spulga – Mīl kavēties atmiņās par laimes brīžiem. Taču stabili domā arī par šodienu. Vienīgi lepnums traucē viņai pieņemt palīdzīgu roku. Dažkārt Spulga nodarbojas ar vējdzirnavu būvniecību, cerot uz labvēlīgu gadījumu.Arnita – Viņai palīdz pašas smaids un sargeņģeļa labsirdība. Darbi Arnitu atrod paši. Nosvērta un pieklājīga, tāpēc iemanto sabiedrības atzinību.
Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".
6. Janvārī pasaules un Latvijas svētki:
- Zvaigznes diena
Zvaigznes jeb Zvaigžņu dienu Kristiešu kalendārā atzīmē kā Triju (Treju) kungu (ķēniņu) dienu. No šī nosaukuma, acīmredzot atvasināts tautas nosaukums “Treikumdiena”. Tautā šo dienu sauca arī par Zivju dienu un Pagānu svētdienu, Krustdienu (Krustaini), Kristīšanas dienu, Atkrišku.
Autors: www.liis.lv - Urugvajas bērnu diena
- Bankas darbinieka diena (Baltkrievija)
Atzīmē pirmajā janvāra svētdienā. - Kunga Epifānija
Katoļu svētki. Epifānija jeb "Kunga parādīšanās" atklāj to, ka Jēzus ir Izraēļa Mesija, Dieva Dēls un pasaules Pestītājs. Šajos svētkos atceras Kunga atklāšanos un parādīšanos Gudrajiem, kuri kā pagānu tautu pārstāvji bija ieradušies Betlēmē, lai pielūgtu Jaundzimušo karali, gaidīto Miera princi un Taisnības valdnieku Viņa šūpulī.
6. Janvārī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:
1367 - Anglijas karalis RIČARDS II1412 - franču varone ŽANNA D’ARKA
1745 - franču izgudrotājs ŽAKS ETJĒNS MONGOLFJĒ
1882 - Oskars Kalpaks (miris 1919) - latviešu karavīrs
1893 - krievu aktieris MIHAILS GELOVANI
1938 - itāļu aktieris un dziedātājs ADRIANO ČELENTANO
1946 - SIDS (Rodžers Kīts) BARETS
1953 - MALKOLMS JANGS no AC/DC
1955 - Rovans Atkinsons (Rowan Atkinson) - angļu komiķis
1956 - britu komiķis ROVANS ATKINSONS (Misters Bīns)
1967 - kinokritiķe DITA RIETUMA
Jaunais gads
Pensionāru sīkstumu,
Bezpajumtnieku izturību,
Bezdarbnieku pacietību
Un ministru nekaunību
Vēlam Tev Jaunajā gadā.
Bezpajumtnieku izturību,
Bezdarbnieku pacietību
Un ministru nekaunību
Vēlam Tev Jaunajā gadā.
Smieklīgie pantiņi
Ja tev šodien "vārdenīte",
Jādzer viena skārdenīte!
Bet ja gribas ko ņipru,
Var ieraut šņabi stipru!
Jādzer viena skārdenīte!
Bet ja gribas ko ņipru,
Var ieraut šņabi stipru!
Rupjie pantiņi (18+)
Mīļo salavecīti,
Iespraud dirsā svecīti.
Lai es redzu gaismiņā,
Kas ir tavā liesiņā.
Iespraud dirsā svecīti.
Lai es redzu gaismiņā,
Kas ir tavā liesiņā.
Jaunais gads
Lai laimes zvans no nākotnes
Jums Jaunā gadā veiksmi nes!
Un Vecā gada nedienas
Sniegs aprok dziļā kupenā!
Jums Jaunā gadā veiksmi nes!
Un Vecā gada nedienas
Sniegs aprok dziļā kupenā!
Kāzas un kāzu jubilejas
Kur draudzība sākas, to neteic neviens,
Un kādēļ lai vārdos to saka?
Bij gājēji divi, bet lielceļš bij viens,
Un pēkšņi tie atrodas blakus.
Un kādēļ lai vārdos to saka?
Bij gājēji divi, bet lielceļš bij viens,
Un pēkšņi tie atrodas blakus.
Jāņi / Līgo svētki
Jāņu nakti mucas dega,
Augsta kalna galiņā.
Ciema puiši sanākuši,
Jāņu nakti priecāties.
Augsta kalna galiņā.
Ciema puiši sanākuši,
Jāņu nakti priecāties.
Katrai dienai
Dzeltenzila elpa – piedošana,
krūtīs iededzies ir krabītis un grauž,
bet zem sērsnas, sniega sērsnas asas,
lapsiņas ar elpu asniem ceļu lauž.
/I. Gaile/
krūtīs iededzies ir krabītis un grauž,
bet zem sērsnas, sniega sērsnas asas,
lapsiņas ar elpu asniem ceļu lauž.
/I. Gaile/
Vārda diena
Vārdadienu viegli svinēt,
Otra diena grūti minēt,
Kāpēc guļu zaļā maurā,
Nevis savā gultā šaurā!!!
Otra diena grūti minēt,
Kāpēc guļu zaļā maurā,
Nevis savā gultā šaurā!!!
Dzimšanas diena
Ai,gadi,gadi, jūs dievi un velni,
Un tomēr piedzimt un dzīvot ir prieks,-
Ja mākoņi uzbrūk kā darva un pelni,
Lai lietus mirdz zeltā un sudrabā sniegs.
Un tomēr piedzimt un dzīvot ir prieks,-
Ja mākoņi uzbrūk kā darva un pelni,
Lai lietus mirdz zeltā un sudrabā sniegs.
Katrai dienai
Ja dzīve būtu tik skaista,
Kā ziedoš ceriņu krūms.
