Vārda dienu 5. Janvārī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Amrita, Amunds, Anarita, Saimona, Saimons, Seimanis, Semions, Semjons, Simeons, Simions, Simons, Zintauts, Zinturs
Zintis – Labs organizators, lietišķs saimnieks, principiāls politiķis, arī nelabojams romantiķis. Ātri piemērojas pārmaiņām, mīl ceļot un seksā ieguvējs.
1900 - Īvs Tangī (Yves Tanguy, † 1955) - franču mākslinieks
1903 - dramaturgs MĀRTIŅŠ ZĪVERTS
1932 - RAISA GORBAČOVA
1932 - itāļu rakstnieks UMBERTO EKO
1950 - KRISS STAINS no BLONDIE
1969 - amerikāņu rokmūziķis MERILINS MENSONS
1978 - Franks Montaņī (Franck Montagny) - franču autosportists
Vārdu skaidrojumi.
Sīmanis – Viņam piemīt zemnieka viltība un prasme ieklausīties arī otrā. Dažkārt viņš kļūst nikns, bet tad atkal saņemas un iesākto mierīgi pabeidz. Raksturīga iedzimta vairīšanās no riska. Nīst pārspīlēti izrādītas jūtas. Nav tas cilvēks, kurš kaut ko darīs bez nolūka.Zintis – Labs organizators, lietišķs saimnieks, principiāls politiķis, arī nelabojams romantiķis. Ātri piemērojas pārmaiņām, mīl ceļot un seksā ieguvējs.
Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".
5. Janvārī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:
1855 - izgudrotājs KINGS KEMPS ŽILETS1900 - Īvs Tangī (Yves Tanguy, † 1955) - franču mākslinieks
1903 - dramaturgs MĀRTIŅŠ ZĪVERTS
1932 - RAISA GORBAČOVA
1932 - itāļu rakstnieks UMBERTO EKO
1950 - KRISS STAINS no BLONDIE
1969 - amerikāņu rokmūziķis MERILINS MENSONS
1978 - Franks Montaņī (Franck Montagny) - franču autosportists
Dzimšanas diena
Es Jums novēlu vārpatas sīkstumu,
Tad kad nestundu ēnojums māc!
Dzīves maizei nemeklēt mīkstumu,
Savam ceļam gaišumu paturēt
No tās zvaigznes, ko slīpējis prāts.
Tad kad nestundu ēnojums māc!
Dzīves maizei nemeklēt mīkstumu,
Savam ceļam gaišumu paturēt
No tās zvaigznes, ko slīpējis prāts.
Draudzība
Es nezinu ko sirds man vēlas,
Tik zinu to, ka grib tā gūt.
Šo debesi, šo tāli zilo,
Varbūt ar tevi kopā būt!
Tik zinu to, ka grib tā gūt.
Šo debesi, šo tāli zilo,
Varbūt ar tevi kopā būt!
Vārda diena
Lai Tavs vārds, kurš dots ar mīlestību ...
Mātes, tēva sapņiem dots,
Grūtībās, lai tas Tev vairogs,
Bet dzīvē lepnums tavs un gods!!!
Mātes, tēva sapņiem dots,
Grūtībās, lai tas Tev vairogs,
Bet dzīvē lepnums tavs un gods!!!
Vēlējumi
Pa rozēm tumši sarkanām
Lai iet Jums dzīves ceļš
Un sārtos rožu pumpuros
Lai Jums laime plaukst!
Lai iet Jums dzīves ceļš
Un sārtos rožu pumpuros
Lai Jums laime plaukst!
Jāņi / Līgo svētki
Aiz kalniņa dūmi kūp.
Kas tos dūmus kūpināja?
Jāņu bērni kūpināja,
Jāņu zāles lasīdami.
Kas tos dūmus kūpināja?
Jāņu bērni kūpināja,
Jāņu zāles lasīdami.
Vārda diena
Pulkstens sitis dzivpadsmit,
Rītiņš tiko pienācis.
Ceļoties un veļoties,
Dāvanas jau pretī steidz!
Rītiņš tiko pienācis.
