Vārda dienu 6. Janvārī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Arams, Aranta, Arfa, Arnīda, Arnija, Arnika
Arnita – Viņai palīdz pašas smaids un sargeņģeļa labsirdība. Darbi Arnitu atrod paši. Nosvērta un pieklājīga, tāpēc iemanto sabiedrības atzinību.
1412 - franču varone ŽANNA D’ARKA
1745 - franču izgudrotājs ŽAKS ETJĒNS MONGOLFJĒ
1882 - Oskars Kalpaks (miris 1919) - latviešu karavīrs
1893 - krievu aktieris MIHAILS GELOVANI
1938 - itāļu aktieris un dziedātājs ADRIANO ČELENTANO
1946 - SIDS (Rodžers Kīts) BARETS
1953 - MALKOLMS JANGS no AC/DC
1955 - Rovans Atkinsons (Rowan Atkinson) - angļu komiķis
1956 - britu komiķis ROVANS ATKINSONS (Misters Bīns)
1967 - kinokritiķe DITA RIETUMA
Vārdu skaidrojumi.
Spulga – Mīl kavēties atmiņās par laimes brīžiem. Taču stabili domā arī par šodienu. Vienīgi lepnums traucē viņai pieņemt palīdzīgu roku. Dažkārt Spulga nodarbojas ar vējdzirnavu būvniecību, cerot uz labvēlīgu gadījumu.Arnita – Viņai palīdz pašas smaids un sargeņģeļa labsirdība. Darbi Arnitu atrod paši. Nosvērta un pieklājīga, tāpēc iemanto sabiedrības atzinību.
Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".
6. Janvārī pasaules un Latvijas svētki:
- Zvaigznes diena
Zvaigznes jeb Zvaigžņu dienu Kristiešu kalendārā atzīmē kā Triju (Treju) kungu (ķēniņu) dienu. No šī nosaukuma, acīmredzot atvasināts tautas nosaukums “Treikumdiena”. Tautā šo dienu sauca arī par Zivju dienu un Pagānu svētdienu, Krustdienu (Krustaini), Kristīšanas dienu, Atkrišku.
Autors: www.liis.lv - Urugvajas bērnu diena
- Bankas darbinieka diena (Baltkrievija)
Atzīmē pirmajā janvāra svētdienā. - Kunga Epifānija
Katoļu svētki. Epifānija jeb "Kunga parādīšanās" atklāj to, ka Jēzus ir Izraēļa Mesija, Dieva Dēls un pasaules Pestītājs. Šajos svētkos atceras Kunga atklāšanos un parādīšanos Gudrajiem, kuri kā pagānu tautu pārstāvji bija ieradušies Betlēmē, lai pielūgtu Jaundzimušo karali, gaidīto Miera princi un Taisnības valdnieku Viņa šūpulī.
6. Janvārī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:
1367 - Anglijas karalis RIČARDS II1412 - franču varone ŽANNA D’ARKA
1745 - franču izgudrotājs ŽAKS ETJĒNS MONGOLFJĒ
1882 - Oskars Kalpaks (miris 1919) - latviešu karavīrs
1893 - krievu aktieris MIHAILS GELOVANI
1938 - itāļu aktieris un dziedātājs ADRIANO ČELENTANO
1946 - SIDS (Rodžers Kīts) BARETS
1953 - MALKOLMS JANGS no AC/DC
1955 - Rovans Atkinsons (Rowan Atkinson) - angļu komiķis
1956 - britu komiķis ROVANS ATKINSONS (Misters Bīns)
1967 - kinokritiķe DITA RIETUMA
Jāņi / Līgo svētki
Daiļa bija Jāņa māte,
Glīta Jāņa istabiņa,
Gar griestiemi kuplas rozes,
Visa grīda magonēs.
Glīta Jāņa istabiņa,
Gar griestiemi kuplas rozes,
Visa grīda magonēs.
Jāņi / Līgo svētki
Kas gulēja Jāņunakti,
tas par velti negulēja.
Tas taisīja cilvēciņu
ar visiem zābakiem!
tas par velti negulēja.
Tas taisīja cilvēciņu
ar visiem zābakiem!