Tad nebūtu sirdī skumju,
Un acīs asaru!
Kā ziedoš ceriņu krūms.
Tad nebūtu sirdī skumju,
Un acīs asaru!
Katrai dienai
Ir jāprot atrast un nepagurt,
No slapjiem žagariem uguni kurt,
No nespodra krama liesmu šķilt,
Gan sasildīt citus, gan pašam silt.
No slapjiem žagariem uguni kurt,
No nespodra krama liesmu šķilt,
Gan sasildīt citus, gan pašam silt.
Mātes diena
Mēs mīļi un labi šai dienā,
Bet pārejās? Tā nekas,
Un tad-tad man prātā ienāk,
Svētkos vien būt labam par maz.
Bet pārejās? Tā nekas,
Un tad-tad man prātā ienāk,
Svētkos vien būt labam par maz.
Dzimšanas diena
Cik maz mums pieder mūsu laiks!
Vēl gribas pagulēt, bet pulksten’s zvana.
Vēl gribas pasēdēt, bet darbs liek celties.
vēl gribas ciemoties, bet vilciens aiziet…
Vien šūpulī un agrās bērnu dienās
Mēs varam laiku saukt par savu.
Vēl gribas pagulēt, bet pulksten’s zvana.
Vēl gribas pasēdēt, bet darbs liek celties.
vēl gribas ciemoties, bet vilciens aiziet…
Vien šūpulī un agrās bērnu dienās
Mēs varam laiku saukt par savu.
Katrai dienai
No mākoņa balti pūkainā vai draudīgi dārdošā
Tev ikdienas pretī daudz enģeļu smaida.
Bet neskaties tikai zemē,
Pacel acis un noķer sniegbalto debesu skūpstu!
Tev ikdienas pretī daudz enģeļu smaida.
Bet neskaties tikai zemē,
Pacel acis un noķer sniegbalto debesu skūpstu!
1. septembris
Jau atkal pīlādži sārto
un dzērves aizbēg no salnām.
Bet mums vēl daudz jāsakārto,
lai kāpt varam zinību kalnā.
Un ejam mēs septembrim pretī
pārpilni vasaras spara.
Un skola mums panāks pretim,
lai ātrāk satikties varam.
un dzērves aizbēg no salnām.
Bet mums vēl daudz jāsakārto,
lai kāpt varam zinību kalnā.
Un ejam mēs septembrim pretī
pārpilni vasaras spara.
Un skola mums panāks pretim,
lai ātrāk satikties varam.
Mātes diena
Māmiņ šodien tava diena
Nestrādā un atpūties
Vēlam mēs tev tikai labu
Sveicam tevi šodien dikti
Prieku, laimi mātes dienā
Nestrādā un atpūties
Vēlam mēs tev tikai labu
Sveicam tevi šodien dikti
Prieku, laimi mātes dienā
Jaunais gads
Lai aizmirstas sliktais, kas bijis,
Lai pāri visam sasnieg sniegs.
Tajā brīdī, kad gadi mijas,
Mūsu sirdīs lai valda prieks.
Lai pāri visam sasnieg sniegs.
Tajā brīdī, kad gadi mijas,
Mūsu sirdīs lai valda prieks.
Valsts svētki
1919 šāvieni pār Rīgu lido
Un tūkstošiem sirdīs sāp.
1919 upuros krīt,
Un naids pret fričiem kāp.
1919 - tur nāve ar dzīvi tiekas
Un reti kurš paliek elpojošs.
1919 -asins un šausmas līst.
Rīga- moku kambaris.
1919 asaras pār Latvju zemi rit.
Par brīvi, kas dvēselēs plīst.
1919 tik maz esam, jā, mēs.
Nezālēs dzīt neviens nespēs!
(L.Bērziņa)
Un tūkstošiem sirdīs sāp.
1919 upuros krīt,
Un naids pret fričiem kāp.
1919 - tur nāve ar dzīvi tiekas
Un reti kurš paliek elpojošs.
1919 -asins un šausmas līst.
Rīga- moku kambaris.
1919 asaras pār Latvju zemi rit.
Par brīvi, kas dvēselēs plīst.
1919 tik maz esam, jā, mēs.
Nezālēs dzīt neviens nespēs!
(L.Bērziņa)
Vārda diena
Vārda dienā lielu prieku
Dabūt dāvanā kaut nieku
Lai tik sirdī dzīvesprieks
Un viss pārējais būs nieks!
Dabūt dāvanā kaut nieku
Lai tik sirdī dzīvesprieks
Un viss pārējais būs nieks!
Lieldienas
Nac nākdama Lieldieniņa,
Visi Tevi gaida jautri,
Paspēlēšos es ar Tevi,
Manas jaukās Lieldieniņas!
Visi Tevi gaida jautri,
Paspēlēšos es ar Tevi,
Manas jaukās Lieldieniņas!
Dzimšanas diena
Ar tālēm tāles sarunājas,
Aiz gada nāk un aiziet gads.
Var nogurt kājas, nogurt rokas,
Bet sirds lai nenogurst nekad.
Aiz gada nāk un aiziet gads.
Var nogurt kājas, nogurt rokas,
Bet sirds lai nenogurst nekad.
Kāzas un kāzu jubilejas
Lai laime Jūsu dzīves ceļam cauri vijās,
Un nelaime Jums garām pazib vien.
Jo gredzeni, kas cieši savieno un mijās,
Tic nakotnē, kas abiem pretī skrien.
/S.Vorslava/
Un nelaime Jums garām pazib vien.
Jo gredzeni, kas cieši savieno un mijās,
Tic nakotnē, kas abiem pretī skrien.
/S.Vorslava/