Ceļoties un veļoties,
Dāvanas jau pretī steidz!
Jāņi / Līgo svētki
Vēl šodien tas ir jāatzīst-
Tev gudri senči bija,
Kas mazu, guļot šūpulī,
Par Jāni nokristīja.
Jo nu, kad Jāņu vakars klāt,
Tev klājas ļoti labi,
Liek galvā ozolvainagu,
Dod alu dzert un šņabi.
Sauc mīlīgi par Jānīti,
Gan aplīgo, gan cienā,
Cik labi, kas var latvieši
Sveikt Jāņus Jāņu dienā!
Tev gudri senči bija,
Kas mazu, guļot šūpulī,
Par Jāni nokristīja.
Jo nu, kad Jāņu vakars klāt,
Tev klājas ļoti labi,
Liek galvā ozolvainagu,
Dod alu dzert un šņabi.
Sauc mīlīgi par Jānīti,
Gan aplīgo, gan cienā,
Cik labi, kas var latvieši
Sveikt Jāņus Jāņu dienā!
Valsts svētki
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,
Pie mājas pelēks akmens klaudz.
Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.
Un svēta, dārga tā ir man.
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,
Kur citas skaņas skan un citu domu rod?
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod.
Jau sen šo zemi – dziesmu zemi sauc,
Te gaisma akmenī pat aust.
Jau sen te Daugaviņas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
Jau sen šo zemi – tēvu zemi sauc,
Te mums sensenis dzīvot ļauts.
Jau sen te manas tautas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
/Alfrēds Krūklis/
Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,
Pie mājas pelēks akmens klaudz.
Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.
Un svēta, dārga tā ir man.
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,
Kur citas skaņas skan un citu domu rod?
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod.
Jau sen šo zemi – dziesmu zemi sauc,
Te gaisma akmenī pat aust.
Jau sen te Daugaviņas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
Jau sen šo zemi – tēvu zemi sauc,
Te mums sensenis dzīvot ļauts.
Jau sen te manas tautas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
/Alfrēds Krūklis/
Jāņi / Līgo svētki
Līgojati, līgojati
Nav vairs tālu Jāņa diena,
Šī dieniņa, rītdieniņa,
Parīt pati Jāņa diena.
Nav vairs tālu Jāņa diena,
Šī dieniņa, rītdieniņa,
Parīt pati Jāņa diena.
Jāņi / Līgo svētki
Ņem, Jānīti, melnu zirgu,
Apjāj mūsu tīrumiņus:
Izmin usnes, izmin zāles,
lai aug tīra labībiņa.
Apjāj mūsu tīrumiņus:
Izmin usnes, izmin zāles,
lai aug tīra labībiņa.
8. marts
Sievietēm mātēm,
sievietēm - sievām,
meitenēm seksīgām,
pusaudzēm tievām,
naciķu liegti,
mēs spītējot biedam,
dāvājam ziedus
vēl skaistākam ziedam!
/Jonijs/
sievietēm - sievām,
meitenēm seksīgām,
pusaudzēm tievām,
naciķu liegti,
mēs spītējot biedam,
dāvājam ziedus
vēl skaistākam ziedam!
/Jonijs/
Ziemassvētki
Tālās zemēs nav vairs naida,
Visi Ziemassvētkus gaida.
Virmo gaiss pēc piparkūkām,
A Īle smird pēc "Dāņu" cūkām!
Visi Ziemassvētkus gaida.
Virmo gaiss pēc piparkūkām,
A Īle smird pēc "Dāņu" cūkām!
Jāņi / Līgo svētki
Ja vien paši jautri būsim,
Papardītē laimi gūsim,
Galu galā varam mēs,
Ērces dabūt papardēs.
Papardītē laimi gūsim,
Galu galā varam mēs,
Ērces dabūt papardēs.
Rupjie pantiņi (18+)
Pamostos uz klaja lauka,
Blakus automāts un mauka.
Viņa saka: Nakts bij jauka
Un no lūpām spermu slauka.
Blakus automāts un mauka.
Viņa saka: Nakts bij jauka
Un no lūpām spermu slauka.