Mātes diena
Skaista roze mirdz man logā
Kā puķīte, māmulīte
Tā kā liela zvaigznīte
Tā kā liela puķīte!
Kā puķīte, māmulīte
Tā kā liela zvaigznīte
Tā kā liela puķīte!
Katrai dienai
Ja dāmu spiež pie vestes
Vai gultā kvēlu skauj,
Tam protams nedraud restes
Ja dāma pati ļauj!
Vai gultā kvēlu skauj,
Tam protams nedraud restes
Ja dāma pati ļauj!
Lieldienas
Zaķīts nāca olas krāsot,
Olas bija saplīsušas.
Zaķītim bij ļoti skumji,
Olas nav ko krāsot tam.
Olas bija saplīsušas.
Zaķītim bij ļoti skumji,
Olas nav ko krāsot tam.
Lieldienas
Saules staru zeltainās rīkstes
Palu steidzīgos ūdeņus per,
Krastos pūpolu mākoņi mīksti
Dzelmē savus atspulgus ber.
Palu steidzīgos ūdeņus per,
Krastos pūpolu mākoņi mīksti
Dzelmē savus atspulgus ber.
Dzimšanas diena
Pie laimes kalēja par mācekli
Tu steidzies solī ašā,
Jo atceries ko mācīja,
Ir laime jākaļ pašam.
Tu steidzies solī ašā,
Jo atceries ko mācīja,
Ir laime jākaļ pašam.
Ziemassvētki
Es gribu pacelt acis un klusi pateikties,
Par šo skaisto dienu, ko dāvājis man Dievs
Un solijumu siltu es gribu viņam dot.
Ar tīru skaidru sirdi šo dienu nodzīvot.
Par šo skaisto dienu, ko dāvājis man Dievs
Un solijumu siltu es gribu viņam dot.
Ar tīru skaidru sirdi šo dienu nodzīvot.
Jaunais gads
Jaunā gadā medus rausi,
Sivēnu ar lielu ausi,
Veselību, laimi, prieku
Un vēl kādu latu lieku.
Sivēnu ar lielu ausi,
Veselību, laimi, prieku
Un vēl kādu latu lieku.
Smieklīgie pantiņi
Lieli meži, mazi meži
Tajos mežos dzīvo eži
Staigā tie pa taciņām,
Pliki un bez jaciņām!
Tajos mežos dzīvo eži
Staigā tie pa taciņām,
Pliki un bez jaciņām!
Katrai dienai
Kā rudzu lauks, kam gala nav un malas,
Ir darbs, kas katram dzīvē dots,-
Tas neskaitāmās sirdīs gaismu dala,
Tas mūža stūrakmens un gods.
Ir darbs, kas katram dzīvē dots,-
Tas neskaitāmās sirdīs gaismu dala,
Tas mūža stūrakmens un gods.
Valentīndiena / Mīlestība
Es skūpstu Tavas rokas -
Tās darbā neapkūst.
Es skūpstu Tavu pieri -
Tev domas gaišas kļūst.
Es skūpstu Tavas acis -
Un ļaunu neredz tās.
Es skūpstu Tavas lūpas -
Tās sārtas iedegas.
Tu uzziedi kā puķe -
Aiz mīlas reibstu es.
Mēs divi vien vairs esam
Uz plašās pasaules.
/J.Jaunsudrabiņš/
Tās darbā neapkūst.
Es skūpstu Tavu pieri -
Tev domas gaišas kļūst.
Es skūpstu Tavas acis -
Un ļaunu neredz tās.
Es skūpstu Tavas lūpas -
Tās sārtas iedegas.
Tu uzziedi kā puķe -
Aiz mīlas reibstu es.
Mēs divi vien vairs esam
Uz plašās pasaules.
/J.Jaunsudrabiņš/
Skumjās
Kāpēc tā bija jānotiek?
Tu aizgāji un paliku es viena.
Kāpēc man vienai tumsā jāpaliek,
Ja apkārt staro gaiša diena?
Tu aizgāji un paliku es viena.
Kāpēc man vienai tumsā jāpaliek,
Ja apkārt staro gaiša diena?
Dzimšanas diena
Ar vēlējumu draudzīgu un gaišu
Mēs nākam tevi jubilejā sveikt.
Lai dzīves dienas nepazīstu raižu,
Lai dvēsele sirdsmierā gavilē!
Mēs nākam tevi jubilejā sveikt.
Lai dzīves dienas nepazīstu raižu,
Lai dvēsele sirdsmierā gavilē!
Ziemassvētki
Sniegbaltīte rūķus meklē,
rūķi egles galā sēž.
Piedzēruši sarkanvīnu,
domā eglē iemest mīnu!
rūķi egles galā sēž.
Piedzēruši sarkanvīnu,
domā eglē iemest mīnu!
Valsts svētki
Mums ticis viszilākais ezers
Un rudākais rudzu lauks.
Visbaltākā bērzu birze,
Vismelnākais rupjmaizes klaips.
Un tieši Latvijai ticis
Vissvētākais debesu jums,
Jo savu visskaistāko zemi
Dievs ir atdevis mums.
/L. Vāczemnieks/
Un rudākais rudzu lauks.
Visbaltākā bērzu birze,
Vismelnākais rupjmaizes klaips.
Un tieši Latvijai ticis
Vissvētākais debesu jums,
Jo savu visskaistāko zemi
Dievs ir atdevis mums.
/L. Vāczemnieks/
Ziemassvētki
Velk ragaviņas bēris,
Un to viņš dara klusi,
Jo vecīts atkal dzēris,
Un brauc uz citu pusi.
Un to viņš dara klusi,
Jo vecīts atkal dzēris,
Un brauc uz citu pusi.
Jāņi / Līgo svētki
Jāņi klāt, Jāņi klāt,
Vārda diena nu ir klāt.
Alus mucas jāņu siers,
vēl tik atliek lielais prieks.
Vārda diena nu ir klāt.
Alus mucas jāņu siers,
vēl tik atliek lielais prieks.
Ziemassvētki
Ai, bagāti Ziemassvētki,
Lejiņā nogājuši!
Tekam, veci, tekam, jauni,
Velkam svētkus kalniņā.
Lejiņā nogājuši!
Tekam, veci, tekam, jauni,
Velkam svētkus kalniņā.
Valsts svētki
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,
Pie mājas pelēks akmens klaudz.
Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.
Un svēta, dārga tā ir man.
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,
Kur citas skaņas skan un citu domu rod?
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod.
Jau sen šo zemi – dziesmu zemi sauc,
Te gaisma akmenī pat aust.
Jau sen te Daugaviņas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
Jau sen šo zemi – tēvu zemi sauc,
Te mums sensenis dzīvot ļauts.
Jau sen te manas tautas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
/Alfrēds Krūklis/
Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,
Pie mājas pelēks akmens klaudz.
Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.
Un svēta, dārga tā ir man.
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,
Kur citas skaņas skan un citu domu rod?
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod.
Jau sen šo zemi – dziesmu zemi sauc,
Te gaisma akmenī pat aust.
Jau sen te Daugaviņas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
Jau sen šo zemi – tēvu zemi sauc,
Te mums sensenis dzīvot ļauts.
Jau sen te manas tautas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
/Alfrēds Krūklis/
Jāņi / Līgo svētki
Līgo, Līgo Līga,
Līgo, Līgo Jāni,
Laiks cienāties ar alu un sieru,
Kopā riņķa dancī laist!
Līgo, Līgo Jāni,
Laiks cienāties ar alu un sieru,
Kopā riņķa dancī laist!
Vārda diena
Acis platas rītā agrā,
Nemiers manu sirdi sagrābj,
Skaļi saucu - Velns ar ārā!
Vārds tavs rakstīts kalendārā!
Nemiers manu sirdi sagrābj,
Skaļi saucu - Velns ar ārā!
Vārds tavs rakstīts kalendārā!
Dzimšanas diena
Lai tavs dzīves putniņš
Rit kā dzīves kamoliņš.
Priecīgi, bez kādām bēdām,
Tā kā dzidris avotiņš
Rit kā dzīves kamoliņš.
Priecīgi, bez kādām bēdām,
Tā kā dzidris avotiņš