Vēlējumi
Lai Tev būtu darbs, kas iepriecina,
Draugi, kuriem vari uzticēties,
Domas, kas nes gaismu
Un nemiers, kas spārno!
Draugi, kuriem vari uzticēties,
Domas, kas nes gaismu
Un nemiers, kas spārno!
Mātes diena
Es vēlos, māt, tev paldies pasacīt
par rūpju sudrabu ap manu mūžu,
par asaru, kas tev uz vaiga spīd,
ko varbūt steigā bieži nepamanu.
Par guni pavardā, ko siltu kūri,
par to, ka mūs ap sevi kopā turi,
ka bēdu proti klusi salocīt
un gaišu smaidu dienai apkārt vīt.
par rūpju sudrabu ap manu mūžu,
par asaru, kas tev uz vaiga spīd,
ko varbūt steigā bieži nepamanu.
Par guni pavardā, ko siltu kūri,
par to, ka mūs ap sevi kopā turi,
ka bēdu proti klusi salocīt
un gaišu smaidu dienai apkārt vīt.
Lieldienas
Zaķītis uz svētkiem jaukiem,
Olas dēj pa visiem plauktiem.
Vistas auro: Konkurents!
Visai bīstams elements!
Ko tas greizacis ir ēdis?
Raibas olas kakā blēdis!
Olas dēj pa visiem plauktiem.
Vistas auro: Konkurents!
Visai bīstams elements!
Ko tas greizacis ir ēdis?
Raibas olas kakā blēdis!
Jaunais gads
Lai Jaunajā gadā piepildās tas,
Kas vecajā meklēts un neatrasts.
Lai sirds skaistākās stundas skaita,
Pret sauli lai rit dzīves gaita.
Kas vecajā meklēts un neatrasts.
Lai sirds skaistākās stundas skaita,
Pret sauli lai rit dzīves gaita.
Dzimšanas diena
Tie gadiņi, tie gadiņi
Nāk nelūgti kā radiņi,
Bet tas nekas, lai gadi nāk,
Ir laimīgs tas, kas dzīvot māk.
Nāk nelūgti kā radiņi,
Bet tas nekas, lai gadi nāk,
Ir laimīgs tas, kas dzīvot māk.
Lieldienas
Zaķīts nāca olas krāsot,
Olas bija saplīsušas.
Zaķītim bij ļoti skumji,
Olas nav ko krāsot tam.
Olas bija saplīsušas.
Zaķītim bij ļoti skumji,
Olas nav ko krāsot tam.
Valentīndiena / Mīlestība
Tā traucam
Un skrienam,
Un laimīgi esam,
Jo sapni par debesīm krūtīs sev nesam.
Un skrienam,
Un laimīgi esam,
Jo sapni par debesīm krūtīs sev nesam.
Jāņi / Līgo svētki
Lai līgo lepnā dziesma,
Tev brīva Latvija,
Kā saule uzlecoša,
Sirds tevi sveicina
Tev brīva Latvija,
Kā saule uzlecoša,
Sirds tevi sveicina
Kāzas un kāzu jubilejas
Balta, balta šodien diena,
Laikam divas saules spīd,
Jūsu mīlas pilnās sirdīs
Silts un zeltains mirdzums krīt.
Saudzējiet šo gaismu abi,
Draugi patiesi to vēl,
Lai tā arī vētrai dunot,
Sirdī gaiši, gaiši kvēl.
Tad Jūs nenobiedēs vecums,
Tad ik diena prieku dos,
Kāpjot augstā gadu kalnā,
Mīla ceļu apgaismos!
Laikam divas saules spīd,
Jūsu mīlas pilnās sirdīs
Silts un zeltains mirdzums krīt.
Saudzējiet šo gaismu abi,
Draugi patiesi to vēl,
Lai tā arī vētrai dunot,
Sirdī gaiši, gaiši kvēl.
Tad Jūs nenobiedēs vecums,
Tad ik diena prieku dos,
Kāpjot augstā gadu kalnā,
Mīla ceļu apgaismos!